Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

PERSONĀLS

VDI atzīst "Maximu" par vainīgu darbinieku evakuācijas neveikšanā
VDI atzīst "Maximu" par vainīgu darbinieku evakuācijas neveikšanā
Rīgas reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) savas kompetences ietvaros ir pabeigusi izmeklēt pagājušā gada 21. novembrī SIA „MAXIMA Latvija” veikala ēkā Priedaines ielā 20, Rīgā, notikušos nelaimes gadījumus darbā, kur, sagrūstot nesošajām konstrukcijām un jumtam, gāja bojā arī četri SIA „MAXIMA Latvija” darbinieki un vēl divi darbinieki guva smagas traumas. Valsts darba inspekcijas izmeklēšanas komisija identificēja šādus nelaimes gadījuma cēloņus, par kuriem ir atbildīga SIA ,,MAXIMA Latvija”: netika novērtēta uz veikala ēkas jumta notiekošo būvdarbu potenciālā ietekme uz veikala darbiniekiem, nodarbinātie netika instruēti par rīcību trauksmes signalizācijas iedarbošanās gadījumā un netika organizēta nodarbināto evakuācija trauksmes signalizācijas darbības laikā. Nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija 30.maijā saņēma SIA ,,MAXIMA Latvija” īpašo viedokli par nelaimes gadījuma akta projektu, izvērtēja to, bet atzina, ka tas nesatur informāciju un faktus, kas būtu par pamatu aktā norādīto secinājumu maiņai. Par SIA ,,MAXIMA Latvija” veikala ēkas Priedaines ielā 20, Rīgā nesošo konstrukciju un jumta nogruvuma cēloņiem atbildīgās personas noteiks Latvijas...
Darba piedāvājumi, vakances Rīgā
Darba piedāvājumi, vakances Rīgā
Vairāk nekā 1500 jauni darba piedāvājumi, vakances Rīgā un tās apkārtnē speciālistu darba portālā Cvmarket.lv >>> http://www.cvmarket.lv/joboffers.php?submit=1&search_city=129&utm_source=plz.lv&utm_medium=e-pasts&utm_campaign=e-zurnals
VID informācija par izmaiņām saistībā ar elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas ieviešanu
VID informācija par izmaiņām saistībā ar elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas ieviešanu
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan tās darba devējam tā būs pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Algas nodokļa grāmatiņa papīra formātā, kas paliek darba devēja vai citas institūcijas īpašumā, ir jāglabā 75 gadus, savukārt tās, kas ir fiziskās personas rīcībā - piecus gadus. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa. Tāpat no 2014.gada 1.jūnija, lai pieslēgtos...
Gada laikā vidējā bruto darba samaksa pieaug straujāk nekā darba ražīgums
Gada laikā vidējā bruto darba samaksa pieaug straujāk nekā darba ražīgums
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bruto algu kāpums 2014.gada 1.ceturksnī bija 7.7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1.ceturksni. Tas ir ievērojams paātrinājums (pērnā gada 4.ceturksnī kāpums bija 4.8%). Tajā pat laikā jāņem vērā, ka no šī gada janvāra tika pacelta minimālā alga, kas varēja diezgan būtiski palielināt vidējo algu (pēc CSP datiem ap 22-25% darba ņēmēju saņem minimālo algu vai mazāk). Līdz ar to šis iespaidīgais algu kāpums daļēji atspoguļo ienākumu legalizāciju. Straujāk par vidējo bruto algas 1.ceturksnī auga finanšu sektorā un operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī lauksamniecībā, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā, valsts pārvaldē.Neto alga bija pat par 9.5% augstāka nekā pirms gada, pateicoties sociālo iemaksu samazinājumam par 0.5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai gada sākumā. Ņemot vērā ļoti zemo inflāciju, reālā vidējā neto alga jeb strādājošo pirktspēja gada laikā pieaugusi par 9.1%. Pašlaik tā jau ir vien 2% zem pirmskrīzes...
Ilgstošo bezdarbu iesaka risināt ar individuālu pieeju katram bezdarbniekam un atbalstu uzņēmējiem
Ilgstošo bezdarbu iesaka risināt ar individuālu pieeju katram bezdarbniekam un atbalstu uzņēmējiem
Pagājušajā nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) notika ekspertu diskusija par ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas atbalsta programmām jaunajā ES struktūrfondu periodā (2014.-2020. gadam). Sanāksmē, kuru atklāja NVA direktore Inese Kalvāne, piedalījās nodarbinātības politikas veidotāji un īstenotāji - Labklājības ministrijas (LM) un NVA amatpersonas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas Domes, Latgales plānošanas reģiona un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” pārstāvji. NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks – Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups sniedza analītisku pārskatu par pašreizējo ilgstošā bezdarba situāciju Latvijā un informēja par NVA piedāvātajām atbalsta iespējām ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības sekmēšanai. Par citu ES dalībvalstu publisko nodarbinātības dienestu pieredzi ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanā klātesošos iepazīstināja NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava. Savukārt LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis reprezentēja priekšlikumus ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas programmai jaunajā ES struktūrfondu periodā. Nodarbinātības politikas veidotājs norādīja, ka ilgstošo bezdarbnieku...
Vairums uzņēmumu vadītāju atvaļinājuma laikā turpina aktīvi risināt ar darbu saistītos jautājumus
Vairums uzņēmumu vadītāju atvaļinājuma laikā turpina aktīvi risināt ar darbu saistītos jautājumus
Gatavojoties atvaļinājumu laikam, biznesa konsultāciju un vadītāju apmācību kompānija FORCEO veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot, vai Latvijā strādājošie plāno risināt ar darbu saistītus jautājumus atvaļinājuma laikā. Rezultāti parāda, ka divas trešdaļas (63%) Latvijā strādājošo plāno risināt darba jautājumus atvaļinājuma laikā. Starp vadītājiem šis skaitlis ir būtiski augstāks - 80% vadītāju apvienos atpūtu ar darbu! Ir pieņemts uzskatīt, ka atvaļinājumu laiks ir paredzēts atpūtai. Atslēgties no darba jautājumiem, veltīt lauku sev un atjaunot spēkus jaunam darba cēlienam. Atvaļinājums ir laiks, kuru lielākā daļa cilvēku gaida un savlaicīgi plāno. Plāno apciemot radus vai draugus, apmeklēt citas zemes, atpūsties brīvā dabā, un risināt darba jautājumus. FORCEO veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju GfK Custom Research Baltic parāda, ka divas trešdaļas Latvijā strādājošo (63%) atvaļinājuma laikā plāno ne tikai atpūsties, bet arī risināt ar darbu saistītus jautājumus. Gandrīz puse (48%) strādājošo atbildēs uz zvaniem, katrs trešais (35%) lasīs un atbildēs uz e-pastiem, 27% atbildēs uz...
Valdība lems, vai pirmdienu pēc Dziesmu svētkiem noteikt par brīvdienu
Valdība lems, vai pirmdienu pēc Dziesmu svētkiem noteikt par brīvdienu
Pirmdien, 26. maijā, Ministru kabineta Komitejas sēdē tika izskatīts Dziesmu svētku padomes virzīto likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projekts, kas paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai un brīvdienu nākamajā dienā, ja tā ir svētdiena. Sēdē tika nolemts jautājumu virzīt izskatīšanai valdībā, iepriekš sagatavojot papildu aprēķinus par ekonomisko ietekmi un ieguvumiem, ja šī brīvdiena tiek piešķirta. Jau ziņots, ka izstrādāts likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projekts, saskaņā ar kuru plānots noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas. Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt svētdienā, liecina Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pasūtītā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Latvijas Darba devēju...
Nākamgad pārcels divas darba dienas
Nākamgad pārcels divas darba dienas
Nākamajā gadā pārcels divas darba dienas - piektdienu, 2.janvāri, pārcels uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz pirmdien, 26.maijā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba...
VID sagatavojis informatīvo un metodisko materiālu par elektroniskajām algas grāmatiņām
VID sagatavojis informatīvo un metodisko materiālu par elektroniskajām algas grāmatiņām
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka algas grāmatiņas no 1.jūnija visiem būs tikai elektroniskā formā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa. Elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešana nozīmē to, ka no 2014.gada 1.jūnija gan juridiskas personas (darba devēji), gan fiziskas personas (darba ņēmēji, saimnieciskās darbības veicēji) algas nodokļa grāmatiņā ietverto informāciju varēs aplūkot elektroniskā formā un arī nepieciešamos ierakstus un izmaiņas tajā varēs veikt elektroniskā formā. Lai jau laikus iepazītos ar jaunajiem pienākumiem un...
No 2014.gada 1.jūnija sezonas laukstrādnieki varēs brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai
No 2014.gada 1.jūnija sezonas laukstrādnieki varēs brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai
No 2014.gada 1.jūnija sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji varēs brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai pensiju apdrošināšanai. To varēs darīt situācijā, ja sezonas lauksaimnieki vienlaicīgi nestrādās pie cita darba devēja vai nebūs pašnodarbinātie, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz otrdien, 20.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai. Tāpat turpmāk brīvprātīgi apdrošinātajam cilvēkam nebūs jāziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), ja viņš iegūs sociāli apdrošinātās personas statusu. Savukārt pašnodarbinātā laulātajam nebūs jāpaziņo par laulības šķiršanu, laulātā pašnodarbinātā statusa zaudēšanu vai laulātā nāvi. Tas nozīmē, ka pensijas kapitālā ieskaitīs tās brīvprātīgās iemaksas, kas veiktas periodā, kad cilvēks maksājis sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. 2014.gada 13.martā Saeimā pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” paredz, ka no 2014.gada 1.jūnija sociālajai apdrošināšanai pakļauti cilvēki, kuri nodarbināti lauksaimniecības sezonas darbos un kuru ienākums mēnesī pārsniegs 70 euro.
 Skolēni vasarā valsts finansiāli atbalstītajās darbavietās varēs strādāt vienu mēnesi
Skolēni vasarā valsts finansiāli atbalstītajās darbavietās varēs strādāt vienu mēnesi
Otrdien, 20.maijā, valdībā precizēta aktīvās nodarbinātības pasākumu organizēšanas kārtība, lai skolēni vasaras nodarbinātības pasākumos gūtu darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, informē Labklājības ministrija. To paredz otrdien, 20.maijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem. Turpmāk nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā varēs iesaistīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Dalības ilgums pasākumā vienam skolēnam ir viens mēnesis. Lai nodrošinātu kvalitatīvāku darba vadīšanas un uzraudzības procesu, pasākuma ietvaros viens darba vadītājs turpmāk varēs vadīt darbu ne vairāk kā desmit skolēniem, attiecīgi saņemot par viena skolēna darba vadīšanu vienu desmito daļu no valstī noteiktā minimālā mēneša darba algas apmēra. Paredzēts, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nodrošinās finansējumu darba devējam skolēnu darba algas segšanai 50% apmērā...
Ierosināta lieta par sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu
Ierosināta lieta par sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu
Satversmes tiesas 1.kolēģija 14.maijā ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 635.panta sestās daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 635.panta sestā daļa: "Lietās par [....] darba samaksas piedziņu [...] sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92.panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Civilprocesa likums citastarp paredz regulējumu situācijām, kad spriedums lietā ir izpildīts, taču pēc lietas jaunas izskatīšanas lietas iznākums ir mainījies, piemēram, prasība, kas iepriekš tika apmierināta, tiek noraidīta. Šādos gadījumos personai, kurai par labu ir izpildīts spriedums, ir jāatdod atpakaļ viss, ko viņš ir saņēmis, vai, ja tas nav iespējams, jāatlīdzina mantas vērtība. Apstrīdētā norma attiecībā uz šo regulējumu (sprieduma izpildīšanas pagriezienu) paredz izņēmumu gadījumiem, kad strīds ir...
Būtiski lēnāks kļuvis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums
Būtiski lēnāks kļuvis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums
Palēninoties ekonomikas izaugsmes tempam un darbu pārtraucot lielākajam metālu ražošanas uzņēmumam, šogad būtiski lēnāks ir kļuvis tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, gada pirmajā ceturksnī veidojot vairs tikai 0,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti, informē Finanšu ministrija. Darba meklētāju īpatsvars pirmajā ceturksnī veidojis 11,9%, kas gan par 1,1 procentpunktu atpaliek no pagājušā gada pirmā ceturkšņa līmeņa, tomēr ir augstāks nekā trīs iepriekšējos ceturkšņos, kad bezdarba līmenis bija 11-12% robežās. Darba tirgus izaugsmes sabremzēšanos ietekmējusi gan nedaudz zemākā ekonomikas izaugsme pēdējos ceturkšņos, gan atsevišķi vienreizēji faktori kā AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšana, gan kopējā demogrāfiskā situācija, kad darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinās. Nodarbinātības pieaugums pakāpeniski palēninās jau no pagājušā gada sākuma, ko parāda gan darbaspēka apsekojuma dati, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmējiem valstī, pēc kuriem strādājošo skaits šā gada pirmajos mēnešos bijis par 0,8% lielāks nekā pirms gada, kamēr 2013.gada sākumā...
NVA piedāvā darba devējiem dotācijas skolēnu algošanai vasaras periodā
NVA piedāvā darba devējiem dotācijas skolēnu algošanai vasaras periodā
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas tiks īstenots no 2.jūnija līdz 29.augustam. Darba devējiem tā ir ne tikai iespēja apliecināt savu sociālo atbildību un palīdzēt jauniešiem iegūt pirmo darba pieredzi un pirmās darba iemaņas, bet arī iespēja vienkāršākos darbos aizvietot pamatdarbiniekus, kuri dosies atvaļinājumā. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka skolēni ļoti centīgi un veiksmīgi tiek galā ar uzticētiem darbiem. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna ikmēneša darba algai 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Otru pusi algas skolēnam maksā darba devējs, arī nodokļus no darba algas nomaksā darba devējs. Protams, darba devējs skolēnam var maksāt arī vairāk nekā minimālo darba algu. NVA nodrošinās dotāciju ikmēneša darba algai arī skolēnu darba vadītājam. Par 10 skolēnu darba vadīšanu dotācijas apmērs noteikts vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, attiecīgi dotācijas apmērs par viena skolēna darba vadīšanu būs viena desmitā...
Valsts darba inspekcija uzsākusi pārbaudi būvniecības nozarē
Valsts darba inspekcija uzsākusi pārbaudi būvniecības nozarē
Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) jau astoto gadu pēc kārtas no šī gada 6.maija pastiprināti pievērš uzmanību būvniecības nozarei. Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm, jo pagājušajā gadā un arī šī gada sākumā ir notikuši gan smagi, gan letāli nelaimes gadījumi darbā būvniecības nozarē. 2013.gadā būvniecības nozarē kopumā notikuši 140 nelaimes gadījumi darbā, kuros gandrīz 30 % gadījumu nodarbinātajiem bija smagi veselības traucējumi. Jāpiemin, ka 2013.gadā vienā būvobjektā nelaimes gadījumā vienlaicīgi cieta 5 nodarbinātie, jo darba procesā tika izmantots tehniski neapmierinošā stāvoklī esošs darba aprīkojums. Šogad jau septiņi nodarbinātie, veicot darbus augstumā, piemēram, uz jumtiem, uz sastatnēm, veicot demontāžas darbus, ir krituši no 3 un pat no 5 metru augstuma un guvuši smagus veselības traucējumus. Satraucoši, ka šogad jau divi nodarbinātie ir gājuši bojā, veicot darbus tranšejās, kur nobruka nenostiprinātās tranšeju sānu malas. Salīdzinot 2013.gada tematiskās pārbaudes rezultātus ar 2012.gada rezultātiem, apturēto objektu vai darbu skaits palielinājies...