Saeimas sēdē 11. novembrī otrajā steidzamajā gala lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Valdības rosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra.

Šie grozījumi izstrādāti, lai:

• uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā (pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām);
• uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus (EDS);
• uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu;
• saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības.

Grozījumi paredz, ka komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var turpināt sagatavot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši SGS.

Savukārt, lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot VID EDS resursus, likumu bija nepieciešams papildināt ar obligātu pienākumu uzņēmumiem (lielajām un vidējām sabiedrībām) sniegt finanšu pārskatu sastāvdaļā - pielikumā, detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām. Ministru kabinetam uzdots izdot noteikumus, kuros nosaka pētniecības un attīstības pasākumu un sabiedrībā radītu bezķermenisku lietu, kuras neatbilst nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem, norādīšanu finanšu pārskatā, minot konkrētus piemērus.

Grozījumi arī paredz likuma 2. pielikuma un 3. pielikuma “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma" papildināt posteni “Neto apgrozījums” ar jaunu apakšposteni, kurā tiktu norādīti ieņēmumi no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem. Tas ļautu precīzi un pilnā mērā novērtēt konkrēta būvkomersanta maksājamās valsts nodevas apmēra atbilstību normatīvo aktu prasībām vai arī pamatojumu valsts nodevas samazinājumam, un uzraugošā institūcija spētu pārliecināties par valsts nodevas samaksas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk  konsolidētā gada pārskata noraksti ar tam pievienotajiem dokumentiem, kā arī paziņojumi par to, ka Uzņēmumu reģistrā ir pieejami gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu un tiem pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā, vairs netiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Proti, tāpat kā līdz šim, Uzņēmumu reģistrs gan gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un tiem pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā, gan konsolidētā gada pārskata norakstu ar tam pievienojamajiem dokumentiem publicēs savā tīmekļvietnē.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, sabiedrības līdzdalības periodā tika saņemts priekšlikums no Latvija Republikas Ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas par papildu pienākumu noteikšanu likumā personām, kuras sagatavo un paraksta gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, attiecībā uz šo pārskatu iesniegšanu VID EDS. Darba grupa minēto priekšlikumu neatbalstīja, jo priekšlikumā minētais attiecas uz katra uzņēmuma (arī grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja) iekšējās kontroles jomu, kā arī grāmatveža ētiku.