0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

ŽURNĀLS BILANCE BILANCES RAKSTI Personvārdu rakstība un lietošana latviešu valodā, kā arī to identifikācija

Personvārdu rakstība un lietošana latviešu valodā, kā arī to identifikācija

Jolanta Brilte, MBA, Biznesa augstskolas Turība lektore, SIA Apmācību un tālākizglītības aģentūra valdes priekšsēdētāja

Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai.  Latvijā oficiāli personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi. Normatīvie akti, kas regulē persona vārdus: Ministru kabineta (turpmāk MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju". Latvijas Vēstnesis, 36, 05.03.2004. https://likumi.lv/ta/id/85209. MK…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Personvārdu rakstība un lietošana latviešu valodā, kā arī to identifikācija
Foto: © Karolina Grabowska – Pexels

Jolanta Brilte, MBA, Biznesa augstskolas Turība lektore, SIA Apmācību un tālākizglītības aģentūra valdes priekšsēdētāja
Jolanta Brilte, MBA, Biznesa augstskolas Turība lektore,
SIA Apmācību un tālākizglītības aģentūra valdes priekšsēdētāja
Foto: Aivars Siliņš

Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai. 

Latvijā oficiāli personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi.

Normatīvie akti, kas regulē persona vārdus:

  • Ministru kabineta (turpmāk MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”. Latvijas Vēstnesis, 36, 05.03.2004. https://likumi.lv/ta/id/85209.
  • MK noteikumi Nr. 114 ir izdoti saskaņā ar Valsts valodas likumu. Latvijas Vēstnesis, 428/433, 21.12.1999. https://likumi.lv/ta/id/14740. 
  • MK 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”. Latvijas Vēstnesis, 35, 01.03.2012. https://likumi.lv/ta/id/244720

Šajā rakstā — par personvārdu rakstību principiem un citvalodu personvārdu atveidi latviešu valodā. 

Laikā, kad Latvijā dzīvo un strādā daudz ārzemnieku, rodas jautājums — kā pareizi rakstīt viņu personvārdu? Viss ir ļoti vienkārši! Grāmatvedības un pārvaldes dokumentos personvārdi jāraksta tieši tā, kā ierakstīts personu apliecinošos dokumentos — respektīvi, ārzemniekam izsniegtajā identifikācijas kartē (turpmāk — ID). Kaut arī dažreiz rodas šaubas, vai personvārds iztulkots pareizi, jāraksta tieši tā, kā tas ir ID, jo visās datubāzēs būs atrodams tikai šis personvārds, nevis jūsu interpretējums.

Personvārdu rakstības principi

Latviešu valodā oficiālo personvārdu sistēmu veido vārdi un uzvārdi un tradicionāli lieto vispirms vārdu, pēc tam uzvārdu. Izņēmums ir vēsturiski ģenitīva formā veidotie uzvārdi. Kaut praksē nereti novērojams, ka oficiālajos dokumentos tiek rakstīts vispirms uzvārds un tad vārds. 

Normatīvajos aktos noteikts, ka latviešu valodā ir divi galvenie personvārdu lietošanas un rakstības principi:

  • personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes;
  • citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā (valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls) un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

MK noteikumos Nr. 114 ir noteikts, ka personvārdu rakstībā lieto tikai oficiālā latviešu valodas alfabēta burtus:

  • lielos burtus — A, Ā, B, C, Č, D, E, Ē, F, G, Ğ, H, I, Ī, J, K, Ķ, L, Ļ, M, N, Ņ, O, P, R, S, Š, T, U, Ū, V, Z, Ž;
  • mazos burtus — a, ā, b, c, č, d, e, ē, f, g, ģ, h, i, ī, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, o, p, r, s, š, t, u, ū, v, z, ž.

Pēc latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem personvārdu rakstībā un atveidē nelieto:

  • šādus līdzskaņu dubultojumus (izņemot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētos gadījumus): bb, cc, čč, dd, ff, gg, ģģ, hh, kk, ķķ, pp, ss, šš, tt, vv, zz, žž;
  • no citām valodām aizgūtas līdzskaņu kombinācijas bh, ch, cz, dh, dt, ph, sch, sz, tc, th, tz, kas apzīmē vienu skaņu (fonēmu);

Vērtējot praksē dzirdētos personvārdus, rodas šaubas, vai amatpersonas ievēro valsts noteiktos normatīvos aktus. Par to turpmāk.

Personvārdu rakstība un identifikācija personu apliecinošos dokumentos

Personvārdus ieraksta dokumentos un lieto personas juridiskai identificēšanai. Personvārdu lietošanā un rakstībā ievēro precizitāti un konsekvenci. Dokumentos norāda vārdu un uzvārdu. Ja personai ir divi vārdi, tos raksta vienu aiz otra un starp tiem nelieto nekādas pieturzīmes (Rolands Jānis, Anna Marija). Personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi.

Jāatgādina, ka iedzīvotājiem, saņemot personas apliecinošus dokumentus, ir jāpārbauda, vai iestāde, kas izdevusi dokumentu, ir ievērojusi normatīvos aktus (piemēram, Valsts valodu likums, MK noteikumi Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”), latviskojot personvārdus. Praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam dzimšanas apliecībā ir viens uzvārds, bet pasē viena burta trūkst, jo pirms daudziem gadiem iestāde ir kļūdījusies, bet cilvēks tam nav pievērsis uzmanību. Tāpēc vēlams zināt konkrētos normatīvos aktus, lai varētu aizsargāt savas tiesības.

Ja kādas iestādes vai amatpersonas vainas dēļ dokumentā radusies kļūda personvārda rakstībā, attiecīgajai iestādei vai amatpersonai pēc personas pieprasījuma kļūda jāizlabo un jāizdod jauns dokuments. MK noteikumu Nr. 114 mērķis ir nodrošināt personvārda rakstības atbilstību latviešu valodas normām un aizsargāt personu pret nepamatotu tās vārda un uzvārda pārveidošanu, kā arī pret iestāžu atteikšanos atzīt tāda personas dokumenta piederību attiecīgajai personai, kurā tās vārda un uzvārda ieraksts atšķiras no ieraksta citā (agrāk izdotā) šīs personas dokumentā.

Citvalodu personvārdu atveides pamatnoteikumi latviešu valodā (kā vajag pēc normatīvajiem aktiem un kā tas notiek dzīvē)

Atveide — citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem.

Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides vēsturiskās tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu. Atveidojot citvalodu īpašvārdus latviešu valodā, papildus MK noteikumu Nr. 114 prasībām ņem vērā:

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta ieteikumus (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta ieteikumus);
  • Latviešu valodas aģentūras ieteikumus;
  • Valsts valodas centra izstrādātos un ieteikumus;
  • Apgāda “Zinātne” publicētos norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā;
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ieteikumus.

MK noteikumos Nr. 114 ir noteikta personvārdu atveide no latīņalfabētiskās rakstības valodām (lietuviešu, igauņu, angļu un vācu valodas) un personvārdu atveide no kiriliskās rakstības valodām (krievu, ukraiņu un baltkrievu valodas).

Tomēr bieži vien šie personvārdi tiek atveidoti neatbilstoši noteikumiem.

Turpmāk daži piemēri.

1. Atveide no krievu valodas

Krievijas pilsone ir atbraukusi uz Latviju. Viņa šeit dzīvo un strādā, tāpēc viņai jāiet uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (turpmāk PMLP), lai saņemtu ID.

Krievijas pilsoņa pasē oriģināli uzvārds ir Фалутинская. Pēc MK noteikumiem Nr. 114 uzvārda atveidei latviešu valodā vajadzētu būt Falutinskaja (krievu valodā nešķir īsos un garos patskaņus, bet līdz ar uzsvaru izrunā tie iegūst zināmu pagarinājumu. Šo pagarinājumu latviešu valodā nenorāda).

Burtu я, ё, е, ю atveide atkarīga no to novietojuma:

я — ja:

  • vārda sākumā: ЯблоковJablokovs
  • zilbes sākumā aiz patskaņa: БруякинBrujakins
  • zilbes sākumā aiz ь: ВасьяновVasjanovs
  • aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н: ВасяткинVasjatkins;РябининRjabiņins

Latīņalfabētiskā transliterācija nav personvārdu atveide latviešu valodā, tā ir personvārdu rakstība, izmantojot latīņu alfabēta burtus (sk. 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 1. pielikumu “Transliterācijas tabula”). 

Personvārdu atveide latviešu valodā savukārt ir citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem (sk. 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumus Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”). 

Savukārt Valsts valodu centrs skaidro, ka Фалутинская latīņalfabētiskajā transliterācijā rakstāms Falutinskaia, latviešu valodā uzvārds atveidojams Falutinska.

Dzīvē reāli šim cilvēkam ir izsniegta ID ar uzvārdu — Falyutinskaya, kas vispār neatbilst nekādām normām, un nav skaidrs, kāpēc PMLP neievēro Latviešu valodu likumu un ielicis burtu Y.

2. Atveide no igauņu valodas

Igaunijas pilsonis pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Ieguva repatrianta statusu un pastāvīgo uzturēšanas atļauju. Igauniski viņa uzvārds ir Käis. PMLP latviskoja uz Kais.

Dažus gadus vēlāk pašvaldībā, kurā tika reģistrēta laulība, — vīra uzvārdu latviskoja uz Keiss, sievas — Keisa. Kad piedzima dēls, viņš tika reģistrēts ar uzvārdu Keiss.

Pēc gada, kad vajadzēja mainīt dokumentus, PMLP pamanīja, ka vīra uzvārds Kais neesot pareizs, un nomainīja uz Kaeis.

Jāpiebilst, ka pie katras uzvārda maiņas ir jāmaina visi dokumenti.

Tātad Käis — oriģināli;

  • Kais (PMLP);
  • Keiss (pašvaldība);
  • Kaeis (PMLP).

Interesanti, ka sievai uzvārds ir Keisa, savukārt dēlam — Keiss.

MK noteikumi Nr. 114 nosaka, ka to igauņu valodas burtu un skaņu vietā, kuru nav latviešu valodā, lieto tās latviešu valodas skaņas un burtus, kas vistuvāk atbilst igauņu valodas skaņām. Nav pieļaujama igauņu personvārdu transkripcija ar krievu valodas starpniecību, tā apgrūtinot igauņu vārdu identifikāciju. Tāpēc ir noteikts, ka, ja ir burts , tad latviskojot jāliek burts e.

  • ä — e: Järv — Jervs.

Savukārt Valsts valodu centrs skaidro, ka uzvārds Käis transliterējams Kaeis, latviešu valodā — Keiss.

Bijušās Padomju Savienības laikā igauniete apprecējās ar latvieti, kuram uzvārds ir Ķēniņš. Kad Latvija un Igaunija ieguva neatkarību, sieviete pieprasīja Igaunijas pilsoņa pasi un ieguva uzvārdu Kenin. Saņemot Latvijā uzturēšanās atļauju un ID, sievietei tika ierakstīts tāds pats uzvārds Kenin, un to nelatviskoja. Personvārdiem, kas igauņu valodā nominatīvā beidzas ar līdzskani, latviešu transkripcijā nominatīvā pievieno latviešu valodas nominatīva galotni –s (vīriešu personvārdiem), –a vai –e (sieviešu personvārdiem), piemēram,

Allik — Alliks, Allika.

Savukārt Valsts valodu centrs skaidro: ja igauņu pasē sievietei uzvārds rakstīts Kenin, Latvijā izsniegta uzturēšanās atļauja, kurā latīņalfabētiskajā transliterācijā uzvārds tā arī rakstīts — Kenin. Ja zināms, ka personas vīrs ir Ķēniņš, tad to iespējams rakstīt Ķēniņa. Protams, pieturoties pie atveides no igauņu valodas, iespējams rakstīt arī Kenina.

Izskatās, ka vairāki personvārdi ir rakstīti latīņalfabētiskajā transliterācijā, nevis latviešu valodā.

Vecāku tiesības dot vārdu bērnam

Mūsdienās rodas situācijas, kad vecāki vēlas dot bērnam savdabīgu vārdu, taču iestāde to atsaka, parasti pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 114.

Tomēr interesants gadījums ir noticis ar vārdu Otto. 

Sākotnēji PMLP atteicās vecākiem reģistrēt bērnam vārdu Otto. Iestādes atteikums reģistrēt pieteicēju dēlu ar vārdu Otto pamatots ar Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 11.2. apakšpunktu. Saskaņā ar minēto tiesību normu personvārdus raksta atbilstoši latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem — tostarp personvārdu atveidē nelieto līdzskaņu dubultojumu tt. Minēto noteikumu 99.12. apakšpunktā arī noteikts, ka vācu personvārds Otto latviešu valodā atveidojams kā Oto. Līdz ar to iestādes atteikums reģistrēt pieteicēju dēlu ar vārdu Otto atbilst tiesību normām. Noteikums par citvalodas personvārda atveidi atbilstoši latviešu valodas normām ir privātās dzīves ierobežojums. Tomēr minētais ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis, un tas ir samērīgs.

Vecāki par vārdu Otto iesniedza prasību tiesā. 

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 7. novembra spriedums lietā Nr. A420613110 SKA–890/2010.

Izskatījusi lietu sakarā ar pieteicēju apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2010. gada 9. jūlija spriedumu pieteikumu apmierināja:

  1. uzlika pienākumu Rīgas domes Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par vārda Otto reģistrēšanu;
  2. uzlika pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt pieteicējiem morālo kaitējumu 500 latu apmērā.

Tātad bērnu iespējams reģistrēt gan ar vārdu Oto, gan ar vārdu Otto.

Noslēgums

Nevienai fiziskai vai juridiskai personai nav tiesību apstrīdēt dažādos personas dokumentos ierakstītā personas vārda (vārdu) un/vai uzvārda piederību vienai un tai pašai personai, ja tas ierakstīts ar šādām atšķirībām:

  • vārds un uzvārds dažādos dokumentos ierakstīts pēc attiecīgajā laikposmā pieņemtām latviešu valodas normām:
  • vienā dokumentā vārds vai uzvārds lietots ar galotni, citā dokumentā — bez galotnes;
  • vārdam vai uzvārdam ir citas deklinācijas galotne;
  • vārds vai uzvārds rakstīts citā ortogrāfijā;
  • vienā dokumentā vārds vai uzvārds rakstīts atbilstoši izloksnes īpatnībām, citā dokumentā — literārajā valodā;
  • dažādos dokumentos personas vārds vai uzvārds ir atšķirīgos locījumos;
  • vienā dokumentā personas vārds vai uzvārds ierakstīts kādā citā valodā, bet citā dokumentā — latviešu valodā;
  • vienā dokumentā ir ierakstīti divi vai vairāki vārdi, bet citā dokumentā saskaņā ar tā izsniegšanas laikā spēkā esošajām tiesību normām saglabāts tikai viens vārds;
  • vārds vai uzvārds ierakstīts pēc atšķirīgiem citvalodu īpašvārdu atveides principiem.

Norakstos un izrakstos personvārdus raksta oriģinālrakstībā. Un kopijās, pats par sevi saprotams, būs jau oriģinālrakstībā.

Dokumentu tulkojumos līdzās atveidotam citas valodas personvārdam norāda tā oriģinālformu latīņalfabētiskajā transkripcijā.

Ja personvārda rakstība MK noteikumos Nr. 114 nav reglamentēta, tad vārda vai uzvārda atveidi veic:

  • pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā;
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā vai uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību.

Savukārt vārda vai uzvārda pielīdzināšanu veic:

  • pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas, izdarot ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī uz agrāko ierakstu pamata izdodot atkārtotu civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, iekļaujot vai aktualizējot ziņas par personu Iedzīvotāju reģistrā.

Šīm iestādēm ir saistošs pēc personas vai iestādes rakstiska pieprasījuma sniegts Latviešu valodas aģentūras atzinums par attiecīgā personvārda rakstību valsts valodā!

Ja personvārda atveidotā forma nav labskanīga vai iegūst nievājošu nozīmi, kas var radīt būtisku personas tiesisko interešu aizskārumu, persona var vērsties Latviešu valodas aģentūrā ar lūgumu atveidot personvārdu latviešu valodā attiecīgās personas intereses mazāk aizskarošā formā. Latviešu valodas aģentūras kontakti https://valoda.lv, konsultācijas tiek sniegtas:

  • pa tālruni 67225879;
  • pa e–pastu konsultacija@valoda.lv;
  • klātienē.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: