PERSONĀLS

Izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē tiks virzīti Tieslietu ministrijas piedāvātie konceptuālie risinājumi valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loka paplašināšanai, to piešķiršanas kārtības vienkāršošanai, kā arī uzturlīdzekļu parādnieku datu pieejamībai atbilstoši Satversmes tiesas norādījumiem par viņu bērnu privātās dzīves neaizskaramību. Par likumprojekta "Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums" virzību atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstījusi šādus priekšlikumus, ar kuriem paredzēts: Izmaksāt uzturlīdzekļus personai arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja pilngadīgā persona turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai. Mazināt birokrātisko slogu un atvieglot iesniedzējam uzturlīdzekļu saņemšanu un nodrošināt, ka bērns saņem uzturlīdzekļus aptuveni par 6 mēnešiem ātrākā laika periodā, nekā tas ir šobrīd. Turpmāk iesniedzējs varēs saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros, uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, ja starp vecākiem nepastāvēs strīds. Līdz ar to bērns uzturlīdzekļus no fonda saņems jau aptuveni 2-3 mēnešu laikā,...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā", ko 6.septembrī izskatīja un apstiprināja valdībā. Tā mērķa grupa ir 50 gadus un vecāki iedzīvotāji, īpaši līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, kuri saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem iesaistei darba tirgū. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir augsts bezdarba risks, šo cilvēku kvalifikācija un prasmes bieži vien ir novecojušas, darbspējas ir samazinājušās ietekmēto veselības apstākļu dēļ. Kā galvenie rīcības virzieni aktīvās novecošanās situācijas uzlabošanai izvirzīta nodarbinātības veicināšana, mūžizglītības nodrošināšana, veselīgs un aktīvs dzīvesveids. Lai veicinātu ilgāku un veselīgāku iedzīvotāju darba mūžu, plānots novērtēt gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spējas, prasmes un veselības stāvokli. Nepieciešamības gadījumā tiks izstrādāti individuāli atbalsta plāni uzņēmumu līmenī, ietverot darba vietu pielāgošanu, elastīgu darba formu ieviešanu, karjeras konsultāciju un apmācību iespēju nodrošināšanu, veselības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, kā arī starppaaudžu prasmju nodošanas veicināšanu. Vienlaikus tiks nodrošināta sasaite ar pieaugušo izglītības pasākumiem, novirzot uz pieaugušo izglītības programmām nodarbinātos, kuriem nepieciešams celt...

Gan fiziskajām, gan juridiskajām personām turpmāk būs jāievēro jaunas ugunsdrošības prasības, jo 1. septembrī stājās spēkā Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi". Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzskata, ka jaunie noteikumi palīdz mazināt administratīvo slogu un atvieglot prasības fiziskām un juridiskām personām. Tiesa gan, atsevišķas jauno noteikumu izmaiņas un prasības prasīšot laiku, lai tām pielāgotos, tomēr noteikumiem ir vairāki būtiski ieguvumi un atvieglojumi, kas mazināšot ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, sekmēšot ātrāku ugunsgrēku atklāšanu un ilgtermiņā uzlabošot ugunsdrošības stāvokli katrā objektā un valstī kopumā. Būtiskākās izmaiņas, kas jāņem vērā fiziskām personām 1. Ikviena pienākums - nekavējoties evakuēties Līdz šim normatīvais regulējums noteica tikai juridiskās personas vadītāja pienākumu ugunsgrēka gadījumā organizēt cilvēku evakuāciju, bet nebija paredzēta pašu iedzīvotāju pienākums un atbildība evakuēties. Lai izvairītos no situācijām, kad cilvēki atsakās evakuēties, jaunajos Ugunsdrošības noteikumos noteikta prasība ikvienam iedzīvotājam pašam nekavējoties evakuēties, atskanot trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku. Tas ir būtisks solis, lai mainītu...

Turpinot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk –EDS) pilnveidošanu, no 2016.gada 1.septembra darba devējiem EDS pieejams jauns pārskats par darbinieku darbnespējas lapu datiem. No 2016.gada 1.septembra EDS lietotājiem pieejams jauns pārskats “Darbinieku darbnespējas lapu dati”, kurā ikviens darba devējs var piekļūt informācijai par nodarbināto slēgtajām un anulētajām slimības lapām. Pārskats pieejams EDS sadaļā “Pārskati” un atrodas pārskatu grupā “Darba devēja pārskati”. Pārskatā tiek attēloti dati no Nacionālā veselības dienesta uzturētās vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas. Minētie dati lietotājiem kļūs pieejami tikai tad, kad ārstniecības iestādes būs noslēgušas līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un uzsāks elektronisko darbnespējas lapu izrakstīšanu pacientiem E-veselības sistēmā. Ārstniecības personām elektronisko darbnespējas lapu izrakstīšana E-veselības sistēmā obligāti ir jāuzsāk no 2016. gada 1. decembra, kā to paredz Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu". VID atgādina, ka ikviens var kļūt par EDS lietotāju, neslēdzot...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2016.gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0186, tiks palielinātas (indeksētas) pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 332 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksētas visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 332 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Jo lielāka pensija, jo lielāks tās palielinājums. Piemēram, 200 eiro liela pensija palielināsies par 3,72 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 332 eiro, ar indeksu 1,0186 indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas - 332 eiro, kā rezultātā pensijas apmērs palielināsies par 6,18 eiro. Izņēmums ir politiski represētās personas, I grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem pensijas tiks indeksētas ar indeksu 1,0186 neatkarīgi no to apmēra. Indeksēts tiks tikai pensijas apmērs, neņemot vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas (par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam) apmēru. Jāņem vērā, ka no indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo...

Vērtējot minimālās algas celšanas pamatotību, nepietiek vien ar tautsaimniecības vidējo rādītāju analīzi. Jāizvērtē arī, vai minimālās algas celšana ir "panesama" nozarēs un reģionos, kur minimālā alga ir visbiežāk izmantota. Latvijas Bankas aptaujas rezultāti parāda, ka darbinieku ar minimālajām algām vislielākā koncentrācija ir mazajos uzņēmumos (darbinieku skaits ir no 10 līdz 19 darbiniekiem; 25%). 2013. gada beigās rūpniecības un pakalpojumu sektoros darbinieku daļa ar minimālajām algām bija lielāka (attiecīgi 16% un 19%) nekā tirdzniecības (15%), būvniecības (11%) un finanšu un apdrošināšanas sektoros, uzskata Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva un Oļegs Krasnopjorovs. Viņi vietnē makroekonomika.lv norāda, ka Rīgā minimālās algas īpatsvars vidējā algā ir relatīvi zems (39%), turklāt būvniecības nozarē ar minimālās algas palielinājumu varētu samazināt aplokšņu algu īpatsvaru. No otras puses, Latgalei, kur minimālā alga ir 64% no vidējās algas (un vairāk nekā divas trešdaļas no vidējās algas privātajā sektorā), tās turpmākais kāpums var drīzāk kaitēt, samazinot darbaspēka pieprasījumu (t.i., uzturēt jau tā...

Bieži nākas dzirdēt, ka likumu (normatīvo aktu) teksti ir sarežģīti, grūti saprotami. Un, ja jūsu uzņēmuma speciālistiem (darbiniekiem) nav iespējas darbavietā konsultēties ar juristu, būs vien jāpaļaujas uz saviem spēkiem, - tā žurnāla BILANCE jaunajā AUGUSTA numurā raksta MAIJA GREBENKO, žurnāla galvenā redaktore. Viņas pirmais “bezmaksas” padoms: pēc atslēgasvārda atlasīt tekstā tos dokumenta pantus (punktus), kuros ir minēts skaidrojumam pakļautais termins. Apkopojot dažus pantus, tēma kļūst mazliet saprotamāka. Otrais padoms – teksts ir jāpārlasa, jo neviens likums nav rakstīts tieši tā, kā būtu atbilde uz jūsu jautājumu. Trešais padoms: pieprasīt VID uzziņu par tiesībām – tā ir visdrošākā preventīvā rīcība. Ceturtais padoms – problēmu risināt tiesā. Raksta tēma, šķiet, ir pavisam vienkārša: darbinieka darba diena sastāv no perioda, kad viņš strādā, un perioda, kad tam ir tiesības atpūsties, vismaz ieturēt pusdienas. Šādu periodu sauc par pārtraukumu.Kur un kas par pārtraukumu darba laikā ir minēts likumā (Darba likumā)? Vietas ekonomijas dēļ no pantiem...

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu. Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas nodarbinātām personām darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no citām pilsētām vai novadiem. Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši 626 strādājošie, no tiem 2016.gada 6 mēnešos - 76.Atbalstu reģionālajai mobilitātei šogad var saņemt ne tikai komersantu nodarbinātie, bet arī tie darba ņēmēji, kuri uzsākuši darbu publiskā sektora iestādēs. Reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu NVA īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu. Maksimālā summa, ko nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eiro.Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes programmā...

Saskaņā ar interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veikto aptauju, gandrīz katrs devītais jeb 9% strādājošo turpina strādāt arī atvaļinājuma laikā. Galvenais iemesls strādāšanai atvaļinājuma laikā tiek minēts liels darba apjoms.Aptaujas dati parāda, ka visbiežāk strādājošie atvaļinājumu bauda atpūšoties Latvijā - 42%, katrs piektais jeb 20% atvaļinājumu izmanto ceļošanai ārzemēs, katrs ceturtais jeb 25% atpūšas gan Latvijā, gan ārzemēs, bet gandrīz katrs desmitais jeb 9% respondentu atvaļinājuma laikā turpina strādāt, savukārt 4 % norādījuši citus atbilžu variantus.Respondenti, kuri norādīja, ka atvaļinājumā laikā turpina strādāt, visbiežāk minēja, ka to dara lielā darba apjoma dēļ, to atzina 37%, bet 35% atzina, ka tā ir viņu pašu iniciatīva. Savukārt 12% atklāja, ka atvaļinājums viņu darbavietā ir tikai formalitāte - tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda, bet jāstrādā tāpat. Toties 6% apgalvo, ka strādāt atvaļinājumā viņus piespiež darba devējs. 10% no atvaļinājumā strādājošajiem norādīja citus atbilžu variantus.“Atvaļinājums ir laiks, kad katrs var atgūt spēkus un enerģiju, gūt pozitīvas...

Valdība 2.augustā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Profesiju klasifikatorā - noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"", ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā.Profesiju klasifikatorā precizētas profesijas kokapstrādes jomā, aizstājot profesijas nosaukumu Programmvadības kokapstrādes darbgaldu/līniju operators ar Datorizētu kokapstrādes iekārtu operators.Tāpat Profesiju klasifikators papildināts ar jaunām profesijām - Saeimas Administrācijas izpilddirektors, Vēstnieka sekretārs, Aeronavigācijas informācijas publikāciju speciālists, Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas mehānikas inženieris, Līnijas dzelzceļa stacijas dežurants, Muzeja vadītājs/ direktors, Bibliotēkas vadītājs/ direktors, Cepēja palīgs u.c.Vienlaikus no Profesiju klasifikatora svītrota profesija Lopkopības pārraugs, jo šāda profesija nav nepieciešama.Mainīts arī profesijas standarta nosaukums un profesijas standartā iekļautā terminoloģija šādai profesijai - Programmvadības kokapstrādes darbgaldu/līniju operatora profesijas standarts, aizstājot terminu programmvadības kokapstrādes darbgaldi/līnijas ar terminu datorizētas kokapstrādes iekārtas.Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu līdz 2022.gada decembrim īstenos projektu, lai veicinātu gados vecāku nodarbināto cilvēku darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.Iepriekšminēto paredz 2.augustā valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" īstenošanas noteikumi.Galvenā projekta mērķa grupa ir bezdarba riskam pakļauti nodarbināti cilvēki vecumā no 50 gadiem. Bezdarba risks šī projekta ietvaros nozīmē to, ka:cilvēkam ir iespējama vai konstatēta veselības stāvokļa neatbilstība veicamajam darbam vai arodslimību pazīmes;izglītība nepārsniedz vidējo vispārējo, profesionālo vai arodizglītības līmeni;cilvēkam pastāv objektīvi apstākļi saistībā ar nepieciešamību aprūpēt kādu no ģimenes locekļiem, kas kavē veikt normāla darba laika darbu (8 stundas dienā 5 darba dienas);cilvēks ir nodarbināts nepilnu darba laiku un saņem mazāk par 80% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.Projekta ietvaros plānots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra, nepieciešamības gadījumā piesaistot pakalpojuma sniedzējus, īstenos vairākas aktivitātes, tostarp, veiks darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumu darbavietā, nosakot darba...

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati, letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās Latvijā ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, piemēram, 2014.gadā* Zviedrijā, Lielbritānijā un Vācijā uz 100 000 strādājošo noticis vidēji viens letāls nelaimes gadījums darbā, savukārt, Latvijā - 4,5 letālie nelaimes gadījumi, kas ierindo Latviju 4. vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm. Arī, vērojot tendences 7 gadu periodā (2008. - 2014.), Latvija uz kopējā statistikas fona ieņem vienu no vadošajām pozīcijām letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā, informē Valsts darba inspekcija.Vērtējot statistikas datus Baltijas valstīs, 2014.gadā uz 100 000 strādājošajiem visvairāk letālo nelaimes gadījumu darbā notika Lietuvā - 4,7, bet Latvijā - 4,5. Vismazāk letālos nelaimes gadījumos darbā gāja bojā Igaunijā - 2,6 nodarbinātie.2015.gadā situācija Latvijā ir uzlabojusies. Tas saistīts arī ar to, ka Valsts darba inspekcija (VDI) 2015.gadā pastiprinātu uzmanību pievērsa prevencijai darba aizsardzībā. 2015.gadā VDI veica 2208 preventīvās pārbaudes, kurās kontrolēja, vai darba devējs ir nodrošinājis drošu, veselībai...

Eiropas Komisija (EK) 20. jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā atzīts, ka pēc maijā iedarbinātā vairāku valstu parlamentu priekšlikuma pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu, šajos priekšlikumos, kas skars direktīvu, tā nekonstatē subsidiaritātes principa pārkāpumus.Atgādinām, ka 2016. gada 8. martā Komisija iesniedza priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu (Direktīvu 96/71/EK), nosakot virkni obligātu pamatnormu par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami norīkotajiem darba ņēmējiem. Priekšlikumos paredzēts, ka uz norīkotajiem darba ņēmējiem kopumā attieksies tādi paši noteikumi par darba samaksu un darba nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem darba ņēmējiem, tātad - ne tikai prasība maksāt valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz šim darba devējam nebija pienākuma norīkotajam darba ņēmējam maksāt vairāk nekā minimālo algas likmi, kas noteikta uzņēmējā valstī. Tas var radīt algas atšķirības starp norīkotajiem un vietējiem darba ņēmējiem, un, iespējams, var radīt negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka norīkotie darba ņēmēji bieži vien par to pašu darbu saņem mazāk nekā citi darbinieki.Darba...

Rīgas domes Labklājības departaments izsludina projektu konkursu granta programmas "Sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātības veicināšana Rīgā" ietvaros. Konkursa mērķis - stimulēt, uzsākt vai attīstīt un īstenot ilgtspējīgu biedrību un nodibinājumu vai komersantu attīstību, lai nodrošinātu nodarbinātības iespējas, t.sk. radot jaunas vai pilnveidojot esošas darba vietas sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām.Uz finansējumu var pretendēt Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, vai Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā reģistrēts komersants, kura juridiskā adrese reģistrēta Rīgā, vai kurš gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, apņemas norādītajā termiņā reģistrēt juridisko adresi Rīgā, un kurš granta atbalstu saņēmušo daļu apņemas apgūt Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.Granta pretendentam, lai sasniegtu konkursa mērķi jāizpilda uzdevumi:1. jānodarbina rīdzinieki no sociālās atstumtības riska grupām, t.sk. radot jaunas vai pilnveidojot esošas darba vietas, un ceļot esošo sociālās atstumtības riska grupas darbinieku kapacitāti;2. sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātība jārisina saskaņā ar sociālajiem un biznesa principiem, nodrošinot piedāvātā risinājuma ilgtspēju;3. sociālās atstumtības riska...

Darba devēji var piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus un saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu, veidojot subsidētās darba vietas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri bez darba ir ilgāk nekā gadu vai kuru vecums ir virs 55 gadiem. Pieteikties subsidēto darba vietu izveidei NVA filiālēs var komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.Ja darba devējs nodarbina mērķa grupas bezdarbnieku, NVA darba devējam nodrošina šādu finanšu atbalstu pasākuma īstenošanai:Dotāciju bezdarbnieka darba algai 50 % apmērā no bezdarbnieka ikmēneša darba algas, nepārsniedzot valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;Dotāciju darba vadītāju atlīdzībai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;Dotāciju VSAOI iemaksām, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, un kurš nodarbina bezdarbniekus šādās profesijās – asistents vai pavadonis personām ar invaliditāti, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu...