PERSONĀLS

Kā sekmēt nozaru darba devēju un darba ņēmēju abpusēju sadarbību? Kā būtiski uzlabot darba apstākļus? Kādas ir nozares koplīguma priekšrocības un izaicinājumi? Par šiem un citiem jautājumiem sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) - piektdien, 15.decembrī, aicina diskutēt ekspertus, uzņēmējus, politikas un valsts iestāžu pārstāvjus. Konference "Nozaru koplīgums - kvalitātes zīme" no plkst. 9.00 līdz 13.00 norisināsies ALTUM konferenču zālē, Rīgā, Doma laukumā 4. Piedalīties aicināti publiskās pārvaldes, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un mediju pārstāvji. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Vēlamies aktualizēt pozitīvo pieredzi, ko var sniegt koplīgums nozares līmenī, lai veicinātu ekonomisko attīstību. Nozaru ģenerālvienošanās ir izplatīta ES un īpaši Skandināvijas valstīs, kur sociālais dialogs nozaru līmenī ir ļoti attīstīts. Sekojot citu valstu piemēriem, vēlamies palīdzēt sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā nozaru līmenī, sekmējot nozaru darba devēju un darba ņēmēju abpusēju sadarbību." Uz priekšrocībām norāda arī LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Nozares ģenerālvienošanās ir visām...

No 2018. gada 1. janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu, būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro. To paredz 12. decembrī valdībā pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu””. Savukārt par divu bērnu aprūpi tiks piemērots koeficients 1,3, bet par trīs un vairāk bērnu aprūpi - tiek piemērots koeficients 1,6. Tādējādi audžuģimenei, kura aprūpēs divus bērnus, atlīdzības apmērs būtu 222 eiro mēnesī, bet audžuģimenei ar trīs bērniem un vairāk - 274 eiro mēnesī. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem Latvijā uz 2017. gada septembri atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu saņēma 466 audžuģimenes. No 2018. gada 1. janvāra palielināsies arī atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi, ko paredz valdības sēdē pieņemtā „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu...

Labklājības ministrija sagatavojusi apkopojumu par svarīgākajām izmaiņām sociālajā jomā no nākamā gada. No 2018. gada 1. janvāra: Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim. Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad...

Saeimas akceptu22. novembrī guvis Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais, jaunais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kā arī Labklājības ministrijas (LM) virzītie grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kas attiecas uz visiem autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem. Līdz ar to noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēta radošo personu atbalsta pasākumu programmas, ko administrēs Valsts Kultūrkapitāla fonds, izveide un darbība. Par radošo personu paredzēts noteikt autoru vai izpildītāju Autortiesību likuma izpratnē, ja persona ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, kā arī rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus arhitektūrā, dizainā, teātrī, mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā, literatūrā un kinematogrāfijā, un zinātniskajā jaunradē attiecīgajās radošajās jomās. Tāpat, lai pretendētu uz radošās personas statusu, autora darbiem vai izpildījumiem būs jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms statusa iegūšanas, kā arī personai ar savu radošo vai zinātnisko darbību būs jāsniedz ieguldījums profesionālās mākslas un kultūras attīstībā. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un...

Gandrīz puse jeb 48 % Latvijas uzņēmēju atzina, ka šajā vasarā nav bijuši un neizmantos iespēju doties vismaz nedēļas garā atvaļinājumā, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieku un to vadītāji. Aptauja veikta jūnijā, jūlijā, kad 16 % atzina, ka jau bijuši atvaļinājumā, kura ilgums ir vismaz viena nedēļa, un 31 % norādīja, ka plāno doties vismaz nedēļu ilgā atvaļinājumā. Citadele Index liecina, ka šajā vasarā visnoslogotākie bijuši būvniecības nozares uzņēmēji, no kuriem 65 % atzinuši, ka vasaras atvaļinājumu neizmantos, savukārt pakalpojumu sniedzēji visretāk jeb 44% atzina, ka vasaras atvaļinājumā nedosies. Savukārt no pakalpojumu sniedzējiem 52 % atbildēja, ka vismaz nedēļu garu atvaļinājumu ir izmantojuši vai izmantos, kamēr no būvniekiem tikai 31 %. Šajā vasarā noslogotākie bija mazie uzņēmumi, kuri nodarbina vienu līdz deviņus darbiniekus, - 49 % to vadītāju nebija devušies un neplānoja doties vismaz nedēļu ilgās brīvdienās. Tikmēr uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50...

Saeimas deputāti, neskatoties uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un valdībā lemto, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, 22.novembrī atbalstīja priekšlikumu par atalgojuma publiskošanu vēl plašāk, ne kā tas noticis līdz šim. Jau šobrīd atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam valsts un pašvaldības savās mājaslapās publisko un nepieciešamības gadījumos aktualizē atlīdzības noteikšanas kritērijus un kārtību, darba samaksas sadalījumu pa amatu grupām, norādot amata nosaukumu, attiecīgo amatu skaitu un amatu ieņemošajām amatpersonām (darbiniekiem) noteikto mēnešalgu diapazonu un izrietošo vidējo algu konkrētajā amatu grupā. Turklāt, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts un pašvaldību institūcijas savās mājaslapās katru mēnesi publisko valsts amatpersonu atalgojumu. Attiecībā uz visu darbinieku atalgojumu publiskošanu, minot vārdu un uzvārdu, tā šobrīd nav obligāta prasība, tomēr ir pašvaldības, kuras to praktizē jau tagad. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tiek paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra par visām amatpersonām un arī...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka personām, kurām ārsts ir izsniedzis E-veselības sistēmā reģistrētu e-darbnespējas (e-DNL) lapu B, VSAA irjāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai. Iesniegumā obligāti jānorāda e-DNL numurs, kas jāpajautā ārstam. Visērtāk aizpildīt iesniegumu portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. E-iesniegumu var izmantot tad, ja ārsts E-veselības sistēmā ir reģistrējis un noslēdzis e-DNL, bet nevar izmantot, ja ir izsniegta papīra formāta darbnespējas lapa B. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļai adresētu iesniegumu, izmantojot standarta veidlapu vai brīvā formā uzrakstītu pieprasījumu, var iesniegt arī: personīgi; nosūtot pa pastu; elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu; valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, ar kuriem VSAA ir noslēgts līgums. Ja ārsts noslēdzis E-darbnespējas lapu, iesniegumam papīra darbnespējas lapu B pievienot nav nepieciešams, jo VSAA pabalsta piešķiršanai izmantos informāciju par noslēgtajām darbnespējas lapām B, kas saņemta elektroniski no E-veselības sistēmas. Ar VSAA pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu var iepazīties...

Turpinot pakāpenisku atteikšanos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika mediķiem, Saeima trešdien, 22.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā. Saeimā jau iepriekš atbalstītās Ārstniecības likuma izmaiņas paredz ar 2020.gadu pilnībā atgriezties pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā. Pārejas periodā 2018.gadā mediķiem varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā. Darba samaksu par laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, noteiks, stundas algas likmei piemērojot koeficientu 1,2. Savukārt 2019.gadā pagarinātais normālais darba laiks nevarēs pārsniegt 45 stundas nedēļā. Darba samaksu par papildu stundām šīm darba stundām aprēķinās, ņemot vērā koeficientu 1,35. Normālā pagarinātā darba laika regulējums attiecas uz ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas. Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 15,68 miljoni...

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, Saeima trešdien, 22.novembrī, ar jaunu likumu noteica radošo personu un to profesionālo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus. Galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Regulējums paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. Paredzēts finansiāli atbalstīt arī radošas personas pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Kopumā atbalstu varētu saņemt 175 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Viena persona varēs saņemt atbalstu sešus mēnešus gadā minimālās algas apmērā. Jaunais likums attieksies uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomā, kā arī zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi. Regulējums noteic, ka profesionālā radošā organizācija varēs būt biedrība, kurā brīvprātīgi...

Saeimā 16.novembrī otrajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka nākamgad maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība netiks mainīta un iepriekš plānotās izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos pasliktinātu pabalstu saņēmēju materiālo situāciju, tiks atceltas. Ar grozījumiem atcelta likumā iepriekš iestrādātā norma, kas paredzēja sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā no nākamā gada ņemt vērā arī pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, bezalgas atvaļinājuma, kas piešķirts bērna kopšanai, un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus. Par šiem periodiem pabalsta saņēmējam apdrošināšanas iemaksu alga būtu piesaistīta vidējiem rādītājiem valstī. Paternitātes un maternitātes pabalstu gadījumā personas iemaksu algu pielīdzinātu 70 procentiem, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā - 40 procentiem no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi pabalstu apmērs atsevišķos gadījumos samazinātos. Vvienlaikus valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pastiprinātu uzmanību pievērsīs gadījumiem, kad pirms sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanas personas uzrāda līdzšinējiem ienākumiem neadekvāti augstu algu. Par šādiem gadījumiem tiek informētas...

Nākamgad maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība netiks mainīta un iepriekš plānotās izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos pasliktinātu pabalstu saņēmēju materiālo situāciju, tiks atceltas. To paredz Saeimā ceturtdien, 9.novembrī, pirmajā lasījumā pieņemtie un par steidzamiem atzītie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar likuma grozījumiem plānots atcelt likumā iepriekš iestrādāto normu, kas paredz sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā no nākamā gada ņemt vērā arī pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, bezalgas atvaļinājuma, kas piešķirts bērna kopšanai, un bērna kopšanas atvaļinājuma periodus. Par šiem periodiem pabalsta saņēmējam apdrošināšanas iemaksu alga turpmāk būtu piesaistīta vidējiem rādītājiem valstī. Paternitātes un maternitātes pabalstu gadījumā personas iemaksu algu pielīdzinātu 70 procentiem, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā – 40 procentiem no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi pabalstu apmērs atsevišķos gadījumos samazinātos. “Šī iecere bija vērsta pret negodprātīgiem pabalstu saņēmējiem, lai novērstu gadījumus, kad, manipulējot ar sociālajām iemaksām, atsevišķi cilvēki saņem ienākumiem...

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeima ceturtdien, 9.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Jūras kodeksā. Izmaiņas nosaka atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Līdz šim kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedza jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošināja, ja kuģa īpašnieks bija pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem būs jānodrošina jūrniekiem pietiekami pārtikas un ūdens krājumi, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu tikai kuģa kapteinim uzraudzīt, lai jūrnieki tiktu nodrošināti...

Iniciatīvu par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu portālā ManaBalss.lv jau parakstījuši 5 000 cilvēku. Iniciatīva paredz: ja 2. pensiju līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas, uzkrājums nonāk viņa mantiniekiem. Iniciatīva ir nepieciešama, jo mantojams pensijas uzkrājums dos katram Latvijas iedzīvotājam pārliecību - šī ir mana nauda un par to ir vērts rūpēties. Paredzams, ka 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība samazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus par kādiem 6 - 7 milj. eiro gadā. Salīdzinājumam - 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas izmaksas 2016. gadā vien sastādīja 40 milj. eiro. Kad iniciatīvu portālā ManaBalss.lv parakstīs 10 000 atbalstītāji, tā tiks iesniegta Saeimā.

Valsts sekretāru sanāksmē 2.novembrī tika izskatīti kārtējie grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kas paredz pilnveidot noteikumos iekļautās normas atbilstoši ekonomiskai un finanšu situācijai, kā arī ņemot vērā iestāžu izteiktos priekšlikumus veselības aprūpes nozarē. Ar 2018. 1.janvāri plānots uzlabot ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku, nodrošināt ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu, atbilstoši papildu piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Tāpat plānots palielināt ģimenes ārstu kapitācijas naudas apmēru un veikt izmaiņas veselības aprūpes tarifos. Vienlaikus noteikumu projekts paredz ar 2018. gada 1.jūliju nodrošināt valsts apmaksātus pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus personām ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju noteiktām lokalizācijām. Noteikums projekts paredz ģimenes ārstu 3 mērķa kritēriju ieviešanu un ietveršanu kapitācijā un to apmaksai. Jau ziņots, lai kapitācijas naudas pieaugums sasniegtu 1,60 par vienu praksē reģistrētu pacientu, papildus plānots palielināt kapitācijas naudas finansējumu par 150 eiro mēnesī, pievienojot 3 mērķa kritērijus: nodrošināt ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu veselības stāvokļa novērtējumu; nodrošināt ģimenes ārsta...

Lai noteiktu stingrākas prasības kuģu īpašniekiem saistībā ar jūrnieku darba apstākļu uzlabošanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 1.novembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Jūras kodeksā. Izmaiņas paredz noteikt atbildību kuģu īpašniekiem par pamestu jūrnieku repatriāciju, kā arī pienākumu šādus gadījumus apdrošināt. Patlaban kuģu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana sedz jūrnieku repatriāciju, bet to nenodrošina, ja kuģa īpašnieks ir pametis kuģi un jūrniekus. Jūrniekiem pamešanas gadījumā būs tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, lai saņemtu noteikto atlīdzību, sacīts likumprojekta anotācijā. Likums papildināts ar skaidrojumu, kādu jūrnieku uzskata par pamestu, piemēram, ja kuģa īpašnieks nesedz izmaksas par jūrnieka repatriāciju vai arī kuģa apkalpi ir atstājis bez pienācīgas pārtikas, degvielas un medicīniskās aprūpes. Tāpat paredzēts pienākums kuģu īpašniekiem uz ūdeņiem nodrošināt jūrniekiem pietiekamus pārtikas un ūdens krājumus, ņemot vērā jūrnieku skaitu uz kuģa, viņu reliģisko piederību un kultūras paražas, kā arī reisa ilgumu un veidu. Šo prasību ievērošanu uzraudzīs Jūras administrācija. Patlaban regulējums noteic pienākumu...