PERSONĀLS

Viena no Valsts darba inspekcijas (VDI) pastāvīgām prioritātēm ir nelaimes gadījumu skaita darbā samazināšana. Lai arī smago nelaimes gadījumu skaits 2016. gadā ir samazinājies, letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis, proti, 2015. gadā darba vietās bojā gāja 26 darbinieki, savukārt, 2016. gadā - 31 (operatīvie dati). Būtiski ir pieaudzis tieši ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaits – pēkšņi pasliktinoties veselības stāvoklim, bojā gāja 10 darbinieki. “Analizējot letālos nelaimes gadījumus, jāsecina, ka viena no satraucošākajām tendencēm ir ārzemēs notikušo nelaimes gadījumu skaita pieaugums, kas ir līdz šim lielākais rādītājs. To varētu skaidrot ar arvien pieaugošo uz ārzemēm strādāt norīkoto darbinieku skaitu, fizisku un emocionālu darbinieku pārslodzi, neveselīgu uzturu, neuzmanīgu attieksmi pret savu veselību, garām darba stundām u.c. Šajā ziņā īpaši uzmanīgiem ir jābūt autovadītājiem, kuru darba ritms nereti rada nelabvēlīgas sekas. Pildot darba pienākumus, 2016. gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 6 nodarbinātie, kas veido lielu daļu no kopējā letālo nelaimes gadījumu skaita. Noteikti...

Valsts darba inspekcija (VDI) š.g. 1.februārī uzsāks tematisko pārbaudi pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozaru uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst pastiprinātu darba devēju un darbinieku uzmanību darba vietu aprīkojumam, darbinieku apmācībai, atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei u.c. Nelaimes gadījumu skaita ziņā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozare ieņem otro vietu starp visām apstrādes rūpniecības nozarēm. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek, lietojot asu darba aprīkojumu, fiziskas pārslodzes dēļ (smagumu celšana un pārvietošana), pakrišanas un paslīdēšanas rezultātā. 2016. gadā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē kopumā notika gandrīz simts nelaimes gadījumi darbā, no tiem četri nelaimes gadījumi bija smagi un viens – letāls. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ir raksturīgs arī liels arodslimnieku skaits - pēc VDI rīcībā esošās operatīvās informācijas, 2016. gadā reģistrēti 77 jauni arodslimnieki. Raksturīgākās arodslimības šajā nozarē ir saistītas ar pārslodzi, smagumu pārvietošanu, darbu piespiedu pozā, piemēram, karpālā kanāla sindroms, muguras skriemeļu,...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus pieteikties Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" (projekta Nr. 7.1.1.0/15/I/001) ietvaros īstenotajam pasākumam "Apmācība pie darba devēja" (Praktiskā apmācība). Darba devējiem tā ir iespēja, saņemot dotāciju, apmācīt sev nepieciešamos speciālistus, savukārt bezdarbniekiem tā ir iespēja apgūt profesionālās iemaņas visdažādākajās profesijās, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. No ESF projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" īstenošanas sākuma (2015. gadā) Praktiskajā apmācībā kopumā ir iesaistīti 312 bezdarbnieki: 121 bezdarbnieks - 2015. gadā, 178 - 2016. gadā, bet 13 bezdarbnieki uzsāka Praktisko apmācību šogad - līdz 2017.gada 26.janvārim. Galvenie praktiskās apmācības īstenošanas nosacījumi Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta vai darba vietai jābūt vakantai vismaz 4 mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Apmācāmais bezdarbnieks nav bijis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz sešus mēnešus jāturpina darbs pie...

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem 2016.gadā spējuši nodrošināt ieguldījumu pieaugumu: gadā ieguldījumi pensiju fondos nopelnījuši vidēji 2-3,5%. Kopumā pensiju 2.līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2016. gadu. Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016.gadā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 428 miljoniem, no kā 375 miljoni eiro ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 53 miljoni eiro - pensiju fondu dalībnieku iemaksāto līdzekļu peļņa (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardus veido dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljonus - fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2.līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem. Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātie līdzekļi 2016.gadā pieauguši par 50,2 miljoniem eiro, sasniedzot 380,6 miljonu eiro....

No Profesiju klasifikatora plānots svītrot 230 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 50 jaunām profesijām, kā arī precizēti profesiju nosaukumi un to kodi. Profesiju klasifikatorā plānota izmainīta forma, t.i., klasifikācija būs tabulu veidā, lai tā lietotājam būtu vieglāk un saprotamāk atrast nepieciešamo profesiju un tās kodu. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 19. janvāri, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta (MK) „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”.Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Jaunais iecerētais profesiju saraksts atrodams noteikumu pielikumā. Pašreizējie noteikumi ir spēkā līdz 2017. gada 31. maijam. Atbilstoši likumdošanai Profesiju klasifikators ir jāizdod kā jauni Ministru kabineta noteikumi, ko sagatavo Labklājības ministrija (LM). Jaunajos MK noteikumos ir iestrādāti visi atsūtītie priekšlikumi, kas iesniegti LM līdz 2016. gada 1. oktobrim. Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. LM...

Neatkarīgi no nodarbinātības veida, visiem darba ņēmējiem jānodrošina pamata tiesības, ceturtdien pieņemot rekomendācijas gaidāmajam "Eiropas Sociālo tiesību pīlāram" uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Ziņotāja Maria Joao Rodrigues (S&D, Portugāle) debatēs pirms balsojuma sacīja: "Globālās konkurences, digitālās revolūcijas un budžeta stingrības pasākumu laikā daudzi Eiropas pilsoņi jūtas neaizsargāti. Ar "Eiropas Sociālo tiesību pīlāru" mēs gribam atkal padarīt Eiropas Savienību par aizsargvairogu: nepieļaut bērnu nabadzību, stiprināt garantijas jauniešiem, garantēt pamata sociālās tiesības arī cilvēkiem, kas strādā jaunās nodarbinātības formās, kā arī beidzot ieviest ES Sociālās drošības karti, lai cilvēki neatkarīgi no darba vietas vienotajā Eiropā varētu sekot saviem sociālajiem maksājumiem." Rezolūcija pieņemta ar 396 balsīm "par", 180 "pret" un 68 atturoties. Uzlabot darba apstākļus jaunajās nodarbinātības formās EP prasa Eiropas Komisijai (EK) izstrādāt direktīvas projektu par pienācīgiem darba apstākļiem visās nodarbinātības formās, tai skaitā - jaunajās, ka piemēram, darbā pēc pieprasījuma un ar digitālo platformu starpniecību. EP deputāti arī aicina dalībvalstis efektīvāk piemērot darba...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.janvārī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Līdz ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Šiem profesiju pārstāvjiem plānots attiecināt minimālās algas kritēriju, vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā. Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti jeb termiņuzturēšanās atļauju, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma grozījumi....

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanu, kurā plānots pilnveidot pieaugušo profesionālo kompetenci, lai palielinātu strādājošo konkurētspēju un veicinātu produktivitātes pieaugumu. Personām vecumā no 25 gadiem projekts „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” sniegs iespēju apgūt profesionālās tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas un neformālās izglītības programmas, kā arī iegūt atzīšanas apliecinājumus ārpus formālā ceļā iegūtajām zināšanām, prasmēm un profesionālajai kompetencei. Sadarbībā ar pašvaldībām projektā paredzēts izveidot pamatu vienotai un ilgtspējīgai pieaugušo izglītības atbalsta sistēmai. Daļu atbalsta paredzēts novirzīt arī personām vecumā no 45 gadiem, kuras nodarbinātas zemas kvalifikācijas darbos un tuvākā nākotnē visvairāk pakļautas bezdarba riskam. Visām projekta mērķa grupām būs pieejami arī karjeras konsultanta pakalpojumi. Kopumā projekts aptvers vairāk nekā 38 000 personu. „Līdz ar tehnoloģiju attīstības paātrinājumu un ekonomikas globalizāciju mainās arī darba saturs, kā arī darba pienākumu veikšanai nepieciešamās profesionālās prasmes. Indivīda spēja nodrošināt kvalitatīvu un...

Šogad aprit 15 gadi, kopš ir ieviests Darba aizsardzības likums. Darba aizsardzības sistēmas izveide bijusi nopietns izaicinājums, jo bija nepieciešams mainīt darba devēju izpratni par darba aizsardzības būtību, veikt preventīvus darba vides uzlabošanas pasākumus, vairāk resursu ieguldot bīstamības cēloņu novēršanā vai mazināšanā, nevis tikai cīņai ar sekām. Lai arī šobrīd Darba aizsardzības likumu var uzskatīt par stabilu pamatu pašreizējai darba aizsardzības sistēmai, darba aizsardzības jomā joprojām ir daudz izaicinājumu. "Šo gadu laikā izpratne par darba aizsardzību un tās nozīmi Latvijā ir ievērojami mainījusies. Arvien vairāk ir tādu darba devēju, kuriem rūp savu darbinieku drošība un veselība, kuri savu attīstību plāno ilgtermiņā un ar atbildību. Tajā pašā laikā uzņēmumi un darba apstākļi tajos mēdz būt dažādi, tāpēc būtiski ir turpināt skaidrojošo un izglītojošo darbu, lai ikvienam darba ņēmējam darba vide būtu droša," uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs. Piecpadsmit gadu laikā Latvijā situācija darba aizsardzības jomā ir uzlabojusies, ko apliecina arī nelaimes gadījumos darbā...

Darba likums drīzumā atkal tiks atvērts - Labklājības ministrijas (LM) un sociālo partneru dialogā jau tiek diskutētas plānotās jaunās likuma izmaiņas. Ieskatu būtiskākajos jauninājumos, kas varētu skart darba devējus, grāmatvežus, 2. decembrī žurnāla BILANCE ikgadējā konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" sniedza Ineta Vjaksa, LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece. Starp tiem ir paredzamā virsstundu darba kompensēšana ar atpūtas laiku, stundas algas likmes aprēķins, pārtraukuma laika ieskaitīšana darba laikā un konkurences ierobežojumi blakus darbā.

Pēc 2016.gada 16.jūnija Augstākās tiesas sprieduma lietā Nr.SKA-347/2016 spēkā stāšanos, ar kuru noteikts, ka aizliegums pamest dienesta izpildes vietu pārtraukuma laikā ir apmaksājams, jo amatpersonai jāatrodas darba vietā, ietilpst aktīvā dienesta laiks un gatavības laikposms, kuru var pārtraukt izsaukums (darbs), Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) sniedza atbalstu biedriem un citiem darbiniekiem par iesnieguma sagatavošanu kompensācijas izmaksu. LIDA uzskatīja, ka nav pieļaujama naudas kompensāciju aizvietot ar brīvdienu laika piešķiršanu, jo tad būtiski palielinātos darba slodze citiem darbiniekiem, samazinātos darbinieku skaits un varētu ietekmēt iestāžu spējas efektīvi pildīt savus uzdevumus. LIDA sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, pakļautiem dienestiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldi veica gan tiesas sprieduma analīzi, gan sprieduma ietekme uz darbinieku tiesībām saņemt ar likumu noteiktās kompensācijas par virsstundu darba laiku, lai novērstu atkārtotas tiesāšanas, kas radītu papildus zaudējumus valsts budžetam. Saskaņā ar 2016.gada 29. novembra Ministru kabineta sēdē nolemto no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika uzsākta kompensācijas izmaksa par virsstundu darba laiku...

Tiesībsargs decembrī atklāja ikgadējo cilvēktiesību un labas pārvaldības konferenci, kuras pirmā diena veltīta naida runas un naida atpazīšanas aktualitātei Latvijā un bērnu sociālajai un medicīniskajai rehabilitācijai. Konferences otrās dienas tematika bija balstīta uz labas pārvaldības praksi vides tiesību jomā. Iepazīstinām ar tiesībsarga Jura Jansona uzrunu konferences dalībniekiem, kurā minēts nozīmīgākais tiesībsarga veikums 2016. gadā. PILSONISKO UN POLITISKO TIESĪBU JOMĀ NOZĪMĪGĀKĀS AKTUALITĀTES 2016. GADĀ Tiesības uz taisnīgu tiesu Jau vairākus gadus esmu norādījis uz to, ka valstī nodrošinātā juridiskā palīdzība nav pietiekama, kā rezultātā tieši mazaizsargātāko personu tiesības uz pieeju tiesai jau šobrīd ir ierobežotas. Tomēr neskatoties uz minēto, Tieslietu ministrija šogad atkārtoti ir aktualizējusi jautājumu par advokāta procesa ieviešanu civilprocesā, kas pēc būtības paredz ierobežot personas tiesības brīvi izvēlēties sev pārstāvi atsevišķās civillietu kategorijās. Personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšana Viena no prioritātēm attiecībā uz personu ar garīga rakstura traucējumu tiesību nodrošināšanā iepriekšējos gados ir saistīta tieši ar tiesiskā regulējuma pilnveidošanu....

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017.gadā. No 2017.gada 1.janvāra: Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro. 2017.gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu "Par izdienas pensijām" piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011.gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017.gada 1. janvāra un par periodu no 1.janvāra to izmaksās līdz 2017.gada jūnijam. Slimības pabalstu izmaksās cilvēkiem, kuriem darba nespēja iestājusies nodarbinātības periodā. Pēc darba attiecību pārtraukšanas cilvēkiem ir tiesības iegūt bezdarbnieka statusu, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pagarinās bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kvalifikācijas periodu...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība šonedēļ tikšanās laikā pauda vienprātīgu secinājumu - viens no nākamā gada svarīgākajiem uzdevumiem būs darbs pie jaunās nodokļu politikas stratēģijas ar mērķi stiprināt tautsaimniecību un uzņēmēju spēju celt vidējo atalgojumu un darbinieku sociālo nodrošinājumu. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs tikšanās laikā ar jauno LBAS priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu uzsvēra, ka gan vietējā, gan starptautiskā līmenī ir aktīvi jārīkojas, lai stiprinātu sociālo partneru lomu, kas ir būtiska Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidē. Tas iecerēts, kā vadlīnijas Eiropas Savienības dalībvalstīm politikas veidošanā darba tirgus, labklājības sistēmas un sociālās palīdzības attīstībai, tādēļ svarīgi arī Latvijai un īpaši mūsu valsts sociālajiem partneriem sniegt pienesumu tā izveidē. "Arodbiedrības ir nozīmīgi mūsu partneri un LDDK pārliecība ir, ka Latvijai ir jātiecas uz to, lai jau uzņēmumu līmenī darba devējs un darbinieks strādā kopā, balstoties uz partnerības principu. Ir jāapzinās, ka arodbiedrības un darbinieki ir viena no vērtībām, kas...

Ministru kabinets 13.decembrī pieņēma noteikumus "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amatu katalogs" un "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru", kas stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī. Šo normatīvo aktu mērķis ir pilnā apmērā nodrošināt 2016.gadā uzsāktās jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu un darba samaksas paaugstināšanu iekšlietu nozares un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Darba samaksas sistēmas pilnveidošanas mērķis ir nodrošināt motivāciju uzsākt un turpināt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī paaugstināt kvalifikāciju un virzīties pa karjeras kāpnēm, nosakot līdzīgu darba samaksu par vienādas sarežģītības dienesta pienākumu izpildi. Jaunās darba samaksas sistēmas galvenie principi ir: amatpersonu amatu klasifikatora (kataloga) izveide - izveidojot iestādēs noteikto amatu funkciju sistematizētu apkopojumu, amatus sakārtojot funkcionālajās grupās (amatu saimēs); amatu saimju un līmeņu grupēšana mēnešalgu grupās...