PERSONĀLS

Pagājušajā nedēļā Ženēvā, līdz ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotās konferences 104.sesiju, notika neformālā darba un sociālo lietu ministru sanāksme. Šajā sanāksmē, kuru kopīgi rīkoja Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts un SDO, klātesošie ministri vienojās, ka nacionālajā un starptautiskajā līmenī ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību darba apstākļu uzlabošanai mazos un mikrouzņēmumos. Pateicoties Latvijas prezidentūrai par tās iesaistīšanos, SDO ģenerāldirektors Gajs Raiders uzsvēra sanāksmes tēmas dramatisko pusi, sakot, ka „to varētu saukt par „kluso traģēdiju. Mēs zinām, ka vairāk nekā 2 miljoni strādājošie katru gadu mirst no darba traumām un arodslimībām. Vairāk nekā 313 miljoni strādājošo katru gadu cieš no darba traumām, 860 tūkst. cilvēki ikdienu tiek ievainoti darbā. Turklāt, neskatoties uz cilvēcisko traģēdiju, ko atspoguļo katra nāve, ievainojumi un slimības, tās ir arī izmaksas - saskaņā ar aprēķiniem, tie ir aptuveni 4% no pasaules iekšzemes kopprodukta." Mazie un mikrouzņēmumi pārstāv pasaulē lielāko daļu uzņēmējdarbības un nodarbina ļoti lielu daļu no...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā būs pieejama informācija izsludinātajiem konkursiem uz brīvajām darbavietām valsts un pašvaldības iestādēs un to uzņēmumos. To paredz izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, ko ceturtdien, 11.jūnijā, konceptuāli atbalstīja Saeima. Plānots, ka pienākums publicēt informāciju NVA vakanču portālā stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra. Grozījumi arī paredz noteikt, ka mobilitātes pabalstu nokļūšanai no mājām uz darbu un atpakaļ turpmāk varēs saņemt ne tikai tās personas, kuras nodarbinātas privātajā sektorā, bet arī publiskajā sektorā strādājošie. Likumprojekta autori norāda, ka minētā pasākuma mērķis ir mazināt bezdarba iestāšanās risku un tas var iestāties neatkarīgi no tā, vai persona strādā pie komersanta vai publiskajā sektorā. Lai nodrošinātu, ka NVA klienti ir sasniedzami un ar viņiem iespējams sazināties dažādu nodarbinātības un bezdarba jautājumu risināšanai, likumā plānots noteikt, ka atbalstu ir tiesības saņemt tikai tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu. Patlaban praksē rodas situācijas, kad ārvalstnieki ir ieguvuši uzturēšanās atļauju Latvijā un var...

Latvijā turpina pieaugt kopējais nelaimes gadījumu skaits, informē Valsts darba inspekcija, atklājot informatīvo izstādi par darba aizsardzību, kura norisinās Rīgas Centrālajā stacijā Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros no 9. līdz 18. jūnijam. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto operatīvo informāciju, kopš 2015.gada 1.janvāra kopā ir reģistrēts 581 nelaimes gadījums. “Katrs trešais darbinieks Latvijā uzskata, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi darba veikšanai nepieciešamā garīgā piepūle. Savukārt, izvērtējot savu darba vidi, četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem min, ka tajā pat laikā ir pieaugusi arī darba intensitāte. Līdz ar to ceturtajai daļai Latvijas darbinieku ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi gan darba devējiem, gan darbiniekiem sekot līdzi savai darba videi un nākt ar ierosinājumiem tās uzlabošanai,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības vadītāja Dace Helmane. Aprēķini liecina, ka slikta darba vide rada ievērojamus zaudējumus, Eiropas Savienībā tie tiek lēsti vidēji 2,6–3,8% apmērā no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Savukārt vismaz 7 miljoni jeb...

Persona, kurai nav tiesību uz valsts vecuma pensiju, varēs saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no dienas, kad tā sasniegusi pensionēšanas vecumu. To paredz grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, ko otrdien, 9.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Patlaban valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu var saņemt, ja persona par pieciem gadiem pārsniegusi pensionēšanās vecumu. Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar valstī noteikto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kas līdz 2015.gadam sasniegs 65 gadus. Pensijas saņemšanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs kopš 2014.gada paaugstināts no 10 līdz 15 gadiem, bet 2025.gadā pieaugs līdz 20 gadiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi ļaus personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā nepieciešamie 15 gadi, saņemt pabalstu jau no dienas, kad tā būs sasniegusi nepieciešamo pensionēšanās vecumu. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts patlaban noteikts 64,03 eiro apmērā. Likumprojekts paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2017.gada. Par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Ceturtdien, 28.maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība", kas nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja. Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts saistīts ar e-veselības ieviešanu Latvijā. Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" nosaka pienākumu visām ārstniecības iestādēm no 2016.gada 1.janvāra, veicot pacienta ārstēšanu, apstrādāt pacienta datus veselības informācijas sistēmā (izraksta elektroniskās receptes, darbnespējas lapas, nosūtījumus utml.). Projekta mērķis ir noteikt elektronisku darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtību veselības informācijas sistēmā, kā arī pārejas kārtību elektroniskās darbnespējas lapas ieviešanai. Grozījumu projekts nosaka, ka papīra formāta darbnespējas lapu veidlapu izmantošana ārstniecības iestādēs ir atļauta līdz datu apstrādes tiesību iegūšanai veselības informācijas sistēmā, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim. Ārstniecības iestādēm, sākot no 2016.gada 1.janvāra, darbnespējas lapas jāizsniedz tikai elektroniski veselības informācijas sistēmā. Savukārt, no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 31.decembrim norisināsies elektronisko darbnespējas...

Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Saeima ceturtdien, 28.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Likumprojekts paredz pensijas kapitālu saglabāt līdzšinējā apmērā, pensijas kapitāla aktualizācijai nepiemērojot ekonomiskās lejupslīdes ietekmē sarukušo apdrošināšanas iemaksu algu indeksu. Pēc par likumprojektu atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikuma Saeima nolēma likumprojektam piešķirt steidzamību. Galīgajā lasījumā to plānots izskatīt parlamenta 11.jūnija sēdē. "Pārdzīvotie "treknie gadi" un tiem sekojošā smagā ekonomiskā krīze parādīja, ka pensiju kapitāla aprēķināšanas sistēma nav bijusi līdz galam pārdomāta. Savā ziņā tā bija kā loterija, jo pensiju būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī aktuālā ekonomiskā situācija brīdi, kad personas dodas pensijā. Labajos gados, pieaugot algu līmenim un nodarbināto skaitam, būtiski auga arī jaunpiešķiramās pensijas, lai gan tas īsti nebija pensionāru pašu nopelns. Savukārt krīzes ietekmē apdrošināšanas algu iemaksu indeksi strauji samazinājās, negatīvi ietekmējot pensijas kapitāla apmēru daudziem cilvēkiem," situāciju skaidro Aija Barča,...

Labklājības ministrija (LM), ņemot vērā iepriekš veiktos aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu izvērtējumus, pilnveidos minēto pasākumu īstenošanas nosacījumus. Iepriekšminēto paredz otrdien, 26.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Lai nodrošinātu elastīgāku un savlaicīgu pakalpojuma saņemšanu, turpmāk, organizējot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nerīkos publisko iepirkumu. Turpmāk visi apmācību īstenošanas nosacījumi un pušu pienākumi būs noteikti iepriekšminētajos noteikumos. Tādējādi līgums tiks slēgts starp bezdarbnieku un izglītības iestādi un NVA segs bezdarbnieku apmācību izmaksas. Tāpat noteiktas konkrētas (fiksētas) apmācību kuponu vērtības, jo šobrīd noteiktā maksimālā kupona vērtība pieļauj iespēju izglītības iestādēm iesniegt piedāvājumus arī par zemāku kupona vērtību. Subsidētās nodarbinātības pasākumos (Pasākumi noteiktām personu grupām) ieviesīs jaunu pakalpojumu veidu bezdarbniekiem ar garīga rakstura traucējumiem - atbalsta persona darbā, kas palīdzēs minētajiem cilvēkiem iekļauties darbavietā. Proti, piedalīties pārrunās ar darba...

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā "Apmācība pie darba devēja". Vajadzīgā darbinieka apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu "Apmācība pie darba devēja" neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai. Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā...

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana - šie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā. "Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos un pilnvērtīgi izmantot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, mazināt bezdarba sociālās sekas, atbalstīt bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju iespējami ilgu...

Lai novērstu daudzos nelaimes gadījumus darbavietās jauniešu vidū un vērstu jauno darbinieku uzmanību uz darba aizsardzības problemātiku, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) un profesionālo darba aizsarglīdzekļu izplatītājs SIA “GRIF” atklājusi pilotprojektu profesionālās izglītības iestādēs “Esi drošs – Esi foršs!”. Šogad darba drošības tematikai ir pievērsta īpaša uzmanība, arī Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā. Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) operatīvajiem datiem 2014.gadā vairāk nekā 60% negadījumu darbavietās notikuši ar jaunajiem darba ņēmējiem, kuru darba pieredze nepārsniedz trīs gadus. LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča: „Jaunieši ir visneaizsargātākā darbinieku grupa darba tirgū. Jauno darbinieku izglītošanā LBAS ir ilga pieredze, un pozitīvi ir tas, ka mainās jauniešu attieksme un ka viņiem ir būtiski zināt darba aizsardzības jautājumus. To pierādīja arī LBAS organizētais konkurss PROFS profesionālo skolu audzēkņiem. Esam pārliecināti, ka šie apmācītie un informētie jaunieši, uzsākot darba gaitas, nepakļaus sevi riskam un prasīs atbilstošu rīcību gan no kolēģiem, gan darba...

Paredzēts, ka no 2015.gada 1.jūlija, pieprasot slimības vai maternitātes pabalstu, nebūs nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darbnespējas periodā. Proti, darba devējam nevajadzēs aizpildīt darba ņēmējam izsniegtās darbnespējas lapas B sadaļu „Darba devēja informācija”, informē Labklājības ministrija (LM). Ņemot vērā, ka papīra formāta darbnespējas lapas pakāpeniski aizstās ar vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā sagatavotajām darbnespējas lapām, pieprasot pabalstu, cilvēkam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) būs jāiesniedz tikai iesniegums. Tādējādi pabalstu viņš varēs pieprasīt arī elektroniski. VSAA lēmumu par slimības vai maternitātes pabalsta piešķiršanu pieņems, pamatojoties uz vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā sagatavoto darbnespējas lapu. Savukārt darba devējs informāciju par darbiniekiem izsniegtajām darbnespējas lapām saņems Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS). Pārejas periodā, kas plānots līdz 2016.gada 1.janvārim, kad vienlaikus izsniegs arī papīra formāta darbnespējas lapas, pieprasot pabalstu, papīra formāta darbnespējas lapas B kopā ar iesniegumu būs jāiesniedz jebkurā VSAA nodaļā. Turklāt šīs darbnespējas lapas darbiniekam būtu...

Labklājības ministrs Uldis Augulis pirmdien, 27.aprīlī, atklās darba aizsardzības jautājumiem veltītu konferenci "No stratēģijas līdz veiksmīgai ieviešanai - darba aizsardzība var būt vienkārša un aizraujoša", kas tiek rīkota Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Konferences norisi no plkst. 10.30 varēs vērot tiešraidē: http://eu2015.lv/news/watch-live. Konference norisināsies no 27.līdz 28.aprīlim un pievērsīsies būtiskiem darba aizsardzības jautājumiem. Tās laikā notiks Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras organizētās informatīvās kampaņas “Veselīgas darbavietas uzvar stresu” Labās prakses balvas ieguvēju godināšana. Konferencē diskutēs par aktīvu rīcību, lai īstenotu aktivitātes, kas izriet no ES stratēģiskā ietvara par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam. Konferences dalībniekus iepazīstinās ar jaunākajiem statistiskajiem datiem un pētījumu rezultātiem par situāciju Eiropas uzņēmumos darba aizsardzības jomā. Vienlaikus klātesošie diskutēs par turpmāko rīcību, kas vērsta uz darba apstākļu uzlabošanu, it īpaši mikro un mazajos uzņēmumos. Paralēli diskusijām būs iespējams iepazīties ar interaktīviem rīkiem (piemēram, spēlēm un aplikācijām), kas izmantojami, lai uzlabotu zināšanas...

Rīt, 28.aprīlī, Eiropas arodbiedrības atzīmēs Starptautisko darbā bojā gājušo un savainoto strādnieku piemiņas dienu. Šogad arodbiedrības īpaši pieminēs 150 000 cilvēkus, kuri Eiropas Savienībā miruši no profesionālajām vēža slimībām, jo Eiropas Komisija pārtrauca darbu pie Direktīvas, kas paredz aizsardzību no vēzi izraisošām vielām. Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāres vietnieks Jozefs Ņemecs (Józef Niemiec) 27. un 28.aprīlī tiksies ar Latvijas prezidentūru, ar Latvijas arodbiedrību un Eiropas arodbiedrību darba aizsardzības ekspertiem Darba drošības konferencē Rīgā, viesnīcā Tallink. Plānots, ka 27.aprīlī pēc konferences atklāšanas ETUC pārstāvis kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru LR labklājības ministram Uldim Augulim iesniegs ETUC petīciju par Kancerogēnu un mutagēnu Direktīvas pārskatīšanu, kā arī LBAS darba aizsardzības konferencē 16.aprīlī savāktos parakstus šīs petīcijas atbalstam. Eiropas Savienībā katru gadu ap 100 000 cilvēku mirst ar vēža slimībām, ko izraisa kancerogēno un mutagēno ķīmisko vielu pielietošana darba procesos. Eiropas Komisija no 2013.gada oktobra ir iesaldējusi Kancerogēnu un mutagēnu Direktīvas...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar valsts profesionālās izglītības iestādēm laikā no 2014. gada janvāra līdz decembrim īstenoja izmēģinājumprojektu, lai praktiski pārbaudītu sadarbības modeli bezdarbnieku iesaistei pieprasītās profesionālās tālākizglītības programmās. Ņemot vērā ievērojamos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu ieguldījumus skolu infrastruktūrā, kā arī Eiropas Komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumu, bezdarbnieku pārkvalifikācija tika īstenota vairākās valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs, nodrošinot arī reģionālo pārklājumu, informē Labklājības ministrija (LM). Sākotnēji izmēģinājumprojekts paredzēja 200 bezdarbnieku pārkvalifikāciju, tomēr tālākizglītības programmu apguvē iesaistīja 164 bezdarbniekus, no kuriem mācības pabeidza 125 bezdarbnieki. Bezdarbniekus apmācīja tādās profesijās kā metinātājs, autoatslēdznieks, datorsistēmu tehniķis, maiznieks, galdnieka palīgs un citās. Atbilstoši statistikas datiem, līdz 2015. gada 31. martam darbā iekārtojās 63 bezdarbnieki jeb 50 % no tālākizglītību apguvušajiem bezdarbniekiem. Tomēr 23 bezdarbnieki jeb 18 % joprojām atrodas NVA uzskaitē. Bezdarbnieku apmācība izmēģinājumprojektā bija finansēta Eiropas Sociālā fonda projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā - 2” ietvaros. Analizējot izmēģinājumprojekta...

Labklājības ministrija (LM) precizējusi vairāku ar darba aizsardzību saistītu noteikumu prasības un terminoloģiju, lai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu nodrošinātu nodarbināto veselību un drošību darbā. Otrdien, 7.aprīlī, valdībā apstiprināti Ministru kabineta noteikumu projekti: "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība"" , "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā"" , "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 15.maija noteikumos Nr.325 "Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās"" , "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.206 "Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību"" . Izdarītas izmaiņas ķīmisko vielu un maisījumu marķējumos, tādējādi uzņēmumos būs jāveic nodarbināto informēšana un apmācība par ķīmisko vielu marķējumiem, pievēršot uzmanību ķīmisko vielu apzīmējumiem, gan tās iepērkot, gan lietojot, kā arī drošības zīmju un piktogrammu lietošanai. Turpmāk zīme vispārēja bīstamība...