PERSONĀLS

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi un ceturtdien, 4.decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, tādējādi pilnveidojot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksu tiesisko regulējumu. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Likums pašlaik nosaka arī citus gadījumus, kad bezdarbnieks iegūst tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Piemēram, ja par bezdarbnieku pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk kā deviņus mēnešus. Tomēr, ja tās ir veiktas arī pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, piemēram, valsts iemaksas par cilvēku, kurš kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam, tad nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas. Likumprojektā precizēts, ka arī iepriekšminētajos gadījumos cilvēka kopējais apdrošināšanas...

"Darba devēji uzskata, ka brīvdienai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai izvēlei, nevis valsts noteiktai svētku dienai. Latvijā ir dažādas reliģiskās konfesijas , tomēr augsto izmaksu dēļ nav iespējams visus šo konfesiju svētkus iekļaut likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"," uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK jau iepriekš ir iestājusies pret ierosinājumu noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus - 7.janvāri - par oficiālu svētku dienu, pamatojot savu viedokli ar lielām izmaksām, kuras valstij sagādā katra papildu brīvdiena. Esošās ekonomiskās situācijas apstākļos, kad Latvijas mērķis ir “ekonomiskais izrāviens", katra papildu brīvdiena, kas par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, attālinot Latviju no izvirzītā mērķa. Turklāt likums jau paredzot risinājumu šādām un līdzīgām situācijām, Darba likuma 133.panta piektajā daļā nosakot - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju,...

Pirmdien, 1.decembrī Ministru kabinetā notika Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kurā tikās valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. Darba kārtībā bija ar vispārējās valdības budžeta plānu 2015.gadam saistīto jautājumu apspriešana. Jau ir pieņemts lēmums no nākamā gada 1. janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Savukārt no 2016. gada paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Vērtējot nākamā gada budžeta projektu, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers pauda vilšanos, ka tas neatbilst solījumiem par ekonomisko izrāvienu: „Uz kopējā optimisma fona un solījumiem par dinamisku izaugsmi, mēs redzam, ka budžets neatbilst iepriekš solītajam. Nākamā gada budžets skaidri demonstrē, ka liela attīstība nav gaidāma un labi būs, ja izdosies izpildīt pat tos solījumus, kas iekļauti budžetā.” LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns norāda: „Minimālās algas paaugstinājums uz 360 eiro pamazām izkustinās visu algas skalu. Protams, pareizāk būtu vienlaikus celt arī kvalificētāko darbinieku darba samaksu, kā arī paaugstināt...

Otrdien, 2.decembrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi paredz ne tikai palielināt minimālo algu, bet, atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2015.gada darba laika kalendāram precizē arī minimālās stundas tarifa likmju apmērus, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai. Proti, pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 1,933 eiro, sākot ar 2015.gada 1.janvāri palielināsies līdz 2,166 eiro. Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme no 2015.gada 1.janvāra paaugstināsies no 2,209 eiro līdz 2,477 eiro, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Uz 2014.gada septembri 200,1 tūkst. cilvēku darba ienākumi bija minimālās mēneša darba algas apmērā un mazāk, tai skaitā privātajā sektorā – 174,6 tūkst., pašvaldību sektorā – 16,1 tūkst. un sabiedriskajā sektorā – 9,3 tūkst. Savukārt tieši minimālo mēneša darba algu uz 2014.gada septembri saņēma...

Šobrīd uzņēmēji jaunajā Internetapkalošanas centrā var saņemt Valsts darba inspekcijas (VDI) pakalpojumus paātrinātā kārtībā, piemēram, Izziņu par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem, kas uzņēmējiem nepieciešama, piedaloties valsts iepirkumos, kā arī izmantot citus pakalpojumus bez darba laika ierobežojumiem un nepieciešamības apmeklēt klātienē VDI ekspertus. Internetapkalpošanas centrs būšot izdevīgs risinājums arī visiem uzņēmumu darba drošības un darba aizsardzības speciālistiem, lai sadarbotos ar VDI. Ja līdz šim uzņēmējiem VDI Izziņas par darba tiesību būtiskiem pārkāpumiem saņemšana prasīja no 3 līdz 7 dienām, tad klientu Internetapkalpošanas centrā tiks izsniegta nepilnu 10 minūšu laikā. VDI mēnesī vidēji saņem aptuveni 150 šādu izziņu pieprasījumus no uzņēmējiem. "Piedaloties iepirkumos, uzņēmējiem svarīgs ir ātrums, lai varētu sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Jau līdz šim izziņas izsniegšanas procesu bijām maksimāli saīsinājuši līdz 3 dienām, jo bija nepieciešama datu apmaiņa ar Sodu reģistru, bet, automatizējot procesus un ieviešot jaunus e-pakalpojumus, Internetapkalpošanas centrā šo izziņu var saņemt nepilnu 10 minūšu laikā - tā tiks nosūtīta uz...

Labklājības ministrija (LM), ņemot vērā iepriekš veiktos aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu izvērtējumus, plāno pilnveidot minēto pasākumu īstenošanas nosacījumus. Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, kas ceturtdien, 27.novembrī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Lai nodrošinātu elastīgāku un savlaicīgu pakalpojuma saņemšanu, plānots, ka turpmāk, organizējot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nerīkos publisko iepirkumu, kā arī neslēgs līgumus ar izglītības iestādēm. Turpmāk visi apmācību īstenošanas nosacījumi un pušu pienākumi būs noteikti iepriekšminētajos noteikumos. Tādējādi paredzēts, ka līgumu slēgs starp bezdarbnieku un izglītības iestādi un NVA segs bezdarbnieku apmācību izmaksas. Tāpat paredzēts noteikt konkrētu (fiksētu) apmācību kuponu vērtību, jo šobrīd noteiktā maksimālā kupona vērtība pieļauj iespēju izglītības iestādēm iesniegt piedāvājumus arī par zemāku kupona vērtību. Subsidētās nodarbinātības pasākumos (Pasākumi noteiktām personu grupām) plānots...

Valsts darba inspekcijas statistika liecina, ka līdz novembra beigām 2014.gadā ir notikuši 42 letālie nelaimes gadījumi un vēl šobrīd tiek izmeklēti 12 nelaimes gadījumi. Pagājušajā gadā šajā periodā bija notikuši 27 letālie nelaimes gadījumi. Ikviens noteikti ir gatavs apgalvot, ka darbinieki ir vērtība, tomēr tā stipri atšķiras no realitātes. Pēdējos 10 gados Latvijā darbavietās ir gājuši bojā vairāk nekā 430 darbinieki, vēl vairāki tūkstoši ir guvuši smagas traumas. Tas nozīmē, ka gadā gandrīz 40 cilvēku neatgriežas no darba, savukārt katrs piektais turpina sadzīvot ar darbā gūtām veselības problēmām. "Latvijā ir daudz atbildīgu un tālredzīgu uzņēmumu, kas rūpējas ne tikai par esošajiem darbiniekiem, bet investē arī nākotnes darbinieku sagatavošanā. Tomēr ar katru gadu palielinās plaisa starp šiem uzņēmumiem un tiem, kuri labākajā gadījumā ievēro tiesību aktu minimālās prasības un darbiniekus uztver kā instrumentu īstermiņa mērķu sasniegšanā. Lai gan ikgadējā Ilgtspējas indeksā piedalās Latvijas drosmīgākie un atbildīgākie uzņēmumi, demonstrējot tālredzīgu pieeju, tomēr arī te...

Pētījums "Sieviešu un vīriešu situācijas izpēte Latvijas lielajos uzņēmumos" atklāj, ka Latvijas lielajos uzņēmumos pēdējos sešus gadus valdēs vidēji bijušas 20% sieviešu un 80% vīriešu. Tipiskākais lielo uzņēmumu valdes profils ir viena sieviete un četri vīrieši un valdes priekšsēdētājs ir vīrietis. Savukārt Latvijas lielo uzņēmumu padomēs minētajā laikā periodā bijušas 15% sieviešu un 85% vīriešu. Pētījums tika prezentēts vakar, 25.novembrī, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konferencē "Ieguvums biznesam - līdzvērtība". Ar pilnu pētījuma ziņojumu var iepazīties šeit. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi faktori kavē un veicina sieviešu līdzdalības paaugstināšanos uzņēmēju lēmējinstitūcijās. Salīdzinot iegūtos pētījuma rezultātus ar Eiropas Komisijas (EK Ziņojums, 2014) statistiku, var secināt, ka sieviešu īpatsvars Latvijas lielo uzņēmumu valdēs ir mazāks nekā mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā. Interesanti, ka priekšsēdētāju sieviešu īpatsvars ir pieaudzis pēckrīzes periodā no 8% 2010.gadā līdz 16% 2013.gadā, tomēr tas joprojām vērtējams kā zems. Sabiedrības integrācijas fonda direktore Aija Bauere norāda: “Pētījuma rezultāti ilustrē, ka Latvijā ir...

Labklājības ministrija aprēķinājusi sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, salīdzinot mikrouzņēmumā strādājošā (cilvēks A) un vispārējās nodokļu maksāšanas kārtībā esoša uzņēmumam strādājošā (cilvēks B) sociālās iemaksas. Iegūtie rezultāti parāda nodokļu režīmu salīdzinošās atšķirības pensijas uzkrājuma apjomam un tam nepieciešamajam laika ilgumam. Cilvēkam B ņemts vērā iemaksu objektu jeb darba samaksa 500,00 eiro mēnesī. No tās tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pensijas kapitālā tiks reģistrēts 100,00 eiro mēnesī (jeb 20% no 500,00). Savukārt cilvēkam A iemaksu objektu aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tātad mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmuma nodokli 9% no mikrouzņēmuma apgrozījuma. No šī mikrouzņēmuma nodokļa 65% tiek ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tālāk VSAA, ņemot vērā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas no mikrouzņēmuma nodokļa, aprēķina iemaksu objektu katram mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam katrā mēnesī un viņu faktiskajiem ienākumiem. Cilvēks A strādā mikrouzņēmumā Cilvēks B strādā uzņēmumā, kas nodokļus veic vispārējā kārtībā Darba samaksa bruto...

Pirmdien, 24.novembrī, Rīgā notiks diskusija „Darbinieku intereses pasažieru autopārvadājumu sektorā – problēmas un risinājumi”. Šo diskusiju organizē Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – kā turpinājumu nozares arodbiedrības sarunām ar darba devējiem par ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē un valsts budžeta pieņemšanas gaisotnē. Diskusijā tiks skarti nozarei ļoti svarīgi jautājumi par kvalitatīviem un pieejamiem pasažieru autopārvadājumiem, ģenerālvienošanās nozarē nepieciešamību, kas sevī ietver darba samaksas sistēmas sakārtošanu, darbinieku darba un atpūtas laika regulējumu, darbinieku sociālo garantiju un darba vides uzlabošanu. Tāpat diskusijā tiks runāts par nepieciešamajām dotācijām, godīgu konkurenci iepirkumos, un kas būtu jāmaina normatīvo aktu regulējumā, lai nozare attīstītos. Diskusijā tiks apspriesta arī situācija AS „Nordeka”, kurā ir daudz Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS biedru. Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš: „No nākamā gada ir palielināta minimālā alga – vai darba samaksa tiks paaugstināta arī, piemēram, sabiedriskā transporta vadītājiem? Un kāds...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā ļoti pozitīvu soli vērtē minimālās algas paaugstināšanu 2015.gadā no 320 uz 360 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu par 1%. Tomēr LBAS norāda, ka būtiskais jautājums par darba samaksas kāpumu publiskajā sektorā nav atrisināts. Turklāt nav notikušas nopietnas sarunas par valsts budžetu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (NTSP). Skolotāju, zinātnieku, mediķu, policistu un kultūras darbinieku darba samaksa ir nesamērīgi zema, un, ņemot vērā kaut vai tikai elektroenerģijas cenu celšanos nākamajā gadā, šo darbinieku motivācija un viņu ģimeņu dzīves kvalitāte jūtami mazināsies. LBAS atbalsta Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības, kuras jau no 2015.gada sākuma prasa pienācīgu algu kāpumu, turklāt reformu sākšana vai nesākšana nedrīkstētu aizkavēt darba samaksas palielināšanu. Arodbiedrības uzsver, ka minimālās darba samaksas kāpums ir pamatots, un to vajag celt katru gadu vismaz par 10%, - atbilstoši pieņemtajai Nodokļu stratēģijai 2014-2017, lai darba samaksas līmenis Latvijā pamazām sasniegtu vidējo algu līmeni ES. Taču, lai mazinātu...

Ceturtdien, 20.novembrī, Valsts darba inspekcijas rīkotajā preses konferencē tika prezentēti 16 jauni e-pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām, kuru mērķis ir uzlabot Valsts darba inspekcijas klientu apkalpošanas servisu. Aizvadīto četru gadu klientu apkalpošanas statistika liecina, ka pieprasījums pēc Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem ir augsts - vidēji 43 tūkstoši klientu katru gadu. Vērtējot Valsts darba inspekcijas pakalpojumu pieprasījumu un iespējas tos padarīt pieejamus e-vidē, tika izstrādi 16 nepieciešamākie e-pakalpojumi, kuri ir pieejami jebkurā laikā un vietā ar nosacījumu, ka ir piekļuve internetam un kāds no elektroniskās autentifikācijas veidiem. Tādā veidā radot elastīgāku klientu apkalpošanu. Daļa jauno e-pakalpojumu ir veidota, lai atvieglotu administratīvo slogu juridiskām personām. Piemēram, uzņēmējiem, kas piedalās valsts iepirkumu konkursos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likumam, nepieciešamās izziņas no Valsts darba inspekcijas tagad ir iespējams saņemt elektroniskā veidā nekavējoties. Savukārt fiziskām personām paredzētie e-pakalpojumi nodrošina iespēju aizpildīt iesniegumu ar mērķi saņemt konsultāciju vai panākt Valsts darba inspekcijas rīcību darba tiesību un darba aizsardzības...

Labklājības ministrija (LM) plāno, ka no 2015.gada valsts atbalstu varēs izmaksāt celiakijas slimniekiem neatkarīgi no tā, vai ir noteikta invaliditāte un kādu iemeslu dēļ tā noteikta. Tāpat atbalstu paredzēts izmaksāt celiakijas slimniekiem, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs un nav vecāki par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā un nav vecāki par 24 gadiem. Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Tie ceturtdien, 20.novembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Šobrīd tiesības uz atbalsta saņemšanu ir ar celiakiju slimam bērnam vecumā līdz 18 gadiem, ja bērnam nav noteikta invaliditāte. Valsts sociālo pabalstu sistēma neparedz sniedzamā atbalsta palielināšanu par bērnu invalīdu gadījumos, kad bērnam noteiktā pamatdiagnoze apvienojas ar citām slimībām un funkcionāliem traucējumiem. Tomēr bērnam, kuram invaliditāte noteikta citu iemeslu dēļ, arī turpmāk saglabājas nepieciešamība pēc speciālas pārtikas iegādes. Tāpat...

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Latvija ir trešā valsts starp visām dalībvalstīm, kuras darbības programma ir oficiāli apstiprināta. Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem, informē Finanšu ministrija. “Tas, ka Latvija ir pirmajā trijniekā starp visām dalībvalstīm, kuru darbības programma ir oficiāli apstiprināta EK liecina, ka ir noritējusi veiksmīga sadarbība starp Finanšu ministriju, EK, nozaru ministrijām un citiem šī dokumenta izveidē iesaistītajiem partneriem. Darbības programma ir stabils pamats visu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas. Tas ir pirmais nozīmīgais solis, kas kopā ar EK un partneriem sperts Latvijas attīstības virzienā, taču, pārējie soļi būs jāveic mums pašiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES...

Šogad noslēgsies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekts "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās", kuru Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām. Projekta īstenošana tika uzsākta 2012.gada sākumā, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir vismaz sešus mēnešus reģistrēti NVA vai bezdarbnieka statusā atrodas īsāku laiku, bet vismaz gadu nav strādājuši. Kopš projekta sākuma gandrīz trīs gadu laikā vairāk nekā 82 tūkstoši bezdarbnieku visos Latvijas reģionos izmantojuši iespēju uzturēt un attīstīt darba iemaņas, veicot sociāla labuma darbus savās pašvaldībās, kā arī saņemot par savu darbu atlīdzību. Projekta vadītāja Edīte Bratka: "Lai arī šajos gados ekonomiskās krīzes radītās sekas mazinājās un atsākās ekonomikas attīstība, tomēr bezdarba līmenis daudzos novados bija augsts, un bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedza brīvo darba vietu skaitu. Tāpēc pašvaldībās, kurās bija maz darba vietu un nebija attīstīta uzņēmējdarbība, algotie pagaidu darbi bezdarbniekam kļuva par vienīgo iespēju strādāt un nopelnīt sev iztiku, izdzīvot. Svarīgi, ka projekts ļāva saglabāt...