PERSONĀLS

Otrdien, 29.jūlijā, valdībā konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā", kas paredz izmaiņas Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālā nodrošinājuma piešķiršanas kārtībā. Līdz šim ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki saņēma atšķirīgu sociālo nodrošinājumu atkarībā no invaliditātes noteikšanas laika – pirms vai pēc 2000.gada, kad stājās spēkā ČAES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums. Cilvēki, kuriem invaliditāte noteikta līdz 2000.gadam, saņem pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā (invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā; vecuma pensija, kas ir saglabāta invaliditātes pensijas kaitējuma atlīdzības apmērā; apgādnieka zaudējuma pensija kaitējuma atlīdzības apmērā). Savukārt cilvēki, kuriem noteikta invaliditāte pēc 2000.gada, saņem pensiju (invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma) un kaitējuma atlīdzību. Tādējādi sekmēs vienlīdzīgu attieksmi, piešķirot sociālo nodrošinājumu neatkarīgi no invaliditātes noteikšanas laika. Līdz ar to...

Vidējais gada ienesīgums valsts fondētajā pensiju shēmā un privātajos pensiju fondos 2014. gada 1. pusgadā bijis 5-6% robežās, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2. līmenis 2014. gada pirmā pusgada laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par 170 miljoniem eiro, no tā 62 miljonus eiro nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji, pārējā summa - 108 miljoni eiro - ir iemaksas no VSAA. Kopumā jūnija beigās 2. pensiju līmenī bija uzkrāti vairāk nekā 1,85 miljardi eiro. Viena gada vidējais ienesīgums valsts fondētajā pensiju shēmā uz jūnija beigām bijis 5,51% gadā, savukārt pēdējos piecos gados ir nopelnīti vidēji 5,58% gadā. Kopš pensiju 2.līmeņa shēmas darbības sākuma pārvaldītāji kopējo pensijas kapitālu ir palielinājuši par 321 miljonu eiro. Viens lats, kas fondēto pensiju shēmā tika ieguldīts 2003. gada sākumā, līdz 2014. gada 1. ceturkšņa beigām ir nopelnījis nedaudz vairāk nekā 79 centus. Privātie pensiju fondi -...

Jau ilgāku laiku Latvijā gaisa temperatūra sasniedz karstuma rekordus, taču Valsts darba inspekcijas sagatavotie prakses standarti norāda, ka darba telpās jānodrošina normatīvajos aktos noteiktais mikroklimats. Ar terminu “mikroklimats” saprot fizikālo faktoru kopumu, kas veido organisma siltuma apmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli. Galvenie mikroklimata rādītāji ir: gaisa temperatūra ( °C): gaisa relatīvais mitrums (%); gaisa plūsmas ātrums (m/s). Mikroklimatu, bet it īpaši gaisa temperatūru, telpās ietekmē klimats, gadalaiks, dienas laiks, telpā izvietotās iekārtas (piemēram, serveri, datoru skaits, kopētāji u. c. iekārtas, kas izdala siltumu), gaisa apmaiņa, darba telpu platība, nodarbināto skaits u. c. faktori. Darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats jeb optimāls mikroklimats ir tāds mikroklimats, kas 8 stundu darba dienas / maiņas laikā pie minimālas termoregulācijas sistēmas slodzes nodrošina vispārēju un lokālu siltuma komforta sajūtu, neizraisa nodarbināto veselības traucējumus un nodrošina augstas darbaspējas. Bez mikroklimata rādītājiem nodarbinātā komforta līmeni nosaka vairāki faktori: nodarbinātais un tā īpašības (piemēram,...

Labklājības ministrija (LM) plāno samazināt strauji pieaugošo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu. Tas ir iespējams strādājošo pensionāru pakalpojuma nodrošināšanai paredzēto finansējumu novirzot citām sociālām grupām, kas var pieteikties valsts apmaksātai sociālai rehabilitācijai. Pērn bija noteikts, ka konkrētu finansējuma apjomu varēs izlietot tikai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai strādājošajiem pensionāriem ar funkcionāliem traucējumiem. Pieprasījums pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma šajā mērķa grupā bijis zemāks nekā plānots, tāpēc LM rosināja iezīmēto finansējumu novirzīt sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai visām sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju mērķa grupām. Tādējādi 2014.gadā sociālās rehabilitācijas rindas pieaugumu varētu samazināt par 7.3%, 2015.gadā - 12.2%, 2016.gadā - 15.7%, 2017.gadā - 18.4% un 2018.gadā - 20.4%. Līdz ar to sociālās rehabilitācijas pakalpojumu būs iespējams nodrošināt savlaicīgāk tiem cilvēkiem, kuriem sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā šobrīd jāgaida vairāk par diviem gadiem. Iepriekšminēto paredz 22.jūlijā valdībā izskatītais informatīvais ziņojums "Par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu mazināšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā". Izmaiņas ir nepieciešamas, jo visām saņēmēju mērķa...

2014.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, darba piedāvājumu skaits būtiski palielinājies, savukārt aktīvo darba meklētāju skaits ir sarucis, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv apkopotie 2014.gada pirmā pusgada dati. Vēl aizvien lielākais darba sludinājumu skaits ir pārdošanas un klientu apkalpošanas sfērā. Kopš šī gada sākuma darba piedāvājumu daudzums www.cvmarket.lv apkalpošanas sektorā pieauga par 39%, savukārt pārdošanas nozarē pat par 45%. Savukārt aktīvie darba meklētāji, izvietojot savus CV portālā, visvairāk kandidē uz uz transporta un loģistikas, finanšu un asistēšanas, kā arī administrēšanas vakancēm. "Situācija valstī uzlabojas, kas atspoguļojas arī darba tirgū - darba devēji pakāpeniski paplašina savu uzņēmumu darbības spektru, tāda veidā aktīvi radot jaunas darba vietas. Savukārt tas cilvēkiem dod plašākas iespējas atrast sev piemērotu darba vietu," stāsta speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere Inga Daliba. "Saistībā ar tirgus stabilizēšanos ir manāma interesanta tendence - dati rāda, ka izteikti lielākā daļa kandidātu, kas piesakās vakancēm, ir strādājošie, nevis bez...

Valdība otrdien, 22.jūlijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu no 2015. līdz 2017.gadam neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli(IIN) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kvalificētās stipendijas un atlīdzības, ko izmaksā bezdarbniekam aktīvo nodarbinātības pasākumu laikā. Stipendijas un atlīdzības no 2015. līdz 2017.gadam neapliks ar nodokli, lai nepasliktinātu situāciju bezdarbniekiem (īpaši jauniešiem un ilgstošajiem bezdarbniekiem), jo iedzīvotāja ienākuma nodokļa piemērošanas gadījumā būtu nepieciešams palielināt stipendijas un atlīdzības apmēru. Tas katru gadu samazinātu 2 167 bezdarbniekiem iespēju piedalīties NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos. LM uzsver, ka bezdarbniekiem aktīvo nodarbinātības pasākumu dalības laikā NVA stipendijas vai atlīdzības izmaksā, lai kompensētu dalības laikā radušos izdevumus (ceļa izdevumi, ēšanas izdevumi, mācību materiālu iegāde utt.). Tāpat valdība atbalstīja LM iniciatīvu, sākot ar 2015.gadu, kad skolēni iesaistās NVA nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, vecākiem saglabāt tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Kā atzīts ziņojumā, iesaiste nodarbinātības pasākumā skolēniem nav vērtējamas kā darba tiesiskās attiecības klasiskā izpratnē, bet gan kā īslaicīgs...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka 1.oktobrī stāsies spēkā jauna pabalstu sistēma, kas attieksies uz sociāli apdrošinātiem vecākiem. Jaunā kārtība tiks piemērota vecākiem, kuriem vecāku pabalsts tiks piešķirts, sākot no 1.oktobra, un tā paredz vairākas atšķirības, salīdzinot ar pašreizējo pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību (skatīt tabulu). VSAA atgādina, ka vecāku pabalsts tiek piešķirts, kad saņemta informācija par bērnu kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, bet pieprasīt VSAA to var reizē ar maternitātes pabalstu. Vecākiem, kuriem vecāku pabalsts piešķirts līdz 2014.gada 30.septembrim, bet bērns pēc 2014.gada 1.oktobra vēl nebūs sasniedzis 1 gada vecumu, tiks turpināta piešķirtā vecāku pabalsta izmaksa līdz bērna 1 gada vecumam iepriekš noteiktajā apmērā un kārtībā – 70% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ar nosacījumu, ka vecāks, kopjot bērnu, atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā. Savukārt, tad, kad bērnam paliks 1 gads – pēc 2014.gada 1.oktobra, vecākam tiks piešķirts gan bērna kopšanas pabalsts 171 eiro mēnesī, gan naudas pabalsts – pārejas...

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2013. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 301 eiro, kas ir par 19 eiro vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Saskaņā ar apsekojuma datiem pēdējos trijos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2013. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā. Patēriņa izdevumi 2013. gadā faktiskajās cenās sasniedza 91% no 2008. gada līmeņa, bet salīdzināmās cenās vien 83%. Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes (2008. gada) līmeni. Tāda mājsaimniecību galapatēriņa atpalikšana no ekonomikas pieauguma saistāma gan ar nodarbinātības līmeni, kas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes, gan arī ar mājsaimniecību piesardzību uzņemties kredītsaistības, kas balstīja patēriņu līdz 2008. gadam. Patēriņa izdevumu pieaugumu veicināja gan darba samaksas (tai skaitā minimālās algas) pieaugums, gan nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās un attiecīgi nestrādājošo darba meklētāju īpatsvara samazināšanās iedzīvotāju kopskaitā. Lielāki patēriņa...

Centrālās statistikas pārvaldes(CSP) jaunākie dati liecina, ka starptautiskās ilgtermiņa migrācijas1 dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gadā samazinājās par 14,3 tūkst. jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkst. vairāk nekā 2012. gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkst. jeb 0,6%. Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013.gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 000 cilvēku. 2014.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 001 468 iedzīvotāji, kas ir par 22400 mazāk nekā 2013.gadā. Pērnā gada laikā iedzīvotāju migrācijas plūsmās ir vērojamas pozitīvas iezīmes, tomēr kopumā tajās joprojām dominē negatīvās, uzskata Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts.Tas, ka pērn migrācijas saldo ir pasliktinājies, nosaka iebraucēju skaita kritums. Pērn uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8299 cilvēki, kas ir par5000 mazāk nekā 2012. gadā. Tikmēr emigrācijas plūsma turpina lēni, bet dilt. Tā 2013. gadā Latviju pameta 22561 cilvēks, kas ir par 2.6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Augstāko...

Labklājības ministrija (LM) rosina aktualizēt Profesiju klasifikatoru, tā struktūrā iekļaujot numerāciju punktu un apakšpunktu veidā, kā arī pilnveidojot klasifikācijas aprakstu. Tuvinot Profesiju klasifikatoru normatīvā akta klasiskajai struktūrai, LM pilnveidos un optimizēs profesiju sarakstu. Iepriekšminēto paredz otrdien, 15.jūlijā, valdībā izskatītais informatīvais ziņojums "Priekšlikumi par alternatīviem risinājumiem Profesiju klasifikatora un profesiju standartu noteikšanā". LM uzsver, ka Latvijā jāizveido pārskatāma, salīdzināma, universāla un ikdienā pielietojama Nacionālā kvalifikāciju struktūra, atbilstoši kurai izstrādātu nozares kvalifikāciju struktūras, lai Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas būtu salīdzināmas ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrām. LM informēja valdību, ka nozares kvalifikāciju sistēmas dos iespēju piemērot jaunu pieeju profesionālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai. Šāda pieeja nodrošinās to, ka izglītības procesā nedublēsies nozarei kopīgās profesionālās kompetences un mūžizglītības kompetences, bet profesionālajā sākotnējā izglītībā būs iespējams sagatavot izglītojamos pamatprofesijās, atbilstoši darba tirgus vajadzībām tālākizglītības īstenošanas procesā apgūstot specializācijas un saistītās profesijas. Līdz ar to Profesiju standartiem nav jābūt Profesiju klasifikatora daļai, kā tas ir pašlaik. Ar iegūtu...

Valdība otrdien, 15.jūlijā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto valsts pensiju pārskatīšanas kārtību, kā arī pensiju pārskatīšanā piemērojamā indeksa aprēķināšanas kārtību. "Šis bija pēdējais solis visu nepieciešamo normatīvu sagatavošanā un apstiprināšanā, lai rudenī varētu indeksēt pensijas pēc jaunā mehānisma. Līdz ar to esam gatavi pensiju indeksācijai, tajā ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Esmu gandarīts, ka ir savlaicīgi izdevies sakārtot normatīvus un varam garantēt, ka jau šī gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Piešķirto (pārrēķināto) pensiju pārskatīšanu, tāpat kā līdz šim, veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Pensiju pārskatīšanai piemērojamo faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algas indeksu VSAA aprēķinās, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datiem. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta "Noteikumi par valsts pensijas apmēra pārskatīšanu". Noteikumi stāsies spēkā ar 2014.gada 1.augustu. Atgādinām, ka 2014.gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas), ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu...

No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. Turklāt no nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas – tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas. To paredz grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, par kuriem trīs lasījumos vēl būs jālemj Saeimai. Topošās likumu izmaiņas pirmdien,14.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. „Ar šiem likuma grozījumiem mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri ar informāciju var apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja, un tad – uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar...

Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Darba drošības un vides veselības institūts" šogad rīkoja vairākus bezmaksas profesionālās pilnveides seminārus "Izmeklējam gandrīz notikušos nelaimes gadījumus - kā to darīt?". Semināra mērķauditorija bija darba aizsardzības vecākie speciālisti, darba aizsardzības kompetentie speciālisti, uzņēmēji, arodbiedrību biedri, personāla vadītāji, arodslimību un arodveselības ārsti, u.c. interesenti. Semināra mērķis - uzlabot darba devēju, nodarbināto un darba aizsardzības speciālistu izpratni par nepieciešamību izmeklēt gandrīz notikušos nelaimes gadījumus un attīstīt prasmes atpazīt bīstamās situācijas, lai būtu iespējams rīkoties preventīvi. Piedāvājam noskatīties noslēguma semināra videoierakstus. Semināra programmā bija ietvertas šādas tēmas: Informācija par nelaimes gadījumu statistikas aktualitātēm Latvijā; Gandrīz notikušo nelaimes gadījumu definīcija un piemēri; Labas prakses piemēri, kas tiek īstenoti Latvijas uzņēmumos; Bīstamo situāciju piemēri un to iespējamā atpazīšana. Par to, kā laikus pamanīt gandrīz notikušus nelaimes gadījumu, stāsta Ivars Vanadziņš, Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs: Par nelaimes gadījumu darbā statistiku 2013. gadā, 2014. gada aktualitātēm seminārā informēja Sandra Zariņa, Valsts...

Latvijā vismaz 25% strādājošo daļu darba algas saņem neoficiāli, Igaunijā šīs rādītājs ir 20% līmenī, bet Lietuvā nelegālus ienākumus saņem vismaz 29% nodarbināto, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums. Aptaujā no visiem Latvijas nelegālo ienākumu saņēmējiem 9% atzina, ka pilnīgi visa alga viņiem tiek maksāta neoficiāli, bet 8% - ka aploksnē saņem algas mazāko daļu un atlikušie 8% - ka algas lielākā daļa tiek izmaksāta, nesamaksājot valstij nodokļus. Aptaujā, kas divu nedēļu laikā tika veikta visās trīs Baltijas valstīs portālos cvmarket.lv, cvkeskus.ee un cvmarket.lt, 7% procenti Lietuvas respondentu atzina, ka pilnīgi visu algu saņem aploksnē, 12% - ka algas lielākā daļa tiek saņemta oficiāli, bet 10% lielāko ienākumu daļa sastāda neoficiālā aplokšņu alga. Savukārt Igaunijā 13% respondentu atzina, ka saņem tikai nelegālus ienākumus, bet atlikušie 7% apliecināja, ka algu saņem gan oficiāli, gan arī aploksnē. "Kā liecina apkopotā informācija SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā, tad 2013. gada pēdējā ceturksnī Igaunijā ir...

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, iegūstot pirmo darba pieredzi un iepazīstot darba tirgus vidi. Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus. Pieredze liecina, ka skolēni ļoti centīgi un veiksmīgi tiek galā ar uzticētiem darbiem. Jāteic, ka līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, SIA „Maxima Latvija”, SIA „Transcom Worldwide Latvia”, AS „Rīgas piena kombināts”, SIA „Rūķīšu tēja”, Olimpiskais centrs „Ventspils”, SIA „ALG CLEANING”, SIA...