PERSONĀLS

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām: Plāna projekts "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2018.-2020.gadam" Plāns paredz sniegt lielāku valsts atbalstu pensijas vecuma personām ar lielu darba stāžu, palielināt ģimenes valsts pabalstu ģimenēm ar vairākiem bērniem, kā arī citus atbalsta pasākumus. Plāns par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu ceturtdien, 9.martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai. Tas vēl jāapstiprina valdībā, dodot uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot attiecīgo normatīvos aktus. Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un izteikta ienākumu nevienlīdzība. No vienas puses, skaitļi rāda, ka iedzīvotāju kopējie ienākumi aug, tomēr tajā pašā laikā cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos ikdienā neizjūt. Situācijai ir jāmainās. Tāpēc ar šo dokumentu uzsākam plašākas diskusijas par tiesību aktos noteiktajiem ienākumu apmēriem un atbalstu, lai nepieciešamības brīdī aizsargātu sabiedrības daļu ar zemākajiem ienākumiem."...

Ceturtdien, 9. martā, stājas spēkā grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kuru mērķis ir veicināt bērnu tiesību ievērošanu. Turpmāk gadījumos, kad ir nepieciešams atzīt vai noteikt paternitātes faktu, izpildīt tiesas spriedumu adopcijas apstiprināšanas vai atcelšanas lietā, būs iespējams pārreģistrēt Latvijas valstspiederīgo bērna dzimšanas faktu, ja sākotnēji bērna dzimšana ir reģistrēta dzimtsarakstu iestādē ārvalstīs. Šobrīd liels skaits Latvijas valstspiederīgo, dzīvojot un strādājot ārvalstīs, bērna dzimšanas fakta reģistrāciju veic attiecīgā dzimtsarakstu iestādē ārvalstīs un gadījumos, kad bērna vecāki, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, nevar uzrādīt laulības apliecību, vai arī bērna vecāki nav laulībā, bērna dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā tiek ierakstītas ziņas tikai par bērna māti, tādejādi reģistri arī vēlāk netiek papildināti ar attiecīgām ziņām par bērna tēvu. Līdzīgas situācijas rodas arī gadījumos, kad tiek apstiprināta vai atcelta adopcija, proti, ir gadījumi, kad Latvijas Republikas spriedumu nereti nav iespējams izpildīt, kad nepieciešams papildināt bērna dzimšanas reģistru ar ziņām par vecākiem (adoptētājiem), ja bērna...

Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes atlīdzības politikas izstrādes gaitā Ministru kabinets uzdeva Pārresoru koordinācijas centram (PKC) veikt regulāru izpēti par vidējo atlīdzības apmēru vadībai privātajos uzņēmumos. Īstenojot valdības uzdevumu, PKC publicē SIA "Civitta" veikto salīdzinošo pētījumu par atlīdzības apmēru privātajās kapitālsabiedrībās Baltijas valstīs. Pētījuma mērķis ir sniegt objektīvus un praktiski pielietojamus datus par valdes locekļu atlīdzību privātā sektora uzņēmumos, kā arī galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, tai skaitā dažādās nozarēs, lai pilnveidotu esošo atlīdzības politiku publiskajās kapitālsabiedrībās un spētu tajās piesaistīt profesionālākos vadītājus kapitālsabiedrību pārvaldībā. PKC vadītājs P. Vilks par pētījuma rezultātiem: "Esošās atlīdzības politikas regulāra pārskatīšana, atbilstoši vadības līmeņa speciālistu atlīdzībai privātajā sektorā, ļauj veidot konkurētspējīgu atalgojuma politiku augstākā līmeņa vadītājiem valsts kapitālsabiedrībās, apzinoties sarežģītos pārvaldības uzdevumus, īstenojot gan komerciālos, gan nekomerciālos mērķus. Pētījuma rezultāti rāda, ka esošais regulējums par atlīdzības apmēru un piemērojamajiem koeficientiem valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzībai ir samērā tuvu atlīdzībai privātajā sektorā un valsts kapitālsabiedrības atalgojuma...

Valdības sēdē 28. februārī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" paredz, ka turpmāk Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) segs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas atbilstoši profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādim. Neformālās izglītības programmas valsts valodas apguvei bezdarbnieku apmācību ietvaros ar kupona metodi varēs īstenot tikai tās izglītības iestādes, kurās, pēc programmas apguves valsts valodas prasmes noslēguma pārbaudījumus Valsts izglītības satura centrā, pēdējā gada laikā sekmīgi nokārtojuši ne mazāk kā 60% no apmācīto personu skaita. Turpmāk NVA segs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas arī gadījumos, kad biedrība vai nodibinājums "Pasākumu noteiktām personu grupām", pasākuma "Apmācība pie darba devēja" un "Pirmā darba pieredze jaunietim" ietvaros nodarbina bezdarbniekus tajās profesijās, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku, darba meklētāju un...

Viens no soļiem, kas citu atbalsta pasākumu vidū varētu veicināt personas izvēlēties adoptēt bērnu, būtu iespēja izmantot 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu. Par šādu piedāvājumu, izstrādājot grozījumus Darba likumā, otrdien, 28.februārī, vienojās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti. “Desmit dienu ilgs atvaļinājums pienāktos vienam no adoptētājiem, ja savā ģimenē pieņemtu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Šāds pasākums būtu kā atbalsts tiem vecākiem, kuri izlēmuši mājas dot, piemēram, pusaudzim, kurš palicis bez savas ģimenes, kā arī veicinātu adopciju Latvijā kopumā. Patlaban 10 dienu ilgu atvaļinājumu var izmantot ģimene, kas adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem,” apakškomisijas sēdē pauda priekšsēdētājs Imants Parādnieks. Sēdē deputāti apsprieda ārpusģimenes aprūpes koncepcijas ieviešanas gaitu un pasākumu kopumu adopcijas veicināšanai, atzīmējot, ka tā jārealizē atbilstoši plānotajam. Tāpat ir nepieciešams turpināt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu arī pēc uzturēšanas pabalsta dubultošanas, kā arī jāveic papildus atbalsta pasākumi, adoptējot bērnus, kas vecāki par trim gadiem, lai veicinātu trīs līdz...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka personām, kurām ārsts ir izsniedzis E-veselības sistēmā reģistrētu e-darbnespējas (e-DNL) lapu B, VSAA ir jāiesniedz tikai iesniegums pabalsta piešķiršanai. Iesniegumā obligāti jānorāda e-DNL numurs, kas jāpajautā ārstam. Visērtāk aizpildīt iesniegumu portālā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu „E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”. E-iesniegumu var izmantot tad, ja ārsts E-veselības sistēmā ir reģistrējis un noslēdzis e-DNL, bet nevar izmantot, ja ir izsniegta papīra formāta darbnespējas lapa B. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļai adresētu iesniegumu, izmantojot standarta veidlapu vai brīvā formā uzrakstītu pieprasījumu, var iesniegt arī: personīgi; nosūtot pa pastu; elektroniski, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu; valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, ar kuriem VSAA ir noslēgts līgums. Ja izsniegta elektroniskā darbnespējas lapa, iesniegumam papīra darbnespējas lapu B pievienot nav nepieciešams, jo VSAA pabalsta piešķiršanai izmantos informāciju par noslēgtajām darbnespējas lapām B, kas saņemta elektroniski no E-veselības sistēmas. Ar VSAA pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu...

2016.gadā turpināja augt vidējā bruto darba samaksa. Salīdzinot ar 2015.gadu, tā pieauga par 5%, un bija 859 eiro.Straujāk darba samaksa 2016.gadā pieauga privātajā sektorā – par 5,8%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 3,7%. Salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni – 2008.gadu, 2016.gadā darba samaksa privātajā sektorā bija par 35,6% lielāka, savukārt sabiedriskajā sektorā darba samaksas pieaugums bija mērenāks – par 9,9%, informē Ekonomikas ministrija. 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 4,7%. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga nedaudz lēnāk – par 4,6%, ko ietekmēja nelielais patēriņa cenu kāpums. Darba samaksa 2016.gadā pieauga visās tautsaimniecības pamatnozarēs, tomēr to dinamika bija atšķirīga. 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams pakalpojumu nozarēs, kur vidējās algas līmenis bija zems – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās. Mērenāk darba samaksa auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, lauksaimniecībā un ieguves rūpniecības nozarē. Arī būvniecības...

Kļuvuši zināmi Labklājības ministrijas sagatavotie jaunie grozījumi Darba likumā, kas 23. februārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā un Saeimā. Kopumā paredzēti vairāk nekā divdesmit likuma pantu grozījumi. Izmaiņas darba samaksā un darba laika uzskaitē Likumprojekts paredz Darba likumā ietvert skaidru un nepārprotamu regulējumu par to, kā darba devējam pareizi būtu jāaprēķina stundas algas likme. Likumprojekts noteic, ka stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā. Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Ja darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite un pārskata periods...

2018.gadā ir viena darba diena, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, - pirmdiena, 30.aprīlis (iekrīt starp svētdienu, 29.aprīli un otrdienu, 1.maiju), tāpēc ir lietderīgi pārcelt iepriekš minēto darba dienu uz sestdienu, informē Labklājības ministrija. Rīkojuma projekts "Par darba dienas pārcelšanu 2018.gadā", kas ceturtdien, 23.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā, paredz darba dienu, kas 2018.gadā iekrīt starp svētku dienu 1.maiju un brīvdienu 29.aprīli, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, paredzēts pārcelt uz sestdienu, 2018.gada 21.aprīli. Spēkā esošais Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Gadījumā, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties...

Latvijā 2016. gadā bija nodarbināti 893,3 tūkstoši jeb 61,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2016. gadā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem, taču nodarbināto skaits samazinājās par 2,8 tūkstošiem. Nodarbinātības līmenis sievietēm pieaudzis straujāk nekā vīriešiem (attiecīgi par 1,3 un 0,1 procentpunktu). 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2016. gada 3. ceturksnī ES – 59,3 %), tomēr 2016. gada 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 65,0 %, bet Lietuvā – 62,5 %. 2016. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 32,8 %, kas ir par 1,7 procentpunktiem...

Rīgas dome informē, ka16.februārī stājušies spēkā grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos "Par kārtību, kādā reģistrējami iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1.klasē Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs", kas paredz vairākas izmaiņas. Noteikumi pieejami tīmekļa vietnes www.e-skola.lv sadaļā “Skolas". Saistošo noteikumu grozījumos iekļauta izmaiņa, kas paredz, ka skolas, veicot 1.klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendentu, kuri līdz 15.maijam ir reģistrēti skolā uzņemšanai 1.klasē sarakstu. Sākot ar 15.maiju skolas nosūta vēstules vecākiem, lai informētu, vai bērns ir vai nav iekļauts skolas 1.klases pretendentu sarakstā . Lai informācijas aprite starp skolu un bērnu vecākiem būtu operatīvāka, vēstuli no skolas vecāki var saņemt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, vai arī ierakstītu sūtījumu pa pastu, kā tas bijis līdz šim. Ja vecāki vēlas saņemt vēstuli elektroniski, tad iesniegumā skolai jānorāda sava e-pasta adrese, pretējā gadījumā vēstule tiks nosūtīta pa pastu. Izmaiņas paredzētas arī potenciālo pirmklasnieku sarakstu veidošanā, prioritāri iekļaujot tos bērnus, kuriem, uzsākot skolas gaitas, tajā...

Finanšu ministrijā 9.februārī notika Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji nodokļu politikas veidošanas un ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā uzturēja prasību paplašināt ar nodokļiem neapliekamo koplīgumā paredzēto sociālo garantiju loku. Finanšu ministrijā šie priekšlikumi rakstiski jāiesniedz līdz 24.februārim. Arodbiedrību pārstāvji Finanšu ministrijai jautāja arī par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieku situāciju, jo publiski izskanējusi ziņa par plānotu daudzskaitlīgu darbinieku atbrīvošanu no darba. Jau ziņots, ka šogad koplīgumos paredzētās sociālās garantijas, kas ir ēdināšana darba vietā, nav vairs jāapliek ar darbaspēka nodokļiem. LBAS un arī darba devēju pārstāvji pauda viedokli, ka šīs nodokļu atlaides ir jāattiecina arī gan uz valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā savulaik jau bija vienojusies šī jautājuma risināšanai izveidotā darba grupa. Par šādas iespējas izmantošanu interesi ir paudušas arī valsts un pašvaldību institūcijas. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Mēs piedāvājām ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo koplīgumu sociālo garantiju groza paplašināšanu gan finansiāli apmēra ziņā, gan arī...

Ģimenes valsts pabalsta apmērs par ceturto un nākamajiem bērniem no 2017.gada ir noteikts 50,07 eiro mēnesī (līdz šim 34,14 eiro). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka tajos gadījumos, kad pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem jau bijis piešķirts un tā izmaksa turpinās pēc 2017.gada 1.janvāra, pirmos trīs mēnešus tiks izmaksāta līdzšinējā summa 34,14 eiro. Līdz aprīlim VSAA pārrēķinās pabalstu un aprīlī izmaksās gan starpību, kas izveidojusies par janvāri, februāri un martu, gan aprīļa pabalstu jaunajā apmērā 50,07 eiro. No maija pabalstu noteiktajā apmērā 50,07 eiro mēnesī VSAA izmaksās regulāri. To paredz Valsts sociālo pabalstu likuma Pārejas noteikumu 19.punkts Ja ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem piešķirts pēc 2017.gada janvāra, tad pabalstu uzreiz izmaksā jaunajā apmērā 50,07 eiro. Šobrīd VSAA maksā ģimenes valsts pabalstu par aptuveni 18 tūkstošiem bērnu, kuri ģimenē ir ceturtais vai nākamais bērns. Atgādinām, ka ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone informē, ka reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem trim gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī - 11 781, bet 2016.gada janvārī - 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti - šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka tās uzskaitē 2017.gada janvāra sākumā bija 78 357 reģistrētie bezdarbnieki, bet janvāra beigās - 80 016. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā palielinājies par 1 659 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī, salīdzinājumā ar 2016.gada decembri, palielinājies par 0,1% punktu un bija 8,5%. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās bija Rīgas reģionā - 5,4%, bet augstākais Latgales reģionā - 18,2%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās bija 10,6%, Vidzemē - 9,4% un Zemgalē - 8,5%. Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2017. gada janvāra beigās: Rīgā - 5,0%, Valmierā - 5,7%, Jelgavā - 6,0%, Jūrmalā - 6,3%, Ventspilī - 6,7%, Jēkabpilī - 10,2%, Liepājā - 11,2%, Daugavpilī - 12,0%, Rēzeknē - 15,7%. Janvārī pastāvīgā darbā iekārtojušies 4 293 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Janvāra beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 6 609 aktuālās brīvās darba vietas.