Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un apspriešanai nodevusi dokumenta projektu "Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un potenciālos priekšlikumu scenārijus tālākai rīcībai". Izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Datu analīze par nodokļu maksātāju veiktajiem nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksu (VSAOI) maksājumiem uz vienu nodarbināto un kopējo ieņēmumu dati norāda, ka lielie un vidējie uzņēmumi sniedz pamata ieguldījumu nodokļu nomaksā. Lielie un vidējie uzņēmumi sastāda 2% no kopējā privātā sektora nodokļu maksātāju skaita, nodarbina 43% darba ņēmējiem un nomaksā 51% no kopējiem nodokļiem. Atšķirība kopējā nomaksāto nodokļu apjomā uz vienu nodarbināto mēnesī 2023. gadā ir būtiska – ~1 300 eiro nomaksāja lielie un vidējie uzņēmumi (ar vairāk nekā 50 darbiniekiem), savukārt mikro uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem nomaksāja nodokļos ~700 eiro mēnesī uz vienu nodarbināto.

Viens no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu avotiem ir arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri ir izvēlējušies savu darbību veikt vispārējā nodokļa maksāšanas kārtībā (jeb IIN tiek maksāts, piemērojot progresīvo likmju skalu). Saimnieciskās darbības veicēju skaits Latvijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 29,5%.

Pēdējā laikā īpaši pieauguši arī t.s. paziņotās saimnieciskās darbības apmēri (īpašs IIN režīms, kas atļauj nereģistrēt saimniecisko darbību VID, ja gūst ienākumus no īpašuma iznomāšanas/izīrēšanas, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski). Laikā no 2016. gada līdz 2021. gadam apliekamais ienākums no paziņotās saimnieciskās darbības ir pieaudzis 2,7 reizes, konstatējusi FM.

Samazināto patentmaksu režīmu 2022. gadā izmantoja 1 335 personas. Samazinātās patentmaksas apmērs (17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā) un saimnieciskās darbības ieņēmumu apmērs (3 000 eiro gadā) ir neadekvāti zems pret procesa administrēšanas izmaksām un nav pārskatīts no 2014. gada. Tādējādi būtu nepieciešams pārskatīt un iespējams palielināt samazinātās patentmaksas apmēru un saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru, uzskata FM.

Kā vēl viens no vienkāršotajiem režīmiem vai atkāpe no vispārējā režīma ir arī autoratlīdzības saņēmējiem piemērotais īpašais IIN režīms. Autoratlīdzības saņēmēji, kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību, piemēro vienkāršotu nodokļu nomaksas modeli - ienākuma izmaksātājas ietur 25% no atlīdzības summas un samaksā nodokļus autoratlīdzības saņēmēja vietā. Autoratlīdzību režīmu 2023. gadā izmantoja nepilni 33,5 tūkst. personu un nodokļu ieņēmumi veidoja 22,7 milj. eiro (no tā 80% VSAOI un 20% IIN). No 33,5 tūkst. personām tikai 60 personām ienākumi pārsniedz 50 000 eiro slieksni, kas neļautu tiem kvalificēties par MUN maksātājiem.

IIN ieņēmumu apmēru ietekmē arī piemērotie nodokļa atvieglojumi un atbrīvojumi, un arī dažādie vienkāršotie režīmi. IIN piemērotie atvieglojumi ir vieni no apjomīgākajiem atvieglojumiem no visiem valsts un pašvaldību piešķirtajiem atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, vidēji valsts negūtie nodokļa ieņēmumi no IIN atvieglojumu piemērošanas veido 36,9% no kopējiem valsts negūtajiem ieņēmumiem dažādu atvieglojumu un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā.

Kopējie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, absolūtā izteiksmē katru gadu pieaug, bet attiecībā pret IKP tie nav daudz mainījušies, veidojot ap 3% no IKP. Valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2022. gadā bija 1 143,9 milj. eiro, kas veido 2,9% no IKP un pusi jeb 50,6% no kopējiem IIN ieņēmumiem. 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, kopējie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, ir palielinājušies par 17,4% jeb par 169,6 milj. eiro.

Visbūtiskākie IIN atvieglojumi ir pensionāra neapliekamais minimums, diferencētais neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošu personu. 2022. gadā valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas šo nodokļa atvieglojumu piemērošanas rezultātā, kopā veidoja 770,8 milj. eiro, kas ir 67,4% no kopējās ietekmes. Arī fizisko personu skaits, kas piemērojuši minētos atvieglojumus kopumā veido ap 46%.

Kā vēl viens sociāla rakstura atvieglojums ir papildu atvieglojumi strādājošām personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Kopš 2009. gada papildu atvieglojumu apmēri nav mainīti. Kopējie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas piemērojot papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti, politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, 2022. gadā veidoja 19,9 milj. eiro jeb 1,7% no kopējiem valsts negūtajiem ieņēmumiem, kas rodas IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā.

Atvieglojumu par apgādībā esošu personu un papildu atvieglojumus pilnībā iespējams izmantot tikai tad, ja nodarbinātajam ienākumi ir pietiekami lieli. Tādējādi, augot ienākumiem, aug iespēja pilnīgi izmantot visus pieejamos atvieglojumus, savukārt personām ar zemiem ienākumiem vai tad, ja persona vispār negūst ar nodokli apliekamus ienākumus, šādu iespēju nav – šajā gadījumā lielāka nozīme ir dažādiem pabalstiem. Vidējā termiņā kopā ar neapliekamā minimuma attīstības rezultātu jāvērtē, vai efektīvāks risinājums tomēr nebūtu šādu atvieglojumu transformēšana uz pabalstu sistēmu, norāda FM.

Tāpat kopējās nodokļu sistēmas pārskatīšanas ietvaros esot jāvērtē attaisnoto izdevumu par izglītību (tai skaitā interešu izglītību), ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem (tai skaitā ziedojumiem un dāvinājumiem politiskajām partijām un organizācijām) atvieglojuma transformēšana, iekļaujot to paaugstinātā kopējā neapliekamajā minimumā vai šī atvieglojuma limita paaugstināšana, kas tomēr saglabās (iespējams palielinās) administratīvu slogu (gan VID, gan nodokļu maksātājiem). Limita paaugstināšana iespējams potenciāli veicinātu plašāku iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, lēš FM.

FM norāda, ka, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nodokļu slogu visiem IIN maksātājiem, būtiski ir saglabāt nodokļu sistēmas stabilitāti un neradīt jaunus vienkāršotos nodokļu režīmus, kas veicina nodarbināto mākslīgu pārbīdi no darbaspēka nodokļu nomaksas vispārējā kārtībā uz vienkāršotajiem nodokļu režīmiem, kuriem ir neadekvāti zems nodokļu slogs (kā negatīvu piemēru var minēt MUN, kas līdz MUN likmes paaugstināšanai u.c. reformām plaši tika izmantots kā nodokļu optimizācijas līdzeklis). Tādējādi šajā aspektā nav atbalstāma īpaša nodokļu režīma izveide saimnieciskās darbības veicējiem kādā specifiskā darbības jomā, piemēram būvniecības nozarē, sniedzot pakalpojumus fiziskām personām. Šādi pasākumi var būt vērtējami arī no valsts atbalsta komercdarbībai viedokļa.

Tāpat ziņojumā ieteikts arī likvidēt īpašo autoratlīdzību režīmu. "No nodokļu sistēmas efektīvas administrēšanas viedokļa nav pamatojuma saglabāt arī pēc būtības vienādus nodokļu režīmus. Tādējādi īpašā IIN režīma autoratlīdzībām darbība pēc 2024. gada nebūtu turpināma, jo minēto ienākumu saņēmējiem ir iespēja reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem un maksāt IIN vispārējā kārtībā (t.sk. izmantojot iespēju saimnieciskās darbības izdevumus norakstīt 25% vai 50% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem), kā arī maksāt MUN pēc vienotas likmes 25% apmērā un izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Ja autoratlīdzības tiek gūtas neregulāri (piemēram, reizi vai divas gada laikā), iespējams noslēgt uzņēmuma līgumu, nereģistrējot saimniecisko darbību. Šajā gadījumā darbaspēka nodokļi tiks aprēķināti līdzīgi kā no algota darba ienākuma (tos budžetā iemaksās ienākuma izmaksātājs)," ierosina FM.

Piedāvātie 15 scenāriji paredz:

1. Fiksēta neapliekamā minimuma (NM) ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku IIN likmju piemērošanu. NM pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

2. Fiksēta NM ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku IIN likmju piemērošanu. NM pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 12 000 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 12 000 līdz 33 600 eiro gadā - 26%, ienākumiem no 33 600 līdz 78 100 - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

3. Fiksētā NM ieviešanu pakāpeniski piecos gados un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Maksimālais diferencētais NM pirmajā gadā tiek piedāvāts 540 eiro, otrajā gadā - 580 eiro, trešajā - 620 eiro, ceturtajā - 650 eiro un piektajā - 690 eiro. IIN 20% likmes piemērošanas slieksnis pirmajā gadā paredzēts gada ienākumiem līdz 22 800 eiro, 26% likme - ienākumiem no 22 800 līdz 78 100 eiro, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 34% likme. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt ienākumu sliekšņus.

4. Diferencētu NM un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Maksimālais diferencētais NM pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 660 eiro, bet trešajā - 700 eiro. IIN 20% likmes piemērošanas slieksnis pirmajā gadā paredzēts gada ienākumiem līdz 22 800 eiro, 26% likme - ienākumiem no 22 800 līdz 78 100 eiro, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 34% likme. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt ienākumu sliekšņus.

5. Diferencētu NM un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Maksimālais diferencētais NM pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 660 eiro, bet trešajā - 700 eiro. IIN 20% likmes piemērošanas slieksnis pirmajā gadā paredzēts gada ienākumiem līdz 27 600 eiro, 26% likme - ienākumiem no 27 600 līdz 78 100 eiro, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 34% likme. Nākamajos gados ienākumu sliekšņus nav paredzēts mainīt.

6. Fiksētu NM ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pārējos rādītājus saglabājot nemainīgus. Maksimālais diferencētais neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 500 eiro, otrajā gadā - 520 eiro, trešajā - 550 eiro, ceturtajā - 570 eiro, bet piektajā - 610 eiro.

7. Fiksētu NM ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Maksimālais diferencētais NM pirmajā gadā tiek piedāvāts 500 eiro, otrajā gadā - 520 eiro, trešajā - 540 eiro, ceturtajā - 560 eiro, bet piektajā - 590 eiro. Savukārt IIN 20% likmes slieksnis paredzēts gada ienākumiem līdz 21 600 eiro, 23% likme - ienākumiem no 21 600 līdz 78 100 eiro, bet 31% likme - ienākumiem virs 78 100 eiro. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt 20% likmes ienākumu slieksni.

8. Fiksētu NM 500 eiro apmērā ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pārējos rādītājus saglabājot nemainīgus. Maksimālais diferencētais NM jau no pirmā gada paredzēts 500 eiro, bet minimālais pakāpeniski tiek paaugstināts no 100 eiro līdz 500 eiro.

9. Fiksētu NM 500 eiro apmērā ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Maksimālais diferencētais NM jau no pirmā gada paredzēts 500 eiro, bet minimālais pakāpeniski tiek paaugstināts no 100 eiro līdz 500 eiro. Savukārt IIN 20% likmes slieksnis paredzēts gada ienākumiem līdz 24 000 eiro, 23% likme - ienākumiem no 24 000 līdz 78 100 eiro, bet 31% likme - ienākumiem virs 78 100 eiro. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt 20% likmes ienākumu slieksni līdz 48 000 eiro.

10. Fiksētu NM ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pakāpeniski sasniedzot 70% no minimālās algas, pārējos rādītājus nemainot. Maksimālais diferencētais NM pirmajā gadā tiek piedāvāts 500 eiro, otrajā gadā - 550 eiro, trešajā gadā - 600 eiro, ceturtajā gadā - 650 eiro, bet piektajā gadā - 690 eiro. Savukārt minimālais diferencētais NM piecos gados tiek paaugstināts no 100 eiro līdz 690 eiro.

11. Fiksētu NM ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pakāpeniski sasniedzot 70% no minimālās algas, un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Maksimālais diferencētais NM pirmajā gadā tiek piedāvāts 500 eiro, otrajā gadā - 550 eiro, trešajā gadā - 600 eiro, ceturtajā gadā - 650 eiro, bet piektajā gadā - 690 eiro. Savukārt IIN 20% likmes slieksnis paredzēts gada ienākumiem līdz 22 800 eiro, 23% likme - ienākumiem no 22 800 līdz 78 100 eiro, bet 31% likme - ienākumiem virs 78 100 eiro. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt 20% likmes ienākumu slieksni līdz 26 400 eiro.

12. Fiksētu NM pirmajā gadā noteikt 500 eiro un noteikt vienu IIN likmi 25% apmērā, atceļot solidaritātes nodokli. NM plānots paaugstināt līdz 600 eiro - pirmajā gadā 500 eiro, otrajā gadā - 550 eiro, bet trešajā gadā - 600 eiro.

13. Fiksētu NM pirmajā gadā noteikt 500 eiro un noteikt vienu IIN likmi 25% apmērā, saglabājot solidaritātes nodokli. NM plānots paaugstināt līdz 600 eiro - pirmajā gadā 500 eiro, otrajā gadā - 550 eiro, bet trešajā gadā - 600 eiro. Savukārt ienākumiem virs 78 100 eiro rosināts samazināt IIN likmi no 31% uz 29%.

14. Fiksētu NM pirmajā gadā noteikt 500 eiro un pakāpeniski sasniegt 80% no minimālās algas, ja pārējie rādītāji nemainās. NM pirmajā gadā plānots noteikt 500 eiro apmērā, otrajā gadā - 600 eiro, bet trešajā gadā - 700 eiro apmērā. IIN un solidaritātes nodokļa piemērošanu - sliekšņi un apmēri - netiek mainīti.

15. Fiksētu NM ieviest pakāpeniski trijos gados, vienlaicīgi paaugstinot IIN otro likmi, saglabājot solidaritātes nodokli, bet līdzšinējo IIN daļu 10 procentpunktu apmērā pārvirzīt veselības aprūpes finansēšanai. Maksimālo diferencēto NM pirmajā gadā plānots noteikt 620 eiro apmērā, otrajā gadā - 670 eiro, bet trešajā gadā - 720 eiro. IIN 20% likmes piemērošanas slieksni paredzēts noteikt ienākumiem līdz 24 000 eiro gadā, bet lielākiem ienākumiem piemērot 25% likmi.

Ministrija vērš uzmanību, ka, ja par izvērtējumu rodas kādi komentāri vai priekšlikumi, ieinteresētās puses  aicinātas tos izteikt līdz 10. maijam, rakstot uz e-pastu [email protected]. 

Lasiet arī:

• Cik daudz drīkst apēst, nemaksājot papildu nodokļus?
• Nodokļu sekas izsniegtajiem aizdevumiem