PERSONĀLS

Latvijas iedzīvotāji savām privātajām pensijām līdz novembra beigām kopumā bija uzkrājuši 362 miljonus eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie dati. Iedzīvotāju uzkrājumi privātajos pensiju fondos gada vienpadsmit mēnešos pieauguši par 31,7 miljoniem eiro jeb 9,6%, kopumā pensiju uzkrājumiem sasniedzot 362 miljonus eiro. Pensiju fondi saviem dalībniekiem kopš 2016. gada sākuma vidēji nodrošinājuši 2,21% ienesīgumu. Nedaudz labāk veicies aktīvajiem pensiju plāniem - ienesīgums kopš gada sākuma 2,7%, savukārt sabalansēto plānu vidējais ienesīgums bijis 1,92%. Ilgākā termiņā visiem pensiju plānu dalībniekiem ir nodrošināts vēl augstāks ienesīgums - visu privāto pensiju fondu vidējais trīs gadu ienesīgums novembra beigās bija 3,36%, vidējais piecu gadu ienesīgums 4,81%, vidējais desmit gadu ienesīgums 3,14%. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Pirmajos vienpadsmit šā gada mēnešos pensiju fondu dalībnieku skaits ir palielinājies par 14 tūkstošiem, kas ir 5,4% pieaugums pret...

Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un institūcijām personu dokumentu saglabāšanā un sakārtošanā, ierosināti grozījumi arhīvu nozares likumdošanā - personu dokumentus par sociālās apdrošināšanas stāžu no 1999 .gada varēs glabāt 10 gadus līdzšinējo 75 gadu vietā, jo šīs ziņas dublējas pie darba devēja un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Veikto izmaiņu rezultātā darba devējiem samazināsies administratīvais slogs aptuveni par 100 tūkstošiem eiro gadā. Minētās izmaiņas nosaka Kultūras ministrijas virzītie un valdības 13.decembra sēdē apstiprinātie "Grozījumi Arhīvu likumā" un "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Likumu grozīju i vēl jāskata Saeimā. Šobrīd Arhīvu likuma 4.pants nosaka, ka institūciju personu dokumentus glabā 75 gadus. Lai skaidri definētu, kādus dokumentu veidus cik ilgi glabāt, Arhīvu likumā ietverta jauna norma, līdz ar kuru paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus precīzai visu personāla dokumentu veidu glabāšanas termiņu noteikšanai.

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. oktobrī uzsāka tematisko pārbaudi saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu drošu un veselībai nekaitīgu lietošanu uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes laikā tika pārbaudīti vairāk nekā 150 dažādu nozaru uzņēmumi visā Latvijā. Būtiski pārkāpumi, kas rada tiešus draudus nodarbināto dzīvībai un veselībai, netika konstatēti, tomēr 63,6% pārbaudīto uzņēmumu tika izdoti rīkojumi dažādu nepilnību novēršanai. Galvenie konstatētie trūkumi ir saistīti ar ķīmisko vielu radīto darba vides risku nepilnīgu novērtēšanu, darbinieku apmācību un informēšanu par drošām darba metodēm, rīcību ārkārtas situācijās, kā arī obligāto veselības pārbaužu veikšanu. Tematiskās pārbaudes laikā tika konstatēts, ka darba vietās atrodas nemarķēti iepakojumi ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, kas var kļūt par nelaimes gadījuma cēloni, proti, VDI statistikas dati rāda, ka viens no biežākajiem nelaimes gadījumu cēloņiem ir ķīmisko vielu iedzeršana no nemarķētiem traukiem. Savukārt pozitīvi vērtējams tas, ka darbinieki arvien biežāk tiek nodrošināti ar individuālās aizsardzības līdzekļiem – tikai 6% gadījumu konstatēts, ka šādi līdzekļi nav...

Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā. Šādu grozījumu likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” Saeima šodien pieņēma divos lasījumos kā steidzamu. Lemjot par 2017.gada valsts budžetu, parlaments 23.novembrī grozīja attiecīgo likumu, nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai –personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Taču šajā likumā jauno noteikumu piemērošanai netika paredzēts pārejas periods. Vienlaikus secināms, ka ir personas, kuras paļāvās, ka gadījumā, ja tai nebūs iespējas ātri atrast citu darbu vai ienākuma avotu, bezdarbnieka pabalsts tuvākajos mēnešos nodrošinās ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Šie cilvēki rēķinājās ar līdzšinējo kārtību, ka sociālās iemaksas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā. Izmaiņas kvalifikācijas periodā rosinājusi Labklājības...

No 2016.gada 25.oktobra ir stājušies spēkā grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas nosaka, ka pienākums atmaksāt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumu pārmaksas parādnieka nāves gadījumā pāriet uz mantiniekiem. Grozījumi arī paredz izmaiņas parāda piedziņas piespiedu izpildes kārtībā. Pamatojoties uz likuma 27.¹panta astoto daļu un 28.pantu, VSAA, izmaksājot līdz personas nāves dienai nesaņemto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu vai izdienas pensiju laulātajam, pirmās vai otrās pakāpes radiniekam vai likumos noteiktajos gadījumos uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata citai personai, izmaksājamo summu samazinās par minēto pakalpojumu pārmaksas apmēru vai sniegs kreditora pretenzijas mantojuma lietās. Pamatojoties uz likuma 27.¹panta ceturtajā daļā noteikto, ja pārmaksas summa, no kuras veic ieturējumus, piecas reizes pārsniedz pakalpojuma apmēru mēnesī, tad VSAA, turpinot veikt ieturējumus 10% apmērā no personai piešķirtā pakalpojuma, tai pašā laikā pārmaksas piedziņu nodod piespiedu izpildei arī tiesu izpildītājam. Ņemot vērā šīs izmaiņas, VSAA informēs individuāli katru personu, uz kuru attiecas jaunās kārtības...

Ceturtdien, 1. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", kas paredz paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, vienkāršot uzturlīdzekļu izmaksas procedūru, noteikt uzturlīdzekļu parādnieku transportlīdzekļa, kuģu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un ieviest jaunu kārtību parādnieku datu publiskošanā. Jaunais regulējums paredz: izmaksāt uzturlīdzekļus personai arī pēc pilngadības sasniegšanas - līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā (spēkā no 2017. gada 1. septembra). mazināt birokrātisko slogu uzturlīdzekļu pieprasītājiem un tiesas noslogojumu, samazinot, laiku, kāds paiet līdz uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, no 9 līdz 3 mēnešiem. Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (UGFA) (spēkā no 2017. gada 1. aprīļa). Lietas par minimālo uzturlīdzekļu piedziņu, kas saņemtas tiesā, bet nebūs izskatītas līdz 2017. gada 1. aprīlim, tiesa pabeigs...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi, ko Saeima pieņēma ārkārtas sēdē 23. novembrī steidzamajā 2. gala lasījumā, paredz papildināt likuma 8. pantu "Gada apliekamā ienākuma avoti" papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu, kas paredz, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī) un darba devējs izpilda šādus nosacījumus: 1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5 % no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda; 2) darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus; 3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 euro; 4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas...

Par darbu izpildi iespējams slēgt arī citus civiltiesiskus līgumus, ņemot vērā to, ka ar jēdzienu “darbs” tiek saprastas ne tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošas saistības. Ja rodas šaubas par pareizākā līguma veida izvēli, drošākais variants būtu darba līguma noslēgšana. Tomēr, tā kā darba līgums uzliek darba devējam virkni pienākumu un arī lielāku ekonomisko slogu, ir būtiski spēt izvērtēt, kādās situācijās var tikt slēgti citi civiltiesiski līgumi, atgādina Irina Kostina, zvērināta advokāte, ZAB Kļaviņš Ellex. Kā viens no visbiežāk izmantojamiem līgumiem darbu izpildei minams uzņēmuma līgums. Saskaņā ar Civillikuma (CL) 2212. pantu ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Ja uzņēmuma līguma definīciju salīdzina ar jau minētajām darba līguma pazīmēm, var secināt, ka uzņēmuma līguma gadījumā atšķirībā no darba līguma: (1) uzņēmējs darba izpildei izmanto savus darbarīkus, ierīces; (2) uzņēmuma līguma rezultātā...

Labklājības ministrija ziņo, ka 2016.gada 18.jūnijā spēkā stājās 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Sākotnēji jautājumus, kas saistīti ar darbinieku nosūtīšanu regulēja Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – direktīva 96/71/EK), kuras prasības Latvijas normatīvajos aktos tika ietvertas jau 2001.gadā, kad tika pieņemts jaunais Darba likums. Regulējums spēkā stājās 2002.gada 1.jūnijā, un tas definēja tādus jēdzienus kā “darbinieka nosūtīšana”, “nosūtītais darbinieks”, tāpat tika paredzēti darba devēja pienākumi gan attiecībā uz nosūtītajam darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem, gan arī pienākumi attiecībā pret valsts iestādēm. Ņemot vērā Eiropas Savienības tiesu praksi, kā arī praksē konstatētās radušās problēmas, 2014.gadā tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES. Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt nodarbinātos, uzlabot darba apstākļus darbinieku nosūtīšanas gadījumā, kā arī veicināt administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp...

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr.7.3.1.0/16/I/001). Viena no darbībām projekta ietvaros ir darba strīdu praktiska risināšana, kuru īsteno projekta sadarbības partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Darbības uzdevums ir uzlabot darba strīdu risināšanas efektivitāti, lai palīdzētu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem aizsargāt savas tiesības un intereses. Praktiski, sākot ar 2016.gada novembri, gan darba ņēmēji, gan darba devēji var saņemt konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos, kas attiecas uz darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem. Konsultācijas tiek sniegtas ar ESF atbalstu. Konsultācijas darba devējiem Konsultācijas darba devējiem darba strīdu vai domstarpību gadījumos (darba tiesību jautājumos) tiek sniegtas pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Lai saņemtu konsultācijas, aicina zvanīt darba dienās no plkst. 09.00 – 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: [email protected]. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par konkrētu konsultācijas...

Nākamgad tiks paaugstināts ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem ģimenē – to no 2017.gada 1.aprīļa paredzēts noteikt 50,07 eiro mēnesī. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīts Saeimas ārkārtas sēdē, lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Kā norāda likumprojekta autori, daudzbērnu ģimenes ir viena no sabiedrības grupām, kas pakļauta visaugstākajam nabadzības riskam, un nepieciešams radīt ekonomiski labvēlīgākus apstākļus bērnu dzīves kvalitātei un attīstībai. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm ģimenes valsts pabalstu par ceturto un nākamajiem bērniem piešķir par nepilniem 20 tūkstošiem bērnu, kas veido aptuveni sešus procentu no visiem ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem. Ģimenes valsts pabalsta palielināšanai par ceturto un nākamajiem bērniem ik gadu plānots piešķirt 3,5 miljonus eiro. Patlaban ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, bet par trešo un nākamajiem – 34,14 eiro mēnesī. Nākamgad plānots palielināt arī valsts...

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 4,5 gadu periodā gandrīz...

Saeima trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot virkni izmaiņu saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Likuma grozījumi palīdzēs novērst negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu. Ar likuma izmaiņām tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai. Tas būs trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo divu gadu laikā. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, kvalifikācijas periodu paredzēts ieviest ar 2018.gada 1.janvāri, dodot pietiekami ilgu laiku, lai personas uzkrātu trīs vai sešu mēnešu lielu apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas riska gadījumā personai būtu tiesības uz pakalpojumu. Jaunais regulējums nodrošinās, ka tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kuras vismaz īsu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. ...

Lai gan nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada trešajā ceturksnī bijis par 0,8% mazāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, bezdarba līmenis samazinājies līdz 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Datu avots: Eurostat datubāze, 2016. gada 3. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums Bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājis straujāks bezdarbnieku skaita kritums - par 2,5 tūkstošiem jeb 2,6%, kamēr tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies lēnāk - par 0,8% gada laikā. Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazināšanās ir saistīta gan ar ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos kopš pagājušā gada pēdējā ceturkšņa, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšos - šā gada trešajā ceturksnī iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecuma grupā bijis par 1,5% mazāks nekā pirms gada. Tajā pašā laikā šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis turpina pieaugt, palielinoties līdz 68,4%, salīdzinot ar 68% pagājušā gada attiecīgajā laika periodā....

Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja, ko veikusi SEB banka, atklāj, ka Baltijas lielie uzņēmumi visvairāk nobažījušies par pieprasījumu, kvalificēta darbaspēka pieejamību un atalgojumu. Lai arī visās trīs valstīs privātais patēriņš šogad uzrādījis pozitīvu pieaugumu, par pieprasījumu pēc savas kompānijas produktiem vai pakalpojumiem satraucas 61% Latvijas lielu uzņēmumu finansisti, 55% Lietuvas un 40% Igaunijas lielo uzņēmumu pārstāvji. Baltijas valstīs ir aktuāls arī kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājums - tas satrauc 43% Lietuvas lielās kompānijas, 39% Latvijas un 33% Igaunijas lielo uzņēmumu. Savukārt trešais visbiežāk minētais iemesls satraukumam ir atalgojums. Lietuvā par to nobažījušies 51% uzņēmumu, Igaunijā - 41%, bet Latvijā - 24% lielo kompāniju finanšu vadītāji. SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: "Ar darbaspēku saistītie jautājumi vēl aizvien ir starp būtiskākajiem riskiem, kas jau tuvākajā nākotnē var ietekmēt Baltijas lielāko uzņēmumu darbību. Visās trīs Baltijas valstīs bezdarba rādītāji samazinās, Igaunijā tas jau sasniedzis 6.5% līmeni. Samazinoties darbaspēka pieejamībai, īpaši strauji bažas par...