PERSONĀLS

Turpmāk darba devējiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nebūs jāsniedz ziņas tajos gadījumos, kad darbiniekam mainās apdrošināšanas veidi, kuriem viņš tiek apdrošināts, t.i., mainās piemērojamā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Tādējādi mazināsies administratīvais slogs darba devējiem, skaidro Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 23.septembrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turpmāk darba devējiem, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli, VID nebūs jānorāda darbinieku profesiju kodi. Līdz šim darba devējiem, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli, pieņemot darbinieku darbā, bija jāsniedz ziņas VID un jānorāda arī darbinieka profesijas kods, kā arī, ja darbiniekam mainās profesija, tad attiecīgi jaunā darbinieka profesija arī jāpaziņo VID. Vienlaikus darba devējam, kurš maksā mikrouzņēmumu nodokli, nebūs jāsniedz VID informācija par darba ņēmēja statusa iegūšanu par mikrouzņēmumu īpašniekiem, valdes locekļiem un prokūristiem. Tāpat darba devējiem turpmāk VID būs jāsniedz ziņas par darba ņēmēju,...

Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2014. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, pieauga par 51 centu stundā jeb 8,6% un sasniedza 6,58 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek novērsta gan kalendāro dienu skaita atšķirības, gan sezonas ietekme) darbaspēka izmaksas palielinājās par 6,0%. Vienas stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, % Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde 2014. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu darbaspēka izmaksas straujāk auga nekustamo īpašumu nozarē – par 12,9%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,6%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 11,0%, būvniecībā – par 10,6%, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 10,3%. Nekustamo īpašumu nozarē regulārās darba samaksas fonds pieauga par 12,2%, kamēr nostrādāto stundu skaits samazinājās par 2,6%. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos,...

Lai stiprinātu zemessardzes kapacitāti un veicinātu zemessargu sagatavošanu, Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti trešdien, 10.septembrī, vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Darba likumā. Lai dotu zemessargam garantiju, ka viņš nezaudēs darbu, piedaloties starptautiskās operācijās un apmācībā, darba devējam šajā laikā nebūs tiesību uzteikt darba līgumu. Savukārt pēc darbinieka atgriešanās viņš būs jānodrošina ar to pašu vai līdzvērtīgu amatu, paredz komisijas atbalstītie likuma grozījumi. Tāpat grozījumi nosaka, ka darba devējam darbiniekam, kurš dien zemessardzē, uz Zemessardzes vienības izziņā norādīto laiku būs jāpiešķir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas.

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pirms 3.lasījuma tiks skatīti grozījumi Darba likumā. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas jau kopš 2012.gada piedalās Darba likuma grozījumu apspriešanā un saskārusies ar nepietiekami izsvērtu pozīciju citu procesā iesaistīto organizāciju nostājā, uzsver - Darba likuma pamatmērķis ir nodrošināt sabalansētas attiecības starp abām darba tirgū iesaistītajām pusēm - darba devējiem un darba ņēmējiem, - nevis radīt klaji nelabvēlīgus apstākļus vienai no tām, kā tas ietverts grozījumu pašreizējā stadijā. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Darba likums Latvijā jau tradicionāli ir vairāk darba ņēmēja, nekā darba devēja pusē. Pilnībā izprotam un atbalstām to, ka cilvēkam nepieciešama drošības sajūta un garantijas, ka viņš bez iemesla nekļūs par bezdarbnieku, tiks adekvāti atalgots un viņam tiks nodrošināti cilvēka cienīgi darba apstākļi. Tai pašā laikā ir atsevišķas Darba likumā ietvertas normas, kas ļoti būtiski ierobežo darba devēja tiesības un darbības elastīgumu. No darba devēju viedokļa nevaram šādus nosacījumus atbalstīt." Viens no būtiskākajiem...

Sagatavotās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka nākamajos gados situācija darba tirgū Latvijā turpinās pakāpeniski uzlaboties - prognozējams, ka līdz 2020. gadam nodarbināto skaits palielināsies par gandrīz 50 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,4 %. Prognozes uzrāda pieprasījuma pieaugumu pēc kvalificētiem speciālistiem un aktualizē dabas zinību nozīmi. "Darba tirgus prognozes joprojām liecina par to, ka lielajam sociālo zinātņu studējošo skaitam nebūs iespējas nākotnē iegūt darbu savā specialitātē. Valstī joprojām ir juristu, psihologu, ekonomistu un citu sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, kas nozīmē, ka atrast darbu šajās specialitātēs būs arvien grūtāk," norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. "Šīs prognozes īpaši rūpīgi jāanalizē Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, plānojot budžeta vietas augstskolā un pieturoties pie stratēģiskās speciālizācijas principiem, kuri tika nosprausti pērn. Tāpat jāturpina celt profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti," uzsver ministrs. Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka tuvāko gadu laikā Latvijas tautsaimniecība saskarsies ar trīs būtiskākajiem izaicinājumiem: vidēju...

Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4,7% un gada kopējā alga - par 5,8%. Saskaņā ar pētījuma, kurā analizēti dati no 249 organizācijām par vairāk kā 43 000 darbiniekiem, rezultātiem no darbiniekiem, kas veic līdzīgus pienākumus kā gadu iepriekš, pamatalgas nav mainītas 64,6% darbinieku, ir samazinātas 0,1% darbinieku, bet tiem 35,3% darbinieku, kuri saņēma pamatalgas pieaugumu, tas ir bijis būtisks - vidēji 8,4% apmērā. Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši vecākie speciālisti un pieredzējuši vadītāji. Mainīgās daļas pieaugumu ir sajutis katrs otrais darbinieks, un šiem darbiniekiem pieauguma apjoms gada kopējai algai ir bijis vidēji 9,1%, kamēr gandrīz katrs trešais darbinieks ir sajutis gada kopējās algas samazinājumu vidēji par -6,3%. Mēneša un ceturkšņa prēmijas jau ierasti ir visbiežāk izmaksātā atalgojuma mainīgās daļas komponente (šogad kopumā saņēmuši 50% darbinieku). Pusgada vai gada prēmijas par iepriekšējā gada rezultātiem šogad kopumā nopelnīja 46% darbinieku,...

Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) dalībvalstīs, arī Latvijā no 1.septembra līdz 30.novembrim notiks koncentrēta ostas valsts kontroles inspekciju kampaņa. Tās laikā inspektori pastiprināti kontrolēs, vai uz kuģiem tiek ievērotas un pareizi uzskatītas jūrnieku darba un atpūtas stundas. Lai garantētu kuģošanas drošību, jūrnieki darba un nepieciešamās atpūtas laiku reglamentē STCW konvencija un tās grozījumi, ieskaitot Manilas grozījumus. Koncentrētās kampaņas PMoU dalībvalstīs notiek katru rudeni, katru gadu pievēršot uzmanību kādai no aktuālākajām kuģošanas drošības problēmām. Visās dalībvalstīs pārbaudes notiek atbilstoši vienādiem standartiem un vienādām, iepriekš saskaņotām prasībām. Latvijā ostas valsts kontroles funkcijas veic Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas (JA KDI) inspektori, pārbaudot Latvijas ostās ienākošos citu valstu kuģus. Koncentrētās kampaņas laikā pastiprināti pārbaudīti tiks arī Latvijas karoga kuģi citu valstu ostās. Lai sagatavotos pastiprinātām pārbaudēm, šogad, tāpat kā katru gadu, pirms kampaņas tiek veikts nopietns darbs ar Latvijas kuģu īpašniekiem un apkalpēm. Vienlaicīgi līdzīga koncentrētā kampaņa notiek arī Tokijas memoranda...

Latvijas Celtnieku arodbiedrība (LCA) jau daudzu gadu garumā runā par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu. Latvijā 2006.gadā tika noslēgta nozares ģenerālvienošanās starp LCA un Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), kas noteica minimālā atalgojuma standartus būvniecības nozarē, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Ģenerālvienošanās darbība attiecās tikai uz Būvnieku asociācijas biedriem, kas radīja nevienlīdzīgus spēles noteikumus būvuzņēmumu starpā. Krīzes laikā - 2009.gadā - darba devēju organizācija pārstāja pildīt ģenerālvienošanās paredzētās prasības, un uz šo brīdi tās darbība ir apturēta. LCA priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere: „Arī šobrīd būvniecības nozares sociālie partneri LCA un LBA diskutē par vienošanās noslēgšanu. Grūtības rada darba devēju organizācijas šī brīža mazais pārstāvības procents. Tas neļauj noslēgt nozares koplīgumu erga omnes, kura noslēgšanai tiesību akti paredz prasību darba devēju organizācijai pārstāvēt 50% no nozarē strādājošiem vai 60% no nozares apgrozījuma. Tomēr Darba likums (DL) paredz, ka Ģenerālvienošanos var slēgt arī darba devēju organizāciju apvienības, tas liecina, ka nepieciešama darba devēju organizāciju apvienošanās un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iepazīties ar profesiju analītisko aprakstu un informāciju par darba vietām 2014.gada maijā. Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām 2014.gada maijā un informāciju par darba vietām 2014.gada maijā atbilstoši profesiju klasifikatoram. Analītiskais apraksts par profesijām sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju par tādiem profesiju rādītājiem kā lielākais darba vietu skaits, nostrādātās stundas, vidējais darba stundu skaits mēnesī, kopējie nodarbināto ienākumi un vidējā stundu likme. Profesiju analītiskajā aprakstā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kas iekļautas Profesiju klasifikatorā, piemēram, vadītāji, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki u.c. Profesiju analītiskais apraksts ir sagatavots, apstrādājot VID rīcībā esošos datus par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informāciju par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem...

Otrdien, 12.augustā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMP dienests) telpās tikās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, arodbiedrību un NMP dienesta pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par izdienas pensijām noteiktām NMP dienesta darbinieku grupām. NMP dienests, sadarbībā ar arodbiedrībām, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai prezentēja sagatavoto likumprojektu par NMP dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā iesaistītā personāla izdienas pensijām. Ņemot vērā riskus, ar ko ikdienā sastopas NMP dienesta brigādes darbinieki (smagumu pārvietošana, bioloģiskie riski, nakts darbs, paaugstināta atbildība, psihoemocionālais stress un pārslodze u.c.), A.Barča izteica atbalstu likumprojekta virzīšanai izskatīšanai Saeimā. Priekšsēdētāja to uzskata par ļoti pamatotu un izrādīja gatavību likumprojektu aizstāvēt koalīcijā. Likuma virzīšanai saņemts pozitīvs atzinums arī no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības. Atbilstoši Latvijas likumdošanai, uz izdienas pensijām var pretendēt atsevišķās profesijās strādājošie, kas veic darbu paaugstināta riska apstākļos un zaudējot profesionālas iemaņas, pēc noteikta laika nostrādāšanas, var...

Kopumā vienpadsmit dažādu jaunu pasākumu nodrošināšanai sociālajā jomā 2015.gadā papildu būtu nepieciešami 11,9 milj. eiro. Tas paredzēts Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumos par nākamajā gadā īstenojamām jaunajām politikas iniciatīvām, par kurām 1.augustā LM informēja Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Vairāk nekā 500 tūkst. eiro nepieciešami, lai 2015.gadā sekmīgi nodrošinātu 2 jaunu pakalpojumu īstenošanu - sociālo rehabilitāciju no vardarbības cietušiem pieaugušajiem un vardarbības veicējiem jeb varmākām. Minēto pakalpojumu īstenošana jau ir noteikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Savukārt Tehnisko palīglīdzekļu (tiflotehniskas un surdotehnikas) klāsta pilnveidošanai nākamgad nepieciešami apmēram 454 tūkst. eiro. Ņemot vērā, ka valsts nodrošinātās tiflotehnikas un surdotehnikas saraksts kopš tā izveidošanas 2009.gadā nav pārskatīts, ir jāpalielina esošo valsts nodrošināto tehnisko palīglīdzekļu klāsts cilvēkiem ar redzes un dzirdes funkcionāliem traucējumiem, papildinot to ar 13 jauniem un moderniem tehniskajiem palīglīdzekļiem. Lai nodrošinātu vairākos Latvijai saistošos ES līmeņa dokumentos noteiktās prasības bērnu tiesību aizsardzības speciālistu darbam, nākamgad ir nepieciešams uzsākt apmēram 1 818...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka skolēniem, kuri vēlas strādāt vēl trešajā vasaras mēnesī, un viņu vecākiem ir jāņem vērā vairāki nosacījumi, kas saistīti ar nodokļu maksāšanas kārtību un atvieglojumu par apgādībā esošām personām piemērošanu. Lai novērstu nepatīkamo situāciju, ka vecākiem valstij jāatmaksā bērna nodarbinātības laikā nepamatoti piemērotie nodokļu atvieglojumi, turpmāk, tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības, bērna atrašanās vecāka apgādībā tiks automātiski pārtraukta. Savukārt pēc tam, kad skolēns būs pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns būs jāatjauno apgādībā. No 2014.gada 1.jūnija tas ir izdarāms elektroniski, izmantojot VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu. Nodokļu nomaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu režīms ir skolēna darba devējam – 1) vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, 2) darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vai 3) lauksaimnieks. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīma gadījumā, skolēnam sākot strādāt: no algas darba devējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 24 % un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09%. 10,50% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu...

Lai darba ņēmēji, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu, nemainot dzīves vietu, strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš pērnā gada pavasara īsteno reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu, programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā kompensējot transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. Reģionālās darba mobilitātes veicināšanas pasākumā kopumā iesaistījušies 304 nodarbinātie, no tiem šī gada 1.pusgadā - 122. Visvairāk darba mobilitātes atbalsta saņēmēju arī šogad ir Latgalē, bet vismazāk - Rīgas reģionā un Zemgalē. Mobilitātes programmas dalībnieki nodarbināti dažādās nozarēs, strādājot tādās profesijās kā, piemēram, pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, iekārtu operators, ceha strādnieks, konditors, būvnieks, palīgstrādnieks u.c. 93 % mobilitātes programmas dalībnieku bija pieprasījuši transporta izdevumu kompensāciju ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ, savukārt 7% - dzīvojamo telpu īres kompensāciju. NVA finansiālu atlīdzību darba attiecību pirmajos četros mēnešos var saņemt tie komersantu nodarbinātie, kuru darba vieta atrodas vismaz 20 km...

Trešdien, 30. jūlijā, stājušies spēkā grozījumi "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumos" un "Privāto pensiju fondu pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos", informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Grozījumu "Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumos" mērķis ir saskaņot Valsts fondēto pensiju likumā un noteikumos lietoto terminoloģiju, kas saistīta ar terminu "ieguldījumu fonds" un "alternatīvo ieguldījumu fonds" lietojumu, un veiktu skaidrojošus un redakcionālus precizējumus noteikumu tekstā un pielikumos. Tāpat arī grozījumi "Privāto pensiju fondu pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos" ir izstrādāti, lai saskaņotu likumā Par privāto pensiju fondiem un noteikumos lietoto terminoloģiju, kas saistīta ar terminu "ieguldījumu fonds" un "alternatīvo ieguldījumu fonds" lietojumu, lai Latvijas Banka varētu iegūt datus, kuri ir nepieciešami finanšu kontu, maksājumu bilances statistikas pārskatu sagatavošanai, kā arī lai veiktu skaidrojošus un redakcionālus precizējumus noteikumu tekstā un pielikumos.

Dziesmu un deju svētku padome 2013.gada nogalē atbalstīja priekšlikumu izstrādāt grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" ar mērķi piešķirt svētku dienas statusu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Vakar, 29.jūlijā, Kultūras ministrijas iesniegto likumprojektu apstiprināja Ministru kabineta sēdē. Grozījumi likumā paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai, kā arī papildus brīvdienas noteikšanu , ja noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimā. Šāda iecere radusies, lai nodrošinātu svētku dalībnieku pilnvērtīgu līdzdalību kārtējos Dziesmu un deju svētkos, kas reizi piecos gados notiek Rīgā; nostiprinātu sabiedrībā Dziesmu un deju svētku tradīcijas vērtības apziņu, sekmētu sabiedrības piederības izjūtu nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, kā arī akcentētu svētkus kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Pagājušajā gadā tika rasts pagaidu risinājums - likuma pārejas noteikumu 6.punktā nosakot, ka ikvienam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu darba devējam, nākamā...