PERSONĀLS

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar biedrību "Līdere" no 17. līdz 31.oktobrim aicina ikvienu apmeklēt foto izstādi "LĪDERES. IEDVESMA. IESPĒJAS", kas katru dienu no plkst.10 līdz 21 apskatāma "Galerija Centrs" 1. stāvā Rīgā, Audēju ielā 16. Izstādē "LĪDERES. IEDVESMA. IESPĒJAS" atspoguļoti desmit fotogrāfa Jāņa Deinata veidoti Latvijas sabiedrībā zināmu un nozaru profesionāļu vidū cienītu sieviešu portreti. Foto stāsta mērķis ir ikvienu iedvesmot panākumiem un virzīties uz savu mērķu sasniegšanu. Foto projekta ietvaros Latvijas līderes dalās ar saviem iedvesmas avotiem un atklāj savas panākumu atslēgas. Vaira Vīķe-Freiberga, Pasaules līderības alianses "Madrides klubs" prezidente, Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) - pirmā sieviete valsts vadītāja Austrumeiropā un foto projekta LĪDERES. IEDVESMA. IESPĒJAS. dalībniece stāsta par iedvesmas smelšanos panākumiem: "Mani iedvesmo ideāli, ko mūža garumā esmu apguvusi un padziļinājusi, un visi tie neskaitāmie ļaudis, kuri nenogurstoši strādā un darbojas visas cilvēces, ne tikai paši savā labā. Mani iedvesmo dabas skaistums, kultūras sasniegumi un cilvēku labestība." Kopā ar...

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) tikās Rīgas, Tukuma un Ventspils pašvaldību, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Labklājības ministrijas (LM), Valsts darba inspekcijas(VDI) un NVA pārstāvji, lai pārrunātu šogad atjaunotā NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisi un apspriestu ierosinājumus tā veiksmīgākai īstenošanai nākamvasar. Kopumā skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni: jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%). Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961. Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni. Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā,...

Piektdien, 17.oktobrī , notiks Nacionālās trīspusējās padomes (NTSP) sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atgādinās politiķiem par viņu dotajiem solījumiem pirms vēlēšanām. NTSP darba kārtībā ir iekļauta vidēja termiņa un 2015.gada valsts budžeta apspriešana, kā arī ministriju iesniegtās Jaunās politikas iniciatīvas 2015., 2016. un 2017.gadam. LBAS norāda, ka Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, tāpēc daudziem oficiālā darba samaksa ir kritiski zema. Drīzumā Latvijai noteikti ir jāīsteno priekšlikums par vienlaicīgu un ievērojamu minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu, jo šāds solis nesamazinātu ienākumus valsts pamatbudžetā, sociālajā un pašvaldību budžetos, bet varētu tos pat palielināt. LBAS jau ilglaicīgi ir piedāvājusi šādu priekšlikumu, un priekšvēlēšanu solījumi liecināja, ka politiķi LBAS aicinājumu ir sadzirdējuši un piedāvā līdzīgus risinājumus. LBAS prasībās politiskajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām norādīja, ka ir jānodrošina darbinieku darba samaksas konkurētspēja vismaz Baltijas darba tirgū. Diemžēl šobrīd Latvijas darbinieki ir daudz sliktākā situācijā nekā Igaunijā un Lietuvā,...

Plānots, ka 2015.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs būs 48 600 eiro, informē Labklājības ministrija (LM). Iemaksu objekta maksimālais apmērs 2015.gadam aprēķināts, ņemot vērā 2014.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru 46 400 eiro un aprēķināto darba samaksas izmaiņu indeksu 1,047. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 16.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2013.gadā Latvijā bija 4293 sociāli apdrošināti cilvēki jeb 0,4% no kopējā apdrošināto cilvēku skaita, kuriem iemaksu algu summa gadā bija virs 48 600 eiro. Šo cilvēku vidējā gada iemaksu algu summa bija 77 878 eiro. 2014.gada 1.pusgadā bija 340 sociāli apdrošinātie cilvēki, kuriem iemaksu algu summa bija virs 48 600 eiro. Šo cilvēku vidējā iemaksu algu summa bija 65 983 eiro.

Lai nodrošinātu vienotu dzelzceļa nozares sociālās aizsardzības mehānisma veidošanu, noteikta speciālo uzkrājumu sistēma dzelzceļa speciālistiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzelzceļa likumā. Izmaiņas paredz, ka valdībai līdz nākamā gada 1.februārim jānosaka tās dzelzceļa speciālistu profesijas, kurās nodarbinātajiem tiks nodrošināta papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Savukārt darba devējam būs jāveic iemaksas privātajos pensiju fondos vai prēmiju iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu šo dzelzceļa speciālistu profesijās nodarbināto labā. Iemaksu vai prēmiju apmēru, regularitāti un vecumu, kādā izmaksā dzīvības apdrošināšanas atlīdzību, noteiks darba koplīgumā. Likumprojekta autori norāda, ka izmaiņas radīs pamatu vienota dzelzceļa nozares sociālā aizsardzības mehānisma veidošanai atsevišķām darbinieku kategorijām - situācijai, kad pirmspensijas vecumā būs liegts darbs izvelētājā profesijā paaugstināto psihofizioloģisko vai veselības prasību dēļ un neizdosies šos speciālistus nodarbināt uzņēmumā vai nozarē citā amatā. Iepriekš šīs problēmas risināšanai tika izmantota izdienas pensiju sistēma, taču, reformējot valsts pensiju sistēmu, turpmāk šāds...

No 6. oktobra Valsts darba inspekcijas Vecāko darba inspektoru komitejas uzsākušas tematiskās pārbaudes paslīdēšanas, paklupšanas nelaimes gadījumu novēršanai. Līdz 2014. gada 7. novembrim tiks apsekoti vismaz 100 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu uzņēmumi. Tematiskās pārbaudes šogad norisinās arī citās Eiropas Savienības valstīs. Paslīdēšana, paklupšana un kritieni ir galvenais nelaimes gadījumu iemesls visās tautsaimniecības nozarēs no rūpniecības līdz biroja darbam, cēlonis 24% no visiem nelaimes gadījumiem darbā Eiropas Savienībā. Šādi nelaimes gadījumi var notikt ar jebkuru neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai fiziskās sagatavotības, taču diemžēl nereti darba vietās to neuztver kā nopietnu risku, kas var izraisīt nelaimes gadījumus ar smagām sekām un prasa ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju. Arī Latvijā 2013. gadā visbiežāk (37%) nelaimes gadījumus darbā izraisa paklupšana, aizķeršanās, paslīdēšana. Ar minimālu laika un finanšu ieguldījumu var mazināt nelaimes gadījuma iespējamību, piemēram, mazus pakāpienus apzīmēt ar signālkrāsojumu, savlaicīgi nomainīt bojātu grīdas segumu vai uzkopt izlijušu šķidrumu. Tādējādi šajā tematiskajā pārbaudē Valsts darba inspekcija vērsīs...

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2021.gadam plāno īstenot dažādus apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, tādējādi aptuveni 85 tūkst. bezdarbnieku un darba meklētāju būs iespēja paaugstināt kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām. To paredz LM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" īstenošanu. Projekts ceturtdien, 9.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka minētajā laika periodā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus (tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmu apguvi un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi), neformālās izglītības programmu apguvi, apmācību pie darba devēja. Tāpat NVA apmācību laikā sniegs arī specifiskus pakalpojumus mērķa grupu bezdarbniekiem (ergoterapeita, surdotulka un asistenta pakalpojumus, nodrošinās specializētu transportu...

Otrdien, 7.oktobrī, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē "Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā, problēmas un iespējamie risinājumi", lai informētu deputātus par nodarbinātības situāciju valstī. Savukārt Labklājības ministrijas (LM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) kolēģi piedalījās sēdē, lai informētu par finansējumu bezdarbnieka pabalstiem. Lai arī bezdarba līmenis valstī, salīdzinot ar ekonomiskās krīzes laiku, ievērojami samazinājies un uz 1.septembri bija 8,4%, bet pašreiz pēc operatīvajiem datiem - 8.2%, tas tomēr joprojām ir lielāks nekā pirmskrīzes 2008.gadā, kad tas bija sarucis līdz 4,8%. Visvairāk NVA reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršajās profesijās - palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji, apkopēji. Pēdējo divu gadu laikā, bezdarba līmenim samazinoties, novērojams arī ilgstošā bezdarba samazinājums. 2014.gada sākumā NVA uzskaitē bija 33 038 ilgstošie bezdarbnieki, bet 31.augustā - 28 242 jeb 34,9% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, tātad, 8 mēnešu laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits bija samazinājies par 4 796 cilvēkiem. Pēc bezdarba ilguma 2014. gada...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien atkārtoti lēma strīdīgos Darba likuma grozījumus, par kuriem nav vienojusies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), novirzīt uz apspriešanu Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē, informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība . NTSP sēde ir plānota 17.oktobrī. LBAS neatbalsta LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku dienās no 100% uz 50%. Savukārt Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam – arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "NTSP sēdē atkārtoti piedāvāsim LDDK pusei jau viņu noraidītos un arī citus kompromisus, bet neatkāpsimies no galvenā - piemaksas par virsstundu darbu nedrīkst samazināt, tāpat kā nedrīkst samazināt arodbiedrību tiesības aizstāvēt savus biedrus. Varētu būt, ka Saeima par grozījumiem Darba likumā 3.lasījumā balso 23.oktobra plenārsēdē, tādēļ jāturpina darbs ar Saeimas deputātiem, atgādinot viņu solījumus...

Darba tiesisko attiecību vide, ko Latvijā regulē Darba likums, šobrīd ir līdzsvarota, uzskata Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS). Tādēļ LBAS vēlas saglabāt līdzsvaru starp darbinieku un darba devēju tiesībām, negrozot Darba likuma pantus, kas būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko situāciju un arodbiedrību iespējas aizstāvēt savus biedrus. 7.oktobrī un 8.oktobrī plānotas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, jo Saeimas līmenī palikusi atklāta diskusija par Darba likuma 68. un 110.pantu. LBAS neatbalsta LDDK un dažu deputātu priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu un darbu svētku dienās no 100% uz 50%. Savukārt Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam - arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājuma LBAS ir iesniegusi aprēķinus, ko nav apstrīdējusi Finanšu ministrija, ka, veicot šādas izmaiņas Darba likuma 68.pantā, pirmkārt - tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa, otrkārt - ļoti būtiski samazinās iemaksas...

No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. To paredz grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas ceturtdien, 2.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstītas Saeimā. Turklāt no nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas – tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas. „Ar šiem likuma grozījumiem mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri ar informāciju var apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja, un tad – uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju tās būtu gatavas iedarbināt jauno kārtību,” norāda par likumprojekta virzību...

Saeima ceturtdien, 2.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likuma projektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem. Likumprojekts paredz tiesības uz izdienas pensiju NMPD ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu. Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp veic glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas. Nodrošinot neatliekamo palīdzību, darbinieki veic ar īpašu risku saistītu darbu, kas prasa paaugstinātu psiholoģisko un fizisko slodzi, un to NMPD nevar...

Valdība otrdien, 30.septembrī, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta Noteikumos par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Saskaņā ar VSIA Latvijas Radio, piena pārstrādes ražošanas uzņēmumu, Centrālās statistikas pārvaldes un citu darba devēju priekšlikumiem Profesiju klasifikatorā iekļaus jaunas profesijas dažādās jomās, tai skaitā televīzijas/radio programmas direktors, televīzijas/radio raidījuma producents, ilgtspējīgas būvniecības inženieris, betonēšanas tehniķis, teksta ievadītājs, slieku audzētājs un citus nosaukumus. Jauno profesiju nosaukumu un kodu izmaiņas atspoguļotas noteikumu projekta pielikumā tabulas veidā. Profesiju klasifikatora 1.pielikums izteikts jaunā redakcijā. Tajā iekļauti numerāciju punkti un apakšpunkti, kā arī pilnveidots klasifikācijas apraksts. Vienlaikus Profesiju klasifikators papildināts ar 23 profesiju standartu projektiem, piemēram, Būvniecības tāmju inženieris, Betonētājs un citi. Tie saskaņoti ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi. Profesiju klasifikatora mērķis ir uzskaitīt profesiju sarakstu, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu valstī starptautiskai praksei...

Piektdien, 26.septembrī, labklājības ministrs Uldis Augulis un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne Jelgavas Spīdolas Ģimnāzijā atklāja NVA Karjeras izaugsmes kampaņu, ar kuru aizsākas NVA karjeras konsultantu un Jauniešu garantijas ekspertu došanās uz aptuveni 700 Latvijas skolām. Informatīvo karjeras dienu mērķis ir veidot sekmīgu NVA partnerību ar jauniešiem, jau esot skolas solā plānojot savu profesionālo nākotni. "Par savu karjeru jādomā jau skolas solā, jānoskaidro savas profesionālās intereses, vēlmes un spējas, jāizvirza nākotnes mērķi un jāiesāk ceļš uz to sasniegšanu. Šeit var palīdzēt Nodarbinātības valsts aģentūra, piedāvājot gan karjeras konsultācijas, gan dažādus tieši jauniešiem domātus pakalpojumus ," atklāšanas pasākumā norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis. NVA direktore I.Kalvāne: " Mūsu pakalpojumu klāsts jauniešiem ir plašs, par to arī informēsim NVA karjeras izaugsmes dienās Latvijas skolās. Un galvenais - skaidrosim to, kas jau skolas solā jāzina un jādara, lai mazinātu iespēju nākotnē kļūt par bezdarbnieku. Mūsu mērķis - uzrunāt tieši 9.un 12.klašu skolēnus, kuriem...

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt labvēlīgākus nosacījumus trūcīgā statusa iegūšanai tiem sociālās palīdzības saņēmējiem, kuri aktīvi iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā, piemēram, pieņem zemāk apmaksātu darbu, iesaistās laukstrādnieka sezonas darbos vai uzsāk saimniecisko darbību (gūst ienākumus no individuālā darba, mikrouzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības u.c.). Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu kas ceturtdien, 25.septembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā no 2015.gada 1.janvāra. Iepriekšminēto nosacījumu paredzēts attiecināt uz tiem cilvēkiem, kuriem jau noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, un pašvaldības sociālais dienests no jauna izvērtē atbilstību statusam vai nosaka to atkārtoti. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā, aprēķinot ģimenes (personas) vidējos ienākumus, plānots cilvēkam darbspējas vecumā (no 15 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam) trīs kalendāra mēnešus (vienu reizi kalendārā gada laikā) neņemt vērā visus ienākumus vai to daļu...