Preču zīmju juridiskai aizsardzībai tiek pievērsta nepelnīti maza vērība. Juridiski instrumenti tiek meklēti tajā brīdī, kad jau kāds cits sāk izmantot sajaucami līdzīgu preču zīmi. No tiesību piemērošanas viedokļa pareizākais scenārijs ir vispirms reģistrēt preču zīmi, pārliecināties, ka attiecīgajās jurisdikcijās preču zīme ir aizsargāta, un tikai tad to sākt izmantot.

Trīs iespējas

Par preču zīmes aizsardzību vajadzētu domāt laikus, vēl pirms produkts tiek radīts un laists tirgū, uzsver Līga Fjodorova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT zvērināta advokāte, Latvijas Republikas patentpilnvarotā preču zīmju jomā un Eiropas Preču zīmju pilnvarotā.

Pastāv vairākas iespējas, ar kādu tiesisko instrumentu palīdzību nodrošināt preču zīmes reģistrāciju. Latvijā nacionālo preču zīmi var reģistrēt Patentu valdē. Savukārt citās jurisdikcijās šo preču zīmi reģistrē attiecīgās valsts kompetentā iestāde. Tas nozīmē, ka preču zīme būs aizsargāta konkrētās valsts teritorijā.

Otra iespēja ir reģistrēt Eiropas Savienības (ES) preču zīmi, ko var izdarīt ES Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Šajā gadījumā ar vienu preču zīmes reģistrāciju tiek panākta preču zīmes aizsardzība visā ES teritorijā.

Trešā iespēja ir izmantot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas piedāvāto kārtību un reģistrēt starptautisku preču zīmi, izvēloties jebkuru no Madrides nolīguma dalībvalstīm, kurās pieprasīt attiecīgās preču zīmes aizsardzību. Tā var būt viena vai vairākas valstis atkarībā no preču zīmes aizsardzības stratēģijas.

Preču zīmju reģistrācija dod iespēju preču zīmi aizsargāt uz desmit gadiem.

Lai nodrošinātu vienotu ES tirgus funkcionēšanu, ES dalībvalstīs nacionālajās tiesībās ir ieviesta direktīva, kas nosaka vienotus principus, ko var reģistrēt par nacionālo preču zīmi. Šie paši principi līdzīgi ir attiecināmi uz ES preču zīmes reģistrāciju. Savukārt, ja preču zīmi plānots reģistrēt ārpus ES, tad ir vērts aplūkot, kādus specifiskus kritērijus vai prasības izvirza citas valstu jurisdikcijas, piemēram, ASV jurisdikcija.

ES izvirzītās prasības

Atbilstoši ES tiesībām, preču zīme var sastāvēt no jebkādiem apzīmējumiem, ja tie atbilst diviem kritērijiem. Pirmais ir atšķirtspēja, kas nozīmē, ka preču zīmei ir jābūt pietiekami specifiskai, oriģinālai, tādai, kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preci vai pakalpojumu no cita komersanta preces vai pakalpojuma. Respektīvi, lai, ieraugot konkrētu preču zīmi, to varētu identificēt ar noteiktu ražotāju un paļauties, ka šo preci, kura ir marķēta ar preču zīmi, ir ražojis konkrētais ražotājs.

Otrs kritērijs ir prasība, ka preču zīmes apzīmējumam ir jābūt attēlotam skaidrā un precīzā veidā, kas ļauj kompetentajām iestādēm un sabiedrībai noteikt skaidru un precīzu to īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmetu.

Preču zīmes visbiežāk un ierastāk redz kā vārdiskus apzīmējumus, kas sastāv no vārdiem, burtiem vai cipariem, dažādām standarta tipogrāfiskajām zīmēm vai to kombinācijām. Figurālās zīmes sastāv no grafiskiem elementiem. Preču zīmē var tikt kombinēti vārdiskie elementi ar grafiskiem elementiem. 

L. Fjodorova tās kvalificēja kā tradicionālās preču zīmes. Bez tām var reģistrēt arī cita veida preču zīmes. Galvenā prasība ir, lai tās atbilstu iepriekš minētajiem diviem specifiskajiem kritērijiem.

Kā precīzi attēlot smaržu

Kompetentās iestādes izskata strīdus par to, vai, piemēram, smarža var tikt attēlota precīzi un nemainīgi. Pastāv bažas, ka pēc desmit gadiem – preču zīmes aizsardzības perioda – smarža, tās paraugs var mainīt savas iezīmes. Tāpēc vēl aizvien nav atrasts juridisks risinājums, lai apmierinātu prasību – smaržu fiksēt nemainīgā un precīzā veidā.

Neskatoties uz minēto, mūsdienās vairs nav strīdu par to, ka par preču zīmi var reģistrēt telpiskas zīmes, preču iesaiņojumu, nestandarta preču formas, novietojuma zīmes, ja to veido īpašais veids, kādā tā novietota uz preces vai pie tās piestiprināta. 

Preču zīmju veidi var būt arī ornamenta zīmes, krāsu zīmes, krāsu kombināciju zīmes. 

Radošas preču zīmes

Var būt arī daudz radošākas preču zīmes, proti, par tām var reģistrēt:

• skaņas preču zīmi, 
• kustību preču zīmi,
• multivides preču zīmi, 
• hologrāfisku preču zīmi.

„Noteikti esat ievērojuši telefonos ieprogrammētus to ražotājam raksturīgus skaņas signālus. Piemēram, Nokia gadījumā ir bijuši dažādi klasisko mūziku fragmenti. Arī slaveno lauvas rēkoņu ASV filmu kompānijas Metro Goldwyn Mayer (MGM) ražoto filmas sākumā. Rēcošais lauva kļuvis ne tikai par šīs kompānijas, bet arī visas Holivudas vizītkarti. Tās visas ir bijušas reģistrētas skaņu preču zīmes,” skaidro L. Fjodorova.

Skaņa ir maz izmantota atpazīšanas iespēja digitālajā vidē. Tas ir mārketinga instruments, kā pakalpojumam vai precei piesaistīt sabiedrības un patērētāju uzmanību, norāda ZAB Cobalt zvērināta advokāte. Protams, skaņai un preču zīmei kopumā attiecībā pret klausītāju ir jābūt komfortablai, viegli uztveramai un patīkamai.

Pastāv arī multivides preču zīmes, kurās kombinē skaņu un vizuālo kustību elementus. Savukārt par hologrāfiskām zīmēm atzīst hologrammas – foto­grāfijas, ko veido un kuras var apskatīt trīs dimensijās. 

Agrāk reģistrētas tiesības

Neskatoties uz plašajām preču zīmju reģistrācijas iespējām, likumdevējam ir jārod balanss ar jau tirgū esošajām agrākām tiesībām, kā arī ir jārespektē citu personu tiesības raksturot, aprakstīt savas preces un pakalpojumus, tāpēc ne uz visiem elementiem ir iespējams iegūt ekskluzīvas tiesības, ko nodrošina preču zīmes reģistrācija. 

Viens no biežākajiem preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatiem ir agrāk reģistrētās tiesības. Tāpēc pirmais solis, izvēloties preču zīmi, būtu pārbaudīt, vai gadījumā nav bijušas agrāk reģistrētas identiskas vai līdzīgas preču zīmes. Ja tādas ir reģistrētas, tad būtu jānoskaidro, cik ļoti sakrīt vai ir līdzīgs preču un pakalpojumu loks, attiecībā uz kuru preču zīmi plānots reģistrēt, salīdzinot ar to preču un pakalpojumu loku, kas tivis aizsargāts ar jau reģistrētu preču zīmi.

Klasiskā formula

Pastāv klasiska formula, kādā tiek vērtēta preču zīmes līdzība, proti, tiek analizēta:

• vizuālā līdzība,
• fonētiskā līdzība,
• konceptuālā (semantiskā) līdzība.

„Pietiek tikai ar vienu līdzības elementu, lai uzskatītu, ka preču zīme ir līdzīga. Piemēram, fonētiskā līdzība. Ja vieninieks būs attēlots grafiski un pretstatīta būs preču zīme, kas ar vārdiskiem elementiem veido ciparu „viens”, tad ir skaidrs, ka ir konstatējama fonētiskā līdzība, un līdz ar to arī preču zīmju līdzība,” skaidro L. Fjodorova. 

Ja līdzība tiek konstatēta arī vizuālajā un konceptuālajā jeb semantiskajā kontekstā, tad līdzības pakāpe ir pat lielāka. 

Papildu preču zīmju līdzībai jāizvērtē agrāk reģistrētās un reģistrācijai iecerētās preču zīmes aptverto preču un pakalpojumu loks. Ja tie ir identiski vai līdzīgi, pastāv bažas, ka vēlāk pieteiktā preču zīme var maldināt par preču vai pakalpojumu izcelsmi, kas savukārt var būt par pamatu uzņēmuma iecerētās preču zīmes reģistrācijas atteikumam.

Nav pietiekami atšķirtspējīga

Otrs biežākais pamats atteikumam reģistrēt preču zīmi ir kompetentās iestādes izvirzītais iebildums par to, ka preču zīme nav pietiekami atšķirtspējīga. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrai apzīmējums tiek uzskatīts par tādu, kas nav atšķirtspējīgs, ja tas ir tikai aprakstošs attiecībā uz precēm un pakalpojumiem vai šādu preču vai pakalpojumu īpašībām. Piemēram, raksturo to kvalitāti, vērtību, izmantošanas mērķi, izcelsmi un cita veida iezīmes. Šīs būtu tās iezīmes, uz kurām kāds konkrēts uzņēmums nedrīkstētu iegūt ekskluzīvās tiesības, ko nodrošina preču zīme. 

Kā piemēru L. Fjodorova rādīja vīnogulāja lapas atveidojumu. Kompetentā iestāde ir uzskatījusi, ka šāds attēls nav uzskatāms par atšķirtspējīgu attiecībā uz preci – vīns. Līdzīgi arī ar govs attēla atveidojumu – tas tiek uzskatīts par tādu, kas nav atšķirtspējīgs piena produktiem.

Vienā no attēliem redzams konfekšu papīrītis. Ir secināts, ka konfekšu ietinamam papīram ir tradicionāla forma, un tirgū ir atrodams liels skaits saldumu, kas ir šādi ietīti.

Zibens bulta attiecībā uz elektroprecēm arī ir atzīta par tādu apzīmējumu, kuram nav atšķirtspējas. 

Tiek uzskatīts, ka tādi vienkārši grafiski elementi kā riņķi, līnijas, taisnstūri, parasti piecstūri patērētāju uztverē nevar tikt asociēti kā preču zīmes. Tādām zīmēm trūkst atšķirtspēja.

Populārie saukļi

Uzmanība pievēršama arī ļoti populāriem saukļiem, kurus mēdz iekļaut preču zīmēs. Piemēram, ar Eko apzīmējot, ka tas ir ekoloģisks produkts; Green – kā videi nekaitīgs; Multi – atsauce uz daudz, vairāk nekā viens; Mega – liels, Premium – augstākā labuma, izcils savā jomā; Plus – ar nozīmi „papildu”. Tipiski ir arī vārdi Super, Ultra vai Universal.

Ar šiem apzīmējumiem ir jābūt uzmanīgiem, tie, visdrīzāk, tiks atzīti par tādiem, kas nav atšķirtspējīgi, un, ja attiecīgajā preču zīmē nav citi pietiekami atšķirtspējīgi elementi, to var atzīt par nereģistrējamu.

Līdzīgi ir arī ar zaļo lapiņu un ziediņu elementiem, radot iespaidu par videi draudzīgu produktu, vai to, ka šo preci raksturo zināma kvalitāte. Šajā gadījumā var saņemt kompetentās iestādes iebildumus par preču zīmes atšķirtspējas trūkumu.

Reklāmas saukļu izmantošana

Līdzīgi ir arī ar pieturzīmēm un piktogrammām. Pēdējās parasti ir apzīmējums, kuru asociē kā informatīvu apzīmējumu vai pamācību kādām precēm, piemēram, tālruņa attēls saistībā ar picu piegādes pakalpojumiem; dakšiņa un nazis saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu; saldējuma attēls, lai norādītu, ka tuvākajā apkārtnē tiek pārdots vēsais kārums. Šīs zīmes, ļoti iespējams, tiktu atzītas par tādām, kurām atšķirtspējas pakāpe nav pietiekama. 

Diskusijas ir arī par sloganu jeb dažādu reklāmas saukļu izmantošanu preču zīmēs. Šajā jautājumā ir bijusi plaša diskusija, pat EST, līdz ar to EST ir izstrādājusi kritērijus, lai norādītu, kas ir jāizvērtē, lai sloganu uzskatītu ne tikai par aicinājumu kaut ko pirkt, bet lai tas atbilstu atšķirtspējas pazīmei, t.i., spējai nodrošināt, ka ar noteikto saukli marķētās preces ir ražojis kāds konkrēts uzņēmums, un tā izcelsme ir saistāma ar kādu konkrētu ražotāju. 

* Piemēri no EUIPO pamatnostādnēm ES preču zīmju izskatīšanai.

Piemēri saukļiem, kad preču zīmei nav atšķirtspējas*:

• MORE THAN JUST A CARD
• DRINK WATER, NOT SUGAR
• DREAM IT, DO IT! 

Grafiskie attēli un preču formas

Preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamati var būt arī apzīmējumi, kas sastāv tikai no formas vai citas iezīmes, kura izriet no pašu preču būtības. Piemēram, nevar reģistrēt grafisko attēlu ar banānu uz precēm ar banāniem. Līdzīgi ir ar jebkuru citu attēlu.

Tāpat nevar reģistrēt preču zīmi, kas sastāv no preču formas vai citas iezīmes, kura ir vajadzīga tehniska efekta iegūšanai. EST bija nonākusi lieta saistībā ar kompānijas Philips reģistrēto preču zīmi – skūšanās aparāta augšējo vizuālo trīsstūra formu ar trīs skūšanās asmenīšiem. Šajā lietā EST vērtēja funkcionālo aspektu un atzina, ka trijstūris ir visefektīvākais risinājums un tāpēc šāda veida preču zīme nebūtu aizsargājama kā reģistrēta preču zīme.

Līdzīgi ir arī ar sadzīves ķīmiji paredzētās pudeles formām vai citām iezīmēm, kuras preces apvelta ar būtisku vērtību. Ir bijuši strīdi, kurā strīda objekts – pudeles vāka snīpītis – nodrošina sadzīves ķīmijas piekļuvi grūti aizsniedzamām virsmām. Protams, tam, kas šo formu ir izgudrojis, ir zināmas priekšrocības, taču tās nevar aizsargāt ar preču zīmes palīdzību, jo tā būs preces forma, kas ir vajadzīga funkcionāla vai tehniska efekta iegūšanai. 

Nedrīkst maldināt

Vēl viena nianse, kas ir jāņem vērā, domājot par preču zīmes elementiem, – tā nedrīkst maldināt sabiedrību, piemēram, attiecībā uz preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi. Ja tiks konstatēta maldināšanas iespēja, tas arī var būt pamats preču zīmes reģistrācijas atteikumam. 

* Piemēri no EUIPO pamatnostādnēm ES preču zīmju izskatīšanai.

Piemēri, kas maldina sabiedrību*:

• LACTOFREE
• THE E–COMMERCE AUTHORITY
• SOLAR
• WILDFLOWER 

Maldina par preču īpašībām

L. Fjodorova minēja vairākus maldināšanas piemērus. Preču zīme Solar sākotnēji bija plānots reģistrēt attiecībā uz datorprogrammām. Savukārt kompetentā iestāde iebilda, norādot, ka patērētāji varētu uzskatīt, ka prece ietver risinājumus, kuru pamatā ir saules enerģija. Taču patiesībā attiecībā uz datorprogrammām šāds risinājums netika piedāvāts.

Līdzīgi ir arī ar preču zīmi Wildflower, kas tika pieteikta reģistrācijai attiecībā uz ziepēm, krēmiem un losjoniem. Reģistrācija tika atteikta, jo produkti nebija gatavoti no dabas iegūtām vielām. Pretējā gadījumā tas patērētājam varētu radīt maldinošu priekšstatu par preču raksturojošām īpašībām.

Preču zīmēs nevajadzētu ietvert maldinošus elementus par to, ka produkts varētu būs saistīts ar kādu oficiālu apstiprinājumu, statusu vai atzīšanu. Ja reģistrācijai kā preču zīme tiek pieteikta īpaša sertifikācijas zīme, jāizvērtē, vai tā nemaldinās potenciālo pircēju, kurš varētu to uztvert kā valsts līmenī notikušu produkta sertifikāciju.

Netīšām var rasties sakritības

Šie nav vienīgie iemesli, lai atzītu preču zīmi par spēkā neesošu un kas var būt par iemeslu preču zīmes reģistrācijas atteikumam. Kompetentai iestādei var rasties vēl daudz citu iebildumu. L. Fjodorovas praksē ir bijis gadījums, kad preču zīmes reģistrāciju atteica, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības normām, norādot, ka preču zīme ir pretēja publiskās kārtības noteikumiem. 

Līdz ar to ir skaidrs, ka preču zīmes radītāja mākslinieciskās izteiksmes brīvība nav absolūta, bez ierobežojumiem. Runa nav tikai par tīšiem provokatīviem apzīmējumiem. Arī netīšām var rasties kādas sakritības. Piemēram, Latvijā ir labi zināms apzīmējums „SS”, ko izmanto interneta sludinājumu publicēšanas vietne. Šādas preču zīmes reģistrācija tika atteikta. Lai gan šī apzīmējuma izcelsme ir saistāma ar „sludinājumu serviss” saīsinātu apzīmējumu, nevis mērķtiecīgu demokrātijas vērtību noniecināšanu, kompetentās iestādes uzskatīja, ka ir sabiedrības daļa, kura neiedziļināsies šajās niansēs, un tādēļ varētu šos burtus uztvert kā pretēji demokrātiskām vērtībām vērstu apzīmējumu.

Kādas ir preču zīmes reģistrācijas izmaksas, kā tās ir salīdzināmas?

Atbilde Par preču zīmes reģistrāciju ir jāmaksā valsts nodeva. Tā atkarīga no tā, cik daudz preču un pakalpojumu klases tiek aptvertas ar attiecīgo reģistrāciju. Ja piesaka Latvijā nacionālo preču zīmes reģistrāciju, tad jārēķinās, ka valsts nodeva par preču zīmes reģistrāciju vienā preču un pakalpojumu klasē būtu 185 eiro (90 eiro par ieteikuma iesniegšanu un 95 eiro par preču zīmes oficiālu publikāciju).  Ja piesaka ES preču zīmi, tad ar vienu reģistrāciju var panākt preču zīmes aizsardzību visās ES dalībvalstīs, un valsts nodeva būtu 850 eiro, aptverot pieteikumu uz vienu preču vai pakalpojumu klasi. Par katru nākamo preču un pakalpojumu klasi ir jāmaksā papildus: pa otro klasi – 50 eiro, bet par trešo un katru nākamo – vēl 150 eiro.

Ko darīt, ja konkurents ir nošpikojis un pirmais paspējis piereģistrēt preču zīmi?

Atbilde Preču zīmes aizsardzībā vadās pēc prioritātes principa – tas, kurš to pirmais ir pieteicis, tam ir prioritāras tiesības lietot šo preču zīmi un iebilst pret sekojošiem šādas pašas vai līdzīgas preču zīmes reģistrācijām. Tajā pašā laikā pastāv pamats apstrīdēt preču zīmes reģistrāciju, ja tā ir pieteikta ar acīmredzamu negodprātīgu nolūku. Tas gan ir jāpierāda, piemēram, ka preču zīmes reģistrācija ir notikusi ar nolūku traucēt konkurenta darbu, ka mērķis ir bijis kaitēt konkurentam, nevis izmantot šo preču zīmi.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada maija (119.) numurā.