PERSONĀLS

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 18.aprīlī konceptuāli atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. Likumprojekts paredz precizēt pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību. Pētniekam paredzēts piešķirt neierobežotu piekļuvi darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem plānots atstāt spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojumu. Šo ierobežojumu plānots atcelt studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā. Šobrīd studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ierodas mobilitātes programmu ietvaros, dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu. Likumprojekts paredz paplašināt to ārzemnieku loku, kam nav nepieciešams saņemt tiesības uz nodarbinātību Latvijā, iekļaujot arī studentus un stažierus, kuri veic praksi studiju programmas ietvaros vai stažējas ne vēlāk kā divus gadus pēc stažēšanās programmai atbilstošas augstākās...

Atgādinām, ka šogad 30.aprīļa darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp brīvdienu 29. aprīli un svētku dienu 1. maiju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir paredzēts pārcelt uz sestdienu, 21. aprīli. To nosaka 2017. gada 25. aprīlī pieņemtais Ministru kabineta rīkojums „Par darba dienas pārcelšanu 2018. gadā”. Rīkojumā visām pašvaldībām komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Darba dienas pārcelšanas iespēja ir paredzēta Darba likumā. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Darba likums arī nosaka - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar...

Pēc Ministru kabinetā notikušās Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdes 12. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka tai izdevās nosargāt darbiniekiem un arodbiedrības biedriem svarīgās garantijas Darba likuma 68. un 110. pantā. NTSP dienas kārtībā bija Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas ziņojumi par iecerētajiem grozījumiem Darba likumā. Ir nosargāta Darba likuma 68. panta norma par virsstundu apmaksu 100% apjomā. Kā kompromisu LBAS un pārējie sociālie partneri atbalstīja Ekonomikas ministrijas noformulētos grozījumus Darba likuma 68.pantā, kas paredz: ja ir noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtisku valstī noteiktās minimālās darba algas un būtisku stundas vai dienas likmes paaugstinājumu nozarē, tad šī ģenerālvienošanās var samazināt piemaksas apmēru par virsstundu darbu. Taču piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Saglabājas arī Darba likuma 110. pantā noteiktais, ka arodbiedrības biedru nevar atbrīvot no darba bez saskaņošanas ar arodbiedrību, un vienīgais LBAS kompromiss šajā jautājumā ir, ka darbiniekam ir...

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 12. aprīļa sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – vienojās par vairākiem būtiskiem grozījumiem Darba likumā attiecībā uz virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu un darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Atbalstītie grozījumi līdzsvaro darba devēju un darba ņēmēju intereses un veicina Latvijas uzņēmumu konkurētspējas izaugsmi. Pēc vairāku gadu ilgām sociālo partneru diskusijām NTSP vienojās virzīt tālāk jautājumu par virsstundu apmaksas apmēra samazinājumu, atbalstot Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Darba likuma 68. pantā attiecībā uz nozares koplīgumu jeb ģenerālvienošanos. Grozījumi paredz, ka ģenerālvienošanās var noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja nozarē noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku minimālās darba algas paaugstinājumu pret valstī noteikto, nosakot, ka piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no noteiktās algas. Šie grozījumi radīs iespēju bez valsts iejaukšanās nozares darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskiem darba samaksas principiem, ieskaitot virsstundu apmaksas apmēru. LDDK...

Valsts darba inspekcija (VDI) informē, ka turpinās pieteikumu saņemšana bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 ietvaros. Atbalsta saņemšanai var pieteikties tie uzņēmumi: - kas darbojas Ministru kabineta 08.02.2005. noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā minētajos komercdarbības veidos; - kuriem saskaņā ar Regulu Nr.651/2014 ir piemērojams sīkā (mikro), mazā vai vidējā uzņēmuma statuss; - kas nodarbina vismaz vienu nodarbināto. Pašlaik atbalstam var pieteikties tie uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 50 nodarbinātajiem; - kuri neatbilst Maksātnespējas likuma 57.pantā vai 129.pantā noteiktiem maksātnespējas kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru; - iepriekš nav saņēmuši atbalstu programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” projekta, kas tika realizēts ESF projektu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam, aktivitātē „Darba vides risku novērtēšana darba vietās, darba...

No 2011. gada 1. janvāri, kad spēkā stājās Arhīvu likums, dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā tika ieviesta virkne izmaiņu. Izmaiņas ir balstītas uz jaunām prasībām un mūsdienīgu izpratni par dokumentu aprites procesiem. Saskaņā ar Arhīvu likumu ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, kas ir aktuāla jebkurai institūcijai, kurā dokumentus rada jeb izstrādā un saņem. Jebkurā institūcijā vai uzņēmumā tiek veidoti dokumenti atbilstīgi to darbības virzieniem vai nozarei. Dokumentus veido gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan privāti uzņēmumi un privātpersonas. Savā darbībā izveidotos jeb radītos un saņemtos dokumentus institūcijai vai uzņēmumam būtu jākārto pēc konkrētas sistēmas un tālāk jānodrošina to saglabāšana. Līdz ar to institūcijām rodas nepieciešamība pēc dokumentu sistēmas izveides un konkrētas dokumentu aprites kārtības izstrādes, kas regulētu un kontrolētu dokumentu un informācijas plūsmu institūcijā. Par to – šajā rakstā. Sakārtot dokumentus – ko tas nozīmē Arhīvu likuma 4. pantā ir noteikts, ka „institūcijai ir pienākums veikt...

Ņemot vērā, ka šogad ir gaidāms būvniecības apjoma pieaugums un līdz ar to arī lielāks nodarbināto skaits būvlaukumos, ir nepieciešami preventīvi izglītojoši pasākumi par darba aizsardzību nozarē. To tikšanās laikā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) direktoru Renāru Lūsi uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Puses vienojās, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība darba kultūras celšanā, lai efektīvāk vērstu būvnieku uzmanību uz veselībai un dzīvībai svarīgiem jautājumiem. “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir iecerējusi vēl pirms aktīvās būvdarbu sezonas sākuma īpašu uzmanību pievērst darba aizsardzības jautājumiem būvniecībā, vienlaikus jādomā par efektīvākiem veidiem, kā šos jautājumus skaidrot uz vietas būvlaukumos,” sacīja Baiba Fromane. Savukārt VDI direktors Renārs Lūsis norāda: „Būvniecības nozare vēsturiski ir bijusi VDI pastiprinātas uzmanības fokusā, jo nozarē kopumā ir augsts nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu risks. Tāpēc ar cerību raugāmies uz potenciālo sadarbības stiprināšanu ar nozari pārstāvošajām organizācijām, jo īpaši ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, kas ļautu mums vēl sekmīgāk risināt sarežģītos nozares jautājumus.”...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība otrdien, 27. martā, ar būvniecības nozares darba devēju organizācijām un arodbiedrībām vienojusies par konceptuālu atbalstu ģenerālvienošanās noslēgšanai, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Līdz ar to tagad strauja rīcība sagaidāma no valsts puses, lemjot par jaunu virsstundu apmaksas kārtību un nodokļu atvieglojumiem tiem būvniecības uzņēmumiem, kuri pievienosies koplīguma noslēgšanai. Tālākie soļi darba devēju un arodbiedrību sarunās paredz salāgot viedokļus par atsevišķiem punktiem ģenerālvienošanās saturā, tostarp summētā darba laika uzskaites perioda apmēra noteikšanu, kā arī papildu bonusiem darbiniekiem, kuriem ir profesionāla kvalifikācija. Paralēli turpināsies gada sākumā uzsāktās sarunas ar būvniecības uzņēmumiem par ģenerālvienošanās parakstīšanu, kā arī darbs ar likumdevēju par virsstundu apmaksas kārtību un uzņēmējus motivējošiem instrumentiem. Liela daļa Partnerības aptaujāto uzņēmumu izrāda gatavību ģenerāvienošanos parakstīt, vienlaikus sagaidot valsts pretimnākšanu, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumu veidā. Latvijas Celtnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Servuts: "Vienošanās par augstāku minimālo darba algu liecina par attieksmes maiņu būvniecības nozarē. Tādējādi...

Demogrāfisko lietu centra (DLC) nozares ekspertu un pētnieku komanda kārtējā sēdē skatīja priekšlikumus darba un ģimenes dzīves saskaņošanas uzlabošanai strādājošiem vecākiem. Visplašākajā spektrā tika vērtētas dažādas problēmas un vajadzības, kā arī meklēti iespējamie risinājumi gan dažādos ģimenes dzīves periodos, gan no dažādiem skatupunktiem - darba devēja, darba ņēmēja, arī nestandarta laika strādājošo un sabiedrības kopumā. Vērtējot iedzīvotāju sniegtos priekšlikumus, DLC konstatēja, ka lielai sabiedrības daļai (t.sk. vecāku organizāciju pārstāvjiem, darba devēju organizāciju ekspertiem, kā arī daudziem ģimenes ārstiem, kas izsniedz slimības lapas) nav bijusi zināma pilnīga informācija par valsts atbalstu bērna slimošanas gadījumā, ļaujot saņemt darbnespējas lapu arī strādājošiem vecvecākiem. DLC secināja, ka priekšlikumu, kas izteikts kā vajadzība pēc jauna atbalsta veida no māmiņu tiesību un interešu aizstāvības organizācijas puses, valsts garantē ģimenēm jau 17 gadus, taču informācija un iespējas to izmantot nav bijušas pieejamas katram. DLC precizēja šī atbalsta būtību par to atbildīgajā Labklājības ministrijā un saņēma apstiprinājumu, ka esošais normatīvais...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar darba devējiem arī šovasar no 1. jūnija līdz 31. augustam īstenos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, kurā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Šogad NVA plāno atbalstīt ne mazāk kā 5000 skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā. Piedaloties skolēni iegūs praktisku darba pieredzi, strādājot darba devēju piedāvātajās profesijās, uzzinās, kas ir darba intervija, darba līgums un darba tiesiskās attiecības, gūs priekšstatu par darba tirgus vidi. NVA līdz 4. aprīlim izsludinājusi darba devēju pieteikšanos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. Pieteikties darba devējs var NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA filiāle ar atbalstītajiem darba devējiem slēgs sadarbības līgumus, savukārt darba devēji skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu ietvaros ar skolēnu slēgs darba līgumu un nodrošinās skolēnam darba vadītāju darbam nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apgūšanai. Darba devēja pieteikuma forma pieejama šeit. Par paveikto darbu skolēns...

Tā kā vairumam Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekamas zināšanas un pat maldīgs priekšstats par valsts kompensējamo medikamentu iegādi, Euroaptiekas aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga skaidro būtiskākās lietas - faktus, kas ikvienam būtu jāzina par medikamentiem, kurus pilnībā vai daļēji kompensē valsts. “Lai gan visus interesējošos jautājumus par kompensācijas apmēru un principiem noteikti vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu, arī savā iecienītakajā aptiekā ir iespējams noskaidrot, kāda ir kārtība, lai saņemtu nepieciešamos medikamentus,” norāda Zane Melberga. Procentuālais iedalījums Valsts kompensējamā daļa (100%, 75% un 50%) tiek aprēķināta no lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenas, ko sauc par references cenu. Trīs kompensāciju apmēri paredz: 100% kompensāciju - ja diagnoze liecina, ka cilvēks bez šīm zālēm nevar dzīvot, nelietošanas gadījumā var būt letālas sekas (piemēram, diabēts); 75% - salīdzinoši nopietnas diagnozes, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai bronhiālā astma; 50% - mazāk bīstamas diagnozes. “Tas nozīmē, ka, pat ja pacientam 100% kompensācijas gadījumā ir izrakstīts kāds no dārgākajiem nevis...

Ministru kabinets 20. martā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā", kura mērķis ir atvieglot administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem un viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm, lai veicinātu mobilitāti Eiropas Savienībā. Grozījumus izstrādājusi Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, kā arī Aizsardzības ministrija. Likumprojektā paredzētie grozījumi galvenokārt saistīti ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Direktīvu 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā nacionālajos normatīvajos aktos. Grozījumos precizētas pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību - pētniekam paredzēts piešķirt neierobežotu piekļuvi darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā pašlaik noteiktais un direktīvas nosacījumiem atbilstošais 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Tāpat paredzēta iespēja pētniekiem un studentiem uzturēties Latvijā saskaņā ar citu ES dalībvalstu izsniegtajām vīzām un...

Latvijā 2017. gadā vidēji bija 17,0 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2016. gadu, to skaits ir pieaudzis par 2,6 tūkst. jeb 17,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 10,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 2,0 tūkst. jeb 21,8 %, bet sabiedriskajā - par 0,6 tūkst. jeb 11,6 %. Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbavietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,1 %, bet privātajā sektorā - 1,8 %. Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016....

Pēc 9 mēnešu ilgām diskusijām, kuras ilga no 2016.gada marta līdz pat decembrim, 2017.gada 8.martā Sociālā Samita laikā tika parakstīts pamatnolīgums par aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Kas parakstīja pamatnolīgumu? Darba ņēmējus pārstāvēja ETUC – Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC), savukārt darba devējus pārstāvēja trīs organizācijas, kuras piedalījās arī pamatnolīguma parakstīšanā – BusinessEurope, CEEP (pārstāv sabiedriskā sektora darba devējus) un UEAPME (apvieno amatnieku organizācijas, mazos un vidējos uzņēmumus). Pamatnolīguma nepieciešamība tiek skaidrota ne tikai ar demogrāfiskajām izmaiņām, laikā, kad Eiropas valstis sastopas ar iedzīvotāju novecošanos. Tā ir nepieciešamība veicināt lielāku izpratni par aktīvu novecošanos, strādājošo dzīves kvalitātes veicināšanu, starppaaudžu sadarbību, kā arī atbilde uz Eiropas Savienības politiku un darbībām. Pamatnolīgums aicina ieviest konkrētas aktivitātes un darbības nacionālā, nozaru un uzņēmumu līmenī, lai veicinātu aktīvu novecošanos un starppaaudžu sadarbību. Eiropas Sociālie partneri uzsver, ka pamatnolīgums neskar tādus jautājumus kā pensionēšanās vecums un darba devēji nepauž vēlmi to paaugstināt. Jāuzsver,...

Turpinot darbu pie pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanas, Izglītības un zinātnes ministrija Saeimā iesniegusi priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" trešajam lasījumam. Grozījumi papildina un precizē normatīvo regulējumu par pedagogu sociālo garantiju nodrošināšanu izglītības iestādēs pieejamo finanšu resursu ietvaros. Ar grozījumiem IZM nosaka, ka arī pedagogiem, tāpat kā pārējiem valsts un pašvaldību izglītības iestāžu darbiniekiem, būs tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa zaudējumu. Šobrīd Valsts un pašvaldību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības likums nosaka, ka šo pabalstu var saņemt izglītības iestāžu darbinieki, kas nav pedagogi, tādējādi nostādot pedagogus nevienlīdzīgā situācijā. Tā kā pabalstu izmaksai izglītības iestāžu dibinātājiem nepieciešami finanšu līdzekļi, plānots noteikt pārejas periodu – izglītības iestādes dibinātājam pabalsti pedagogiem obligāti jāsāk izmaksāt no 2019.gada 1.septembra. Savukārt, ja līdzekļi šim mērķim jau ir pieejami, pabalstus varēs izmaksāt arī pirms noteiktā termiņa. Grozījumi Izglītības likumā attiecas uz visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja. Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka valsts un pašvaldība pieejamo finanšu līdzekļu...