PERSONĀLS

Turpmāk darba devēji būvniecībā, mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošiem darbiniekiem izsniegs darbinieka apliecības, tādējādi, mazinot nelegālās nodarbinātības iespējas šajās nozarēs, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 7.aprīlī, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbinieka apliecības noteikumi" . Darba devējam būs pienākums izsniegt darbinieku apliecības mežsaimniecībā un mežistrādē strādājošajiem, ja viņiem darbs būs jāveic mežā (izņemot kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātos kokvedēju vadītājus), savukārt būvniecībā - ja darbs notiks būvobjektā. Darbinieka apliecību darba devējs izsniegs darbiniekam pirms darbu uzsākšanas. Atrodoties darbavietā, darbiniekam būs pienākums glabāt darbinieka apliecību pieejamā vietā un nepieciešamības gadījumā tā būs jāuzrāda kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem. Darba devējam būs jāveic izsniegto darbinieku apliecību uzskaite. Vienlaikus darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju, ja darbinieka apliecība būs nozaudēta, kļuvusi lietošanai nederīga, prettiesiski atņemta vai būs mainījušies personas dati. Darba devējam būs pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izgatavot un izsniegt darbiniekam jaunu darbinieka apliecību. Šobrīd nepieciešamību pēc...

Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā publiskots plašs Tiesu prakses apkopojums lietās par sociālās drošības jautājumiem. Apkopojumu veikusi Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Mg.iur Anita Kovaļevska sadarbībā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Tiesu prakses apkopojuma sagatavošanai Judikatūras nodaļa atlasīja Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta apmēram 400 nolēmumus, kas pieņemti 2007.– 2013. gadā. Administratīvās apgabaltiesas nolēmumi tika atlasīti tikai tad, ja tie bija stājušies spēkā. Apkopojuma sagatavošanai tika atlasīti nolēmumi lietās, kas skar sociālā nodrošinājuma sistēmas klasiskos elementus - valsts sociālo apdrošināšanu, sociālo palīdzību un valsts atbalstu valsts sociālo pabalstu veidā. Apkopojumā nav iekļautas atziņas par izdienas pensijām un citām sociālajām garantijām, kas ir saistītas ar noteiktu amatu ieņemšanu, veselības aprūpes pakalpojumiem, uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, izmaksām no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Tāpat apkopojumā nav iekļautas atziņas par tādiem specifiskiem sociālā nodrošinājuma sistēmas jautājumiem kā pabalsts bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai pabalsti...

Saeimā pirmdien, 30.martā, notiek konference par darba apstākļu uzlabošanu Eiropas Savienības uzņēmumos. Konferencē analizēs trešā Eiropas uzņēmumu apsekojuma rezultātus, meklējot uzņēmumam un tā darbiniekiem piemērotus darba organizācijas modeļus. Konferenci Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros organizē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (EUROFOUND). Konferences sākumā EUROFOUND darba apstākļu pētnieki Geiss van Hautens(Gijs van Houten) un Stavrola Demetriadesa (Stavroula Demetriades) prezentēs trešā Eiropas uzņēmumu apsekojuma rezultātus (pilns apsekojuma teksts angļu val. šeit). Tālākais konferences darbs tiks organizēts sesijās. Pirmajā no tām paredzēts apspriest līdzdalību un sociālo dialogu kā pozitīvu ietekmi uz darbaspēka labklājību un produktivitāti. Šajā diskusijā piedalīsies EUROFOUND Darba apstākļu un kolektīvo darba attiecību nodaļas vadītājs Deivids Fodens (David Foden), Starptautiskās darba organizācijas Eiropas un Centrālāzijas reģiona direktora vietniece Rī Vejsa Keldgorda (Rie Vejs Kjeldgaard), Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāra vietnieks Patriks Ičērts (Patrik Itschert) un organizācijas „BUSINESSEUROPE” sociālo lietu direktors Maksims Čeruti (Maxime Cerruti)....

Katrs trešais jaunietis, kurš nonācis savā pirmajā darbavietā, neplāno tajā veidot karjeru. Eksperti un darbadevēji norāda, ka tieši mērķtiecība un atbildība no pirmās darbadienas palielina iespējas sasniegt profesionālās virsotnes. Biežākie iemesli īstermiņa karjeras izvēlei ir pārliecība, ka darbs ir pagaidu risinājums, līdz izdosies to atrast savā profesijā, vai papildu ienākumu avots, ko iespējams apvienot ar skolu. Kā trūkums tiek norādītas arī ierobežotas karjeras izaugsmes iespējās, noskaidrots jauniešu attīstības programmas Go Beyond un Statoil Fuel & Retail Latvia veiktajā aptaujā. Iemesli pirmās darbavietas izvēlei visbiežāk saistīti ar patstāvību - 40% aptaujāto norāda, ka tas ir finansiāls atbalsts neatkarīgai dzīvošanai no vecākiem, 30% iespēja gūt profesionālu pieredzi un zināšanas, bet 15% jauniešu tas ir papildu kabatas naudas avots. Statoil Fuel & Retail Latvia Biznesa atbalsta departamenta direktore Zanda Šmate norāda: "Jauniešu vidū pret darbu ir ļoti atšķirīga attieksme, bet, strādājot ar vairāk nekā 200 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, novērojam, ka profesionālu...

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sadarbībā ar nozares ārvalstu ekspertiem ir izstrādājuši telpu un teritorijas uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu PARAUGNOLIKUMU. PARAUGNOLIKUMĀ ietverto nosacījumu kopums nodrošinās pasūtītājiem ievērojami augstāku aizsardzību pret negodprātīgiem nozares dalībniekiem, kuri iesniedz piedāvājumus ar pārāk zemu cenu, bet nespēj pienācīgi veikt darbus. LPUAA uzskata, ka valsts un pašvaldības iestādes, neizmantojot uzkopšanas un apsaimniekošanas ārpakalpojumus, ik mēnesi zaudē miljonus. Šāda situācija nav izdevīga ne valstij, ne nozarei, norāda LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš. Diemžēl atturīgai attieksmei pret ārpakalpojumiem ir bijuši arī iemesli. Līdz šim asociācijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāki publisko iepirkumu veicēji, kas izvēlējās pakalpojumu piegādātājus, kuri piedāvāja zemāko cenu. Šie piegādātāji nespēja sniegt pakalpojumus tehniskajā specifikācijā noteiktajā līmenī, radot iepirkumu veicējiem nozīmīgas praktiska rakstura neērtības, materiālos zaudējumus un papildu administratīvo darbu. Ir konstatēti arī gadījumi, kad šādi pakalpojumu sniedzēji izvairās no nodokļu nomaksas un pārkāpj darba tiesību aktus, lai gūtu materiālo labumu. Uzkopšanas...

Otrdien, 10.martā, Ministru kabinets izdeva rīkojumu “Par grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumā Nr.675 “Par Koncepciju par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu jaunu darba samaksas sistēmu paredzēts ieviest no 2016.gada 1.janvāra. Rīkojums paredz, ka starpnozaru jaunā politikas iniciatīva par jaunu darba samaksas sistēmu iekšlietu nozares iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, iekļaujot tajā precizētus aprēķinus par īstenošanai nepieciešamo finansējumu, tiek virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju jaunajām politikas iniciatīvām. Pašreiz Iekšlietu ministrijā koncepcijas ieviešanas nodrošināšanai īpaši izveidota darba grupa veic visu Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu novērtēšanu, lai izstrādātu amatu kataloga projektu un noteiktu mēnešalgu grupas, kas būs pamats jaunajiem darba samaksas noteikumiem....

Saeima ceturtdien, 5.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, pilnveidojot slimības naudas aprēķināšanas kārtību darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, ņemot vērā darba veikšanas īpašos nosacījumus un specifiku. Likuma grozījumi paredz, ka slimības naudu var aprēķināt ne tikai par darbne­spējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, bet arī par stundām konkrētajā dienā. Savukārt darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Šādas izmaiņas rosināja Iekšlietu ministrija, norādot, ka līdzšinējā slimības naudas aprēķināšanas kārtība, piemēram, policistiem un ugunsdzēsējiem, var nebūt objektīva, jo nereti neatspoguļo neplānoti nostrādātās darba stundas. Dienesta specifika prasa, piemēram, kūlas dedzināšanas periodā un plūdu laikā, vai arī noziedznieku meklēšanas laikā bieži veikt izmaiņas plānotajos...

ES valdībām ir jāpārtrauc 7 gadu strupceļš un jāvienojas par 18 nedēļu minimālo apmaksāto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, saka Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC). Atzīmējot Starptautisko Sieviešu dienu, ETUC: Uzsver nepieciešamību paaugstināt Eiropas maternitātes atvaļinājuma tiesības līdz starptautiskajiem standartiem, unMudina ES valdības panākt vienošanos par priekšlikumu, kas ir bloķēts kopš 2008. gada "Tas ir pilnīgs skandāls, ka ES valdības bloķē uzlabošanos maternitātes atvaļinājuma nosacījumos kopš 2008. gada", uzskata ETUC ģenerālsekretāre Bernadette Segola. "Tām tagad ir jārīkojas, lai glābtu šo apkaunojošo situāciju." "18 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājums atbilst starptautiskajiem standartiem, bet ES valdībām pilnībā nav izdevies par to vienoties. Izdot neiedomājami lielas naudas summas, lai saglābtu eiro valūtu nav bijis tik grūti, kā uzlabot sieviešu tiesības. Tas daudz izsaka par mūsdienu Eiropas valstu valdību vērtībām. Labāka aizsardzība strādājošām grūtniecēm ir nepieciešama veselības un drošības apsvērumu dēļ, kā arī, lai apturētu pieaugošo negodīgu sieviešu atlaišanu skaitu, kad viņas informē darba devēju par savu grūtniecību,...

Aizvadītajā gadā vidējās darba samaksas kāpums bijis straujākais kopš Latvijas ekonomikas atkopšanās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. 2014. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 765 eiro, un salīdzinājumā ar 2013. gadu tā pieauga par 6,8% jeb 49 eiro. 2014. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 741 eiro, sabiedriskajā sektorā - 813 eiro, bet vispārējās valdības sektorā - 750 eiro. Privātajā sektorā algas augušas straujāk - par 7,4% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 6,1%. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1,1%, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 8,1%. 2014. gadā vidējā neto darba samaksa bija 560 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas - par 8,6%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11,0% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas...

Labklājības ministrija (LM) precizēs bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanai nepieciešamo dokumentu klāstu, lai nodrošinātu cilvēku iesaisti tieši viņiem vispiemērotākajos nodarbinātības pasākumos un veicinātu iekļaušanos darba tirgū. Iepriekšminēto paredz otrdien, 24.februārī, valdībā apstiprinātais noteikumu projekts "Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti" . Turpmāk bezdarbnieka un darba meklētāju statusa iegūšanai nepieciešamo iesniegumu veidlapas būs pieejamas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) interneta vietnē. Līdz ar to mazināsies administratīvais slogs iedzīvotājiem, jo viņi nepieciešamības gadījumā varēs tās precizēt un papildināt. Tāpat cilvēkam, kurš iepriekš būs strādājis kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederācijā, NVA būs jāuzrāda dokuments U2 Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana (atļauja saņemt bezdarbnieka pabalstu, kad darbu meklē citā valstī, nevis tajā valstī, kurā cilvēks kļuva par bezdarbnieku) iepriekšējās E303 veidlapas vietā. Vienlaikus cilvēkam, iesniedzot dokumentus NVA, vairs nebūs jāuzrāda algas nodokļu grāmatiņa papīra formātā, jo tā kopš 2014.gada 1.jūnija ir tikai elektroniska dokumenta...

Cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem varēs dzīvot neatkarīgu dzīvi un nepieciešamos pakalpojumus un aprūpi saņemt savā pašvaldībā, ne tikai ilgstošās aprūpes institūcijās, kā tas ir patlaban. Pakāpenisku pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu saņemšanu paredz grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ko ceturtdien, 19.februārī, konceptuāli atbalstīja Saeimas deputāti. "Iespēja cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem dzīvot savā mājoklī un nepieciešamo atbalstu saņemt pašvaldībā, nevis piespiedu kārtā dzīvot pansionātā, tuvākajos gados kļūs par realitāti arī Latvijā. Šodien esam iezīmējuši būtisku pagriezienu valsts attieksmē pret cilvēkiem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe, un tuvāko piecu gadu laikā plānojam pāriet uz jaunu sistēmu. Aprūpes formas, ko patlaban dēvējam par alternatīvām, 2020.gadā būs standarts," attieksmes maiņu iepriekš ilustrēja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisijas vadītāja atgādina, ka Latvija ir pievienojusies ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, atzīstot, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību...

Labklājības ministrija (LM) rosina veikt virkni izmaiņu likumā Par valsts pensijām, tostarp, pilnveidot pensiju indeksāciju un pensijas kapitāla aktualizēšanu. Tādējādi paredzēts noteikt lielāku pensijas apmēra pieaugumu indeksācijas rezultātā, kā arī nepieļaut pensijas kapitāla samazināšanos to ietekmējošo faktoru krasu svārstību ietekmē. Pensiju indeksācijā plānots ņemt vērā 50 procentus (līdzšinējo 25 % vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Savukārt, ja pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss būs mazāks par skaitli "1", pensijas kapitāla aktualizācijai plānots piemērot indeksu "1". Nākamo gadu, kas seko gadiem, kuros minētais indekss bija mazāks par skaitli "1", pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātos pozitīvos indeksus plānots aizstāt ar indeksu "1" līdz gadam, kamēr aizstāto indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli "1". Vienlaikus plānots, ka laika posmā līdz 2018.gadam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks pensiju pārskatīšanu. Tas nozīmē, ka VSAA pārskatīs pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuriem, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ir ņemti vērā negatīvie apdrošināšanas iemaksu...

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", tādējādi pilnveidojot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksu tiesisko regulējumu. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Likumā veiktās izmaiņas pēc būtības nemaina bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanu, bet vienkāršo pabalsta apmēra noteikšanu, atsakoties no personas statusa (ir vai nav darba ņēmējs) pārbaudes uz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienu. Vienlaikus likumprojektā veikti grozījumi, lai saskaņotu šī un citu likumu (Invaliditātes likuma, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma, likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu) normas attiecībā uz bērna ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam kopšanu, līguma slēgšanu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu un bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu. Likums papildināts ar nosacījumu, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeigs, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) konstatēs, ka pabalsta...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 3.ceturkšņa līdz 2021.gadam īstenos pasākumus, kuru galvenais mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības riskus. Ilgstošajiem bezdarbniekiem plānots nodrošināt: individuālas speciālistu un grupu konsultācijas (t.sk. karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu), kas veicina bezdarbnieka pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū; veselības pārbaudes, nosakot piemērotību piedāvātajam darbam, kā arī individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem; profesionālās piemērotības noteikšanu, noskaidrojot viņu intereses un motivāciju mācīties, novērtējot viņu veselības stāvokļa, kā arī iemaņu atbilstību konkrētai profesijai un (vai) apmācību programmai; motivācijas programmas darba meklēšanai; atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Plānots, ka aktivitātes īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra kopīgi ar Latvijas pašvaldībām, piesaistot arī nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus. Savukārt Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošinās bezdarbniekiem ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšanu, novērtējot bezdarbnieka veselības stāvokli, noskaidrojot bezdarbnieka intereses par profesionālās darbības...

No 2017.gada 1.janvāra cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā vecuma pensijai nepieciešamie 15 gadi, būs iespēja saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jau no dienas, kad viņi būs sasnieguši nepieciešamo pensionēšanās vecumu, informē Labklājības ministrija. Šobrīd valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir, ja cilvēks par pieciem gadiem ir pārsniedzis vispārējo pensionēšanās vecumu. Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir cilvēkam, kurš nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto) un kuram nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju cilvēkiem ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Iepriekšminēto paredz otrdien, 3.februārī, valdībā atbalstītais likumprojekts Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Tas vēl jāpieņem Saeimā. Atbilstoši Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem 2014.gadā vidēji mēnesī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēma 545 cilvēki, kuri par pieciem gadiem ir pārsnieguši vispārējo pensionēšanās vecumu, vidējais piešķirtais pabalsta apmērs - 64,20 eiro.