0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAPrēmijas iekļaušana vidējā izpeļņā - kur saskatāmas pretrunas regulējumā?

Prēmijas iekļaušana vidējā izpeļņā – kur saskatāmas pretrunas regulējumā?

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Jautājums: 2017. gada 1. novembrī darbinieks atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet jau 6. novembrī viņam iestājās pārejoša darbnespēja, kas turpinājās līdz 2018. gada 7. maijam. No 2018. gada 15. maija ar darbinieku ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu. 2017. gada novembrī darbiniekam bija aprēķināta darba alga par četrām nostrādātām dienām 79,55 eiro, un 2017. gada decembrī bija aprēķināta prēmija (par 2017. gada rezultātiem) 449,95 eiro. Darba devējs vidējo izpeļņu aprēķināja šādi: 79,95 eiro (darba algu) dalīja ar četrām dienām (kad darbinieks bija darbā) un prēmiju 449,95 eiro dalīja ar…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Jautājums: 2017. gada 1. novembrī darbinieks atgriezās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bet jau 6. novembrī viņam iestājās pārejoša darbnespēja, kas turpinājās līdz 2018. gada 7. maijam.

No 2018. gada 15. maija ar darbinieku ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punktu.

2017. gada novembrī darbiniekam bija aprēķināta darba alga par četrām nostrādātām dienām 79,55 eiro, un 2017. gada decembrī bija aprēķināta prēmija (par 2017. gada rezultātiem) 449,95 eiro.

Darba devējs vidējo izpeļņu aprēķināja šādi: 79,95 eiro (darba algu) dalīja ar četrām dienām (kad darbinieks bija darbā) un prēmiju 449,95 eiro dalīja ar 148 dienām sešu mēnešu periodā. Darba devējs par šādu aprēķinu paskaidroja, ka prēmija bija izmaksāta, pieņemot, ka darbinieks būtu nostrādājis veselu gadu, līdz ar to prēmija dalīta ar 148 dienām (piemērojot DL 75. panta 1. daļu).

Darbinieks nepiekrita šādam aprēķinam un iesniedza pieteikumu tiesā. Nedz darba līgumā, nedz darba koplīgumā vidējās izpeļņas aprēķināšana no prēmijām nav atrunāta.

Kā pareizi bija jāveic vidējās izpeļņas aprēķins? Darbinieks uzskata, ka darba algas un prēmijas kopsumma jādala ar četrām darba dienām.

Maija GrebenkoAtbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Stājoties spēkā Darba likumam, vidējā izpeļņa visos gadījumos bija jārēķina no darba samaksas pēdējos sešos mēnešos. Pirmo reizi grozot likumu, no 2003. gada 1. janvāra 75. panta 1. daļā ierakstīts precizējums: «no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām», jo «darba samaksa» (DL 59. pants) ir ievērojami plašāks jēdziens nekā minētais grozījums. Pārējās šā panta daļās arvien minēta darba samaksa, kas mulsina domājošus grāmatvežus. Sākumā jaunais formulējums neizraisīja problēmu, bet pēdējos gados jautājumi par prēmijām tiek saņemti regulāri. Protams, runa ir ar prēmiju iekļaušanu vidējās izpeļņas aprēķinā, turklāt gadījumos, kad tās ir noteiktas par gadu, pusgadu vai ceturksni.

No vienas puses, it kā laba ziņa: darba devēji biežāk izmaksā darbiniekiem atlīdzību par viņu pūlēm sa­sniegt labākus finansiālus rezultātus.

No otras — rodas jautājumi par prēmijas ietekmi uz vidējo izpeļņu. Neviens normatīvais akts nepaskaidro prēmijas iekļaušanu aprēķinā. Savukārt kompetenta institūcija atbildēja, ka Darba likums neregulē darbinieku prēmēšanas jautājumus. Ja uzņēmums vēlas ieviest prēmēšanu, lai izstrādā tās kārtību. Tomēr DL ir teikts, ka prēmija iekļaujama aprēķinā, un viss.

Pretrunas šajā normā saskatāmas ar neapbruņotu aci:

  • ja vidējā izpeļņa nosakāma par pēdējiem sešiem mēnešiem, tad prēmijas summa no aprēķina pazudīs tiem darbiniekiem, kas uz to pretendēs septiņu mēnešu laikā pēc prēmija saņemšanas; tas nav taisnīgi attiecībā pret darbiniekiem;
  • ja darbinieks izmantos atvaļinājumu mēnesī, kad prēmija tiek izmaksāta (vai pirms mēneša, kad prēmiju izmaksās), viņa vidējo izpeļņu prēmijas summa neiespaidos; arī tas nav taisnīgi;
  • jebkuras attaisnotās prombūtnes (biežāk — darbnespēja un atvaļinājumi) apmaksai ņem par pamatu vidējo stundas vai dienas izpeļņu sešu mēnešu ietvaros; savukārt, ja prēmija noteikta (nopelnīta) par iepriekšējā gada rezultātiem, tad tā attiecināma uz kaut kādiem «veciem» divpa­dsmit mēnešiem un tai nav sakara ar pēdējiem sešiem mēnešiem;
  • ja prēmija izmaksāta visam kolektīvam vienlaikus, arī tādam darbiniekam, kas pēdējos sešos mēnešos ir slimojis kādus piecus no tiem, bet strādājis dažas dienas, tad, nosakot dienas vidējo, saskaņā ar DL jāsummē alga un prēmija, dalot rezultātu ar nostrādātajām dienām; dienas vidējā ir nepamatoti fantastiska, un šādu situāciju nevar uzskatīt par normālu; tas nav taisnīgi attiecībā pret darba devēju.

Diemžēl kompetenta iestāde arvien komentē, ka prēmija iekļaujama aprēķinā tieši kopā ar sešos mēnešos aprēķināto algu un piemaksām, kaut arī tajos būtu vien pāris nostrādāto dienu.

Ja darbinieks vērsīsies tiesā, viss būs atkarīgs no tā, cik nopietni tiks ņemti vērā iepriekš minētie argumenti, jo likumam jāaizsargā abu pušu intereses.

Kāds varētu būt risinājums?

Bez likuma grozījumiem (vismaz papildinājumiem) problēmu nav iespējams atrisināt. Dienas vidējai izpeļņai būtu jāsastāv no divām daļām. Viena daļa — dienas vidējā izpeļņa, kas aprēķināta no darba algas un piemaksām, kas nopelnītas pēdējos sešos mēnešos (vai citā DL 75. pantā minētajā periodā). Otra daļa — prēmijas vidējā dienas izpeļņa, ko var noteikt, dalot prēmijas summu ar to nostrādāto dienu skaitu, par kuru prēmija piešķirta. Aprēķinu var veikt, ņemot par pamatu arī nostrādātās stundas, jo tās tik un tā ir norādītas ikmēneša ziņojumos par VSAOI un IIN. Izmantojot šādu metodiku, obligāti jānosaka periods, līdz kuram prēmijas daļa tiks ņemta vērā, nosakot vidējo izpeļņu. Tas ir nepieciešams, lai visi darbinieki paspētu gūt labumu no prēmijas.

Ņemot par pamatu jautājumā minētos skaitļus, aprēķinam jāizskatās šādi:

79,95 / 4 = 19,99 dienas vidējā izpeļņa (no algas)

449,95/ 148 = 3,04 dienas vidējā izpeļņa (no prēmijas)

Dienas vidējā izpeļņa, kura būtu jāizmanto, aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ir 23,03 eiro. Protams, jāņem vērā arī tas, vai darbinieks tika nodarbināts normālo vai nepilnu darba laiku, par ko nav informācijas.

Ja rēķinātu saskaņā ar darbinieka vēlmi, tad dienas vidējā izpeļņa būtu: 132,48 eiro [(449,95 + 79,95) / 4]. Ja šādu vidējo pārrēķinātu uz mēneša algu, jāsecina, ka darbinieks mēnesī pelnītu vairāk nekā 2700 eiro; acīmredzot tā tas nav.

Šajā jautājumā pastāv vēl viena nianse. Pārtraucot darba attiecības, mēdz būt gadījumi, kad darba devējam jāizmaksā arī atlaišanas pabalsts, vismaz vienas vidējās mēneša izpeļņas apmērā.

Saskaņā ar DL 75. panta 3. daļu dienas vidējā izpeļņa jāreizina ar vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos mēnešos (no 121 līdz 130, dalot ar seši). Tad darba devējam būtu jārēķinās ar summu no 2600 līdz 2800 eiro.

Protams, jāņem vērā, kas šeit ir aprakstīts autora viedoklis, nevis rīcības instrukcija, bet jāatceras arī tas, ka nauda neaug kokos un nedrīkst uzvelt šādu slogu darba devējam tikai tāpēc, kad tas, kas šo normu likumā ierakstīja, nedraudzējās ar matemātiku.

NB! Nevajadzētu jebkuru izmaksu (sakarā ar kārtējo jubileju, pēcnācēja dzimšanu, augstskolas pabeigšanu…) saukt par prēmiju.

Lasiet arī: Vidējā izpeļņā nav iekļaujami darba devēja maksājumi darbiniekam uz svētkiem Raksts publicēts žurnāla BILANCE 2019. gada decembra numurā (Nr.456).