PERSONĀLS

Eiropas Savienībā (ES) pastāv brīva darbaspēka kustība un darbinieki no ekonomiski trūcīgākām dalībvalstīm dodas strādāt uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Lauksaimniecības uzņēmumiem ir pieejams darbaspēks mazāk kvalificēta un bieži vien fiziski grūta darba veikšanai par zemākām izmaksām, bet darbiniekiem tā ir iespēja nopelnīt vairāk par tādu pašu lauksaimniecības darbu, kādu tas veiktu dzīvesvietas zemē par daudzkārt zemāku atalgojumu. Tomēr problēmas sākas brīdī, kad sociālās iemaksas par ārvalstu darbinieku tiek veiktas nepareizajā valstī - darba veikšanas vai darbinieka dzīvesvietas valstī, uzskata Latvijas Zemnieku federācija. „2018. gada 5.novembrī ES lauksaimniecības nozares sociālā dialoga partneri diskusijā par sociālās apdrošināšanas jautājumiem ārvalstu sezonas strādniekiem secināja, ka, neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un vienotu ES darba tirgu, aizvien pastāv būtiskas neskaidrības ārvalstu strādnieku nodarbināšanā lauksaimniecības sezonas darbos Eiropas Savienībā,” informē biedrības „Latvijas Zemnieku federācija” lauku attīstības eksperte Agnese Hauka. Ārvalstu strādnieku nodarbināšanas lielākā problēma ir neskaidrība par darbinieka...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabeigusi pensiju pārskatīšanu personām, kas pensijā devās krīzes gados. No 2016. līdz 2018.gadam VSAA pārskatīja 147,6 tūkstošus saskaņā ar likumu Par valsts pensijām piešķirto vecuma, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensiju, kas piešķirtas vai pārrēķinātas no 2010. līdz 2015.gadam. Pensiju pārskatīšana tika veikta, lai personas, kuras pensionējās krīzes laikā, nesaņemtu mazāku pensiju, nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālās apdrošināšanas iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību novēršanai pensijas aprēķināšanai piemērotie kapitāla indeksi, kas bija noteikti no 2009. līdz 2015.gadam, tika aizstāti ar skaitli „1”. Pārskatīto vecuma pensiju apmērs palielinājās vidēji par 33,87 eiro. Pensiju apmēri pieauga no dažiem centiem līdz pat 900 eiro. 20 procentiem personu vecuma pensiju apmērs pēc pārskatīšanas nemainījās. Pensiju apmēri nemainījās gadījumos, kad pensijas aprēķinātas no mazām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai vecuma pensija piešķirta citas pensijas vietā piemēram, invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija, saglabājot invaliditātes pensijas apmēru. Lielāks pieaugums...

“Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot Saeimā 2018. gadā 1. novembrī pieņemto likumu “Grozījums Darba likumā” otrreizējai caurlūkošanai. Likums "Grozījums Darba likumā" papildina Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu. Tā paredz iespēju, ka ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši Darba likuma 18.panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par 18.panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu (turpmāk — strīdīgā norma). Valsts prezidenta ieskatā 12.Saeimas pieņemtais grozījums Darba likumā vērtējams kā fragmentārs un nepietiekami izstrādāts. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. novembrī starpministriju saskaņošanai izsludināti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi", kuru mērķis ir paplašināt vakcinācijas kalendāru un vakcinējamo personu loku. Plānots, ka valsts pilnībā apmaksās pretgripas vakcīnu grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam. Pašreiz no ambulatorai aprūpei nepieciešamo zāļu kompensācijas līdzekļiem gripas vakcīna tiek kompensēta grūtniecēm 50 % apmērā un bērniem līdz divu gadu vecumam 100 % apmērā, taču process ir pietiekami sarežģīts - jāsaņem recepte, jādodas uz aptieku, kur tiek iegādāta vakcīna, pēc tam pie ģimenes ārsta, kurš veic vakcināciju. Lai mazinātu slogu ārstiem un uzlabotu pretgripas vakcīnas pieejamību, kā arī lai nodrošinātu vienotu pieeju no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu vakcīnu nodrošināšanai, pretgripas vakcīna grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam tiks iekļauta vakcinācijas kalendārā. Tas atbilst arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, jo grūtnieces un mazi bērni ir augsta riska grupā. Plānots, ka vakcinācija pret gripu vakcinācijas...

No 16. oktobra būtiski paplašināts profesionālo radošo personu loks, kuras var pretendēt uz atbalsta stipendijām radošās dīkstāves posmos, tostarp pārejošas darba nespējas laikā, un pensijas vecumā - ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai. Saskaņā ar likuma* izmaiņām atbalsta stipendijām var pieteikties arī tās pensionētās radošās personas, kuru darbi ir publiskoti līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai izdienas pensijas saņemšanas brīdim. Iepriekš bija noteikts, ka darbiem jābūt publiskotiem vismaz 3 gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas. Šāds grozījums veikts, jo līdz šim daudzi radošās jomas pārstāvji, kuri sasnieguši pensijas vecumu vai saņem izdienas pensiju, nevar pieteikties atbalsta stipendijai, jo noteiktajā laika periodā savus darbus saskaņā ar Autortiesību likumu nebija publicējuši. Liela daļa radošo personu pirms pensijas vecuma sasniegšanas radoši vairs nav tik aktīvi kā iepriekš, līdz ar to grozījumi likumā paredz iespēju atbalsta stipendiju saņemt arī tad, ja personas ienākumi 3 mēnešu laikā pirms atbalsta pieprasījuma iesniegšanas katrā mēnesī ir mazāki par 75...

Jau 2019.gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, sola Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pēc 1.novembrī 3.lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Pieņemtais likums paver būvniecības ģenerālvienošanās spēkā stāšanos jau 2019.gada vidū. “Būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, ko panāksim ar ģenerālvienošanos, ir nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji,” uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pārliecināta, ka 1.novembrī Saeimā 3.lasījumā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas nosaka virsstundu apmaksas kārtību, tiks apstrīdēti kā Satversmei neatbilstoši. Ar grozījumiem nolemts papildināt 68. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai un paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.” Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas...

12. Saeima savā darbības pēdējā sēdē 1. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma trīs likumprojektus, kas saistīti ar izmaiņu ieviešanu Darba likumā. Viens no Darba likuma grozījumiem paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu. Tā, piemēram, pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi pārskatot atsevišķus likumā iepriekš noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus. Turpmāk valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attieksies uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam, kā arī to, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts grozījumu anotācijā. Turpmāk valsts amatpersonas deklarācija nebūs jāiesniedz tām privātpersonām, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Līdz šim nereti bija grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības...

Topošie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme. Darba likuma grozījumi trešajam lasījumam 23. oktobrī atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tie trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas. Tā plānots pārskatīt regulējumu attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas tiks papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas. Tāpat...

Ministru kabineta (MK) sēdē 23. oktobrī atbalstīts konceptuālais ziņojums "Par 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu un izdienas pensiju piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Ziņojums paredz ieviest alternatīvu kompensējošu mehānismu – iemaksas 3. pensiju līmenī, kas turpmāk varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē varētu tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem. Konceptuālajā ziņojumā izklāstīti četri risinājuma varianti, no kuriem valdība atbalstīja ceturto risinājumu, kas nodrošinās pakāpenisku pāreju uz 3. pensiju līmeņa iemaksām. Neraugoties uz to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Konceptuālajā ziņojumā pamatota nepieciešamība nodrošināt kompensāciju par dienestā (darbā) pavadīto laiku arī VID amatpersonām ar...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atkārtoti aicina esošos deputātus virzīt regulējumu par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs. Šādu priekšlikumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bija iesniegusi LTRK un trešajā lasījumā līdzvērtīgu rosinājumu virzīja arī Saeimas deputāts Edgars Putra. LTRK jau iepriekš norādīja, ka neatbalsta Ekonomikas ministrijas iesniegto un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sākotnēji virzīto ieceri no0teikt 50% piemaksu par visām virsstundām neierobežotā apmērā tikai nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, jo šāds regulējums gan pēc LTRK, gan Saeimas Juridiskā biroja, LR Tiesībsarga un Ārvalstu Investoru padomes (FICIL) atzinuma satur būtiskus konstitucionālo tiesību riskus. Priekšlikums trešajā lasījumā skatīts 17.oktobrī notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kā rezultātā lemts jautājumu par grozījumiem Darba likumā atlikt līdz nākamajai sanāksmei, pēc tam to virzot balsojumam esošās Saeimas sasaukuma pēdējā sēdē. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž neizpratni par to, vai deputāti tiešām...

Saeimā 2018.gada 11.oktobrī otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz pienākumu darba devējiem darba sludinājumā norādīt attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Darba likums skar visus darba devējus un darbiniekus. Nevalstiskā organizācija - biedrība Latvijas Personāla vadīšanas asociācija (turpmāk tekstā LPVA), kas apvieno Latvijas personāla vadītājus, un savā ikdienas darbā saskaras ar Darba likuma normu praktisku piemērošanu, ir apkopojusi biedru sniegto informāciju LPVA rīkotajā aptaujā. LPVA biedru vairākums neatbalsta darba samaksas norādīšanu darba sludinājumā kā obligātu, likumā noteiktu prasību vairāku apsvērumu dēļ. Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba samaksas apmēru nosaka, pusēm vienojoties. Tādējādi darba samaksas apmēru no vienas puses ietekmē potenciālā darbinieka kvalifikācija, pieredze un gaidas, no otras puses -organizācijas respektētais iekšējais un ārējais taisnīgums nodrošināt vienlīdzīgu darba samaksu līdzvērtīga darba veicējiem, kā arī finansiālās iespējas. LPVA uzskata, ka būtu saglabājams līdzšinējais tiesiskais regulējums, ka darba devēji...

Lai pievērstu uzmanību sociālās apdrošināšanas iemaksu nozīmei un ietekmei uz iedzīvotāju nākotnes pensiju un citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), septembra sākumā izsūtīja vēstules gandrīz 414 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 42 gadiem. Tie ir cilvēki, kuri savas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada 1.janvāra, līdz ar to viņu sociālās apdrošināšanas tiesības atkarīgas tikai no tā, cik ilgi un kādā apmērā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba ņēmējiem, kuriem 2017.gadā vismaz vienu mēnesi bijis darba ņēmēja statuss, ir nosūtīta VSAA rīcībā esošā informācija par viņu darba algu, no kuras 2017.gadā veiktas iemaksas, par kopējo apdrošināšanas stāžu un uzkrāto pensijas kapitālu. Mēneša laikā ar VSAA sagatavoto informāciju EDS iepazinušies jau 33 procenti no visiem adresātiem jeb vairāk nekā 140 tūkstoši iedzīvotāju. Pēc vēstuļu izsūtīšanas septembrī, salīdzinot ar augustu, par 18 procentiem pieaudzis portālā Latvija.lv pieejamā elektroniskā pakalpojuma Informācija par sociālās...

Rīgā ieviests jauns sociālais pabalsts, paplašināts iedzīvotāju loks pabalstu saņemšanai, kā arī palielināts pabalsts izglītības ieguvei. To paredz spēkā stājušies grozījumi Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošajos noteikumos Nr.202 “Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Saistošajos noteikumos ir veiktas izmaiņas, ka tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro (iepriekš – 284,57 eiro) mēnesī katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz 400 eiro (iepriekš – 355,72 eiro) mēnesī. Paaugstināti arī ienākumu kritēriji tiesībām saņemt pabalstu veselības aprūpei (no 192,09 uz 221 eiro un no 234,77 uz 270 eiro) un pabalstu izglītības ieguvei (no 35,57 uz 50 eiro)....