0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPrognozējamā neapliekamā minimuma noteikšana 2022. gadā

Prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšana 2022. gadā

Redakcija

Pastāvīgais (visam gadam noteiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 804, kas groza MK noteikumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināšanu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās personas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neapliekamais minimums. Atgādinām, ka algas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšana 2022. gadā
Ilustrācija: © alexdndz – stock.adobe.com

Pastāvīgais (visam gadam noteiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 804, kas groza MK noteikumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināšanu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās personas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neapliekamais minimums. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā dod tiesības grāmatvedim gada laikā piemērot personas ieņēmumiem VID paziņoto prognozēto neapliekamo minimumu. Savukārt saņēmējam ir dotas tiesības minēto minimumu samazināt vai vispār atcelt, ja rodas aizdomas, ka izveidosies ienākuma nodokļa parāds, kuru, beidzoties gadam, VID pieprasīs atmaksāt. Gadās arī tādas situācijas, kad VID rīcībā nonāk informācija, kas liecina par nodokļa maksātāja (fiziskās personas) iespaidīgu apliekamo ieņēmumu, kā rezultātā kļūst skaidrs, ka šai personai neapliekamais minimums nemaz nepienākas. Tad grāmatvedim tiks paziņots, ka iepriekš noteiktais minimums vairs nav spēkā. Minimums mēdz būt atcelts, arī precizējot faktisko ieņēmumu summu (lielāku) tajā periodā, kuru ņem par pamatu progozējamā minimuma noteikšanai.

Ņemot vērā, ka 2022. gadam neapliekamais minimums noteikts atsevišķi pirmajam un otrajam pusgadam, arī prognozētais mēneša neapliekamais minimums tiek aprēķināts diviem periodiem, bet pēc būtības, izmantojot vienu un to pašu grāmatvežiem pazīstamo formulu.

NB! Neskatoties uz to, ka minimums (2100 eiro 2022. gadā) ir noteikts pirmajam pusgadam, tas tiks piemērots (kā arī iepriekš) septiņu pirmo gada mēnešu periodam. 

Šāda kārtība faktiski mazina IIN piemaksas par gadu "risku", jo likumā noteiktais minimums jūlijā pēc gada pārrēķina potenciāli būs lielāks (savukārt IIN — mazāks) un pieaug varbūtība, ka nodoklis par gadu var būt atmaksāts.

Aprēķins 2022. gada pirmajiem mēnešiem

2022. gadā pirmais prognozētais mēneša neapliekamais minimums periodam no 1. janvāra līdz 31. jūlijam (grozījumu 11.1 punkts) tiks aprēķināts šādi:

Pirmo 7 gada mēnešu minimums = (2100 – 0,26923 × (Vid.mēn.fakt. × 6 × 1,06 – 3000)) / 6 

Kā redzam, pirmajiem gada mēnešiem minimuma prognozes formulā visi skaitļi attiecināmi uz pusgadu (uz sešiem mēnešiem) un ir konstanti, izņemot personas vidējos faktiskos mēneša apliekamos ieņēmumus attiecīgajā periodā (šim aprēķinam tas ir periods no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim). 

Lai noteiktu faktiskos mēneša apliekamos ieņēmumus, VID, izmantojot dienestam pieejamo informāciju, to kopsummu dala ar mēnešu skaitu, kuros ieņēmumi gūti (proti, tiek ņemta vērā iespēja, ka ieņēmumi bijuši ne visos 12 mēnešos). Savukārt formulā vidējie ieņēmumi attiecināmi uz pusgadu (reizināti ar seši) un palielināti par 6%, t.i., ņemta vērā ieņēmumu palielināšanas tendence (kas potenciāli samazina iespēju IIN piemaksai par gadu).

Proporcionalitāti prognozētā minumuma samazināšanai nodrošinošs koeficients ir zināmu skaitļu dalījums: 

0,26923 = 2100 / (10 800 – 3000)gadam = 350 / (1800 – 500)mēnesim

(1800 – 500) — diapazons, kurā minimums ir maksimāls (500) un virs kura nav piemērojams (1800).

2022. gadā otro prognozēto mēneša neapliekamo minimumu periodam no 1. augusta līdz 31. decembrim (12.1 punkts) VID nosaka šādi:

Pēdējo 5 gada mēnešu minimums = (3000 – 0,38462 × (Vid.mēn.fakt. × 6 × 1,06 – 3000)) / 6

Arī formulā, kas paredzēta minimuma prognozes noteikšanai, sākot no 1. augusta līdz gada beigām, visi skaitļi attiecināmi uz pusgadu (uz sešiem mēnešiem) un ir konstanti, izņemot personas vidējos faktiskos mēneša apliekamos ieņēmumus attiecīgajā periodā (šim aprēķinam tas ir periods no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. maijam). Faktisko ieņēmumu kopsumma tiek dalīta ar mēnešu skaitu, kuros ieņēmumi gūti (proti, tiek ņemta vērā iespēja, ka ieņēmumi nav bijuši visos 6 mēnešos), bet formulā attiecināmi uz pusgadu (reizināti ar seši) un palielināti par 6%, t.i., ņemta vērā ieņēmumu palielināšanas tendence (kas samazina iespēju IIN piemaksai par gadu).

Proporcionalitāti prognozētā minumuma samazināšanai nodrošinošs koeficients ir zināmu skaitļu dalījums: 

0,38462 = 3000 / (10 800 – 3000)gadam = 500 / (1800 – 500)mēnesim

(1800 – 500) — diapazons, kurā minimums ir maksimāls (500) un virs kura nav piemērojams (1800).

NB! Aprakstītos aprēķinus veic VID, izmantojot dienesta rīcībā esošo informāciju, un paziņo to katram darba devējam un katrai pašnodarbinātajai personai. No informācijas sniedzējiem tiek prasīts savlaicīgi un precīzi sniegt VID ziņas par fizisko personu ieņēmumiem. Ja informācija tiek paziņota dienestam novēloti (vai vispār nav iesniegta) vai tā nav precīza, tad arī grāmatvežiem pēkšņi atnāk EDS paziņojums, ka iepriekš aprēķinātais minimums vairs nav derīgs.

Kādi ieņēmumi ir iekļauti formulā un tiek uzskatīti par faktiskajiem

Nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā visus nodokļa maksātāja attiecīgā aprēķina perioda ienākumus (tai skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), bet neņem vērā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus (izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 2.punktā minēto ienākumu) un saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā samazināto patentmaksu. 

2021. un 2022. gadā neņem vērā arī ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs (pārsvarā tie ir autori). Autoratlīdzības izmaksātājs no minētajiem ieņēmumiem ietur nodokli (25% no summas līdz 25 000 eiro un 40% — no pārsnieguma daļas) un par tiem iesniedz VID paziņojumu ar kodu 1061 (līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 15. datumam). Šāda kārtība būs spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. 

Minētie autori par sevi iesniedz VID īpašu "autora" deklarāciju, jo pastāv varbūtība, ka nodoklis būs jāpiemaksā. 

Savukārt autoratlīdzības saņēmēju ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija (iesniedzot VID paziņojumu ar kodu 1003), tomēr iekļauj faktiskajos ieņēmumos. Šo autoru atlīdzībai ir atļauts piemērot autoru nosacītos izdevumus, piemērojot ienākumam IIN likmi 20%, bet, taksācijas gadam beidzoties un iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, kopsummai tiks piemērota progresīvā ienākuma nodokļa likme (23%, ja ieņēmumi pārsniedz 20 004 eiro).

No kādiem pārskatiem VID iegūst informāciju par ieņēmumiem

Beidzoties 2022. gadam un nosakot diferencēto neapliekamo minimumu, nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu kopējo apmēru periodam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam un periodam no 1. jūlija līdz 31. decembrim nosaka šādi:

  • attiecībā uz Latvijā gūtajiem ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, ņem vērā darba devēja ziņojumā un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja ziņojumā deklarēto informāciju par konkrēto periodu;
  • ienākumu, no kura ienākuma izmaksātājs saskaņā ar likumu Latvijā ietur IIN ienākuma izmaksas vietā un par kuru sniedz paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumā, vai ienākumu, kurš nodokļa maksātājam pašam ir jādeklarē saskaņā ar likumu (piemēram, ienākums no kapitāla pieauguma) taksācijas gada laikā, ņem vērā tajā periodā, kad konkrētais ienākums ir gūts;
  • ienākumus, kurus nodokļa maksātājs deklarē gada ienākumu deklarācijā un no kuriem ienākuma izmaksātājam saskaņā ar likumu Latvijā nav jāietur IIN ienākuma izmaksas vietā (piemēram, ārvalstī gūtais ienākums, ienākums no saimnieciskās darbības, ārvalstī gūtais algota darba ienākums), dala ar divi un ņem vērā proporcionāli katrā periodā;
  • darba alga un citas izmaksas par darbu vai cita veida darbību līdz 2022. gada 30. jūnijam, ja tās izmaksā pēc 2022. gada 30. jūnija, apliekamas ar IIN, piemērojot tādu neapliekamā minimuma apmēru, kāds bija spēkā periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.

Faktiskais gada neapliekamais minimums

Personas faktisko diferencēto neapliekamo minimumu, kas atbilst 2022. gada apliekamo ienākumu kopējam apmēram, VID nosaka atsevišķi pirmajam un otrajam pusgadam, summējot abus rezultātus. Aprēķinā tiek izmantota iepriekš minētā formula, periodam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam un periodam no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Atšķirība tikai tajā, ka formulas mainīgais lielums katrā pusgadā (Vid.mēn.fakt. ◊ 6) ir aizvietots ar faktiski gūto apliekamo ienākuma apmēru, kā arī netiek piemērots palielinošais koeficients (6%), jo tā vairs nav prognoze.

Faktiskais minimums par 2022. gadu:

2100 – 0,26923 × (faktsI – 3000) + 3000 – 0,38462 × (faktsII – 3000)

Protams, faktiskais apliekamais gada ienākums atšķirsies no prognozējamā ienākuma, kas bija noteikts, izmantojot iepriekšējo periodu ienākumus, tādējādi arī faktiskais neapliekamais minimums par gadu var būt gan lielāks, gan mazāks par prognozējamo. No tā arī rodas situācija, kad IIN būtu jāpiemaksā vai — otrādi — VID to atmaksā. 

Maksimālo gada neapliekamo minimumu (2100 + 3000) piemēro, ja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir mazāks vai vienāds ar gada apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (līdz 6000 eiro)1. Ja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs ir robežās no gada apliekamā ienākuma apmēra, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (no 6000), līdz gada apliekamā ienākuma apmēram, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (līdz 21 600 eiro), gada diferencētais neapliekamais minimums, piemērojot iepriekš minēto formulu, pakāpeniski samazinās.

Prognozes un fakta nesakritības iemesls

Visbiežāk faktiskajam apliekamajam ienākumam atbilstoša neapliekamā minimuma nesakritība ar prognozi skaidrojama ar to, ka abos periodos, no kuru ienākumiem bija noteikta prognoze, varētu būt ļoti mazi ienākumi. Šie mazie ienākumi provocēja noteikt lielāku neapliekamo minimumu, kā rezultātā gada laikā tika ieturēts mazāks ienākuma nodoklis. Šo tendenci var iespaidot situācija, ja vienlaikus taksācijas gadā palielinājās saņemamie ienākumi un attiecīgi bija jādomā par minimuma samazināšanu vai atteikšanos no tā.

1 Ja faktiskais apliekamais ienākums abos 2022. gada pusgados tuvojas 3000 (500 × 6), tad izteiksme iekavās (formulā) «tuvojas» nullei un kopējo par gadu neapliekamo minimumu veido 2100 un 3000 eiro.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada janvāra (481.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: