PERSONĀLS

Veselības ministrija sagatavojusi un Valsts sekretāru sanāksmē 24. maijā izsludinājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”, kurā ir ietverts šajā jomā līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas ir pārskatīts un uzlabots atbilstoši mūsdienu prasībām un reālai situācijai. Projektā ir noteikti darbi, kuros nodarbinātās personas ir saistītas ar risku citu cilvēku veselībai. Tie ir darbi, kuros darbinieks veic darba pienākumus tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu, kā arī tiešā (pieskaroties ķermeņa audiem) vai netiešā veidā (pieskaroties koplietošanas priekšmetiem, aprīkojumam, instrumentiem u.tml.) saskaroties ar klientu, kad ir iespējama infekcijas pārnešana. Noteiktas arī infekcijas slimības, kuru gadījumā darbiniekiem aizliegts veikt darba pienākumus ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai saistītajos darbos, kā arī darbinieks nevar pildīt savus darba pienākumus, ja viņam izpaužas kāds no iespējamās infekcijas slimības simptomiem, jo tas var radīt inficēšanās risku. Ja darbiniekam ir slimības pazīmes...

Turpmāk gadījumos, ja darba līgums darbiniekam tiks uzteikts, pamatojoties uz to, viņš nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, kā arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, darba devējam nebūs jāsaņem arodbiedrības iepriekšēja piekrišana uzteikumam. Šajos gadījumos, uzsakot darba līgumu darbiniekam, kas ir arodbiedrības biedrs, darba devējam būs iepriekš jāinformē arodbiedrība un jākonsultējas ar to. To nosaka otrdien, 22. maijā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas izstrādāts, ņemot vērā sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas, panākto vienošanos Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā. Grozījumi precizē piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Turpmāk gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā. Savukārt gadījumā, ja...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. “Kopš pagājušā gada decembra, kad komisija uzsāka darbu pie likumprojekta otrā lasījuma, iesaistītās puses ir paveikušas lielu darbu, meklējot un piedāvājot iespējamos risinājuma variantus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja mantot otrā līmeņa pensijas uzkrājumu. Darba vēl ir daudz, jo jāsagatavo precīzas regulējuma redakcijas, jāvienojas par jaunās kārtības spēkā stāšanos, kā arī jālemj par iespējamajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma un valsts pensiju likuma izmaiņām,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un atzīmē, ka deputāti tādējādi atbalstījuši arī kolektīvo iesniegumu par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu. Komisijas atbalstu guvušais piedāvājums paredz iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekam darbspējīgā vecumā izvēlēties, vai uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā atstāt mantojumā, pieskaitīt viņa norādīto labuma guvēju pensiju kapitālam vai arī ieskaitīt speciālajā budžetā...

No 2018.gada 1.janvāra valsts automātiski apdrošina visus legālos darba ņēmējus un visas sociāli mazaizsargātās grupas – pensionārus, bērnus, personas ar I un II grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētus bezdarbniekus u.c.-, kas saņems pilno valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. 2018.gads uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā darbosies līdzšinējā kārtība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. No 2019.gada valsts apmaksāto veselības aprūpi varēs saņemt apdrošinātās personas. Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no apdrošināšanas statusa. Medicīniskās palīdzības minimumā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) Pilnajā veselības pakalpojumu grozā ietilpst: - neatliekamā medicīniskā palīdzība - dzemdību palīdzība - ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi - slimību ar apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstēšana (psihiskas saslimšanas, infekcijas slimības, tuberkuloze u.c.) - ārstu speciālistu pakalpojumi - plašāki diagnostiskie izmeklējumi - medicīniskā aprūpe mājās - plānveida ārstniecības dienas stacionārā un slimnīcā...

Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumu darbā skaita mazināšana. Pārbaude norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā ir bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā katrs piektais smagais nelaimes gadījums darbā un katrs ceturtais letālais nelaimes gadījums darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši krītot vai pakrītot no ļoti liela augstuma, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Būtiski ir pievērst uzmanību nodarbināto apmācībai un instruktāžai, kā arī kontrolēt, lai nodarbinātie ievērotu darba aizsardzības prasības, piemēram, lietotu izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus. „Lai arī būvniecības nozares uzņēmumi katru gadu tiek pastiprināti pārbaudīti, tomēr joprojām tiek konstatēti pārkāpumi, piemēram, darbinieki strādā uz...

Saeima 2018. gada 26. aprīlī veica grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Attiecīgi no šī gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apmērs. Daļai pensionāru notiks pensiju indeksācija 1. oktobrī, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par šīm aktualitātēm. Kas pensionāriem mainīsies no 1. jūlija? No 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tas skars tos seniorus, kas līdz šim datumam sasniedza vecuma pensijai nepieciešamo vecumu un viņiem tāpēc tika piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija. Pašlaik viņiem par vienu nostrādāto darba gadu maksā vienu eiro. Bet no 1. jūlija viņi šī viena eiro vietā saņems 1,5 eiro par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja cilvēks devās pensijā līdz 1995. gada 31. decembrim un bija nostrādājis 40 darba gadus,...

Ekonomikas ministrija pievienojas mobilo sakaru operatora ''Tele2'' uzsāktajai kustībai ''Latvija strādā'', kuras mērķis ir piesaistīt Latvijas tirgum ārzemēs dzīvojošos tautiešus. Kustības "Latvija strādā" dibinātāji un katrs no tās biedriem, parakstot memorandu ''Gatavība piesaistīt darbam Latvijā ārzemēs dzīvojošos tautiešus'', apņemas vismaz vienu no šiem aizbraukušajiem cilvēkiem atgriezt Latvijā, piedāvājot viņiem darba vietas, mērķtiecīgi uzrunājot šo auditoriju ar sociālo saziņas līdzekļu starpniecību. Parakstot memorandu, Ekonomikas ministrija no savas puses apņēmusies viena gada laikā piesaistīt darbam Latvijā vismaz 5 ārzemēs dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos. Ekonomikas ministrija jau šobrīd amatu konkursos aktīvi uzrunā tautiešus ārzemēs. Turklāt ministrijā strādā vairāki no ārzemēm atgriezušies speciālisti. Pašlaik Latvijā arvien asāk ir jūtams darba spēka trūkums. Savukārt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka starp aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban vairāk nekā 170 000 cilvēku strādā un mācās ārzemēs. Tieši viņu pieredze un zināšanas ir nozīmīgas Latvijas uzņēmumiem un tautsaimniecības izaugsmei. Tāpēc aicinām arī citus Latvijas uzņēmumus uzrunāt ārzemēs dzīvojošos Latvijas...

Ministru kabineta šā gada 8. maija sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā, paredzot tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes. Piedāvājot šādus grozījumus likumā, Ekonomikas ministrijas mērķis ir veicināt ģenerālvienošanos noslēgšanu, īpaši būvniecības nozarē, kas kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti ir visefektīvākais instruments ēnu ekonomikas un aplokšņu algu ierobežošanai, vienlaikus nodrošinot augstāku darbinieku tiesību un interešu aizsardzību. Šādu specifisku virsstundu darba samaksas atrunu rosinām attiecināt tikai uz vispārsaistošo ģenerālvienošanos, proti, tādu, kas ir noslēgta Darba likuma 18. panta ceturtās daļas kārtībā, proti, tādu ģenerālvienošanos, kuru noslēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk kā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ir kura ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus...

Saeimas deputāti un sociālās nozares lietpratēji kopīgi strādās darba grupā, lai pārskatītu atbalsta mehānismus cilvēkiem, kuri saņem minimālo valsts garantēto ienākumu. To otrdien, 8.maijā, nolēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija aicinās visas Saeimas frakcijas deleģēt savus pārstāvjus darba grupai. “Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ko saņem vismazāk aizsargātās personas, nav pieaudzis jau daudzus gadus, un tas neapšaubāmi ir iemesls, lai pārskatītu valsts nodrošināto minimālo ienākumu apmēru,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kā uzsver komisijas vadītāja, darba grupas darba kārtībā galvenokārt būs jautājumi par atbalsta mehānismu cilvēkiem, kuri invaliditātes vai citu iemeslu dēļ nav uzkrājuši darba stāžu un nevar saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Vienlaikus darba grupas tvērums būs visai plašs – deputāti plāno vērtēt arī valsts un pašvaldību lomu mazāk nodrošināto personu atbalsta sistēmā, kā arī skatīt valsts atbalsta mehānismus kopsakarībā ar dažādiem invaliditātes aspektiem. Deputāti vienojās skatīt arī Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus minimālo ienākumu palielināšanai, kas cita starpā paredz...

Kā norāda Labklājības ministrija, visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā un arī Latvijā, aizvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kam ir dažāda veida un smaguma pārvietošanās ierobežojumi. Iemesli tam ir dažādi: paaugstinās gados vecu iedzīvotāju skaits, kas joprojām vēlas aktīvi iekļauties sabiedrības dzīvē, uzlabojas tehnisko palīglīdzekļu kvalitāte un pieejamība, ļaujot ievērojami aktīvāk dzīvot tiem cilvēkiem, kuriem ir ļoti smaga invaliditāte. Arī sabiedrībā kopumā mainās attieksme pret invaliditāti, veidojot atbalstošu vidi šo cilvēku pilnvērtīgai līdzdalībai. Labklājības ministrijas uzdevumā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO izstrādāja Vadlīnijas vides pieejamībai publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai. Vadlīnijas izstrādātas, konsultējoties ar cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un tās apkopo gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības pieejamas vides izveidei cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan dažādu valstu ekspertu izstrādātos ieteikumus. Tās var kalpot kā palīgmateriāls arhitektiem, inženieriem, celtniekiem, būvdarbu vadītājiem, ēku īpašniekiem, politikas veidotājiem un īstenotājiem, un ikvienam, kam interesē jautājumi, kas saistīti ar...

Latvijā aptuveni 39% uzņēmumu ikdienā izmanto dažādas bīstamas vielas un maisījumus, kas nevērīgas darbības rezultātā var apdraudēt darbinieku drošību un veselību. Lai uzlabotu darba devēju un darbinieku izpratni par bīstamo vielu ietekmi un tās novēršanu darba vietās gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā uzsāk kampaņu „Turi grožos bīstamās vielas”. Lai gan daudzu bīstamo vielu lietošana ir aizliegta, ierobežota vai pakļauta stingrai normatīvajai kontrolei, aptuveni 38% uzņēmumu Eiropā ikdienā izmanto bīstamās vielas, kas var ietekmēt darbinieku veselību – izraisīt plaušu slimības, alerģiskās slimības, saindēšanos vai pat ļaundabīgos audzējus. Lieli uzņēmumi bieži izmanto vairāk nekā 1000 dažādu ķīmisko vielu un maisījumu, piemēram, krāsas, lakas, līmes, tīrīšanas līdzekļus u.c. Līdz ar to nodarbinātie atkarībā̄ no veicamajiem darba pienākumiem var nonākt saskarē ar vairākiem simtiem dažādu bīstamu vielu. Kā norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, šobrīd izpratne Latvijā ir tikai daļai uzņēmumu: „Vēl joprojām uzņēmumos, it īpaši mikro un mazajos, novērojamas elementāras darba kultūras problēmas...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA "Maxima Latvija" pieteikums par Valsts darba inspekcijas lēmumu atcelšanu. Ņemot vērā, ka pieteicējas kasācijas sūdzības argumenti attiecas tikai uz iestādes izdoto aktu pamatojuma daļu, nevis rezolutīvo daļu, proti, nevis to daļu, ar kuru atzīts, ka konkrētajā gadījumā nelaimes gadījums, kas notika 2013.gada 21.novembrī, ir atzīstams par darba vides faktoru iedarbības rezultātu, Augstākās tiesas ieskatā, nav pamata atcelt apgabaltiesas spriedumu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka SIA "Maxima Latvija" kasācijas sūdzībā nepārsūdz tiesas spriedumu daļā, kas attiecas uz inspekcijas lēmumiem par aktu rezolutīvās daļas secinājumu pareizību, bet pārsūdz daļā par secinājumiem par aktu atsevišķos punktos (6.3.2., 6.3.3. un 6.3.4.) norādīto apstākļu cēlonisko sakaru ar nelaimes gadījumu. Tātad kasācija sūdzība attiecas nevis uz administratīvo aktu rezolutīvajām daļām, bet atsevišķiem to pamatojumu punktiem. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka būtībā pieteicēja iebilst pret to, ka...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar komisijas iniciatīvu pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Līdzīga kārtība pastāv vairākās citās Eiropas valstīs, un tas ir būtisks atspaids atraitņiem pēc dzīvesbiedra zaudēšanas, it īpaši pirmajā gadā pēc laulātā nāves. Šāda atbalsta ieviešana palīdzētu sakārtot mantojuma un dzīvesvietas jautājumus, grozījumu izstrādātāju vārdā atzīmē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim. Tāpat grozījumi likumā “Par valsts pensijām” rosināti, lai arī tiem pensionāriem, kuri pensijā aizgājuši 1996.gadā, palielinātu piemaksu par uzkrāto darba stāžu. Komisijas priekšsēdētāja A.Barča iepriekš norādījusi, ka piemaksas paaugstināšanu plānots attiecināt uz apmēram 10...

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu, kā arī 20 procentu apmērā no bērna invalīda kopšanas pabalsta 213,43 eiro par nestrādājošām personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu. Tādējādi personai, kura visu savu laiku veltījusi bērna kopšanai, būtu iespēja uzkrāt lielāku pensijas kapitālu, kas attiecīgi ietekmētu viņas pensijas apmēru vecumdienās. Palielinot iemaksu objektu pensiju apdrošināšanai, palielinātos arī iemaksu objekts invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 19. aprīlī, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais informatīvais ziņojums "Par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm". Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, piecus gadus ātrāk (2018.gadā 58 gadi un 3 mēneši) var pieprasīt vecuma pensiju, ja...

Saeima 19.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz 11.novembri - Lāčplēša dienu - noteikt par svētku dienu. Šobrīd Lāčplēša diena ir ierindota starp atceres un atzīmējamām dienām. Likuma grozījumi paredz 11.novembri noteikt par svētku dienu - oficiālu brīvdienu. Taču, ja 11.novembris būs sestdienā vai svētdienā, to kompensēt ar papildu brīvdienu nav paredzēts. Rīgas atbrīvošana no Rietumu Brīvprātīgo armijas jeb tā dēvētā Bermonta karaspēka 1919.gada 11.novembrī bija kauja, kas nostiprināja Latvijas tautas ticību neatkarīgai un demokrātiskai nākotnei. 11.novembra svinības ir izveidojušās par tradīciju, un Lāčplēša dienas atzīmēšana ir ieņēmusi noturīgu vietu arī skolu jaunatnes audzināšanas darbā, teikts likumprojekta anotācijā. Likuma grozījumu autori atzīmē, ka šīs dienas nozīmīguma uzsvēršana, padarot to par svētku dienu, sekmētu Latvijas tautas saliedēšanos un būtu cieņpilns žests gan Latvijas valsts simtgadē, gan sagaidot 2019.gadu - kaujas 100.gadadienu. Lai likums stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.