PERSONĀLS

Nākamā (2018.) gada 30.aprīļa darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp brīvdienu 29. aprīli un svētku dienu 1. maiju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir paredzēts pārcelt uz sestdienu, 2018. gada 21. aprīli. To nosaka otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta sēdē pieņemtais rīkojums „Par darba dienas pārcelšanu 2018. gadā”. Rīkojumā visām pašvaldībām komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu. Darba dienas pārcelšanas iespēja ir paredzēta Darba likumā. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā...

Pagājušā gada laikā tika savākti vairāk kā 10 000 iedzīvotāju paraksti par to, lai tiktu atcelts iedzīvotāju ienākuma nodoklis valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām. Iniciatīva saņēma arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu, bet tobrīd jau bija paredzams, ka valdība nevēlēsies īstenot iniciatīvu tās pilnajos apmēros, solot, ka neapliekamais minimums pensijām tiks paaugstināts tiktāl, ka tikai lielo pensiju saņēmējiem būs jāmaksā nodoklis no pensijas. Šobrīd redzam šo solījumu rezultātus - neapliekamo minimumu grasās līdz 2020.gadam paaugstināt tikai līdz 300 eiro, kas pat nesasniedz minimālās algas apmērus, ko vienmēr ir prasījusi "Latvijas Pensionāru federācija". "Esam gandarīti, ka iniciatīvas rezultātā nodokļu reformā vispār ir atvēlēts kāds paragrāfs pensionāru labklājībai, bet, pacelt neapliekamā minimuma slieksni tikai līdz 300 eiro šajā gadījumā nebūs pietiekami. Valdībai būtu jāspēj īstenot tāda nodokļu reforma, kur neapliekamais minimums tiek pacelts vismaz līdz 500 eiro, to realizējot pakāpeniski līdz 2020.gadam," uzsver iniciatīvas iesniedzējs Arnis Vērzemnieks. Pašreizējā nodokļu reforma paredz paaugstināt...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) jau ceturto gadu visos valsts reģionos rīko Vakanču gadatirgus, lai darba meklētājiem palīdzētu atrast darbu, bet darba devējiem - vajadzīgos darbiniekus. Darba devējus aicina pieteikties dalībai NVA Vakanču gadatirgos, kas šopavasar norisināsies vairākās Latvijas pilsētās. NVA Pakalpojumu departamenta direktora vietniece, Darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Kristīne Stašāne: "Vakanču gadatirgos ar aģentūras un darba devēju starpniecību darba meklētājiem tiks piedāvātas katrā reģionā uz pasākuma norises brīdi aktuālās vakances. Vakanču gadatirgus - tā ir lieliska iespēja darba devējam prezentēt savu uzņēmumu, veicinot tā atpazīstamību darba tirgū, kā arī atrast piemērotus darbiniekus. Vakanču gadatirgus laikā darba devēji varēs ne tikai klātienē informēt par vakancēm, darba nosacījumiem, karjeras izaugsmes iespējām uzņēmumā, bet arī veikt pirmās darba intervijas ar piemērotākajiem kandidātiem." Vakanču gadatirgos darbosies arī NVA stends, kura apmeklētājus NVA darbinieki informēs par aģentūras pakalpojumiem un atbalstu darba devējiem un darba meklētājiem. Vakanču gadatirgos būs pieejami NVA karjeras konsultanti, kas darba meklētājiem sniegs...

Ir noteikta obligātā nepieciešamā informācija, kas turpmāk būs jānorāda, iesniedzot dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK), pretendējot uz invaliditātes ekspertīzi. To paredz ceturtdien, 13. aprīlī, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Grozījumu mērķis ir pilnveidot un uzlabot līdzšinējo invaliditātes noteikšanas kārtību un novērst situācijas, kad VDEĀVK tiek iesniegti nepilnīgi noformēti dokumenti. Tagad cilvēkiem, kas pretendēs uz personas ar invaliditāti statusu obligāti būs jānorāda ziņas par iesniedzēju (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, valstiskās piederības veids, ja nepieciešamas – arī ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu), saziņas veids (telefons vai elektroniskā pasta adrese) un vēlamais lēmuma saņemšanas veids (klātienē, pa pastu vai elektroniski). Iedzīvotāji varēs izmantot arī Komisijas mājaslapā (www.vdeavk.gov.lv) ievietoto iesnieguma veidlapas paraugu. Tāpat grozījumi paredz uzlabot dokumentu apriti starp VDEĀVK, sociālajiem dienestiem un ārstiem. Turpmāk gadījumos,...

Veselības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par Veselības aprūpes sistēmas reformu", kurā analizēta esošā situācija veselības aprūpē un nepieciešamās reformas nozarē. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes izlīdzināšanai visā Latvijas teritorijā paredzēts centralizēt specializēto veselības aprūpi, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot tādu veselības pakalpojumu tīklu, lai pacienti varētu saņemt pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama. Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz slimnīcu pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos un slimnīcu sadarbības teritoriju noteikšanu ar reģionālajām un universitātes slimnīcām. Reformas rezultātā diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība akūtos gadījumos būs pieejama tuvāk dzīvesvietai - tiks palielināts ārstniecības iestāžu skaits, uz kurieni Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādās pacientus, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu, pēkšņu saslimšanu, hronisku slimību saasinājuma gadījumā). Savukārt primāro veselības aprūpi ir paredzēts stiprināt, paplašinot ģimenes ārsta un tā komandas lomu pacientu aprūpē - attīstot ģimenes ārstu komandas (ārsts, divas māsas vai ārstu palīgi)...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi izmaiņas pensiju likumā, no nākamā gada paredzot pensiju pieaugumu atsevišķām pensionāru grupām. Deputāti piedāvā palielināt indeksāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, kā arī lielākas piemaksas senioriem, kuri pensionējušies līdz sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai 1996.gadā. "Lielāks atbalsts pensionāriem ar lielu darba stāžu un tiem, kuri pensionējušies vēl pirms sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas, pensiju jomā ir prioritāte. Tā varam palīdzēt gados visvecākajiem pensionāriem, kuri strādājuši ilgus darba gadus un lielāko daļu stāža nopelnījuši vēl tajos laikos, kad katra individuālais ieguldījums savas nākotnes pensijas apmērā vēl netika novērtēts. Šis likumprojekts sagatavots komisijas izveidotajā darba grupā ciešā sadarbībā ar atbildīgo ministriju un senioru intereses pārstāvošajām organizācijām. Pēc atzinumu saņemšanas no Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas plānojam iesniegt to izskatīšanai Saeimā," norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Lai uzlabotu situāciju pensionāriem ar lielu darba stāžu, atsevišķām pensionāru grupām paredzēts piemērot lielāku iemaksu algas pieauguma koeficientu....

No 1. aprīļa valsts garantētos uzturlīdzekļus to pieprasītājiem ir iespējams saņemt vienkāršāk un trīs reizes ātrāk. Vienlaikus uzturlīdzekļu parādnieki varēs noslēgt vienošanos ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGFA) par parāda atmaksu, savukārt tiem, kuri uzturlīdzekļus nemaksās - aizliegs izmantot transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas tiesības. Līdz ar aprīļa sākumu gaidāmas trīs būtiskas izmaiņas, kas nodrošinās ērtākus risinājumus uzturlīdzekļu saņemšanai un efektīvākas metodes parādu piedziņai ar UGFA starpniecību. Turpmāk valsts garantētos uzturlīdzekļus būs iespējams iegūt līdz pat trim reizēm īsākā termiņā (līdzšinējo aptuveni 9 mēnešu vietā 3 mēnešu laikā). Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros, uzreiz vēršoties UGFA. Vēl viens būtisks jauninājums - ir iespēja parādniekam piedalīties parāda segšanā savu finansiālo iespēju robežās. Ja parādnieks objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus pilnā apmērā un tāpēc uzturlīdzekļi parādnieka vietā tiek izmaksāti no fonda administratīvā procesa ietvaros, parādnieks ar UGFA varēs noslēgt vienošanos un atbilstoši...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 29.martā, trešajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Izmaiņas rosinātas, lai motivētu karavīrus turpināt profesionālo dienestu pēc iespējas ilgāk, kā arī mudinātu atgriezties profesionālajā dienestā pēc atvaļināšanās. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, beidzoties līguma termiņam, – viņu izdienas pensijas aprēķinam piemēros 55 procentu bāzi. Patlaban šādu bāzi piemēro, ja karavīrs tiek atvaļināts maksimālā vecuma vai slimības dēļ, vai vienības likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, bet pārējos gadījumos – 40 procentus no dienesta atalgojuma vidējā apmēra par pēdējiem pieciem gadiem. Izdienas stāžā, kas ļauj pretendēt uz izdienas pensiju, ieskaitīs gan profesionālajā dienestā, gan obligātajā aktīvajā militārajā dienestā nodienēto laiku. Kā skaidro Aizsardzības ministrijā, karavīra maksimālais vecums katrā pakāpē ir noteikts atšķirīgs, un bieži vien virsnieki, kuri ieguvuši augstāku pakāpi, nevar nodienēt līdz maksimālajam vecumam, jo...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka no 2017.gada 1.aprīļa mainās nosacījumi, lai iegūtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Personām, kurām bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) būs piešķīrusi līdz 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu tiks noteiktas tāpat kā iepriekš. Tātad tiesības uz pabalstu būs, ja iemaksas bezdarba apdrošināšanai veiktas vai bija jāveic 9 mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā. Pārējie nosacījumi bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai nemainās. Tāpat kā līdz šim personai ir jābūt bezdarbnieka statusā, ko piešķir Nodarbinātības valsts aģentūra, un kopējam apdrošināšanas stāžam ir jābūt vismaz vienam gadam. VSAA adresētu iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai var iesniegt arī NVA tiklīdz iegūts bezdarbnieka statuss, vai izmantojot e-pakalpojumu "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem" un izvēloties iesniegumu "Bezdarbnieka pabalsta piešķiršana vai pārrēķināšana”. 2016.gadā...

Francijā no 2017.gada 1.aprīļa stājas spēkā jauni nacionālie noteikumi sociālās drošības jomā, kas paredz, ka darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, kuri veic darbu Francijā un ir sociāli apdrošināti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, jābūt klātesošam A1 sertifikātam, uzrādīšanai atbildīgajiem dienestiem, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). A1 sertifikāts ir dokuments, kas nosaka, kurā valstī ir veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tātad darbiniekiem un pašnodarbinātajiem no Latvijas, kuri veiks darbu Francijā un saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 nosacījumiem būs sociāli apdrošināmi Latvijā, ir jāsaņem A1 sertifikāts no VSAA. Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuri strādā starptautiskā transporta un kravu pārvadājumu jomā. Pārbaudes laikā A1 sertifikātu Francijas kontroles dienestiem uzrāda pats darbinieks, darbinieka pārstāvis/darba devējs Francijā vai sadarbības partneris Francijā, kuram tiek sniegti pakalpojumi. Ja gadījumā A1 sertifikāts netiek uzrādīts pārbaudes laikā un darbinieks ir sociāli apdrošināms citā ES dalībvalstī, tad darba devējam piemēro soda naudu. Plašāka informācija par pieteikšanos A1 sertifikātam: http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/pakalpojumi-eiropas-savieniba/darbs-cita-es-valsti-a1-sertifikats.

Personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%. Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā, "Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos - par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 EUR un 891 EUR neto, savukārt mazos uzņēmumos - par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos - 969 EUR...

Jau iepriekš informējām par iecerētajiem apjomīgajiem un diskutablajiem grozījumiem Darba likumā, ko starpministriju saskaņošanai izsludināja 23. februārī. Valsts sekretāru sanāksmē 16. martā izsludināts vēl viens Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz pārcelt administratīvos sodus darba tiesību pārkāpumu jomā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) uz nozares speciālo Darba likumu. Šāda sodu kodifikācija attiecīgi LAPK 41., 166.7, 204.17 un 215.3 pantā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus integrētu Darba likuma 36. nodaļā "Administratīvā atbildība darba tiesisko attiecību jomā un kompetence sodu piemērošanā". Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi veido aptuveni vienu trešdaļu no visiem Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonu konstatētajiem pārkāpumiem, un pamatā tiek konstatēti Darba likuma normu pārkāpumi. Līdzīga tendence saglabājas jau vairākus gadus. Visbiežāk tiek konstatēti Darba likuma 40.panta (Darba līguma forma) pārkāpumi – tie ir 37% no visiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem. Attiecīgi paredzēts par darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā piemērot naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai...

No 2017.gada 1.aprīļa tiks palielināts valsts atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem - apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs. To paredz otrdien, 21. martā, Ministru kabineta sēdē pieņemtie "Noteikumi par apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā minimālo apmēru un tā pārskatīšanas kārtību". Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Bērni ir tie, kuri jau šodien ieliek pamatu tam, kāda būs mūsu rītdiena. Atbalsts krīzes situācijā nonākušiem bērniem ir būtisks. Ģimenes - apgādnieka - zaudējums ir milzīgs trieciens ikvienam, svarīgi rūpēties, lai arī šajā situācijā bērnam tiktu nodrošināts pats nepieciešamākais. Viena no Labklājības ministrijas prioritātēm ir ģimenes ar bērniem, tāpēc, lai noteiktu līdzvērtīgu sociālo nodrošinājumu, palielināts valsts minimālais finansiālais atbalsts gadījumos, kad zaudēts apgādnieks." Minimālais apmērs apgādnieka zaudējuma pensijas, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā no 2017. gada 1.aprīļa katram bērnam no viņa dzimšanas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst iecerei samazināt piemaksas apmēru par virsstundām, uzsverot, ka tas atstās negatīvu iespaidu ne tikai uz darbinieku algām, bet arī uz pašvaldību un valsts budžetiem. LBAS ir nosūtījusi Labklājības ministrijai atzinumu par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kurā jau atkārtoti ir pausta nostāja par to, ka piemaksas apmēram par virsstundām ir jāpaliek 100% apjomā. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka, veicot šādas izmaiņas, tiktu samazināta darbinieku reālā darba samaksa. LBAS sniegtajā atzinumā teikts, ka krīzes laikā bruto darba samaksa vidēji tika samazināta par 25% (Igaunijā vidēji par 5%). Neto darba samaksas pirktspēju papildus mazināja nodokļu pieaugums (PVN, akcīze, NĪN, sociālās apdrošināšanas iemaksas), ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma samazinājums (no 90 Ls līdz 35 Ls, vēlāk 45 Ls). Turklāt darba samaksas īpatsvars IKP samazinājās no 52% (2008. gada I kvartālā) līdz 39,3% (2012. gada III kvartālā), t.i., kopumā par 12,7% IKP. Arī pēdējā gada laikā, neskatoties uz...

Latvijā pensiju apmērs tiek pārskatīts, veicot pensiju indeksāciju. Un te ir jāpatur prātā, cik liela konkrētajā gadā ir vidējā summa, no kuras iemaksas veikuši sociālo iemaksu veicēji. Tas ir svarīgi tāpēc, ka likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka valsts pensijas vai tās daļas apmērus, kas nepārsniedz pusi no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, tiek pārskatīts 1. oktobrī. Pensiju indeksācijas aprēķinos tiek ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss valstī, kā arī 50% (iepriekš 25%) no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma procentiem. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskata visu valsts pensijas apmēru. Vienkāršāk sakot, šāda indeksācijas kārtība nodrošina personām ar maziem ienākumiem visas pensijas indeksāciju, savukārt personām ar salīdzinoši lieliem ienākumiem – daļu pensijas indeksāciju. Beidzamo reizi, 2016. gada oktobrī tika indeksētas pensijas vai tās daļa, kas nepārsniedza 332 eiro un tika piemērots indekss 1,0186. Piemēram, 200 eiro liela pensija tika indeksēta pilnā apmērā,...