0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBASaimnieciskās darbības ieņēmumu konts

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts

Valdībā 2021. gada 28. janvārī atbalstīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk — likumprojekts), kuru mērķis ir ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk — SDI) kontu, lai nodokļu maksātājam, kurš ir gatavs atvērt speciālo kontu kredītiestādē un tikai to izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, būtu vienkāršota nodokļu aprēķināšana un iemaksāšana budžetā. Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija, tomēr šis ieviešanas laiks var tikt precizēts, ņemot vērā likumprojekta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts
Foto: © Andrey Popov – stock.adobe.com
Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Laila Kelmere,
Mg.oec.,
praktizējoša grāmatvede,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

Valdībā 2021. gada 28. janvārī atbalstīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk — likumprojekts), kuru mērķis ir ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk — SDI) kontu, lai nodokļu maksātājam, kurš ir gatavs atvērt speciālo kontu kredītiestādē un tikai to izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, būtu vienkāršota nodokļu aprēķināšana un iemaksāšana budžetā. Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija, tomēr šis ieviešanas laiks var tikt precizēts, ņemot vērā likumprojekta virzību Saeimā un laiku, kas nepieciešams VID un kredītiestādēm, lai izstrādātu attiecīgo programmatūru.

2020. gada otrajā pusē, kad bija lielas diskusijas par izmaiņām nodokļos, cita starpā kļuva aktuāls jautājums par SDI — par tādu kontu, kurā saimnieciskās darbības veicējam iemaksā atlīdzību par paveikto darbu un kredītiestāde ietur nodokļu summu un iemaksā budžetā, un ar to samazinot gan prasības grāmatvedības uzskaitei šādā gadījumā, gan atvieglojot nodokļu maksātājam izsekot līdzi, vai laikā un pareizā apmērā ir nomaksāti nodokļi. Ministru kabineta sēdē kultūras ministrs ļoti atbalstīja šo ideju, īpaši akcentējot, ka tas varētu būt labs risinājums radošiem cilvēkiem, piemēram, autoratlīdzību saņēmējiem.

Lai gan Saeimā tie varētu mainīties un likuma grozījumi gala versijā varētu būt citādi, ieskatīsimies grozījumos, kādus ir atbalstījis Ministru kabinets, un pavērtēsim, vai tie varētu atvieglot nodokļu maksātāju, piemēram, pašnodarbināto personu, ikdienu.

Šis būtu risinājums tiem nodokļu maksātājiem, kuri maksātu nodokli no apgrozījuma. Līdzīgi kā tas ir ar mikrouzņēmumu nodokli.

Mērķis šāda risinājuma ieviešanai ir radīt motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazināt administratīvo slogu, ierobežot ēnu ekonomiku, radīt modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku, tādējādi sekmējot mazā biznesa attīstību.

SDI konts un vienkāršotais nodokļa samaksas risinājums

SDI konts ir maksājumu konts, bet nav patērētāja pamatkonts. Tas nozīmē, ka būs jāatver konts, kas ir paredzēts tikai saimnieciskās darbības nodrošināšanai un kuru nodokļu maksātājs izmantos vienkāršotā nodokļa samaksai.

Nodokļu maksātājs par SDI kontu varēs pieteikt kontu, kas atbilst šādiem kritērijiem:

  1. tas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē klasificējams kā maksājumu konts, bet nav patērētāja pamatkonts;
  2. tas atvērts kredītiestādē vai dalībvalsts kredītiestādes filiālē Latvijā, kura saviem klientiem piedāvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta lietošanas pakalpojumu.
Vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu piemēros, lai no saimnieciskās darbības ietvaros gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šādu nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību drīkstēs izmantot tikai tādiem nodokļiem, kuriem tas būs noteikts attiecīgajā nodokļu likumā.

Nodokļu maksātājam, kurš izmantos vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu:

  1. būs pienākums nodrošināt, ka visi ar saimniecisko darbību saistītie ieņēmumi tiek ieskaitīti vai iemaksāti SDI kontā;
  2. ja tas ievēros likumā "Par nodokļiem un nodevām" un konkrētā nodokļa likumā noteiktos vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanas nosacījumus, tad: a) nebūs jāiesniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, b) pašam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa;
  3. neaprēķinās nokavējuma naudu par nodokļa samaksas termiņa kavējumu, ja vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma ietvaros nodoklis nav aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā no nodokļu maksātāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

Vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts mazajiem uzņēmējiem — fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un kam finanšu pratības līmenis ir atšķirīgs, tādējādi risinājums paredz nodokļa aprēķināšanu un iekasēšanu faktiski bez nodokļa maksātāja iesaistes, proti, ka no katras SDI kontā ienākošās transakcijas (t.i., gan SDI kontā ieskaitītajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, gan SDI kontā iemaksātajiem skaidras naudas ieņēmumiem) nodoklis tiks ieturēts uzreiz. Tādējādi nauda, kas paliks SDI kontā, uzreiz būs pieejama nodokļa maksātājam un izmantojama pēc tā ieskatiem.

Kredītiestāde, veicot naudas ieturējumu (rezervējumu), piemēros to nodokļu likmi, kuru būs norādījis Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID). Ja konkrētā nodokļa likums attiecīgajam nodokļu režīmam paredz piemērot dažādas nodokļa likmes, VID kredītiestādei paziņo šim nodokļu režīmam maksimāli piemērojamo nodokļa likmi. Piemēram, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir noteiktas dažādas nodokļu likmes atkarībā no apgrozījuma, tad nodoklis no SDI kontā ienākošās transakcijas vispirms tiks ieturēts atbilstoši maksimālajai likmei.

Savukārt pēc informācijas pārbaudes un korekta nodokļa aprēķināšanas summa, kas rezervēta par daudz, tiks atbrīvota un, vēlākais, divu darba dienu laikā būs pieejama nodokļu maksātājam.

Piemēram, ja konkrētā nodokļa likums paredz, ka apgrozījumam līdz 100 eiro nodokļa likme ir 10%, bet apgrozījumam no 101 eiro nodokļa likme ir 20%, tad šādā situācijā, kad SDI kontā tiks iemaksāti 10 eiro, kredītiestāde rezervēs nodokli 20% (2 eiro) apmērā, bet pēc informācijas saņemšanas no VID par nodokļa apmēru atbrīvos par daudz rezervēto nodokli, t.i., vienu eiro, jo SDI konta lietotājs tālāk varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.

Šāds risinājums izvēlēts, lai vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu ieviestu pēc iespējas vienkāršāku un efektīvāku, kā arī nebūtu jāpiemēro nokavējuma naudas par nodokļu maksājumu samaksas termiņa kavējumu aprēķināšanas un nodokļu maksājumu piedziņas mehānismi, kas radītu ievērojamu slogu VID un nepatīkamas situācijas nodokļu maksātājiem. Ja minētajā piemērā sākotnēji tiktu piemērota mazākā nodokļa likme, bet informācijas apmaiņas procesā vēlāk tiek saņemta informācija, kas pamato, ka piemērojama lielākā nodokļa likme, taču SDI kontā naudas vairs nebūtu, nodokļu maksātājam varētu izveidoties nodokļa parāds. Gadījumos, kad konkrētais nodokļa likums attiecīgajam nodokļa režīmam paredzēs tikai vienu nodokļa likmi, nodoklis šajā gadījumā uzreiz tiks ieturēts korektā apmērā.

Nodokļa apmēru, kas rezervējams un ieskaitāms vienotajā nodokļa kontā, aprēķina, noapaļojot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek noapaļots par vienu uz augšu.

Kā tiks pie SDI konta

Pirms vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanas uzsākšanas nodokļu maksātājam būs jāvēršas kredītiestādē, kas sniedz SDI konta lietošanas pakalpojumu, lai atvērtu kontu vai noskaidrotu, vai esošu kontu ir iespējams izmantot kā SDI kontu. 

Tālāk nodokļu maksātājam būs jāpiesakās VID, iesniedzot iesniegumu, kurā jānorāda SDI konta numurs, kredītiestāde, kura atvērusi šo kontu, un plānotais datums vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma uzsākšanai.

Būtiski, ka nodokļu maksātājs nevar uzsākt SDI konta izmantošanu vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros, pirms nav saņemts apstiprinājums no VID un informācija par datumu, ar kuru šo risinājumu var sākt piemērot SDI kontam.

Lai novērstu gadījumus, ka vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu izmanto nodokļu maksātājs, kuram to nav tiesības izmantot, vai risinājumu vēlas izmantot maksājumu kontam, kas atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem nepiedāvā SDI konta pakalpojumu, likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka VID, pamatojoties uz nodokļu maksātāja iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāja tiesības izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu un saņem kredītiestādes apstiprinājumu, ka atvērtais maksājumu konts var tikt izmantots vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros.

Likumprojektā paredzēts, ka persona, kas vēl nav reģistrēta kā nodokļu maksātāja, iesniegumu vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanai iesniedz vienlaikus ar iesniegumu par reģistrēšanos par konkrētā nodokļa maksātāju.

Savukārt nodokļu maksātājs, kas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā vai VID nodokļu maksātāju reģistrā un vēlas uzsākt vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma piemērošanu, iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms konkrētajā nodokļu likumā noteiktā vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma uzsākšanas brīža.

Šādi atšķirīgi iesniegumu iesniegšanas brīži ir noteikti, jo jaunreģistrēts nodokļu maksātājs vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu var sākt izmantot, tiklīdz ir saņemta informācija no VID par vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma uzsākšanu. Turklāt jaunreģistrēts nodokļu maksātājs saimniecisko darbību uzsāk tad, kad saimnieciskā darbība ir reģistrēta, līdz ar to tam nevar būt iepriekš gūti saimnieciskās darbības ieņēmumi, kuru uzskaitē vai attiecībā uz kuriem nodokļa aprēķināšanā būtu piemērojami citi normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi.

Savukārt jau reģistrētam nodokļu maksātājam konkrētā nodokļa likumā plānots noteikt nosacījumus, kad tas no nodokļa aprēķināšanas un deklarēšanas konkrētajā nodokļa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā var pāriet uz vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanu. 

VID un kredītiestādes (bankas) savstarpējā saziņa

Likumprojektā paredzēts, ka datu apmaiņa starp VID un kredītiestādi notiks elektroniski, tiešsaistes režīmā, arī lai noskaidrotu visu nepieciešamo informāciju SDI konta atvēršanai.

Par nodokļu aprēķināšanu, ieturēšanu un ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā datu apmaiņa notiks sekojoši:

  1. kredītiestāde katru dienu līdz pulksten 12.00 informēs VID par nodokļu maksātāja SDI konta iepriekšējās dienas kredīta apgrozījumu;
  2. VID, saņemot šo informāciju par kredīta apgrozījumu, līdz tās pašas dienas pulksten 24.00 informē attiecīgo kredītiestādi par nodokļa apmēru, kas ieskaitāms vienotajā nodokļa kontā;
  3. tad kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad saņemta VID informācija par nodokļa apmēru: a) nosūta informāciju VID par ieturētā nodokļa apmēru, kas konkrētajā dienā tiks pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā, sadalījumā pa nodokļu maksātājiem; b) ieskaita vienotajā nodokļu kontā nodokli atbilstoši VID sniegtajai informācijai. Kredītiestāde nodokli pārskaita vienā maksājumā kā visu tās klientu nodokļu maksājumu kopsummu, kuri izmanto SDI kontu; c) atbrīvo SDI kontā rezervētos naudas līdzekļus, kuri atbilstoši VID kredītiestādei sniegtajai informācijai pārsniedz nodokļa apmēru, kas konkrētajā dienā ieskaitāms vienotajā nodokļu kontā.

Lai nodrošinātu saņemto nodokļu maksājumu identificēšanu un uzskaiti, kredītiestāde pirms nodokļa maksājuma par attiecīgo dienu pārskaitīšanas vienotajā nodokļu kontā nosūtīs informāciju VID par ieturētā nodokļa apmēru, kas konkrētajā dienā tiks pārskaitīts vienotajā nodokļu kontā, sadalījumā pa nodokļu maksātājiem.

Kļūdaini ieskaitītie maksājumi SDI kontā

Ņemot vērā, ka praksē var veidoties situācijas, kad SDI kontā tiek ieskaitīti kļūdaini (ar saimniecisko darbību nesaistīti) maksājumi, likumprojektā paredzēts, ka nodokļu maksātājam šādā situācijā triju gadu laikā no vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros ieturētā nodokļa ieskaitīšanas vienotajā nodokļu kontā ir tiesības iesniegt VID EDS iesniegumu un pieprasīt nepareizi ieturētā nodokļa atmaksu. 

VID šo iesniegumu izskatīs un veiks nepareizi ieturētā nodokļa atmaksu, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28. panta otrajā daļā noteikto kārtību. 

Nodokļa atmaksa tiks veikta uz nodokļu maksātāja norādīto maksājumu kontu, kas nav SDI konts. 

Nosacījums, ka atmaksa veicama uz kontu, kas nav SDI konts, noteikts, jo, ja atmaksu veiktu uz SDI kontu, tad nodoklis no šī kļūdainā maksājuma vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros tiktu ieturēts atkārtoti (jo tas risinājuma ietvaros tiktu uzskatīts par SDI kontā ieskaitītu ieņēmumu, no kura ieturams nodoklis), turklāt kredītiestādēm nav iespēja izvērtēt, vai maksājums tiešām uzskatāms par kļūdainu. Tādējādi situācijas, kas saistītas ar SDI kontā kļūdaini ieskaitītajiem maksājumiem, būs risināmas nodokļu maksātājam tieši ar VID.

Grāmatvedības kārtošanas prasības

Ministru kabineta 20.03.2007. noteikumos Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 188), jau ir noteikts, ka persona saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus var nereģistrēt Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā, ja tā savu saimniecisko darījumu nodrošināšanai veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, šim nolūkam izmantojot atsevišķu maksājumu kontu, kas ir atvērts kredītiestādē jeb bankā. Šādā gadījumā visi nepieciešamie dati par šīs personas saimnieciskajiem darījumiem, lai fiksētu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamos datus, tiek iegūti, pamatojoties uz kredītiestādes (bankas) izsniegtajiem konta izrakstiem.

Pēc likumprojektā noteiktā regulējuma par vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu stāšanās spēkā būs jāveic attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr. 188, lai noteiktu nodokļu maksātājam, kas būs izvēlējies izmantot SDI kontu, atvieglotus nosacījumus grāmatvedības kārtošanā, atbrīvojot to no Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla kārtošanas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, gadījumā, ja šis nodokļa maksātājs veiks skaidras naudas norēķinus, tiks noteikts viņam pienākums skaidras naudas darījumus reģistrēt sarakstā brīvā formā.

Vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma piemērošanas laikā nodokļu maksātājam var veidoties situācijas, kad tam var rasties pienākums nodokli aprēķināt, deklarēt un maksāt konkrētā nodokļa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā par pārskata periodu (ārpus vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma), tādējādi likumprojektā paredzēts, ka nodokļu maksātājs aprēķina, deklarē un maksā konkrētā nodokļa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā, ja iestājas vismaz viens no šādiem gadījumiem:

  1. nodokļu maksātājs zaudē tiesības izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu;
  2. ir apturēta SDI konta darbība;
  3. nodokļu maksātājs izbeidz vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma piemērošanu.

Situācijā, kad nodokļu maksātājam rodas pienākums nodokli aprēķināt, deklarēt un maksāt konkrētā nodokļa likumā noteiktajā vispārējā kārtībā, likumprojektā noteikts, ka VID ir pienākums EDS nodrošināt nodokļu maksātājam nodokļa deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamo informāciju par SDI konta kredīta apgrozījumu un nodokli, kas samaksāts, izmantojot SDI kontu.

Darījumi ar skaidru naudu un kvītis

Tiek plānots, ka grozījumi būtu jāveic arī Ministru kabineta 11.02.2014. noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 96).

Šajos noteikumos ir noteikti gadījumi, kad nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas, darījumu apliecinot ar šo noteikumu 71. punktā minētajā kārtībā noformētu reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma.

Tas nozīmē, ka nodokļu maksātājam, kas izmantos vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, saņemot samaksu skaidrā naudā, darījumu partnerim būs jāiesniedz VID reģistrēta kvīts (ja darījumu partneris to pieprasīs) un attiecīgi vienu reizi ceturksnī būs jāsniedz VID informatīvā deklarācija par VID reģistrēto kvīšu izlietojumu. 

Viens no mērķiem SDI konta ieviešanai ir vienkāršot grāmatvedības uzskaiti un deklarāciju iesniegšanu VID, tāpēc MK noteikumos Nr. 96 plānots noteikt izņēmumu, ka vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantotāji, saņemot samaksu skaidrā naudā, pēc darījumu partnera pieprasījuma izsniedz VID reģistrētu kvīti, bet atskaiti par kvīšu izlietojumu gatavo vienu reizi gadā, nevis, kā to paredz MK noteikumi Nr. 96, vienu reizi ceturksnī.

Sākotnēji ir plānots, ka vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papildus likumprojektam (vienotā likumprojektu paketē) tiks virzīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu.

Lai varētu ieviest SDI kontu, būs grozījumi arī Kredītiestāžu likumā un Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kā arī citos normatīvajos aktos, piemēram, MK noteikumos Nr. 188 un Nr. 96.

Lai ieviestu vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu — SDI kontu, VID un kredītiestādēm ir nepieciešams izstrādāt attiecīgu programmatūru un pielāgot informācijas sistēmas, t.sk. informācijas apmaiņas nodrošināšanai. Saskaņā ar veiktajām aplēsēm SDI konta ieviešanas izmaksas kredītiestādei vidēji varētu būt ap 50 000 eiro, bet no valsts puses — lai nodrošinātu SDI konta ieviešanu un ar to saistīto izmaiņu veikšanu VID informācijas sistēmās, izmaksas tiks segtas Finanšu ministrijas (VID) budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" 2021. gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un aplēsti 799 991 eiro apmērā.

Ja nodokļu likme netiks paaugstināta tiem nodokļu maksātājiem, kuri izmantos SDI kontu, tad tas varētu būt labs un ērts risinājums, un domāju, ka daudziem nodokļu maksātājiem patiks.

Vienīgi, iepazīstoties dziļāk ar to, cik daudz normatīvajos aktos vēl būtu jāveic grozījumi, ir mazliet šaubas, vai SDI kontu, kaut vai sākumā attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa nomaksu, sagaidīsim 2021. gada jūlijā.

Pirmais solis uz to ir sperts — 2021. gada 11. februārī Ministru kabinetā izskatīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšanā un maksāšanā izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu un nesniegt mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa samaksai nepiemērot vispārējo šī nodokļa samaksas kārtību, ja ievēroti šādi nosacījumi:

  1. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ievēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktos nosacījumus par vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma izmantošanu;
  2. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu dienā, kad tas piesakās izmantot vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu;
  3. laikposmā, kamēr mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs izmanto vienkāršoto nodokļa samaksas risinājumu, visi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā un uzrādīti saimnieciskās darbības ieņēmumu konta kredīta apgrozījumā;
  4. mikrouzņēmums kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

Vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums nebūs piemērojams nodokļa maksātājam, kas grāmatvedības uzskaiti kārto divkāršā ieraksta sistēmā, jo minētā grāmatvedības uzskaite tiek kārtota pēc uzkrāšanas principa, t.i., darījumi un citi notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas, nevis tikai tad, kad tiek saņemta nauda vai tās ekvivalenti. Savukārt vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums paredz, ka ieņēmumus atzīst tad, kad tie ieskaitīti vai iemaksāti SDI kontā.

Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: