Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos

Pasūtītāji bieži saskaras ar situācijām, kad iesniegtie iepirkuma piedāvājumi ir neskaidri vai nepilnīgi. Tas vienmēr rada jautājumu, vai šīs neskaidrības vai nepilnības pretendents var novērst, iesniedzot papildu informāciju vai dokumentus. Ir grūti novilkt skaidru robežu, kuri ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa skaidrojumu no kandidāta vai pretendenta par iesniegto piedāvājumu vai pieteikumu, kad tie ir pieļaujami un kad tie noved pie nepieļaujamiem grozījumiem, kuru dēļ iesniegtais piedāvājums ir jāatzīst par neatbilstošu un tas tālāk vairs nevar tikt vērtēts. 

Ir trīs tiesību aktu veidi, kas regulē jautājumu par iepirkuma piedāvājuma precizēšanu un papildināšanu — iepirkuma dokumentācija, iepirkumu likumi un iepirkumu direktīvas.

«Svarīgākais ir iepirkuma dokumentācija. Tieši iepirkuma nolikums ir tas dokuments, kur varam redzēt, kādi dokumenti, kādā apjomā un pie kādiem nosacījumiem ir jāiesniedz. Ja visi pretendenti ievēro šos nosacījumus, tad, visticamāk, jautājumi par piedāvājuma precizēšanu nebūs,» ZAB COBALT rīkotajā vebinārā «Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos» skaidroja Artūrs Valderšteins, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs. 

Ja ir iesniegts nepilnīgs vai kļūdains piedāvājums, tad iepirkuma likumi un iepirkuma direktīvas regulē sīkāk to, kā šādos gadījumos ir jārīkojas pasūtītājam.

Direktīva ļauj dalībvalstīm regulēt atšķirīgi

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK.

Direktīvas 2014/24/ES¹ nosaka ārējo rāmi šādai rīcībai. Tās 56. panta 3. punkts paredz:

Direktīva ļauj dalībvalstīm šo jautājumu noregulēt atšķirīgi, proti, sašaurināt pasūtītāja iespējas kaut ko prasīt skaidrot. Salīdzinot Latvijas regulējumu un direktīvu, redzams, ka direktīvā formulējums ir nedaudz plašāks — direktīva runā par informāciju un dokumentiem, kas ir jāiesniedz.

Savukārt Publisko iepirkumu likuma (PIL) 41. panta sestajā daļā formulējums ir šaurāks un paredz: 

Senāta skaidrojums

Savā praksē to ir uzsvēris arī Latvijas Republikas Senāts. Tā 2021. gada 18. jūnija spriedumā SKA–176/2021 Senāts norāda, ka saskaņā ar PIL 42. panta (6) izskaidrojama vai papildināma ir tikai pieteikumā vai piedāvājumā jau ietverta informācija vai dokuments. 

«Ja ir kāda informācija, kas piedāvājumā vispār nav atrodama, tad šo informāciju iesniegt pēc piedāvājuma termiņa beigām vairs nedrīkst,» akcentēja A. Valderšteins.

Praksē rodas jautājums, vai šādā gadījumā pasūtītājs var izslēgt pretendentu, ja iepirkuma nolikums pietiekami skaidri neparedz to, ka dokumentu neiesniegšana rezultēsies izslēgšanā? Šo jautājumu arī ir skaidrojis Senāts spriedumā lietā SKA–176/2021, norādot uz sinerģiju starp regulējumu par piedāvājuma papildināšanu un izslēgšanas nosacījumiem. Proti, ka izslēgšanas nosacījums, kas ir paredzēts PIL 42. panta (2) 14. punktā — pretendentu izslēdz, ja nav iesniegta prasītā informācija — attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad pasūtītājs speciāli vēršas pie pretendenta un lūdz iesniegt kādu papildu informāciju, bet arī uz gadījumiem, kad nav iesniegta nolikumā prasītā informācija, lai apliecinātu atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām. 

Tātad arī gadījumos, kad nolikums skaidri neparedz regulējumu, ka pretendents ir izslēdzams, ja nav iesniegti prasītie dokumenti, Senāts norāda, ka var tikt piemērots likumā paredzētais izslēgšanas nosacījums. 

Aktuālā tiesu prakse par informācijas precizēšanu un papildināšanu 

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gadā tika izskatīta lieta C–652/22, kurā bija jautājums par piedāvājuma precizēšanu, proti, jautājums par to, vai pretendents ir tiesīgs pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iesniegt jaunus pieredzes objektus.

Latvijā šis jautājums ir diezgan skaidrs, jo ir Senāta judikatūra par to, ka pieredzes objektus nedrīkst mainīt. Ja arī ir aizmirsies iesniegt pieredzes objektus, tos pēc termiņa nevar iesniegt un norādīt jaunus. 

Savukārt ES līmenī šis jautājums nav tik skaidrs. To arī parāda EST pieaicināto dalībvalstu viedokļi, jo tie bija ļoti dažādi. Dažas ES dalībvalstis uzskatīja, ka pēc termiņa beigām drīkst norādīt jaunus pieredzes objektus, dažas — ka nedrīkst. Arī argumenti, kāpēc drīkst vai nedrīkst, atšķīrās.

Lai gan EST lietā C–652/22 ir pieņēmusi spriedums, tā jautājumu pēc būtības neskatīja procesuālu apsvērumu dēļ. Bet šo jautājumu pēc būtības izvērtēja ģenerāladvokāts savos secinājumos. 

Lietā C–652/22 tika vērtēta situācijā, kurā uzvarējušais pretendents pēc termiņa iesniedz informāciju par sākotnējā piedāvājumā nenorādītiem pieredzes objektiem, lai nodrošinātu atbilstību nolikuma prasībām par tehniskajām un profesionālajām spējām.

Ģenerāladvokāta secinājumi:

• jauna informācija par pretendenta spējām ir nevis labojums, precizējums vai paskaidrojums, bet būtisks piedāvājuma grozījums, bez kura piedāvājums tiktu noraidīts;
• ja sākotnējais lēmums ir atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai, direktīva neļauj pretendentam pēc savas ierosmes iesniegt jaunus dokumentus par tā spējām;
• Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD) neļauj pēc termiņa beigām grozīt būtiskus elementus, pamatojoties uz kuriem pretendents ir deklarējis atbilstību atlases prasībām.

Pamatprincipi, ja papildina piedāvājumu

Ģenerāladvokāts savos secinājumos ir arī diezgan uzskatāmā veidā apkopojis EST judikatūru piedāvājumu precizēšanā un papildināšanā un izdalījis vairākus pamatprincipu, kas ir jāievēro, domājot par šo jautājumu:

• vienlīdzīgas attieksmes principa mērķis: veselīga un efektīva konkurence un pakalpojumu brīva aprite (C–336/12, 31. p.);
• vienlīdzīgas attieksmes princips nepieļauj sarunas un neatbilstošu piedāvājumu precizēšanu, izņemot skaidrībai vai acīmredzamu kļūdu labošanai, ievērojot trīs pamatprincipus (C–324/14, 62. p.):

Spriedums Manova lietā

Ģenerāladvokāts, reflektējot uz vairāku dalībvalstu apsvērumiem, skaidroja arī to, kā ir saprotams EST spriedums Manova (C–336/12) lietā. 

«Spriedums ir būtisks, jo tajā EST akceptēja to, ka pretendents pēc termiņa iesniedz nolikumā prasītu dokumenta kopiju, kas nav pievienota sākotnējam piedāvājumam,» norādīja A. Valderšteins. 

Manova lietā bija ļoti specifiski apstākļi. EST izvērtēja atbilstību visiem iepriekšminētajiem pamatnoteikumiem un konstatēja, ka informācijas papildināšana ir pieļaujama. Situācija bija tāda, ka bija jāiesniedz bilance, lai pamatotu atbilstību atlases prasībām. Bet pretendents to nebija izdarījis. Tomēr piedāvājumā bilance bija pieminēta un bija norāde, ka ar to var iepazīties tīmekļvietnē. 

Turklāt EST arī konstatēja, ka bilance ir jau iepriekš pastāvoša informācija, kuru nevar sagrozīt starplaikā starp piedāvājuma iesniegšanu un precizēšanu. Tāpat EST konstatēja, ka šajā gadījumā nolikumā nebija ietverts noteikums, ka par nolikumā prasītu dokumentu neiesniegšanu pretendents tiks izslēgts. 

Ģenerāladvokāta secinājumos lietā C–652/22 ir ietverts būtisks skaidrojums par EST spriedumu Manova lietā:

• tiesa pieļāva iespēju pieprasīt piedāvājumā pieminētas un pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa publicētas bilances kopiju;
• vienlaikus tiesa precizēja, ka bilances iesniegšana būtu aizliegta, ja iepirkuma dokumentācijā būtu prasīts iesniegt iztrūkstošo dokumentu vai informāciju un par neiesniegšanu būtu paredzēta pretendenta izslēgšana.

«Vai Latvijā vispār ir iespējams pēc termiņa iesniegt nolikumā prasītu dokumentu, ja PIL paredz obligātu izslēgšanu par nolikumā prasītas informācijas neiesniegšanu?» vaicāja advokāta palīgs un paskaidroja, ka tieši uz šādu jautājumu Latvijas tiesas nav atbildējušas un nav vērtējušas to tādā izpratnē.

IUB lēmumi

Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) 2024. gadā ir diezgan daudz lēmumu, kurā ir apskatīts jautājums par piedāvājuma precizēšanu. Vairumā gadījumu lēmumi gan ir standarta, atbilstoši praksēm. Taču ir daži lēmumi, kas, kā uzskata advokāta palīgs, ir diezgan strīdīgi un pie kuriem ir vērts pakavēties nedaudz sīkāk.

Lietas apstākļi lietā, par kuru pieņemts IUB 2024. gada 22. maija lēmums Nr. 4–1.2/24–93, bija šādi:

• pretendents pēc termiņa iesniedz nolikumā prasītu ražotāja apstiprinājumu, ka pretendents un tā personāls ir autorizēts, ražotāja apmācīts un ar pietiekošām prasmēm;
• nolikums paredz, ka prasīto dokumentu neiesniegšanas gadījumā pretendents tiks izslēgts.

Pasūtītājs līdz ar to izslēdz pretendentu no iepirkuma, kas vēršas IUB. Šajā lietā būtiski ir tas, ka nolikums skaidri paredzēja, ka, ja prasītais dokuments netiek iesniegts, pretendents tiek izslēgts.

Taču IUB izdara šādus secinājumus:

• pretendenta izslēgšana neatbilst samērīguma principam;
• piedāvājumā ir norādīta konkrēta ražotāja produkcija, tādēļ pretendents, iesniedzot ražotāja apstiprinājumu, nav grozījis sākotnējo piedāvājumu un tas nerada nekādas priekšrocības;
• informācija bija publicēta pretendenta un ražotāja tīmekļvietnēs;
• informācija bija zināma pasūtītājam, ņemot vērā iepriekšējo sadarbību un noslēgtos līgumu.

«Šī no IUB puses ir elastīga, bet, manuprāt, diezgan strīdīga pieeja,» sacīja A. Valderšteins. «Par samērīgumu runājot: ņemot vērā EST pamatnoteikumus, ka pasūtītājam ir saistošs nolikums, visdrīzāk, samērīgumu būtu jāvērtē tad, kad pasūtītājs nolikumā paredz prasības un to, ka pretendents tiks izslēgts, ja netiks iesniegti dokumenti. Tad, kad notiek vērtēšana, iespējams, nebūtu pareizi atgriezties pie samērīguma izvērtējuma un sākt domāt par to, vai šis dokuments ir nepieciešams. Katrā ziņā no EST judikatūras nosacījums par nolikuma ievērošanu ir diezgan stingrs un nepieļauj šāda veida elastīgumu.»

«Attiecībā uz pārējiem apsvērumiem par to, vai informācija ir vai nav norādīta piedāvājumā — arī šis varētu būt diezgan strīdīgs vērtējums,» turpināja advokāts. «Var uz to skatīties elastīgāk, kā to dara IUB, gan nedaudz stingrāk. Katrā ziņā šeit ir redzama atblāzma no jau pieminētās Manova lietas, kur bija runa par bilanci. Tikai šajā gadījumā apstākļi ir savādāki. Manova lietā bilance tika pieminēta, piedāvājumā tika norādīta saite uz tīmekļvietni, kur to varēja atrast. Šajā gadījumā ir norādīts tikai ražotājs. Piedāvājumā nebija ietverta nekāda cita informācija, kur var atrast prasīto ražotāja apstiprinājumu.»

«Būtu jāmin pēdējais IUB secinājums: ka pasūtītājam pretendents bija zināms. Droši vien kā viens no argumentiem tas izskatās pieņemams, bet, ja tas būtu vienīgais arguments, kādēļ nenoraida šādu pretendentu, skatoties caur godīgas un vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanas prizmu, šķiet, ka šāds apsvērums nebūtu pieņemams. Ar to tiek pateikts, ka visiem ir vienādi noteikumi, bet pret konkrēto pretendentu tie ir citādi, jo viņš ir zināms. Diezgan acīmredzama nevienlīdzīga attieksme,» tā A. Valderšteins.

IUB: pasūtītājs ir kļūdījies

Vēl viens IUB lēmums, kurā arī ir runa par apliecinājuma neiesniegšanu, ir IUB 2024. gada 25. oktobra lēmums Nr. 4–1.2/24–229. Lietas apstākļi bija sekojoši: pretendents nebija iesniedzis nolikumā prasītu apliecinājumu par to, ka tā rīcībā ir visi nepieciešamie resursi līguma izpildei. Šajā gadījumā nolikums neparedzēja pretendenta izslēgšanu par dokumentu neiesniegšanu. Tā kā bija iesniegts viens piedāvājums, pasūtītājs izbeidza konkursu, jo uzskatīja, ka iesniegts iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstošs piedāvājums.

IUB secināja, ka pasūtītājs ir kļūdījies, jo:

• pretendenta apliecinājuma iesniegšana pēc termiņa nav uzskatāma par piedāvājuma grozījumu;
• pasūtītājs nav noteicis, kādiem un kādā apjomā resursiem ir jābūt pretendenta rīcībā, tādēļ apliecinājumam ir vispārīgs raksturs;
• citu kvalifikācijas prasību apliecinoši dokumenti, norādītā pieredze un piedāvātie speciālisti faktiski jau norāda uz pretendenta kapacitāti un pieejamajiem resursiem.

Iesniedz speciālistu sarakstu

Vēl viens IUB lēmums Nr. 4–1.2/24–253 par papildu dokumentu iesniegšanu iepirkumos ir datēts ar 2024. gada 25. novembri. Lietas apstākļi šajā gadījumā bija šādi. Uzvarējušais pretendents pēc termiņa iesniedza nolikumā prasītu piesaistīto speciālistu (būvdarbu vadītāju) sarakstu, lai apliecinātu atbilstību tehnisko un profesionālo spēju prasībām. Nolikums paredzēja, ka prasīto dokumentu neiesniegšanas gadījumā piedāvājums tiks noraidīts.

IUB secinājumi:

• netiek grozīts piedāvājums, jo informācija par piesaistīto speciālistu «netieši» izriet no piedāvājuma;
• speciālists ir minēts aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā paša pretendenta pieredzes apliecināšanai norādītajā objektā un objekta pasūtītāja atsauksmē;
• Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pieejamā informācija liecina, ka konkrētais speciālists ir vienīgais pretendenta nodarbinātais būvdarbu vadītājs attiecīgajā jomā.

«Ir vērtējams, vai šie divi apstākļi ir pietiekami, lai secinātu, ka informācija, ka tieši šī persona būs tā, kas būs piesaistīta konkrētā līguma izpildei, ir pietiekama,» norādīja advokāta palīgs. «Tikpat labi var teikt, ka no akta par pieņemšanu ekspluatācijā nevar izdarīt secinājumu, ka arī šajā iepirkumā tiks piesaistīts šis pats speciālists. Tāpat arī nolikums paredz, ka var piesaistīt speciālistus, kas nav darba attiecībās ar pretendentu. Līdz ar to interpretācija var būt dažāda.»

Šie lēmumi rāda to, ka IUB pieeja ir samērā elastīga un pragmatiska, ar mērķi apritē atstāt pēc iespējas vairāk piedāvājumu, uzsvēra A. Valderšteins.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada februāra (518.) numurā.

Lasiet arī:

• Vai konkurējoši tirgus dalībnieki var dibināt kopīgu uzņēmumu, lai piedalītos iepirkumā?
• Kā apzināt riskus un iespējamos uzlabojumus iepirkumu procesā?