PERSONĀLS

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Līdz ar to bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas ir 215 eiro, no septiņu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 258 eiro (pie 2018. gada minimālās darba algas – 430 eiro). To nosaka otrdien, 16. janvārī, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Audžuģimenes noteikumi””. Tā kā šo pabalstu izmaksā pašvaldības, tad atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem valsts piešķirs mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no finanšu pieauguma par pabalsta bērna uzturam apmēra palielināšanu. Pabalsts bērna uzturam noteikts analoģiski, kāds tas ir valstī noteikts attiecībā uz minimāliem uzturlīdzekļiem, kādu ik mēnesi ir pienākums vecākam nodrošināt katram bērnam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Līdz ar to pabalsta apmērs bērna uzturam nosakāms divkāršais (abiem vecākiem kopā jānodrošina uzturlīdzekļi dubultā apmērā) valstī noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmērs...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka no 2018.gada 1.janvāra tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu ir par bērnu līdz bērna 20 (iepriekš - līdz 19) gadu vecumam, kamēr viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē (iepriekš - tikai tad, ja nesaņēma stipendiju) un nav stājies laulībā. VSAA starpību par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra, par kuru ir tiesības pabalstu saņemt, izmaksās ne vēlāk kā līdz 30.aprīlim. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad bērnam laika periodā līdz 2018.gada aprīlim aprit 19 gadi un pabalsta izmaksa tiek pārtraukta. Izglītības iestādes izdota izziņa nav nepieciešama, jo VSAA informāciju saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas un pabalstu pārrēķinās bez pabalsta saņēmēja iesnieguma. No 2018.gada 1.marta ģimenes valsts pabalsta saņēmējam par divu un vairāku bērnu audzināšanu no viena gada vecuma līdz 20 gadiem būs piemaksa. Par diviem bērniem - 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro. Par katru nākamo bērnu - par 50 eiro lielāka piemaksa...

Valdībā 9. janvārī apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie priekšlikumi konceptuāli jaunas pedagogu izglītības sistēmas veidošanai Latvijā. To paredz Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā" Jaunā sistēma balstīta sabiedrībai svarīgās vērtībās un atbilst jaunajam mācību saturam. Tā integrēs pedagogu izglītību ar pētniecību, padarīs to elastīgāku, spējīgu ātri reaģēt un skolotāju pielāgoties darba tirgus prasībām un tehnoloģiju attīstībai. Priekšlikumi paredz pedagoģijas studiju programmu struktūras un satura jaunveidi atbilstoši mūsdienīgas kompetenču izglītības prasībām visos augstākās izglītības līmeņos. Tajā skaitā tiks veidotas studiju programmas pedagoga profesionālās kvalifikācijas iegūšanai pēc iepriekš iegūtas augstākās izglītības, kā arī atbilstošas tālākizglītības un profesionālās pilnveides iespēju nodrošināšanai. Lai nodrošinātu studiju programmu jaunveidi un pedagogu sagatavošanas, akadēmiskā personāla un pārvaldības attīstību, IZM ir paredzējusi investīcijas vairāku ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros - "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu", "Stiprināt augstākās izglītības iestāžu akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" un "Nodrošināt labāku pārvaldību...

Lai veicinātu valsts pārvaldes konkurētspēju, Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ceturtdien, 4. janvārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi, nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā profesionāli, motivēti nodarbinātie, lai veiksmīgi varētu turpināt valsts pārvaldes reformas, kuru mērķis ir virzīties uz mazu, profesionālu, uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi. Ņemot vērā jaunākās darba tirgus tendences, ik gadu palielinās vidējās darba samaksas apjoms privātajā sektorā – pērn vidējā mēnešalga paaugstinājusies par 6,3 %, kas ir lielākais darba samaksas kāpums kopš 2008. gada. Tuvākajos gados tiek prognozēts vēl lielāks darba samaksas pieaugums. Tāpat katru gadu palielinās nodarbināto skaits, kas pamet darbu valsts pārvaldē (2016. gadā darbu ministrijās pārtrauca 18,5 % jeb 593 nodarinātie, 2017. gada oktobrī atsevišķās ministrijās jau 16–18 % nodarbināto pārtraukuši darbu). Valsts pārvaldē nodarbināto mēnešalgas augstākā, vidējā, zemākā līmeņa vadītājiem un augsti kvalificētiem ekspertiem (10. – 16. mēnešalgu grupa) šobrīd ir ievērojami...

Maksimālais iemaksu objekta apmērs 2018.gadā būs 55 000 eiro gadā. Par tiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu objekta maksimālo apmēru – 55 000 eiro gadā, jāmaksā solidaritātes nodoklis. Minimālais iemaksu objekta apmērs, kas 2018.gadā būs 5160 eiro gadā / 430 eiro mēnesī, attiecas uz pašnodarbinātajiem un brīvprātīgi apdrošinātajām personām (izņemot mikrouzņēmumu darbiniekus). No 2018.gada 1.janvāra ieviests jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI), ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai. Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu: pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada...

Ar 2018. gada 1. janvāri stājies spēkā nosacījums par kvalifikācijas periodu slimības pabalstam. Tas nozīmē, ka tiesības uz slimības pabalstu būs tiem cilvēkiem, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas būs veikuši ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas perioda nosacījums neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu, ka slimības pabalstu varēs saņemt personas, kuras vismaz īsu brīdi būs sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. Slimības pabalsts ir viens no sociālās apdrošināšanas riska gadījumiem, kur, veicot sociālās iemaksas, sociāli apdrošinātā persona saņem ienākumu atvietojumu slimības gadījumā. Gadījumos, kad darbnespēja iestājusies vienlaicīgi ar darba ņēmēja statusa iegūšanu, personai vēl nav zaudēto darba ienākumu, kurus kompensēt darbnespējas dēļ. Piemēram: darbinieks saslims pirmajās darba dienās. Tā kā viņam nebūs attiecīgais...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka arī pēc 1.janvāra, kad ārstniecības personas uzsākušas obligātu E-veselības sistēmas lietošanu, ir nepieciešams iesniegums, lai pieprasītu VSAA slimības vai maternitātes pabalstu. VSAA informāciju par elektroniskajām darbnespējas lapām B var iegūt no E-veselības sistēmas tikai tad, kad ir saņemts personas iesniegums pabalsta piešķiršanai. Kā rīkoties, ja vēlas saņemt VSAA pabalstu: Kad ārsts E-veselības sistēmā noslēdzis darbnespējas lapu B, noskaidrojiet tās reģistrācijas numuru. Numurs nepieciešams, lai, izmantojot e-iesniegumu, persona norādītu konkrēto lapu, par kuru vēlas pieprasīt pabalstu, ja ir vairākas. Numurs jānorāda obligāti, kad tiek izmantots iesniegums papīra veidā. 2. Iesniedziet iesniegumu VSAA. Visērtāk ir iesniegumu nosūtīt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. Ātrākais ceļš – mājaslapas www.vsaa.lv sadaļā „elektroniskie pakalpojumi”, izvēloties ,,E-Iesniegums slimības pabalsta piešķiršanai vai pārrēķināšanai” un nospiežot ikonu „e”. Ja nav iespējams nosūtīt elektroniski, joprojām tiks pieņemti arī personīgi VSAA klientu apkalpošanas centros vai valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros iesniegtie, kā...

Lai noskaidrotu, cik veiksmīgi norit elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešana būvniecības objektos, sākot ar 2017.gada 1.oktobri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā ir pārbaudījis 35 būvobjektus. No 22 būvobjektiem, kuros galvenajam būvdarbu veicējam bija jānodrošina EDLUS ieviešana, tikai septiņos gadījumos EDLUS uz pārbaudes veikšanas brīdi vēl nebija uzstādīta. Pārbaužu mērķis ir apzināt situāciju objektos un pārliecināties, vai likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasības ir pareizi izprastas un tiek ievērotas. Līdz 2019.gada 1.oktobrim VID kontroles pasākumu laikā pārbaudīs EDLUS reģistrētos datus par būvlaukumā nodarbināto personu darba stundām, taču neizmantos tos nodokļu papildu aprēķinam, tādējādi preventīvi uzraugot likuma normu piemērošanu un dodot uzņēmējiem laiku atklāt un novērst iespējamās problēmas. Būtiskākie pārkāpumi, kas konstatēti VID pārbaužu laikā saistībā ar EDLUS ieviešanu: EDLUS netiek reģistrēti visi likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie dati (piemēram, par būvlaukumā nodarbinātu personu – personas kods, amats, darba devēja reģistrācijas numurs, būvatļaujas numurs); būvlaukumā konstatētas EDLUS nereģistrētas...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka 2018.gadā pensijas vecums būs 63 gadi un 3 mēneši, pensijas vecums priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā 61 gads un 3 mēneši. Piešķirot vecuma pensiju 2018.gadā, kapitāla indekss, kuru izmantos pensijas sākuma kapitāla un periodā no 1996.gada līdz 2016.gadam uzkrātā pensijas kapitāla aktualizācijai, būs 1,0786. 2018.gadā tiks pārskatītas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā piešķirtās un pārrēķinātās vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas, veicot piemēroto kapitāla indeksu izlīdzināšanu. Pensiju pārskatīšana notiks automātiski, iesniegums nav nepieciešams. Ja, pārskatot pensiju, pensijas apmērs palielināsies, pensijas starpību no 2018.gada 1.janvāra VSAA izmaksās ne vēlāk kā septembrī. 2018. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām būs 250 eiro mēnesī, bet IIN likme pensijām līdz 1667 eiro mēnesī būs 20%, savukārt par to daļu, kas ir virs, – 23%. No 2018.gada 1.jūlija palielinās piemaksas pie valsts pensijas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksa par stāža gadu...

No 2018. gada 1. janvāra darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska - to paredz obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana. Taču uz papīra recepšu veidlapām turpinās izrakstīt: individuāli kompensējamās zāles, M saraksta zāles un medicīniskās ierīces; ja zāļu iegādi pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība; ja pacients izmantos recepti kādā no ES dalībvalstīm, Islandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā vai Šveicē; personai, kura nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā; ja e-receptes izrakstīšana E-veselības sistēmā nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ. E-darbnespējas lapas tiek atvērtas, pagarinātas un noslēgtas E-veselības sistēmā. Informāciju par noslēgto e-darbnespējas lapu darba devējs nākamajā dienā redz savā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā. Arī iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par E-veselībā noslēgto B darbnespējas lapu iedzīvotājs var iesniegt elektroniski, izmantojot VSAA e-pakalpojumu. Lai iegādātos e-receptes zāles, aptiekā jāuzrāda sava personas apliecība (eID) vai pase (iegādājoties zāles savam nepilngadīgajam bērnam, papildus jānosauc bērna vārds un uzvārds). Savukārt, lai iegādātos citam...

No 2018. gada 1. marta piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem ir 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem ir 66 eiro mēnesī, bet par katru nākamo bērnu – par 50 eiro lielāks. Ja, piemēram, ģimenē būs četri bērni, piemaksa būs 116 eiro mēnesī, ja pieci – 166 eiro utt. To nosaka otrdien, 19. decembrī, valdības sēdē pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos „Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību””. Vienlaikus saskaņā ar izmaiņām Valsts sociālo pabalstu likumā no 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd – līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu...

Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas ceturtdien, 14.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam ir pienākums veikt tā izmeklēšanu, un šim nolūkam nepieciešama informācija no ārstniecības iestādes par nodarbinātajam nelaimes gadījumā nodarīto veselības traucējumu veidu un pakāpi. Patlaban šādu informāciju darba devējs var saņemt tikai ar pacienta piekrišanu. Ja persona atsakās dot piekrišanu datu apstrādei vai nespēj to dot smagu veselības traucējumu dēļ, darba devējam ir apgrūtināta nelaimes gadījuma izmeklēšana, taču tās veikšana noteikta normatīvajos aktos. Darba devējam netiks sniegta visa ārstniecības iestādes rīcībā esošā informācija par pacientu, bet tikai tā, kas nepieciešama nelaimes gadījuma izmeklēšanai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem 2015.gadā nelaimes gadījumos darbā cieta 1727 nodarbinātie. 166 gadījumos gūti smagi veselības traucējumu, bet 26 gadījumi bija letāli.

Saeima14.decembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un saņemšanas principus un nosacījumus, tostarp finansējuma avotus, pakalpojumu klāstu un apjomu, kādā attiecīgās iedzīvotāju grupas un personas būs tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus. Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces. Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai. Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Veselības...

Valdības sēdē 12. decembrī izskatīti un akceptēts noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"", kas paredz, ka no 2018. gada par 3,20 eiro pieaugs garantētais minimālais ienākuma (turpmāk – GMI) līmenis un attiecīgi no patlaban esošā 49,80 eiro personai mēnesī, tiks palielināts līdz 53 eiro. Ņemot vērā, ka GMI pabalsta mērķis galvenokārt ir nodrošināt vajadzību pēc pārtikas, tad tika ņemts vērā inflācijas pieaugums pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. GMI līmenis tiek izmantots GMI pabalsta apmēra aprēķināšanai katrai ģimenei (personai) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.550 „Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”. GMI pabalstu piešķir par laikaposmu, kurā ģimenei (personai) noteikts trūcīgas ģimenes (personas) statuss. Kā norāda Labklājības ministrija, pašvaldības dome ir tiesīga noteikt citu GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām. Nākamgad pašvaldību sociālajiem dienestiem tiks nodrošināta pieeja Kontu reģistra informācijai, kas ļaus precīzāk novērtēt...

Gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46% plāno 2018. gadā pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktajā aptaujā. Salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem par 10% ir pieaudzis to darba devēju skaits, kas iecerējuši savu komandu palielināt ar vismaz vienu jaunu darbinieku, bet par 8% ir samazinājies uzņēmumu skaits, kuri plānojuši vismaz vienu darbinieku atlaist. Šī gada aptaujas rezultāti parāda, ka pieaug darba devēju skaits, kuri plāno palielināt savu personālu, taču salīdzinoši ar iepriekšējo gadu viena uzņēmuma ietvaros ir plānotas mazāk brīvās vakances. Nākamā gada laikā darba devēji lielākoties ir iecerējuši pieņemt darbā līdz diviem jauniem darbiniekiem. Savukārt vairāk nekā divus jaunus darbiniekus pieņemt darbā ieplānojuši aptuveni 60% uzņēmumu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn. Katru gadu arī pieaug to uzņēmēju skaits, kuri atzīst, ka jaunu, atbilstošu darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka un laikietilpīgāka. Saskaņā ar aptaujas datiem gandrīz 70% uzņēmēju atzīst darbaspēka pieejamības problēmas,...