PERSONĀLS

Valsts darba inspekcija (VDI) novembrī sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu rīko bezmaksas reģionālos seminārus, kuros darba devējiem un darba aizsardzības speciālistiem būs iespējams uzsākt lietot OiRA rīku. Semināri notiks: 14. novembrī Limbažos, 22. novembrī Madonā, 24. novembrī Talsos, 29. novembrī Jelgavā, 30. novembrī Daugavpilī. Plašāka informācija un pieteikšanās www.stradavesels.lv sadaļā “Kalendārs”. Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā. Lai darba devēji vieglāk varētu izpildīt normatīvo aktu prasības, Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment), kas ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuros strādā līdz 20 darbiniekiem. Šis rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides faktorus un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka...

Valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē, ko 31. okrobrī pirmajā lasījumā skatīja Saeima, ir arī grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Tie paredz: lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem Sociālo un darba lietu komisijā iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji - zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 4,5 gadu periodā...

Saeima 31.oktobrī ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstākās izglītības likumā, kas paredz ieviest studējošo un absolventu reģistru. Tajā apkopos ziņas par studiju programmās studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Grozījumi nodrošinās studējošo un absolventu monitoringa sistēmas ieviešanu. Reģistrs būs nozīmīgs instruments, spriežot par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā. Tas ļaus izvērtēt, vai ieguldījumi augstākajā izglītībā atbilst darba tirgus, sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām, uzlabojot augstākās izglītības politikas plānošanu. Tas palīdzēs, spriežot par tādiem jautājumiem kā, piemēram, akreditācija un budžetu vietu sadale. Reģistrs kalpos arī kā palīgs topošajiem studentiem, jo ļaus iepazīties ar iespējamām nākotnes perspektīvām, izvēloties atbilstošo studiju programmu. Studējošo un absolventu reģistrs noteikts kā Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Datus reģistram par studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem sniegs augstskolas un koledžas. Nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem reģistram sniegs Valsts ieņēmumu dienests, bet datus par absolventiem, kuriem piešķirts...

Šā gada jūnijā Augstākā tiesa, lemjot par ugunsdzēsības dienesta darba praksi, atzina, ka pārtraukumam paredzētais laiks ir ieskaitāms dienesta pienākumu izpildes laikā, ja šajā laikā amatpersonām ir aizliegts atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu. Līdz ar to attiecīgais laiks uzskatāms par dienesta pienākumu izpildes laiku un ir uzskaitāms. Ministru kabinets (MK) 18. oktobrī atbalstīja rosinātos grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Dienesta gaitas likums). Grozījumi veikti, lai nodrošinātu nepārprotamu skaidrību par dienesta pienākumu izpildes laiku un pārtraukumu piešķiršanu, nodrošinot precīzu dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti. Saskaņā ar Dienesta gaitas likumu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura strādā vairāk nekā 6 stundas un ne vairāk kā 12 stundas dienā, piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākuma izpildes laikā. Ņemot vērā katra konkrētā dienesta darba specifiku, iestādes vadītājs var aizliegt atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu minētā pārtraukuma...

Socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka absolūti lielākā daļa respondentu iestājas par to, lai atalgojuma norādīšana darba sludinājumos būtu obligāta prasība. Uz jautājumu "Vai algas norādīšanu darba sludinājumos vajadzētu Latvijā noteikt par obligātu prasību?" 92,5% atbildēja ar JĀ, tikai 5,1% izvēlējās atbildi NĒ, bet pārējie raksturoja savu izvēli ar komentāriem "gan, gan", "atkarīgs no konkrēta gadījuma" un tamlīdzīgi. Mazliet atšķirīgāka aina atklājas, ja atsevišķi izvērtē darba devēju sniegtās atbildes - par obligātu algas norādīšanu darba sludinājumos balso 72,7% darba devēju, kas piedalījās aptaujā. Darba devēju īpatsvars bija aptuveni 1/10 daļa. Aptaujas ietvaros ikvienam dalībniekam bija iespēja komentēt savu izvēli, ko daudzi arī izmantoja. Saglabājot apsolīto anonimitāti, piedāvājam dažus no daudzajiem saņemtajiem komentāriem: No darba ņēmējiem: • Ja darba devējs norādīs darba samaksu jau pie piedāvātā darba sludinājuma, tā ietaupīsies laiks gan darba ņēmējam, gan piedāvātājam. • Algas norādīšana atvieglotu personāla atlases procesu, jo kandidāts jau iepriekš var izvērtēt vai viņam atalgojuma ziņā šī...

Pieaugot kvalificēta darbaspēka trūkumam, darba devēji daudz vairāk sāk domāt par dažādām darbinieku motivācijas programmām, apzinoties, ka augsts atalgojums nav vienīgais faktors, izvēloties jaunu vai saglabājot esošo darba vietu, secināja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotās konferences “Motivēts darbinieks ilgtspējīgam biznesam” dalībnieki – uzņēmēji, kuri konferencē dalījās savā pieredzē par darbinieku motivācijas programmām. “Motivēšanas programmas uzņēmumos ir svarīgas ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu darba produktivitāti, uzņēmuma rentabilitāti un noturētu esošos darbiniekus, bet arī lai panāktu jauno, talantīgo un dinamisko jauniešu palikšanu un atgriešanos Latvijā. Šī konference ir labs veids, kā nodot vēstījumu citās valstīs dzīvojošajiem latviešiem, ka uzņēmēji Latvijā rūpējas par saviem darbiniekiem un ir gatavi ieguldīt mūsdienīgās motivācijas programmās,” konferenci atklājot, darbinieku motivācijas nozīmīgumu pamatoja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Labklājības ministrs Jānis Reirs savā uzrunā uzsvēra, ka svarīga ir uzņēmēju attieksme, un nepieciešams jau esošās motivācijas programmas pilnveidot tā, lai darbinieki no dažādām sabiedrības grupām, piemēram, jaunieši bez iepriekšējas darba pieredzes,...

Vairāk nekā pusē gadījumu aptaujāto (57,8%) atzīst, ka ar darba drošības instrukcijām ir iepazinušies rakstiskā veidā, liecina SKDS dati pētījumā par darba drošību un aizsardzību darba vietās. Tāpat gandrīz puse (48,8%) respondentu atzīst, ka tikai aptuveni zina, kā jārīkojas nelaimes gadījuma situācijā darba vietā, lai arī lielākā daļa aptaujāto (68,2%) norāda, ka savā darbavietā ir saņēmuši vairākkārtēju instruktāžu par darba drošību un aizsardzību. Teorētisko un praktisko apmācību īpatsvars darbavietās ir salīdzinoši zems (24,4%), lai arī šāda zināšanu ieguve ir visefektīvākā. Tāpat 7,8% gadījumos respondenti atzina, ka pēc būtības nav iepazinušies ar dokumentiem, bet tos tikai formāli parakstījuši. Pēc pētījuma rezultātiem novērojama tendence, ka tieši vidējos un lielajos uzņēmumos vairāk tiek veiktas praktiskās nodarbības un treniņi (vidēji 31,05% gadījumu) salīdzinot ar mikro un mazajiem uzņēmumiem (vidēji 17,4% gadījumu, kas ir teju divas reizes mazāk). Ne visos uzņēmumos darbinieki saņēmuši instruktāžu par darba drošību 68,2% aptaujāto atzina, ka savā darbavietā ir saņēmuši vairākkārtēju instruktāžu...

Darba ņēmējiem, kuri nākotnē iespējamo pasaules finanšu un ekonomisko krīžu radīto lielu strukturālo izmaiņu rezultātā var masveidā zaudēt darbu, būs iespējams izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties darba tirgū. To paredz Ministru kabineta noteikumi "Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai", kas 18.oktobrī pieņemti valdībā. Dalībvalstis EGF var izmantot tikai tad, ja vienā un tajā pašā uzņēmumā bez darba paliek vairāk nekā 500 cilvēki vai, ja atlaiž daudz darbinieku kādā nozarē vienā reģionā vai vairākos kaimiņu reģionos. Izņēmuma gadījumos fonda atbalstam varēs pieteikties arī, ja bez darba paliek mazāk nekā 500 cilvēku, ja vien būs iespējams pierādīt, ka darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. Šobrīd aktīvās darba tirgus politikas pasākumu finansēšana notiek no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Lai pieteiktos EGF atbalstam, Latvijas pieteikumam...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 10.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts darba inspekcijas (VDI)lēmums par atteikšanos izmeklēt negadījumu darba vietā un iestādei uzlikts pienākums nekavējoties no sprieduma spēkā stāšanās dienas uzsākt nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu. Augstākā tiesa atzinusi par pareizu un pietiekamu Administratīvās apgabaltiesas spriedumā ietverto pamatojumu. AT spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja, ejot uz darbu skolā, skolas teritorijā nokrita, kā rezultātā iestājās viņas darbnespēja. Pieteicēja vērsās Valsts darba inspekcijā, lūdzot veikt pārbaudi par nelaimes gadījumu darba vietā un darba laikā. Inspekcija atteicās izmeklēt negadījumu, jo tas neesot nelaimes gadījums darbā. Pieteicēja vērsās tiesā. Apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, atzīstot, ka, lai arī negadījums notika pirms pieteicējai noteiktā darba laika, viņa pildīja darba devēja doto uzdevumu kā dežūrējošajai apkopējai ierasties skolā pirms noteiktā darba laika, atvērt skolu, izslēgt signalizāciju un ieslēgt ārējo apgaismojumu, lai pārējie darbinieki varētu droši un netraucēti ierasties darba vietā. Tādējādi pieteicēja atradās darba devēja rīcībā brīdī,...

Saeima 13.oktobrī divos lasījumos kā steidzamus pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā, paredzot novērst situācijas, kad novēloti veiktas invaliditātes ekspertīzes dēļ personai rodas pārrāvumi invaliditātes pensijas saņemšanā. Likuma izmaiņas paredz tiesības Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) pagarināt iepriekš piešķirto invaliditātes statusu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā. Šādu iespēju ārstu komisija varēs izmantot gadījumos, kad ierobežotās kapacitātes dēļ apdraudēta invaliditātes pagarināšana likumā noteiktajā viena mēneša termiņā. Šāda pagaidu kārtība būs spēkā līdz 2018.gada beigām. "Realitāte ir tāda, ka invaliditātes ekspertīžu skaits pēdējos gados ir būtiski palielinājies, bet ārstu skaits, kas veic šīs ekspertīzes - samazinājies. Nepietiekamās kapacitātes dēļ ne visi lēmumi par invaliditātes pagarināšanu tiek pieņemti mēneša laikā, kā to paredz likums. Savukārt bez ārstu komisijas lēmuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga izmaksāt invaliditātes pensiju, un rodas nepieļaujama situācija, ka cilvēks savu pensiju saņem novēloti par vairākiem...

Saeima 13.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Līdz ar likuma grozījumiem Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Šiem profesiju pārstāvjiem, kuri pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti, plānots attiecināt zemāku minimālās algas kritēriju - vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā 1,5 vietā. Likumprojektā paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa ES zilo karti, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma grozījumi. Paredzams, ka gada...

Latvijas valsts radītais obligātais instruments pensijas kapitāla uzkrāšanai - pensiju 2.līmenis - nav sasniedzis savu mērķi, tādēļ to būtu jālikvidē, uzskata Latvijas Universitātes senioru apvienības valdes locekle, ekonomikas asociētā profesore Biruta Garanča. Pēdējo 12 gadu laikā 2. līmeņa shēmā kopumā ieguldītā kapitāla ienesīgums bija zemāks par inflāciju un nenodrošināja reālu pensijas kapitāla pieaugumu, tādēļ šajā laika posmā 2,pensiju līmenī naudu ieguldījušie cilvēki pēc pensijas vecuma sasniegšanas nesaņems papildu līdzekļus cerētajā apmērā. Lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki uzkrātu papildu līdzekļus, ieguldītā kapitāla ienesīgumam ir jābūt augstākam par inflāciju. Taču laika periodā no 2004.g. līdz 2015.g. ienesīgums bija 57%, kamēr inflācija - 69%. Tātad divpadsmit gadu laikā pensiju 2.līmeņa kapitāls ne vien nav pieaudzis, bet gan ir kļuvis nevērtīgāks. "Ienesīgumu ietekmē divi faktori. Pirmais ir līdzekļu pārvaldītāju iegūtā bruto peļņa no darījumiem ar vērtspapīriem, un otrais - maksājumi no bruto peļņas līdzekļu pārvaldītājiem par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), kura administrē...

Valsts darba inspekcija (VDI) oktobrī uzsākusi tematisko pārbaudi uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu drošu un veselībai nekaitīgu lietošanu. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pievērst darba devēju un darbinieku uzmanību atbilstošu aizsardzības līdzekļu izvēlei darbā ar ķīmiskajām vielām, pareizai ķīmisko vielu marķēšanai, uzglabāšanai u.c. Kopumā mēneša laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 dažādu nozaru uzņēmumus visā Latvijā, kuru darbā tiek izmantotas ķīmiskās vielas un maisījumi. VDI dati rāda, ka ķīmisko vielu iedarbības rezultātā nelaimes gadījumos cieš darbinieki dažādās nozarēs - pārtikas ražošanā un ēdināšanā, uzkopšanā, lauksaimniecībā u.c. Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek ķīmiskajām vielām nonākot uz ādas, acīs vai tās iedzerot, turklāt darba stāžs cietušajiem nereti ir vairāki gadu desmiti, kas liecina, ka darbā ar ķīmiskajām vielām būtiska ir gan darbinieku rūpīga apmācība par potenciālajiem riskiem, rīcību ārkārtas situācijās, gan arī citi darba devēja īstenotie preventīvie pasākumi, kā arī pašu darbinieku attieksme. Nepietiekami novērtēts ķīmisko vielu iedarbības risks un zināšanu trūkums par rīcību...

Valdībā 4.oktobrī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība" paredz, ka turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu. Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams. Tāpat, ja komersantam pēdējā gada laikā par darbību būs izteikts brīdinājums par administratīviem pārkāpumiem darba tiesību, darba aizsardzības, patērētāju tiesību aizsardzības un negodīgas komercprakses jomā, tad NVA neskatīs jautājumu par licences tūlītēju anulēšanu, jo šāds administratīvais sods nav pietiekami būtisks apdraudējums vai kaitējums darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēja likumīgajām interesēm. Pieņemtie...

Latvijā darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām darbaspēka pieejamībā: 70 % no viņiem pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, 85 % saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā “labus”. Meklējot darbiniekus, 47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju (gan vidējo, gan augstāko izglītību). Šādi rezultāti tika iegūti Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā darba devēju aptaujā par kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, kuras ietvaros tika noskaidrots 98 uzņēmumu no visām tautsaimniecības nozarēm viedoklis. 60 % no respondentiem veidoja lielie vai vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 50. Aptauja tika veikta Izglītības un zinātnes ministrijas ES līdzfinansēta projekta «EPALE Nacionālā atbalsta sistēma», pateicoties kuram tika organizēta profesionālās kvalifikācijas atzīšana pieredzējušiem darbiniekiem bez atbilstošas izglītības. 96 % respondentu norādīja, ka darbinieku kvalifikācijas celšana un tālākizglītība ir ļoti svarīga vai drīzāk svarīga. Uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā lielākoties piecus dažādus veidus, kā darbinieki var papildus izglītoties un celt savu kvalifikāciju. Starp populārākajām...