Saeimā 12. septembrī pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", kura mērķis ir precizēt un papildināt revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai novērstu praksē identificētās problēmas jautājumos, kas attiecas uz zvērinātu revidentu profesionālo darbību un tās uzraudzību, kā arī attiecībā uz zvērinātu revidentu kriminālprocesuālo imunitāti. Kā liecina likumprojekta anotācija, saskaņošanas gaitā Latvijas Zvērināto revidentu asociācija (LZRA) neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību un tai ir bijuši daudzi iebildumi šī likumprojekta sakarā. LZRA kategoriski iebilda pret likumprojekta normu, kas paredz no likuma izslēgt 25. panta otro daļu, pamatojot, ka jau pašreiz tiesībaizsardzības iestādes ar formālu pamatojumu dažādās procesa stadijās izsauc revidentus paskaidrojumu vai liecību sniegšanai, taču praksē dominē gadījumi, kad revidentam tiek lūgts skaidrot komersanta gada pārskatus un citus finanšu dokumentus un sniegt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par grāmatvedības un finanšu jautājumiem. LZRA ieskatā likuma 25.panta otrā daļa ir vienīgais instruments zvērinātu revidentu aizsardzībai pret šādu nepamatotu rīcību. LZRA arī vērsa uzmanību, ka anotācijā minētā citu valstu pieredze liecina, ka citur šis jautājums ir regulēts daudz konkrētāk un šaurāk, lai novērstu gadījumus, kad profesijas pārstāvji tiek iesaistīti savstarpējo rēķinu kārtošanā kriminālprocesa ietvaros.

LZRA vērš uzmanību uz to, ka likums jau patlaban dod zvērinātiem revidentiem izņēmuma tiesības sniegt informāciju konkrētu gadījumu izmeklēšanai, taču tas nenozīmē, ka izmeklētājiem jābūt piekļuves tiesībām visu zvērināta revidenta pārējo klientu informācijai, kā arī nav pieļaujama darba dokumentu, tehnisko datu nesēju, datoru un sakaru līdzekļu izņemšana, jo tajos vienmēr būs daudz uz lietu neattiecināma citu klientu konfidenciāla informācija.

Ar grozījumiem likumā vēlas panākt sekojošo

1) zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai būs pienākums sniegt tiesībaizsardzības iestādēm pēc to pieprasījuma revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā iegūto informāciju un revīzijas darba dokumentus izmantošanai, kad tiek veiktas izmeklēšanas darbības lai noskaidrotu, vai notikusi materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došana valsts amatpersonai kukuļa veidā vai arī starpniecība šādu materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanā.

2) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai būs pienākums sniegt ziņas un paskaidrojumus likuma 25.panta trešajā daļā minētajos gadījumos valsts un pašvaldību iestādēm, tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm, citām tiesu sistēmai piederīgām personām vai iestāžu amatpersonām, kurām ir tiesības pieprasīt šādas ziņas un paskaidrojumus, pēc šo iestāžu vai amatpersonu pieprasījuma saņemšanas, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad zvērinātam revidentam ir pienākums sniegt ziņas bez attiecīgo iestāžu vai to amatpersonu pieprasījuma saņemšanas.

3) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai būs obligāts pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību.

4) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz revīzijas pakalpojumus klientam, kurš ir sabiedriskas nozīmes struktūra (SNS), būs pienākums rakstveidā paziņot Finanšu ministrijai, ja zvērināta revidenta ziņojuma sniegšanas klientam termiņš tiks kavēts un kavējums pārsniegs normatīvajos aktos noteikto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņu, norādot kavējuma iemeslu.

5) LZRA disciplinārlietas ierosinās nevis par jebkuru normatīvo aktu pārkāpumu, bet par revīzijas pakalpojumu sniegšanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu.

Precizē gadījumus, kuros būs jāsniedz ziņas un paskaidrojumus par klientu darījumiem

Grozījumi paredz, ka likuma 25.panta trešajā daļā tiek uzskaitīti konkrēti gadījumi, kādos no zvērināta revidenta ir atļauts pieprasīt informāciju un paskaidrojumus, kā arī tiek uzskaitītas personas (valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesībaizsardzības iestādes, citas tiesu sistēmai piederīgas personas vai iestāžu amatpersonas, kurām ir tiesības pieprasīt šādas ziņas un paskaidrojumus), pēc kuru pieprasījuma augstāk minētajos gadījumos saņemšanas zvērinātam revidentam ir pienākums sniegt attiecīgās ziņas un paskaidrojumus.

Likuma 25.panta jaunajā redakcijā tiek saglabāts līdzšinējais nosacījums par to, ka par profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojums, nav uzskatāma zvērināta revidenta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī viņa darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

Ņemot vērā to, ka šobrīd vairākas no likuma 25.panta otrajā daļā iekļautajām normām ir tādas, kas ietver procesuālās darbības, kuras ir tiesīgas veikt tiesībaizsardzības iestādes kriminālprocesa laikā, un kuru piemērošanas kārtību jau šobrīd reglamentē Kriminālprocesa likums (KPL), tas ir, liecinieku nopratināšana, informācijas sistēmu, sakaru līdzekļu, pasta un cita veida korespondences, kā arī dokumentu kontrolēšana, korespondences un dokumentu apskate un izņemšana, vai arī kratīšanas izdarīšana ar mērķi atrast un izņemt korespondenci un dokumentus, tad šīs normas likuma 25.panta jaunajā redakcijā vairs netiek saglabātas.

Taču joprojām tiek saglabāts zvērinātu revidentu neatkarības garants profesionālās darbībai - aizliegums zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedriem, akcionāriem vai dalībniekiem, vadītājam, valdes un padomes (ja padome ir izveidota) locekļiem un citām personām iejaukties zvērināta revidenta profesionālajā darbībā, pieprasīt no zvērināta revidenta ziņas un paskaidrojumus par faktiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, sniedzot revīzijas pakalpojumu, pakļaut zvērinātu revidentu jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar revīzijas pakalpojumu, kuru viņš atbilstoši likumiem sniedz klientam, saukt zvērinātu revidentu pie jebkāda veida atbildības par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņš sniedzis, likumīgi un labā ticībā pildot savu profesionālo pienākumu, kā arī pieprasīt no klienta ziņas par zvērināta revidenta sniegto revīzijas pakalpojuma saturu.

Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, likumā joprojām tiek saglabāta norma (27.panta pirmā daļa), kas paredz konfidencialitātes prasību ievērošanas nosacījumus, t.i., aizliegumu zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju. Tāpat minētajā panta daļā tiek saglabāta norāde par to, ka komercnoslēpumu saturošu informāciju zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tiesīgi atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas konkrētos likumā noteiktajos gadījumos.

Jāziņo par kukuļošanas gadījumiem

Ar likumprojektu ir paredzēts papildināt likuma 33.pantu ar jaunu 3.³ daļu, kas noteic, ka revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā iegūto informāciju un revīzijas darba dokumentus izmantošanai, lai noskaidrotu, vai notikusi materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došana valsts amatpersonai kukuļa veidā vai starpniecība šādu materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanā, zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums sniegt tiesībaizsardzības iestādēm pēc šo iestāžu pieprasījuma.

Obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem būtu jāatsakās uzņemties jebkādu ar revīziju nesaistītu papildu pakalpojumu sniegšanu, klientam, ja tas apdraud viņu neatkarību. Tāpat ir svarīgi, lai revidents vai revīzijas uzņēmums pirms revīzijas uzdevuma akceptēšanas vai turpināšanas, novērtētu, vai ir ievērotas neatkarības prasības, vai nepastāv apdraudējumi viņa neatkarībai attiecībā uz minēto revīzijas klientu.

Likuma 26.pants noteic konkrētus apstākļus, kuros ir apdraudēta zvērināta revidenta neatkarība un objektivitāte (finansiālas saistības un līdzdalība klienta darījumos, klienta vadības funkciju pildīšana, esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar klientu u.c.). Pirms uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus, zvērinātam revidentam ir jāizvērtē, vai nepastāv kāds no šiem apstākļiem, jo tādā gadījumā zvērināts revidents nav tiesīgs uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus. Savukārt, ja šādus apstākļus zvērināts revidents konstatē revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā, tad tie ir jānorāda revīzijas darba dokumentos un jāveic visi pasākumi, lai šos apstākļus novērstu.