Neizpratne ir par pareizu uzskaiti, nodokļu aprēķiniem u.c. šādā situācijā. SIA, PVN maksātājas, pamatnodarbošanās ir tamborējumu un adījumu dizaina tirdzniecība internetā. Tiek augšupielādēti digitāli PDF faili, piemēram, Etsy platformā, par kuriem pircējs (pārsvarā fiziska persona no visas pasaules) apmaksā caur Paypal vai citām maksāšanas vietnēm un lejupielādē šos failus. Patlaban tiek darīts tā, ka visai ienākošajai naudai tiek rēķināts 21% PVN un maksāts valstij, atskaitot Etsy un citu platformu piemērotās apkalpošanas maksas. Bet kādā gadījumā ir jāreģistrējas MOSS? Un kā ar uzskaiti — vai tiešām katrai fiziskajai personai Ķīnā, ASV, Brazīlijā, kura lejupielādē failu, ir jāraksta rēķins?

Atbilde

Lai noteiktu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī — PVN) piemērošanas kārtību sniegtajiem pakalpojumiem, 

• pirmkārt, jānosaka sniegtā pakalpojuma veids, 
• otrkārt, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) normām jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta, 
• treškārt, jāņem vērā Eiropas Savienībā atsevišķiem darījumu veidiem ieviestie speciālie PVN piemērošanas režīmi.

Tamborējumu un adījumu dizaina tirdzniecība internetā, pamatojoties uz turpmāk minētajiem normatīvo aktu skaidrojumiem, manuprāt, būtu vērtējama kā elektroniski sniegtie pakalpojumi.

Elektroniski sniegtie pakalpojumi

Kā norāda lasītāja savā jautājumā — tiek augšupielādēti digitāli PDF faili ar tamborējumu un adījumu dizainu, piemēram, Etsy platformā, kurus pircējs (pārsvarā fiziskas personas no visas pasaules) pēc pakalpojuma apmaksas lejupielādē savā ierīcē.

PVN likuma 1. panta 4.¹ punktā dota šāda elektroniski sniegto pakalpojumu definīcija:

Elektroniski sniegti pakalpojumi ir Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (turpmāk — regula Nr. 282/2011), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādātā versija), 7. pantā minētie pakalpojumi, tai skaitā:

1. tīmekļa vietņu apkalpošana, tīmekļa resursu nodrošināšana, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma,
2. programmatūras piegāde un atjaunināšana,
3. attēlu, teksta un informācijas piegāde un piekļuves nodrošināšana datubāzēm,
4. mūzikas, filmu un spēļu, tai skaitā laimes spēļu un azartspēļu, piegāde, kā arī politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un ziņu piegāde,
5. tālmācība.

Minētās regulas Nr. 282/2011 7. pants arī paskaidro, ka "elektroniski sniegtie pakalpojumi", kas minēti direktīvā 2006/112/EK, ietver pakalpojumus, kas ir sniegti ar interneta vai elektroniskā tīkla palīdzību un kas pēc savas būtības tiek sniegti pārsvarā automātiski un ar minimālu cilvēka iejaukšanos, un ko nav iespējams nodrošināt bez informācijas tehnoloģijām. Šis paskaidrojums jo īpaši attiecas uz vairākiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ko automātiski ģenerē dators ar interneta vai elektroniskā tīkla starpniecību, reaģējot uz pakalpojuma saņēmēja specifisko datu ievietošanu (7. panta 2. punkta c) apakšpunkts).

Savukārt attēlu, teksta un informācijas piegāde un piekļuves nodrošināšana datubāzēm ir:

• piekļuve ekrāna attēliem vai to lejupielāde; 
• piekļuve fotogrāfijām, attēliem vai ekrānsaudzētājiem vai to lejupielāde; 
• digitalizēts grāmatu un citu elektronisko izdevumu saturs;
• u.c. 

Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu un skaidrojumus, tamborējumu un adījumu dizaina tirdzniecība internetā būtu vērtējama kā elektroniski sniegtie pakalpojumi.

Pakalpojuma sniegšanas vieta 

Kā minēts iepriekš, lai noteiktu konkrētu pakalpojumu sniegšanai PVN piemērošanas kārtību, jānosaka šo pakalpojumu sniegšanas vieta.

PVN likuma 27. panta 1. daļa nosaka, ka elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Šī panta 3. daļa paredz izņēmumu no šīs kārtības, kas nosaka, ka reģistrēts nodokļa maksātājs var uzskatīt, ka elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija, proti, paša komersanta saimnieciskās darbības mītnes vieta, un tam piemērojama PVN 21% standarta likme.

Šo izņēmumu var piemērot tikai tad, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1. pakalpojumu sniedzējs veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī vai, ja neveic saimniecisko darbību, pakalpojumu sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir tikai vienā dalībvalstī;
2. pakalpojumus sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav šīs daļas 1. punktā minētā dalībvalsts, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta;
3. šīs daļas 2. punktā minēto sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro.

Turklāt pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs brīvprātīgi noteikt pakalpojumu sniegšanas vietu saskaņā ar 27. panta 1. daļu, bet tad šī izvēle tam ir saistoša vismaz divus kalendāra gadus.

Tādējādi, ja SIA veic savu saimniecisko darbību tikai Latvijā, turklāt tamborējuma un adījumu dizaina tirdzniecības internetā kopējā vērtība citu ES dalībvalstu personām, kas nav nodokļa maksātājas, iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro, tad tā saviem sniegtajiem pakalpojumiem var piemērot Latvijas PVN 21 procentu likmi. Jāņem gan vērā, ka minētajā summā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu iekļaujama arī preču tālpārdošanas darījumu vērtība, ja vien SIA veic arī šādus darījumus. Ja šī summa pārsniegta, tad SIA būtu jāreģistrējas katrā pakalpojuma saņēmēja mītnes ES dalībvalstī vai jāreģistrējas īpašā nodokļa režīma — savienības režīma piemērošanai. Kā minēju, SIA var izvēlēties reģistrēties minētā īpašā režīma piemērošanai arī brīvprātīgi līdz noteiktās robežsummas sasniegšanai, bet tad tas jāpiemēro vismaz divus kalendāra gadus.

Elektroniski sniegtie pakalpojumi personām, kas nav nodokļa maksātājas un kuru mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta ir trešajā valstī vai trešajā teritorijā, Latvijā ar PVN nav apliekami, jo pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības.

Kā noteikt pakalpojuma saņēmēja mītnes vietu?

Lai noteiktu elektroniski sniegtā pakalpojuma sniegšanas vietu, proti, šī pakalpojuma saņēmēja, kas nav nodokļa maksātājs, mītnes vietu (deklarēto dzīvesvietu vai pastāvīgās uzturēšanās vietu), var izmantot, piemēram, šādus pierādījumus:

• pakalpojumu saņēmēja rēķina adrese; 
• pakalpojumu saņēmēja izmantotās ierīces interneta protokola (IP) adrese vai jebkura cita atrašanās vietas noteikšanas metode; 
• bankas rekvizīti, piemēram, maksāšanai izmantotā bankas konta atrašanās vieta vai bankā norādītā pakalpojumu saņēmēja rēķina adrese; 
• cita komerciāli būtiska informācija. 

Pierādīšanai nepieciešams tikai viens no minētajiem pierādījumiem, ja elektroniski sniegtu pakalpojumu apjoms kārtējā un iepriekšējā kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro. Ja tomēr minētā robežvērtība tiek pārsniegta, tad nepieciešami divi atsevišķi pierādījumi, kas nav savstarpēji pretrunīgi. 

MOSS vai OSS?

No 2021. gada 1. jūlija MOSS režīma tvērums tika paplašināts, pievienojot tam arī cita veida darījumus, proti, cita veida pakalpojumus, kas sniegti personām, kas nav nodokļa maksātājas, un tālpārdošanas darījumus. Līdz ar to mini vienas pieturas aģentūras (MOSS) režīms kļuva par vienas pieturas aģentūras (OSS) režīmu, saglabājot tajā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus. Tādējādi lasītājai, kas uzdeva jautājumu, jāvērtē saistības reģistrēties PVN piemērošanas režīmam, kas noteikts PVN likuma 140.³ pantā "Savienības režīms jeb īpašs nodokļa režīms preču tālpārdošanai Eiropas Savienībā, preču piegādēm dalībvalstī, kuras veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet ne patēriņa dalībvalstī". 

Nodokļa maksātāja pienākumi

PVN likuma 140.³ pants nosaka nodokļa maksātājam, kas reģistrēts savienības režīmam, citu starpā, šādus pienākumus:

• nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem attiecas savienības režīms;
• lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad veikti darījumi;
• izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma iesniegt uzskaiti par katru atsevišķu darījumu veidu.

Tātad SIA, kas sniedz internetā tamborējumu un adījumu dizaina pakalpojumus fiziskām personām visā pasaulē, būtu jānodrošina detalizēta darījumu uzskaite, obligāti atsevišķi nošķirot ES dalībvalstu personām sniegto pakalpojumu vērtību (savienības režīmam) un trešo valstu un trešo teritoriju personām sniegto pakalpojumu vērtību. Jāņem vērā, ka Latvijas personām sniegtie pakalpojumi tiek aplikti ar Latvijas PVN 21 procentu likmi un uzrādīti parastajā PVN deklarācijā, līdz ar to arī šie pakalpojumi būtu atsevišķi jāuzskaita. Visi minētie sniegtie pakalpojumi jāuzskaita vērtībā, par kādu pircēji tos pērk, neatskaitot no tās platformām maksājamo atlīdzību.

Turklāt, ievērojot PVN likuma 128. panta 4. daļu, ja saskaņā ar šā likuma 140.³ pantu pakalpojumu sniedzējs izmanto savienības režīmu, nodokļa rēķins izrakstāms saskaņā ar identifikācijas dalībvalsts (Latvijas) noteikumiem.

Platformu sniegtie pakalpojumi

Vēlos vēl pievērst lasītājas uzmanību tam, ka atbilstoši PVN likuma 19. panta 1. daļai apkalpošanas pakalpojumu, ko SIA saņem no platformām, sniegšanas vieta ir Latvija, proti, pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta. Līdz ar to tie ir apliekami ar PVN Latvijā. SIA būtu jāsaņem nodokļa rēķins, jāaprēķina nodoklis un darījums jāuzrāda attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijā.

Turklāt būtu jāvērtē platformu un SIA noslēgto līgumu nosacījumi, lai noteiktu, vai platforma nebūtu jāuzskata par pakalpojumu sniedzēju, jo ir svarīgi, kā tā iesaistās pakalpojumu sniegšanā, kā vārdā pakalpojumi tiek sniegti, kas nosaka vispārīgus pakalpojumu sniegšanas noteikumus u.c.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada novembra (479.) numurā.