Nu jau otro mēnesi Valsts ieņēmumu dienests (VID) piešķir (reizēm nepiešķir) dīkstāves pabalstus. Ministru kabineta noteikumi (nevis VID) stingri nosaka prasības, kurām jāizpildās, lai tiktu apmierināts darba devēja pieteikums darbinieku pabalsta piešķiršanai. Lielāka daļa prasību attiecināma uz darba devējiem, un, ja tās nebija izpildītas, diemžēl cieš darbinieki, kaut gan saprotams, ka tie nevar labot darba devēja neizdarību.

VID veic kontroli uzņēmumos, kuru darbinieki (visi vai daži) atrodas dīkstāvē un saņem dīkstāves pabalstus vai dīkstāves palīdzības pabalstus. Ja valstī ēnu ekonomika samazinās ne pārāk lielos tempos, šāda rīcība droši vien ir pamatota.

Tādēļ tos darba devējus, kuri sniedz VID nepatiesu informāciju par situāciju uzņēmumā, paredzēts sodīt (līdz 1500 eiro).

Protams, normatīvie akti, pēc kuriem vadās VID, arī tiek uzlaboti, ņemot vērā reālos apstākļus.

Iepriekšējās publikācijās (Nr. 4 (460) un Nr. 5 (461), 2020. g.) tika vērsta uzmanība uz tiem faktoriem, kas apriori liedza pabalsta piešķiršanu (MK noteikumu Nr. 165 12. punkts (ar 12 apakšpunktiem) un MK noteikumu Nr. 179 10. punkts (ar 17 apakšpunktiem)). Tātad vērsties VID pēc atbalsta bija iespējams pēc apakšpunktos minēto faktu novēršanas (pārskatu iesniegšanas, parādu nomaksas, vienošanās ar VID par parādu dzēšanu u.tml.).

Savukārt Ministru kabinets pilnveidoja noteikumus Nr. 165 "Noteikumi par Covid–19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Lemjot par dīkstāves pabalsta un (vai) nodokļu brīvdienu piešķiršanu, turpmāk VID salīdzinās uzņēmuma ienākumus 2020. gadā ar ienākumiem 2019. gadā, vai tie samazinājās Covid–19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža. Piemēram, uzņēmums reģistrēts 2019. gada sākumā un tā ieņēmumi dažus mēnešus bija niecīgi, palielinoties uz gada beigām. Iespējama situācija, kad grūti pierādīt ienākuma samazinājumu 2020. gada attiecīgajā mēnesī.

Periodu korekta salīdzināšana

Turpmāk dīkstāves pabalstam un nodokļu parādu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem būs tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības sakarā ar Covid–19 izplatību 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30%, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019. gada 12 mēnešos vai par faktiski nostrādātajiem mēnešiem 2019. gadā.

Atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20%, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem:

• uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10% no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā;
• vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro;
• gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.

Tas nozīmē, ka uzņēmumam laikus jāiesniedz gada pārskats par 2019. gadu.

MK noteikumu sākotnējā variantā bija liegta iespēja darbiniekam saņemt pabalstu, ja darba devējs vai uzņēmuma valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī bija sodīts par pārkāpumiem nodokļu, muitas vai darba tiesisko attiecību jomā. Dīvaina loģika, vai ne? Pēc grozījumiem dīkstāves pabalstu uzņēmuma darbinieks varēs saņemt minētajos gadījumos. Pabalstu nesaņems pats valdes loceklis, kurš ir sodīts par minētajiem pārkāpumiem.

Analoģiski uz pabalstu nevarēja pretendēt personas, kam piešķirta vecuma vai izdienas pensija. Arī šī netaisnība ir labota, tomēr pensijai kopā ar pabalstu nepārsniedzot 700 eiro.

MK noteikumu Nr. 165 svarīgs grozījums: līdz šā gada 30. jūnijam ir pagarināts dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš un dīkstāves pabalstam var pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi.

Turpmāk dīkstāves pabalstus varēs saņemt arī tie, kuri vienlaikus veic saimniecisko darbību, saņemot no tās ienākumus līdz 430 eiro mēnesī, kā arī tie, kuri atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma. Minētie grozījumi stājās spēkā šā gada 9. maijā (MK noteikumi Nr. 269, kas groza MK noteikumus Nr. 165).

Dīkstāves pabalsta aprēķins

Vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski de≠klarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Mikrouzņēmuma (MU) darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto cetur≠ksni, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Zinot, ka MUN maksātājam maksimālā izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt 720 eiro, lielākā pabalsta summa nevarēs pārsniegt 360 eiro. 

Sociālo pabalstu aprēķini

Ņemot vērā, ka sociālie pabalsti, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), atkarīgi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, kuru nosaka par pēdējiem 12 mēnešiem, kā arī dažādus ierobežojumus pabalsta izmaksas termiņiem, 12. maijā valdības sēdē pieņemti grozījumi vairākos MK noteikumos par aprēķinu īpatnībām. Jauna norma attiecināma uz tām personām, kam aprēķina periodā bija piešķirts dīkstāves pabalsts, dīkstāves palīdzības pabalsts vai viņiem turpināja izmaksāt vecāku pabalstu.

Grozījumi skāra MK noteikumus Nr. 270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība", sakarā ar kuriem tiek izmaksāti maternitātes pabalsti, paternitātes pabalsti, vecāku pabalsti, slimības pabalsti un apbedīšanas pabalsti.

Grozījumi skāra MK noteikumus Nr. 866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība".

Grozīti arī MK noteikumi Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība", saskaņā ar kuriem izmaksā slimības pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un apbedīšanas pabalstu sakarā ar apgādnieka nāvi, ko izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Minētajos MK noteikumos, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, no aprēķina perioda izslēdz tās kalendāra dienas, par kurām persona saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības un vecāku pabalsta izmaksas turpinājumu. Tādējādi tiek ievērotas personas intereses un netiek samazināta attiecīgā sociālā pabalsta apmērs.

Bērna kopšanas pabalsts būs lielāks

Grozot MK noteikumus Nr. 1609 "Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību", personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs būs 171 eiro (bija — 42,69 eiro) mēnesī un personām, kurām šajā periodā ir tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tiks izmaksāta vienreizēja piemaksa 150 eiro apmērā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās pabalstu un neizmaksāto starpību (no 2020. gada 12. marta) izmaksās ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Savukārt grozījumi MK noteikumos Nr. 1517 "Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu un piemaksām pie ģimenes valsts pabalsta" paredz vienreizējo piemaksu personām, kuru bērni ar invaliditāti ārkārtējās situācijas laikā jau ir sasnieguši vai sasniegs pilngadību.

Šīs piemaksas izmaksu nodrošinās VSAA, izmaksājot to līdz 30. jūnijam uz tās personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu, uz kuru tiek vai tika izmaksāta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.

Ja VID atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu

Ja uzņēmējs nekvalificējas dīkstāves pabalstam, ir iespējams pieteikties dīkstāves palīdzības pabalstam, par ko plašāk var lasīt Bilancē Nr. 5 (461), 15. lpp., un, protams, MK noteikumos Nr. 236, kas stājās spēkā 2020. gada 30. aprīlī. Vienīgie grozījumi šajos noteikumos attiecas uz dīkstāves pabalsta izmaksas periodu:

Pieteikšana dīkstāves pabalstam

Darba devējam līdz katra mēneša 30. datumam jāiesniedz pieteikums VID EDS, aizpildot tam īpaši izveidoto veidlapu, kuru VID izskata un, ja uzņēmējs atbilst MK noteikumu Nr. 165 prasībām, piecu darba dienu laikā pārskaita pabalstus uz darba devēja iesniegumā norādītajiem darbinieku kontiem. Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informē darba devēju, bet darba devējs — savus darbiniekus.

Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un netiek uzrādīts uzņēmuma grāmatvedībā.

Tiem darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, VSAA piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienā tiek piemērots IIN atvieglojums.

Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar dīkstāves sākumu.

Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.

Redakcija

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada jūnija (462.) numurā