Valsts sekretāru sanāksmē 15. novembrī izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (turpmāk – likumprojekts). Tas izstrādāts, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sniegtos priekšlikumus, kā arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.–2021. gadam.

Lai paātrinātu informācijas apriti, kā arī samazinātu monetāro un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu, ar likumprojektu paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus iesniegumus, kas adresēti VID, iesniegs tikai, izmantojot EDS. Saskaņā ar VID statistiku 2017. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām papīra veidā saņemti 117 578 dokumenti.

Par izmaiņām nodokļu maksātāju pienākumos  attiecībā uz izmaiņām deklarāciju iesniegšanas kārtībā, likuma grozījumi paredz arī izmaiņas deklarāciju iesniegšanas kārtībā, pārejot uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē. Saskaņā ar VID sniegto statistiku ik gadu aptuveni 21 % no gada ienākumu nodokļa deklarācijām (turpmāk – GID) tiek iesniegtas papīra dokumenta veidā. Papīra dokumenta veidā saņemto deklarāciju pieņemšana un ievadīšana nodokļu uzskaites sistēmā, datu kvalitātes veikšana, sagatavošana nodošanai nodokļu maksātāju lietu daļai un ievietošanai lietās VID 2017. gadā izmaksāja 2 001 396 EUR.

Ņemot vērā, ka likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ietvertais tiesiskais regulējums nosaka, ka mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā, attiecīgi ir veiktas izmaiņas arī likumā “Par nodokļiem un nodevām", jo likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta otrās daļas 2. punkts šobrīd paredz, ka fiziskā persona, kura ir mikrouzņēmuma darbinieks, iesniedz algas nodokļa grāmatiņu mikrouzņēmumā.

Ar likumprojektu ir paredzēts, ka turpmāk VID, reģistrējot personu, kurai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir pienākums reģistrēties VID kā nodokļu maksātājam, lēmumu par nodokļu maksātāja vai nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrēšanu paziņos publiski pieejamā datu bāzē (reģistrā), par to izdarot attiecīgu ierakstu. Šādas informācijas publiska pieejamība nodrošinās personas–iesniedzēja paļāvību, ka ar ieraksta izdarīšanas brīdi tā var uzsākt savu saimniecisko darbību vai veikt darbību jaunajā režīmā (piemēram, kā samazinātās patentmaksas maksātājs). Tāpat šādas informācijas publiska pieejamība nodrošinās trešo personu interešu aizsardzību, jo arī tās varēs vienkārši un ērtā veidā pārliecināties par konkrētās personas statusu un tiesībām veikt saimniecisko darbību.

Savukārt attiecībā uz lēmumu par izmaiņu veikšanu nodokļu maksātāja reģistrācijas datos, negatīvo lēmumu pieņemšanu (atteikums reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos) ir saglabāta šobrīd esošā kārtība.

Ar likumprojektu tiek noteikts jauns izņēmums, kad informācija par nodokļu maksātāju (juridisku personu) var tikt izpausta bez nodokļu maksātāja piekrišanas, lai tādējādi nodrošinātu, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma prasībām sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Proti, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, VID nodrošinās publiski pieejamu informāciju par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot, ja papildu noteikto maksājumu samaksas termiņš saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmo un 1.³ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

Tā rezultātā sabiedrība varēs pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešā daļa. Tāpat šāda informācijas pieejamība paplašinās iespēju komersantiem izvērtēt riskus, izvēloties potenciālo darījuma partneri.

VID nodrošinās publiski pieejamu informāciju tikai par tiem lēmumiem, kas datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemti pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās, un minētā informācija publiski būs pieejama līdz brīdim, kamēr lēmums savu spēku būs zaudējis, piemēram, nodokļu maksātājam veicot papildus aprēķināto maksājumu samaksu pilnā apmērā.

Likumprojektā iekļautais regulējums paredz, ka gadījumos, kad nodokļu maksātājs pats būs publiski izpaudis informāciju par VID veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem, tajā skaitā par nodokļu maksātāja tiesību ierobežojošiem līdzekļiem, VID būs tiesības presei un citiem masu informācijas līdzekļiem pēc to pieprasījuma vai nodokļu administrācijas iniciatīvas sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāja publiskotajiem faktiem.

Jānorāda, ka šajā gadījumā VID informāciju par konkrēto gadījumu izpaudīs minimālā apjomā, aptverot tikai tādas ziņas, kas attiecas uz nodokļu maksātāja jau publiskoto informāciju, tādējādi nodrošinot, ka sabiedrībai būs iespēja saņemt objektīvu un vispusīgu informāciju par konkrēto gadījumu.