PERSONĀLS

Darba devēji var piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus un saņemt Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu, veidojot subsidētās darba vietas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri bez darba ir ilgāk nekā gadu vai kuru vecums ir virs 55 gadiem. Pieteikties subsidēto darba vietu izveidei NVA filiālēs var komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.Ja darba devējs nodarbina mērķa grupas bezdarbnieku, NVA darba devējam nodrošina šādu finanšu atbalstu pasākuma īstenošanai:Dotāciju bezdarbnieka darba algai 50 % apmērā no bezdarbnieka ikmēneša darba algas, nepārsniedzot valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;Dotāciju darba vadītāju atlīdzībai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;Dotāciju VSAOI iemaksām, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, un kurš nodarbina bezdarbniekus šādās profesijās – asistents vai pavadonis personām ar invaliditāti, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu...

Jaunākie grozījumi Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2016. gada 9. jūnijā, tika izstrādāti, lai ieviestu 2014. gada 15. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/67/ES, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES prasības. Šo direktīvu un attiecīgi grozījumu DL pieņemšana bija saistīta ar identificētām problēmām iepriekš pieņemtajā regulējumā, jo īpaši attiecībā uz nosūtīšanas jēdzienu, darbinieku aizsardzību, sadarbību administratīvo sodu izpildē, informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Darbinieku nosūtīšana joprojām rada daudz jautājumu, tāpēc žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada jūlija numurā Irina Kostina, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Kļaviņš Ellex, apskata apskatīti gan ar grozījumiem ieviestos jauninājumus, gan atsevišķus neskaidros jautājumus.Kā norādīts rakstā "Vai jaunākie grozījumi Darba likumā atrisina neskaidros jautājumus par darbinieku nosūtīšanu?", Darba likuma atsevišķā pantā ir regulēta darbinieku nosūtīšana veikt darbu ārpus Latvijas. Uz šādiem darbiniekiem tiek attiecināts jau iepriekšējais regulējums, ka darba devējam ir pienākums nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi...

Darba devējam aizliegts atsaukt darbinieku no atvaļinājuma, respektīvi, Darba likums neparedz šādas darba devēja tiesības, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā norāda GITA OŠKĀJA, zvērinātu advokātu biroja A. Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte. Tāpat arī darbinieks nav tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par atvaļinājuma pārtraukšanu. Darbiniekam ir gan tiesības izmantot (lūgt piešķirt) atvaļinājumu, gan pienākums izmantot atvaļinājumu (ja tāds piešķirts). Izņēmumu gadījumos, ārkārtas situācijā (piemēram, avārija) vai pie apstākļu sakritības (daudziem darbiniekiem iestājusies darbnespēja), puses var labprātīgi vienoties par to, ka atvaļinājums tiek pārtraukts vai pārcelts, tomēr šādam situācijas risinājumam ir jābūt kā izņēmumam nevis ikdienas normai. Jebkurā gadījumā darba devējs nav tiesīgs piespiest darbinieku pārtraukt atvaļinājuma izmantošanu un sodīt par šāda prettiesiska rīkojuma no darba devēja puses (par atsaukšanu no atvaļinājuma vai atvaļinājuma pārtraukšanu) nepildīšanu. Atvaļinājuma mērķis ir nodrošināt darbiniekam pienācīgu atpūtu, līdz ar to nav pieļaujams, ka tiek aizskartas darbinieka tiesības uz atpūtu. Zvērināta advokāte G.Oškāja arī atbild uz jautājumiem, vai...

Ministru kabineta sēdē 10. maijā izskatīti noteikumi "Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos Nr.573 "Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas iesnieguma, iesnieguma par izmaiņu izdarīšanu personas datu apstrādē un iesnieguma par personas datu apstrādes izslēgšanu no personas datu apstrādes reģistra veidlapu paraugiem"" , kas paredz pilnveidot un precizēt Datu valsts inspekcijā iesniedzamo personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegumu, iesniegumu par izmaiņu izdarīšanu personas datu apstrādē un iesniegumu par personas datu apstrādes izslēgšanu no personas datu apstrādes reģistra veidlapu paraugus.Ja datu pārzinis vēlas uzsākt personas datu apstrādi jaunam mērķim, bet pārzinim jau ir reģistrēta personas datu apstrāde vienam vai vairākiem mērķiem, tad pārzinim ir jāveic izmaiņas Datu valsts inspekcijā reģistrētajā personas datu apstrādē, tās noformējot kā izmaiņas iepriekš reģistrētajā personas datu apstrādē. Līdz šim veidlapā, kuras pārziņi izmanto izmaiņu personas datu apstrādē reģistrācijai, nebija iekļauta atsevišķa sadaļa, kuru pārzinis varētu izmantot, kad vēlas reģistrēt jaunu personas datu apstrādes mērķi. Jaunajā veidlapā tāda ir paredzēta.Ņemot...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus - komersantus, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus - pieteikties subsidēto darba vietu izveidei jauniešiem bezdarbniekiem. Pieņemot darbā jaunieti bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņem dotāciju 50% apmērā no mēneša darba algas, ko darba devējs nosaka pats. Taču jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Ja darbā tiek pieņemts jaunietis bezdarbnieks ar invaliditāti, tad darba devējs no NVA saņem dotāciju līdz valstī noteiktās pusotras minimālās mēneša darba algas apmēram vai valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja jaunieti plānots nodarbināt mazkvalificētos darbos. Nepieciešamības gadījumos NVA apmaksās jauniešu ar invaliditāti veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksās izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. Katram pasākumā iesaistītajam jaunietim darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas jaunietim nodarbinātības pirmo trīs mēnešu laikā palīdz apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas. Ja pasākumā ir iesaistīts jaunietis ar...

Spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka apsardzes darbiniekiem jābūt sertificētiem, atgādina Valsts policija. Prakse liecina, ka ļoti bieži tas netiek ievērots. Apsardzē strādājošās nesertificētās personas nezina apsardzes darbinieku tiesības, pienākumus, kā arī bieži vien nav informētas par objektu apsardzes specifiku un rīcību apdraudējuma gadījumos. Lai novērstu iespējamos draudus sabiedriskajai drošībai, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja Apsardzes darbības kontroles grupas darbinieki regulāri veic apsardzes darbības kontroles pasākumus. Pagājušajā gadā apsardzes sertifikāts tika izsniegts 1607 personām. Diemžēl, šīs jomas patiesais darbinieku skaits pārsniedz apmācības izgājušo skaitu. Valsts policija pārbaužu laikā regulāri konstatē gadījumus, kad apsardzes objektos strādā cilvēki bez sertifikātiem, tādējādi nespējot pilnvērtīgi pildīt sava darba galveno uzdevumu – novērst apsargājamo objektu apdraudējumus. Nepārzinot objekta apsardzes specifiku, kā arī nespējot atbilstoši reaģēt uz apdraudējumu, šis mērķis netiek sasniegts. Neprofesionāla apsardzes darbības organizācija un neatbilstoša darbinieku rīcība var būt par iemeslu ne vien mantiskiem noziegumiem, bet pat kaitējumam cilvēku...

Valdības sēdē 15.martā, apstiprināti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Darba likumā saistībā ar regulējuma precizēšanu darbinieku nosūtīšanas jomā. Izmaiņas nepieciešamas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvā 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula"), ietvertās normas. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras normatīvajā aktā - Darba likumā - jau ir ietverts darba devēja, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, pienākums rakstveidā informēt Valsts darba inspekciju (VDI) par nosūtīto darbinieku. Darba likuma 14.pantā ir ietverta arī informācija par to, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama VDI, kā arī kādus nodarbinātības noteikumus darba devējam ir jāievēro. Lai nodrošinātu normu vieglāku uztveramību, pārņemtu precīzi direktīvas normas, kā arī lai nodrošinātu VDI iespēju efektīvi veikt pārbaudes darbavietās, šobrīd spēkā esošais Darba likuma...

Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2015. gada 4. ceturksnī sasniedza 6,96 eiro, visstraujāk izmaksas kāpušas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati 2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 43 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 6,96 eiro. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga nozarēs, kur darbaspēka izmaksu līmenis bija zemāks nekā vidēji valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos - par 11,3 %, nekustamo īpašumu nozarē - par 10,2 %, būvniecībā - par 9,5 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 9,5 %, kā arī apstrādes rūpniecībā - par 8,8 %. Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs ietekmēja galvenokārt darba samaksas, neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē izmaksu pieaugumu veicināja arī nostrādāto stundu samazinājums. Vismazāk vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga valsts pārvaldē - par 1,7 %, mazāk enerģētikas nozarē - par 3,0 %, finanšu un apdrošināšanas darbību...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus apmācīt vajadzīgos darbiniekus, piedaloties pasākumā "Apmācība pie darba devēja" Eiropas Savienības projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" (Nr. 7.1.1.0/15/I/001) ietvaros. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju, kuras apmērs ir līdz 50% no izmaksām, kas nepieciešamas jauna darbinieka apmācībai. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta vai darba vietai jābūt vakanta vismaz 4 mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. NVA darba devējam nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju bezdarbniekam: pirmo divu mēnešu laikā tiek maksāti 160 eiro mēnesī, nākamo divu mēnešu periodā - 120 eiro un pēdējos divos mēnešos - 90 eiro. Darba devējam, īstenojot praktisko apmācību, jānodrošina darba alga tādā apmērā, lai kopā ar NVA dotāciju tās...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu veicinās darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās problēmas darba aizsardzības jomā. Iepriekšminēto paredz otrdien, 1.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” īstenošanas noteikumi”. Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, sniedzot gan konsultatīvu atbalstu darba aizsardzības sistēmas sakārtošanā, gan izstrādājot palīgmateriālus darba vides risku novērtēšanai. Paredzēts veikt arī virkni informatīvi izglītojošus pasākumus preventīvās kultūras paaugstināšanai, tostarp labās prakses pieredzes apmaiņas pasākumus darba devējiem, praktiskās apmācības nodarbinātajiem, izglītojošus pasākumus profesionālo skolu jauniešiem. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi. Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums un sagatavots darba...

Valdība otrdien, 24. novembrī, izskatīs Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā paredzēts mainīt minimālās algas stundas likmes aprēķina kārtību. Kā zināms, valdība vienojusies no nākamā gada paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 360 eiro līdz 370 eiro. Tomēr pašreizējā stundas tarifa likmes aprēķina sistēmā konstatētas vairākas problēmas, kā, piemēram: Pastāv dažāda aprēķinātā minimālā mēneša darba alga pa mēnešiem, ja darbiniekam nolīgta laika algas sistēma ar minimālās stundas tarifa likmes apmaksu. Noteikumos Nr.665 noteiktā minimālā stundas tarifa likme ir aprēķināta, ņemot vērā vidējo gada darba laika kalendāra darba stundu skaitu mēnesī (ņemot vērā Darba likuma un likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” normas). Tā kā minimālā stundas tarifa likme ir aprēķināta vidēji gadam un tā ir nemainīgs lielums, tad tā nav taisnīga, aprēķinot mēneša darba algu par tiem mēnešiem, kuros darba stundu skaits mēnesī ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī vai ir lielāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Pastāv...

Labklājības ministrija (LM) plāno izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, kurā būs pieejama informācija par prasmju un profesiju pieprasījumu gan īstermiņā, gan vidējā un ilgtermiņā. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji varēs veikt apzinātāku savas nākotnes vai turpmākās karjeras izvēli. Paredzams, ka aktivitātes palīdzēs sabalansēt darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības nozaru attīstību, jo darba tirgū būs pieejami darbinieki ar pieprasītām prasmēm un profesijām. Tādējādi būs iespējams sagatavot darba tirgum nepieciešamos speciālistus un uzlabot iedzīvotāju prasmes atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru" pasākuma "Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana" īstenošanas noteikumi", kas ceturtdien, 12.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānotie pārkārtojumi arī palīdzēs Latvijai laikus pielāgoties Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030", Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. - 2020. gadam...

2015. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902 tūkst. jeb 61,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet bezdarba līmenis Latvijā bija 9,7%, rādītājam gada laikā samazinoties par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2015. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis palielinājās par 2,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 16,3 tūkst. Nodarbinātības līmenis vīriešiem ir palielinājies par 1,1 procentpunktu, bet sievietēm – par 2,9 procentpunktiem. Kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni (2015. gada 2. ceturksnī – 58,0%), bet ir mazāks nekā Igaunijā (2015. gada 2. ceturksnī – 65,3%). Ja 2015. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2%), tad 2015. gada 2. ceturksnī tas nedaudz (par 0,3 procentpunktiem) pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,5%). 2015. gada 3. ceturksnī 96,9 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija...

Labklājības ministrijas (LM) vadītajā Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotajā globālā dialoga forumā, kas norisinājās Ženēvā (Šveice), izvērtētas iespējas darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu pilnveidošanai ātri augošajā zvanu centru nozarē. Valstu valdību, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri piedalījās forumā, vienojās, ka darbinieku nodarbināšanai ir nepieciešams precīzāks likumiskais ietvars. Plašā dažādu nestandarta darba formu izplatība rada izaicinājumus atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanai vienlīdzīgi visiem nozares darbiniekiem. Pašlaik zvanu centros ir plaši izplatīta prakse darbiniekus nodarbināt nepilnu darba laiku, nenosakot precīzas darba laika robežas, slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku un izmantot dežūrlaiku. Darbam zvanu centros nereti ir arī sezonāls vai gadījuma raksturs. Arvien plašāku izplatību iegūst arī darbinieku nodarbināšana ar pagaidu darba aģentūru starpniecību un, piesaistot darba veikšanai pašnodarbinātos kā pakalpojumu sniedzējus. Tādējādi rodas atšķirīgs tiesību aizsardzības līmenis dažādām nodarbināto kategorijām gan nodarbinātības noteikumu piemērošanas ziņā, gan sociālo garantiju saņemšanai bezdarba, darbnespējas vai maternitātes gadījumā. Tāpat šajā nozarē strādājošajiem nav vienlīdzīgu iespēju apvienoties arodbiedrībās...

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu. Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas komersanta nodarbinātām personām pirmo četru darba tiesisko attiecību mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem. Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši kopumā 523 strādājošie, no tiem šī gada 9 mēnešos - 136. Arī šogad visvairāk NVA reģionālās mobilitātes atbalsta pasākuma dalībnieku ir Latgalē - 39%, tad seko Kurzeme - 24%, Vidzeme - 16%, Zemgale - 12% un Rīgas reģions 9%. Vairums pasākuma dalībnieku (97%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 3% - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā...