Saeima pieņēmusi 2025. gada valsts budžetu un nākamajiem gadiem paredzēto budžeta ietvaru

Saeima 6. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā ir pieņēma likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Apstiprināts arī 31 budžetu pavadošais likumprojekts. Ņemot vērā ekonomikas izaicinājumus un pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, budžets ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt sabalansētu, ilgtspējīgu un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu finanšu politiku. Galvenā prioritāte ir valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, informē Finanšu ministrija.

“Budžeta veidošanā centāmies sasniegt divus būtiskus stratēģiskos mērķus: nodrošināt pienācīgu finansējumu valsts drošībai – gan iekšējai, gan ārējai, kā arī radīt apstākļus izaugsmei un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Esmu gandarīts, ka sagatavotais budžeta projekts ir ieguvis augstu Eiropas Komisijas novērtējumu kā pilnībā atbilstošs. Jāpiebilst, ka esam vienīgā Baltijas valsts, kas saņēmusi šādu atzinību,” uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par  583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti  5,2 miljardu eiro, bet izdevumi  4,7 miljardu eiro apmērā.

Darbaspēka nodokļu izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus strādājošajiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Izmaiņas vienkāršo nodokļu sistēmu un veicinās privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinās Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī un atstās papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām.

Valdība 2025. gada budžetā ir paredzējusi finanšu resursus, kas pilnā apmērā kompensēs nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 10,4% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto.

Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu un virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā.

Latvijas ekonomikas attīstībai 2025. gadā Eiropas Savienības (ES) fondu, tai skaitā Atveseļošanas fonda investīcijām, budžetā būs pieejami 1,48 miljardi eiro.

ES fondi joprojām ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, kas veido ap 50% no kopējā publiskā finansējuma. Viena no nākamā gada prioritātēm turpinās būt tieši jauno investīciju ātrāka ieplūšana Latvijas ekonomikā.

Valdība izstrādāja 2025. gada budžeta likumprojektu, ievērojot jauno ES fiskālo regulējumu un saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks.

• Darbaspēka nodokļu iecerētā reforma stāsies spēkā no 2025. gada
• Kas labs nodokļu jomā mūs sagaida nākamgad?
• Pēc septiņiem gadiem — jauna reforma!