PERSONĀLS

Labklājības ministrija (LM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam Brīvprātīgā darba likumam ir izstrādājusi tiesisko regulējumu, paredzot gadījumus, kad veicama brīvprātīgā darba veicēju dzīvības un veselības apdrošināšana. Plānots nodrošināt brīvprātīgā darba veicējus ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā tajos darbos, kur pastāv būtisks risks darba veicēja drošībai un veselībai, kā arī paaugstināts nelaimes gadījumu risks. "Noteikumu par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā" projekts ceturtdien, 29.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Paredzēts, ka brīvprātīgā darba organizētājs nodrošinās brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšanu, pirms darba veikšanas uzsākšanas slēdzot ar apdrošinātāju līgumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, ja brīvprātīgā darba veicējs veiks brīvprātīgo darbu, kas ir noteikts šo noteikumu pielikumā, proti, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, darbs ar bīstamām vielām, darbs, kuru veicot ir tieša saskare ar personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem u.c. Plānots, ka apdrošināšanas līgumu varēs neslēgt, ja...

Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu atkārtotu nelaimes gadījumu risku darba vietās, Valsts darba inspekcija (VDI) no 19.oktobra līdz 30. novembrim veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā. Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi. "Reaģējot uz pagājušā gada negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, šogad esam pamainījuši savu preventīvo darbu, palielinot preventīvo apsekojumu skaitu, kuru ietvaros tiek īstenota arī šī specifiskā tematiskā pārbaude uzņēmumos, kur jau iepriekš ir notikuši nelaimes gadījumi. Nelaimes gadījums darbā ir pati skaudrākā mācība, ko uzņēmums var gūt par neievērotām darba drošības prasībām, tās ir emocionālas un cilvēcīgas ciešanas un parasti arī finansiāli zaudējumi. Šajā tematiskajā pārbaudē vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi ir ņēmuši vērā šo mācību un izdarījuši pareizos secinājumus, novēršot iespēju tādiem nelaimes gadījumiem...

Šī gada astoņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēta 34 731 darba devēju pieteiktā brīvā darba vieta, no tām 23 175 vakances darba devēji bija pieteikuši NVA filiālēs, bet 11 556 publicējuši NVA CV un vakanču portālā. Šobrīd darba meklētājiem ir pieejamas vairāk nekā 12 300 brīvās darba vietas. Vispieprasītākie šogad ir speciālisti darbam apstrādes rūpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē. Ar NVA filiāļu starpniecību darba devēji visbiežāk meklē kravas automobiļu vadītājus, pavārus, mazumtirdzniecības veikalu darbiniekus, remontatslēdzniekus, šuvējus, programmētājus, palīgstrādniekus, noliktavas darbiniekus u.c. Ar NVA CV un vakanču portāla starpniecību darbs visbiežāk tiek piedāvāts grāmatvežiem, mazumtirdzniecības darbiniekiem, pārdošanas speciālistiem, noliktavas darbiniekiem, pavāriem, viesmīļiem, apsargiem, noliktavas darbiniekiem, palīgstrādniekiem, būvstrādniekiem. Reģistrēt vakanci NVA darba devējiem ir ērti un vienkārši. NVA CV un vakanču portālā brīvo darba vietu var nopublicēt jebkurā diennakts laikā, izveidojot savu...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsākusi darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" pasākumā "Pasākums noteiktām personu grupām", kas tiek īstenots Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros. ES līdzfinansētā projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" īstenošanā var iesaistīties komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi (izņemot politiskās partijas) un veidot darba vietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem. Pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņems finansiālu atbalstu: 1. Dotāciju bezdarbnieka darba algai 50 procentu apmērā no bezdarbnieka ikmēneša darba algas, nepārsniedzot valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru; 2. Dotāciju darba vadītāju atlīdzībai (piemaksa vai ikmēneša darba alga, ja ir noslēgts darba līgums par darba vadītāja pienākumu izpildi) 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra; 3. Dotāciju VSAOI iemaksām, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums,...

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli izlīdzinātais mēneša novērtējums liecina, ka 2015. gada jūlijā Latvijā bija nodarbināti 890,5 tūkstoši iedzīvotāju - par 0,4% mazāk nekā šā gada jūnijā. Bezdarba līmenis jūnijā un jūlijā bija 10,1%, arī bezdarbnieku skaits kopš jūnija saglabājās nemainīgs - 100 tūkstoši. Lai savlaicīgi sekotu izmaiņām darba tirgū, no šā gada 1.septembra CSP uzsāk publicēt sezonāli izlīdzinātos nodarbināto iedzīvotāju, bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa mēneša novērtējumus par personām 15-74 gadu vecumā. Mēneša novērtējumi ir pieejami dalījumā pa dzimumiem un par periodu no 2002. gada janvāra. Nodarbinātības un bezdarba mēneša novērtējumus veic visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. CSP mēneša novērtējumus par nodarbinātību un bezdarbu iegūst, izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras mēneša datus par reģistrētajiem bezdarbniekiem un CSP Darbaspēka apsekojuma ceturkšņa novērtējumus. Sezonāli izlīdzinātos nodarbinātības un bezdarba mēneša novērtējumus publicē atbilstoši CSP datu publicēšanas kalendāram. Saskaņā ar mēneša novērtējumu metodoloģiju, pievienojot jaunā perioda datus, tiek pārrēķināti arī iepriekšējo periodu dati. Sezonāli izlīdzinātie nodarbinātības un...

Ministru Kabinets (MK) vakar, 18. augustā, apstiprinājis grozījumus likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu". Galvenais grozījumu mērķis - pārņemt grozīto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (2005/36/EK) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, ieviešot Eiropas profesionālo karti un brīdināšanas mehānismu, kā arī citus pasākumus ar mērķi sekmēt ES iekšējā tirgus attīstību un darbaspēka mobilitāti. Viens no direktīvas mērķiem ir nodrošināt Eiropas profesionālās kartes (EPK) izsniegšanu. Tas būs elektronisks dokuments, kas atzīs reglamentētās profesijas speciālista profesionālo kvalifikāciju darbam citā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī. EPK varēs pieteikt elektroniski un visa saziņa līdz pat profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmumam notiks elektroniskā vidē. Pirmajā posmā Eiropas profesionālā karte tiks ieviesta māsu, farmaceitu un fizioterapeitu profesijām. EPK nebūs obligāta, jo ikviens speciālists varēs izvēlēsies arī līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procedūru, taču dalībvalstīm karšu izsniegšana būs jānodrošina obligāti. Latvijā EPK izsniegs Akadēmiskās Informācijas centrs (AIC). Karšu izsniegšanu minētajās profesijās uzsāks 2016.gadā. Grozījumu direktīva paredz jaunu pasākumu -...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada 3.ceturkšņa līdz 2021.gadam īstenos pasākumus, kuru galvenais mērķis ir veicināt ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un piemērotā darbā vai apmācībā, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības riskus. Pasākumus ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijai paredz otrdien, 11.augustā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi" īstenošana. Ilgstošajiem bezdarbniekiem nodrošinās: individuālas speciālistu un grupu konsultācijas (t.sk. karjeras konsultantu, psihologu, psihoterapeitu), kas veicina motivāciju un spējas iesaistīties darba tirgū; atbalsta pasākumus bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Aktivitātes īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra, piesaistot nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus, t.sk. nevalstiskās organizācijas. Savukārt Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošinās bezdarbniekiem ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšanu, novērtējot bezdarbnieka veselības stāvokli, noskaidrojot bezdarbnieka intereses par profesionālās darbības jomām, profesionālās izglītības programmām u.c Šobrīd atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem ir nodrošināts arī dažādu aktīvās darba...

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) no Valsts policijas darbiniekiem saņem sūdzības, ka virsstundu darbos dažādos pasākumos, piemēram, Āfrikas cūku mēris u.c., tiek iesaistīti atsevišķi Valsts policijas reģionu priekšnieki, to vietnieki, citi zemāka ranga policijas struktūrvienību priekšnieki. Tajā pašā laikā citiem policijas darbiniekiem iespējas strādāt virsstundas dažādu pasākumu nodrošināšanā ir ierobežotas. LIDA ir konstatējusi, ka šie ierobežojumi ir radīti mākslīgi, lai palielinātu savus ikmēneša ienākumus. Virsstundas apmaksā, izejot no policijas darbinieka pamata atalgojuma. Jo lielāks atalgojums, jo lielāka summa tiek maksāta par virsstundām. Piemēram, policijas reģiona priekšnieks ar atalgojumu 1200 - 1500 eiro mēnesī saņems par virsstundām daudz vairāk, ne kā policijas darbinieks ar atalgojumu 400 - 500 eiro mēnesī. LIDA norāda, ka Valsts policijas dažādu struktūrvienību vadītājiem ir noteikts normālais darba laiks un viņu galvenais uzdevums ir organizēt darbu, bet ne mākslīgi radīt sev virsstundas. Papildus pasākumu nodrošināšanai virsstundu apmaksai iedalītie finansiālie līdzekļi tiek izlietoti daudz lielākā apmērā, samazinot iespējas citiem iesaistītajiem...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu plāno veicināt darba drošības uzlabošanu uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot mikro un mazajiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, ņemot vērā identificētās nepilnības darba aizsardzības jomā. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 6.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos īstenošanas noteikumi". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina Ministru kabinetā. Paredzēts īstenot darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzraudzības, kā arī pilnveides pasākumus. Plānots arī atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, kā arī preventīvie pasākumi darba vietām ar paaugstinātu darba vides risku, tostarp informatīvi izglītojoši pasākumi. Tāpat paredzēti Valsts darba inspekcijas profesionālo spēju pilnveides pasākumi. Saskaņā ar pētījuma Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts...

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojošu materiālu par darbinieku nosūtīšanu, ko reglamentē Darba likuma 14.pants, kurā pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīvas Nr.96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā noteikumi. Saskaņā ar minēto Darba likuma pantu darba devējam ir tiesības uz noteiktu laiku nosūtīt darbinieku starptautisko pakalpojumu sniegšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Tas nozīmē, ka šādai nosūtīšanai jānotiek pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kontekstā, turklāt visu darba veikšanas laiku ir jāpastāv darba attiecībām starp nosūtīto darbinieku un uzņēmumu, kurš nosūta darbinieku darbam uz citu valsti, un šādai nosūtīšanai jānotiek īslaicīgi – uz noteiktu laika periodu. Vienlaikus jāņem vērā, ka par darbinieku norīkošanu netiek uzskatīts tāds gadījums, kad personas pašas dodas meklēt darbu vai strādāt uz citu dalībvalsti. Darbinieku nosūtīšana ir gadījumi, kad: darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar personu, kuras labā tiks veikts darbs;darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (t.s. pagaidu darba...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Kuldīgas filiālē (Piltenes ielā 5a) 29.jūlijā no pulksten 10:00 līdz 12:00norisināsies akcijas "Darbs laukos!" pirmais lauksaimniecības vakanču tirgus pasākums. Akcijas "Darbs laukos!" ietvaros notiks zemnieku saimniecību pārstāvju tikšanās ar darba ņēmējiem, būs iespēja noklausīties darba devēju stāstījumus par savu saimniecību, darba specifiku, atalgojumu, transporta un dzīvošanas iespējām, kā arī iegūt citu informāciju, kas nepieciešama darba attiecību veiksmīgai uzsākšanai. Darba meklētāji varēs pieteikties uz brīvajām darba vietām zemnieku saimniecībās un piedalīties darba intervijās. Pasākumā Kuldīgā piedalīsies šādi darba devēji: z/s "Garīši", kura pamatnodarbošanās ir kāpostu un citu dārzeņu audzēšana, pārstrāde; z/s "Biezaiši", kas pārstāv lopkopības nozari un graudaugu audzēšanu; z/s "Laivenieki", kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu; z/s "Smilškalni", kas nodarbojas ar aveņu audzēšanu, pārstrādi un vīna ražošanu. Pasākumā piedalīsies arī biedrības "Lauksaimnieku apvienība", Kuldīgas novada pašvaldības un NVA Kuldīgas filiāles pārstāvji. Akciju "Darbs laukos!" rīko biedrība “Lauksaimnieku apvienība" sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles turpina pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbināšanai augustā. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai šovasar kopumā jau ir pieteikušies 663 darba devēji, to skaitā 197 pašvaldības. Darba devēji jau ir izveidojuši 2 365 darba vietas, kurās strādāja vai turpina strādāt 2 664 skolēni. Visbiežāk darba devēji skolēniem piedāvā izmēģināt savus spēkus tādās profesijās kā palīgstrādnieks, pavāra vai konditora palīgs, labiekārtošanas strādnieks, skolotāja palīgs, sezonas lauksaimniecības strādnieks, pārdevēja palīgs, kultūras pasākumu organizators, virtuves darbinieks, datu ievades operators, muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs un citās. Vairums skolēnu strādā lauksaimniecībā un pakalpojumu nozarē. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu NVA šogad īsteno no 1.jūnija līdz 31.augustam. Šajā pasākumā tiek iesaistīti skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākuma mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi. Lai pieteiktu darba...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegt pieteikumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai subsidēto darba vietu izveidei bezdarbniekiem. 2014. - 2020.gada plānošanas periodā šim mērķim no Eiropas Savienības fonda paredzēti vairāk nekā 24 miljoni eiro. Lai veicinātu nelabvēlīgākā situācijā esošo bezdarbnieku un cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā, 2014. - 2020.gada plānošanas periodā paredzēts izveidot vairāk nekā 4,5 tūkstošus subsidētu darba vietu. ESF līdzfinansējums paredzēts daļējai darba algu apmaksai, transporta un dzīvesvietas izdevumu segšanai. Tāpat līdzekļi tiks piešķirti darba vietu iekārtošanai, veselības pārbaudēm un nepieciešamo speciālistu, piemēram, surdotulku vai atbalsta personu piesaistei gadījumos, kad darbā tiek pieņemti cilvēki ar invaliditāti. No ESF plānots segt līdz pat 85% no projekta izmaksām: specifiskā atbalsta mērķa pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 29 205 260 eiro, tai skaitā ESF finansējums - 24 824 471 eiro, valsts budžeta finansējums - 2 625 393 eiro un privātais...

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties - līdz 2020. gadam nodarbināto skaits varētu pieaugt vidēji par 0,2 - 0,7 % gadā, bet bezdarba līmenis samazināties līdz 6,1 %. Vienlaikus vidējā termiņā arvien izteiktākas kļūs neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu - veidosies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, savukārt nepietiekams būs dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums, vēlreiz uzsver EM pārstāvji. Sagaidāms, ka pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem līdz 2020. gadam varētu pieaugt par aptuveni 20 000. Tikmēr, saglabājoties esošajai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, atbilstošās kvalifikācijas speciālistu piedāvājums varētu palielināties vien par 1,3 000. Tādējādi kopumā pieprasījums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu jomu speciālistiem 2020. gadā varētu būt par gandrīz 14 000 lielāks nekā piedāvājums. Vienlaikus darbaspēka pārpalikums sagaidāms starp speciālistiem ar izglītību sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Šajās jomās darbaspēka piedāvājums līdz...

Lai veicinātu darbinieku motivāciju un izaugsmi, 33% Latvijas uzņēmumu šogad plāno veikt ieguldījumu darbinieku apmācībās, savukārt 29% - palielināt darbinieku algu fondu. Darbinieku motivēšanas un izaugsmes pasākumos lielākoties plāno ieguldīt lieli, kā arī eksportējošie uzņēmumi, liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Savukārt katrs piektais jeb 20% uzņēmēju darbinieku motivēšanai un izaugsmei plāno izmaksāt prēmijas, kā arī 20% plāno iegādāties veselības apdrošināšanas polises. Citadele Index liecina, ka dažādus pasākumus darbinieku motivēšanai un izaugsmei pārsvarā plāno lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem, kā arī eksportējošie uzņēmumi. Apmācīt darbiniekus plāno 79% uzņēmumu, kas nodarbina 250 un vairāk darbinieku, 71% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu no 50 līdz 249 cilvēkiem, 59% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu no 10 līdz 49 cilvēkiem un tikai 29% uzņēmēju ar 1 līdz 9 darbiniekiem. 44% no uzņēmumiem, kuri plāno ieguldīt darbinieku apmācībā, ir eksportējoši. Vērtējot pēc darbības sfēras, apmācīt darbiniekus plāno 38% ražojošo uzņēmumu, 34% pakalpojumu nozares uzņēmumu, 32% tirdzniecības un 29%...