Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ik dienas tiek fiksēti ap 1000 dažādu notikumu — komersantiem aptur saimniecisko darbību, uzsāk likvidācijas procesu, ierosina vai uzsāk maksātnespējas procesu, tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz personām, kas pakļautas sankcijām utt. Liels izaicinājums jebkuram uzņēmējam šobrīd ir dinamiskā uzņēmējdarbības vide gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi sadarbības partneru darbībai.

Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas atkalizmantotājs, SIA Lursoft IT seminārā «Problēmklienti. Kā pamanīt signālus, pirms tiek zaudēta nauda» pārdošanas daļas vadītāja Līga Lūse–Zambare uzsvēra, ka ilgtermiņa attiecības ar klientiem un sadarbības partneriem ir viens no jebkura uzņēmuma lielajiem dārgumiem. Vislabāk naudas plūsmai ir tādi klienti, ar kuriem veidojas ilgtermiņa attiecības vai regulāra sadarbība. Vēl viens svarīgs aspekts ir savlaicīga pakalpojumu un preču apmaksa.

Regulāra klientu datu portfeļa aktualizācija

Liels izaicinājums jebkuram uzņēmējam šobrīd ir dinamiskā uzņēmējdarbības vide gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī — mainās patērētāju paradumi, kara rezultātā izraisījusies enerģijas krīze u.c. Jebkādi lielie satricinājumi un izmaiņas globālajā tirgū ietekmē ikvienu.

Pasākumi, kurus var veikt, lai pasargātos no problēmklientiem, ir regulāra klientu datu portfeļa aktualizācija. Nevar paļauties uz to, ka tāda situācija, kāda ar klientu bija vakar, būs arī šodien. Noteikti svarīgi ir segmentēt esošos klientus, lai noteiktu dažādus riska līmeņus, kā arī jaunu vai potenciālo klientu rūpīga izpēte. Nepieciešama ir nepārtraukta klientu dažādu risku uzraudzība.

Vairākas pārbaudes

Attiecībā uz klientu ir veicamas vairākas pārbaudes. Pirmkārt, tā ir maksātspēja, dati, kas ļauj novērtēt, kā strādāt ar šo uzņēmumu — vai priekšapmaksā vai pēcapmaksā, cik ilgu pēcapmaksu paredzēt u.c.

Katrs klients neatkarīgi no darījuma summa un riska līmeņa ir jāpārbauda sankciju sarakstos. Tas ir jādara gan par fiziskām, gan juridiskām personām.

Tad, kad notiek līguma slēgšana, ir nepieciešams iegūt datus un pārliecināties, ka uzņēmuma amatpersonas, kas parakstīs līgumu vai sadarbības vienošanos, ir paraksttiesīgas. Ir arī jāpārbauda, vai ir derīga pilnvara, vai to ir izdevusi persona, kurai ir tiesības to izdod.

Ja darbojaties biznesā, kurā ir nepieciešamas kādas īpašas licences, piemēram, darījumi ar akcīzes precēm, ir jāpārbauda, vai ir atbilstoša licence un kāds ir tās derīguma termiņš.

Risku uzraudzība

Ir svarīga nepārtraukta klientu, arī ilggadējo sadarbības partneru, dažādu risku uzraudzība. Tā īstenojama vairākos līmeņos. Pirmkārt, svarīgas ir uzņēmuma datu izmaiņas — nosaukuma, juridiskās adreses, pievienotās vērtības nodokļa statusa maiņas savlaicīga aktualizācija grāmatvedības sistēmās.

Sākumā šķiet, ka nav tik svarīgi nomainīt nosaukumu rēķinā, bet jebkuras izmaiņas nozīmē to, ka būs jāvelta vairāk laika, lai novērstu nepilnības — viena rēķina izrakstīšana aizņems divtik laika.

Svarīga maksātspēja

Viens no lielajiem jautājumiem ir izmaiņas, kas skar uzņēmuma maksātspēju. Ja klienta uzraudzības procesā spēj laikus identificēt pārmaiņas, kas ietekmēs klienta maksātspēju, tad savlaicīgi var mainīt un pārskatīt sadarbības nosacījumus, tādējādi jau laikus novēršot riskus nesaņemt sev pienākošo atlīdzību.

Svarīgi ir pasākumi, kas ierobežo uzņēmuma darbību — saimnieciskās darbības apturēšana, darbības izbeigšana utt. Uz šiem pasākumiem ir jāreaģē nekavējoties.

Sankciju riski

Vēl viens svarīgs aspekts ir sankciju risku izmaiņas. Ņemot vērā, cik daudz personas tiek iekļautas gan Eiropas Savienības (ES), gan ASV sankciju sarakstos, ir ļoti svarīgi sekot līdzi jau pārbaudītiem klientiem — vai ar tiem saistītie uzņēmumi vai fiziskās personas ir iekļautas sankciju sarakstos. Pērn vairāk nekā 4500 dažādu izmaiņu tika veiktas ES, kā arī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja un ANO sankciju sarakstos.

Savlaicīga sankciju riska pamanīšana nodrošina to, ka būs iespējams laikus pieņemt lēmumu, vai tālāk strādāt ar šo klientu. Jebkura sankciju pārkāpšana uzņēmumam maksās daudz — var tikt piespriesti gan naudas sodi, gan arī var iestāties kriminālatbildība.

Darījuma vērtība

Klientu portfeli lielākoties segmentē pēc darījumu vērtības. Bet jāatceras, ka riskus rada kā lielie, tā mazie klienti.

Ja ir mazāka darījuma summa un klients nenorēķinās, tas nerada tik lielus finansiālus zaudējumus, kā būtu tad, ja nenorēķinās kāds no lielajiem klientiem. Taču, ja nenorēķinās daudzi mazie klienti, tas summāri arī var būt daudz. Taču, neskatoties uz to, ka darījuma summas var būt mazas, tāpat ir jāvelta resursi finanšu līdzekļu piedzīšanai, sekošanai līdzi nenomaksātajiem rēķiniem.

Klientus var segmentēt arī atbilstoši finanšu rādītājiem, nozarei, dažādiem papildu riska faktoriem, piemēram, vai uzņēmums pieder Latvijas rezidentiem, vai īpašnieki nāk no citām valstīm, cik riskanta ir šī valsts.

Aktīvi 180 000 uzņēmumi

Šobrīd aktīvi Latvijā ir 180 000 uzņēmumi. Vairums — 130 000 — no tiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). 

Lielākā daļa komersantu ir dibināti pēdējo desmit gadu laikā. 34,5% aktīvo uzņēmumu dibināti pirms pieciem vai mazāk gadiem. Visbiežāk SIA tiek likvidēti trīs līdz sešu gadus pēc dibināšanas.

Ar zaudējumiem 2021. gadā strādājuši 45,4% Latvijas uzņēmumu, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2020. gadā.

Daudziem Latvijas uzņēmumiem neizdodas strādāt ar peļņu. Ne vienmēr izdodas strādāt tikai ar veiksmīgiem uzņēmumiem, tāpēc ir būtiski sekot līdzi klientu darbībai.

Svarīga ir nozare

2022. gadā no Komercreģistra un Uzņēmumu reģistra kopā izslēgti 10 959 uzņēmumi, no tiem 89,5% — SIA.

Nozīmīga ir arī nozare, kurā strādā uzņēmumi. Zinot, kurā nozarē ir visvairāk likvidētie uzņēmumi, šīm jomām var pievērst vairāk uzmanības, nekā tām, kas ir samērā stabilas.

Nozares, kurās 2022. gadā visvairāk likvidēti uzņēmumi:

• mazumtirdzniecība — 1227;
• vairumtirdzniecība — 835;
• operācijas ar nekustamo īpašumu — 593;
• specializētie būvdarbi — 588;
• sauszemes un cauruļvadu transports — 486;
• augkopība un lopkopība — 436;
• ēdināšanas pakalpojumi — 398;
• ēku būvniecība — 358;
• datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības — 350;
• automobiļu un motociklu tirdzniecība un remonts — 348.

Viszemākā rentabilitāte

Nozares ar viszemāko rentabilitāti ir māksla, izklaide un atpūta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, elektroenerģijas un gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.

Ir nozares, kurās rentabilitāte ir ap nulli, piemēram, operācijas ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas darbības, būvniecība.

Savukārt nozares ar augstāko rentabilitāti, ir veselība un sociālā aprūpe, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, transporta un uzglabāšanas nozare, apstrādes rūpniecība, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde.

Negatīvs pašu kapitāls

Svarīgas ir trīs finanšu rādītāju pazīmes:

• ilgstoši negatīvs pašu kapitāls;
• ilgstoši negatīva bruto peļņa;
• likviditātes koeficients pret nozari.

Pirms kāda laika Lursoft veica vērienīgu pētījumu, apskatot Latvijas uzņēmumu finanšu datus vairāku gadu garumā. Viens no secinājumiem: ja uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls ilgāk nekā trīs gadus pēc kārtas, tad ir visai liels risks, ka uzņēmumam tiks apturēta saimnieciskā darbība (6,39%).

Uzņēmumiem 9,8% gadījumu ir uzlikti dažādi nodrošinājumi, piemēram, aizliegums veikt pārreģistrāciju, kuru fiksē Uzņēmumu reģistrs. Arī likvidēto uzņēmumu skaitā — 23,6% — ir bijušas kompānijas, kurām pašu kapitāls bija negatīvs.

Tiem uzņēmumiem, kuriem negatīvs pašu kapitāls bija ilgāk nekā trīs gadus pēc kārtas, ierosināti arī maksātnespējas procesi (9,94%) un tiesiskās aizsardzības procesi (0,18%).

Lursoft 2022. gada novembrī veica pētījumu par negatīvu pašu kapitālu trīs gadus pēc kārtas (2019.–2021. gads) uzņēmumu grupās, kurās ir bijis noteikts apgrozījums 2019., 2020. un 2021. gadā. Lursoft secināja: Pusei uzņēmumu, kuriem trīs gadu periodā bija nulle eiro apgrozījums, bija arī negatīvs pašu kapitāls.

Arī 14% kompāniju, kurām apgrozījums ir no 40 000 līdz 500 000 eiro, pašu kapitāls trīs gadus pēc kārtas bija negatīvs. Tātad vairāk nekā katrs desmitais uzņēmums ir ar paaugstinātu risku, iespējams, ar kādām naudas plūsmas problēmām ilgstošā laika periodā.

Negatīva bruto peļņa

Negatīva bruto peļņa trīs gadus pēc kārtas ir vēl viens rādītājs, kam pievērst uzmanību, un noteikti šādi klienti būtu jāliek īpaši pieskatāmo groziņā. Šādiem uzņēmumiem 4,19% gadījumu ir apturēta saimnieciskā darbība, 16,4% gadījumu ir likvidēti, bet dažādi nodrošinājumi ir piemēroti 7,6% gadījumu. 

Bruto peļņu var apskatīt, atverot gada pārskatā jebkura uzņēmuma peļņas/zaudējumu aprēķinu.

Likviditātes koeficients

Likviditātes koeficients ir viens no klasiskajiem koeficientiem finanšu analīzē, kuram būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Šo koeficientu nevar skatīt atrauti no nozares, jo katras jomas specifika ietekmē tā aprēķināšanu. Šo rādītāju ir iespējams atrast Lursoft datu bāzē, atverot uzņēmuma finanšu analīzi. 

Pētījums parādīja, ka tie uzņēmumi, kuriem likviditātes koeficients trīs gadus pēc kārtas bija par 25% sliktāks nekā vidēji nozarei, pastāv paaugstināti riski likvidēties (16,4%), tiem var tikt uzlikti dažādi nodrošinājumi (7,6%) vai tiek apturēta saimnieciskā darbība (4,19%). Šādiem komersantiem ir fiksēti maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesi.

Nav valdes

Dažas riska pazīmes var ieraudzīt nevis uzņēmuma finanšu pārskatos un gada analīzēs, bet kompānijas pamatdatos. Slēdzot līgumu, ir jāskatās, kas ir uzņēmuma amatpersonas un īpašnieki. Ir trīs pazīmes, kas ir jāņem vērā sadarbībā ar jebkuru uzņēmumu:

• ilgstoša amatpersonu neesamība valdē;
• uzņēmuma īpašnieks (juridiskā persona) ir likvidēts;
• uzņēmums ir pats savu daļu īpašnieks.

2022. gada jūnijā veiktā pētījuma dati liecina, ka 2043 uzņēmumiem vairāk nekā trīs mēnešus nav valdes. Lielākā daļa — 22% — no tiem darbojas tirdzniecības nozarē, bet 13% — būvniecībā.

Likvidācijas procedūra

Kādēļ likvidācijas procedūra ir riska faktors? Komerclikuma 314.¹ pants nosaka, ka uzņēmuma darbību var izbeigt, pamatojoties uz Uzņēmuma reģistra lēmumu, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

Uzņēmumu reģistra iniciēta komercsabiedrības darbības izbeigšana ir viens no riska faktoriem sadarbībā ar šādu uzņēmumu.

Kā notiek likvidācijas procedūra? Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par komersanta darbības izbeigšanu — reģistrā tas tiek ierakstīts. ar publikācijas starpniecību tiek aicināts 30 dienu laikā pieteikties likvidācijas procesā iesaistītās personas. Ja tās piesakās, sākas likvidācijas process.

Likvidācijas procesa laikā tiek apzināti kreditori. Tas nozīmē: ja uzņēmums ir palicis parādā, kreditoram ir iespēja saņemt negūto atlīdzību. Ja neviena persona likvidācijas procesā nepiesakās, uzņēmums tiek izslēgts no Komercreģistra bez likvidācijas procesa. Tas nozīmē, ka nav iespējas no parādnieka atgūt ieguldītos līdzekļus jeb nesamaksāto summu. Šis process notiek salīdzinoši ātri — divu, trīs mēnešu laikā. Tātad no uzņēmuma, kas ir darbojies līdz šim un brīža, kad tas ir izslēgts no Komercreģistra, paiet ļoti maz laika. Kreditori to var palaist garām un zaudēt līdzekļus.

Uzņēmuma darbības izbeigšanas iemesls var būt arī patieso labuma guvēju neatklāšana, kā arī tad, ja uzņēmums neatrodas uzrādītajā juridiskajā adresē. 

Likvidēts īpašnieks

Latvijā ir daudz uzņēmumu, kuru kapitāldaļu turētāji ir fiziskas personas, bet netrūkst arī tādu, kuri pieder juridiskām personām. 2022. gada oktobra Lursoft pētījuma dati liecina, ka 6960 uzņēmumiem vismaz 50% kapitāldaļu turētājs ir juridiska persona. No šiem uzņēmumiem 3,25% ir likvidēts īpašnieks.

Daudzu uzņēmumu veiksmīgas darbības pamatā ir to īpašnieku iesaiste biznesā. Ja uzņēmumi pieder juridiskām personām, kuras vairs neeksistē, tas ir riska faktors sadarbības partneriem, un Uzņēmumu reģistram tas būtu jāfiksē.

Uzņēmuma darbību būtiski var ietekmēt saistīto personu, tajā skaitā saistīto uzņēmumu, darbības izbeigšana, apturēšana vai arī gadījumi, kad tas atrodas likvidācijas procesā, vai arī tas jau ir likvidēts.

Pieder pats sev

Vēl viena interesanta biznesa parādība Latvijā ir tā, ka uzņēmums mēdz piederēt pats sev. 2022. gada oktobrī veiktajā Lursoft pētījumā secināts, ka ir 191 uzņēmums, kas ilgāk nekā vienu gadu ir pats savu kapitāldaļu turētājs. 37% no šiem uzņēmumiem pieder visas savas kapitāldaļas.

Komerclikums nosaka, ka uzņēmumam savas iegūtās daļa jāatsavina gada laikā no iegūšanas dienas, bet, ja tas netiek izdarīts, uzņēmumam jāveic pamatkapitāla samazināšana. Gadījumos, ja tā ir vienīgā juridiskā persona, kura jau ir likvidēta, tas nav iespējams. Pēc būtības Uzņēmumu reģistram pēc šī termiņa būtu jālemj par šādu uzņēmumu darbības izbeigšanu. Šādi gadījumi lielākoties rodas, uzņēmumiem reorganizējoties.

Svarīgākās pazīmes, slēdzot jaunus līgumus

Slēdzot jaunus līgumus, klientu izpētes procesā svarīgas ir šādas pazīmes:

• nodrošinājumi;
• aktīvas tiesvedības;
• izlietotas komercķīlas tiesības;
• kavēts gada pārskata iesniegšanas termiņš;
• nodokļu parādu esamība un tā dinamika;
• informācija par kavētiem maksājumiem citiem kreditoriem.

Parasti nodrošinājums ir aizliegums rīkoties ar kompānijas kapitāldaļām vai arī izdarīt izmaiņas komercķīlās, valdē. Šādas izmaiņas var piemērot Valsts ieņēmumu dienests (VID), dažādas tiesībsargājošās iestādes un zvērināti tiesu izpildītāji.

Nereti kā riska faktori tiek uztverti nodrošinājumi, kas ir uzlikti pašam uzņēmumam. Taču L. Lūse–Zambare aicina šo jautājumu skatīt plašāk un ņemt vērā nodrošinājumus, kurus uzliek kapitāldaļu turētājiem.

Ja nodrošinājums ir uzlikts kapitāldalu turētājam (visbiežāk no zvērinātu tiesu izpildītāju puses), tas nozīmē, ka personai ir nesegtas saistības, un kapitāldaļas ir īpašums, kuru pie parādu piedziņas var izsolīt.

Jāpievērš uzmanība arī nodrošinājumiem, kurus ir uzlikušas tiesībsargājošās iestādes. 

VID lielākoties uzliek nodrošinājumu tad, ja ir nodokļu parāds. Reizēm VID, veicot lielus auditus, mēdz uzlikt nodrošinājumu, lai pārliecinātos, ka atbildīgās personas jeb valdes locekļi audita laikā nemēģinās izvairīties no atbildības.

Tiesvedības

Tiesvedības ir viena no pazīmēm, kuru var skatīties maksātnespējas risku kontekstā, jo tā var ietekmēt uzņēmumu arī finansiāli. Īpaši svarīgas ir tiesvedības sadarbības partnerim gan kā atbildētājam, gan kā prasītājam. Vajadzētu pievērst uzmanību arī lietas būtībai — vai tiesvedība skar parādu piedziņu, lēmuma apstrīdēšanu utt.

Izlietotas komercķīlas tiesības

Komercķīlas ieraksts norāda uz saistību esamību, taču ne uz to neizpildi. Nodrošinātā prasījuma maksimālā summa nav parādsaistību apjoms. Tā ir summa, kura ietver gan saistības, gan visas iespējamās papildu izmaksas, kas varētu rasties komercķīlas ņēmējam tiesību izlietošanas gadījumā.

Nav gada pārskata

Vēl viens faktors, kas ir jāņem vērā, ir laikus neiesniegts uzņēmuma gada pārskats. Tā savlaicīga iesniegšana norāda, ka komersants pilda tam uzliktos pienākumus. 

Lursoft pētījumā tika konstatēts: ja uzņēmums neiesniedz gada pārskatu vairāk nekā 18 mēnešus, ir liels risks, ka komersantam apturēs saimniecisko darbību (30,5%), tiks uzlikti nodrošinājumi (40,1%), uzņēmumi tiks likvidēti (66,7%), vai arī ir liels maksātnespējas risks (6,69%).

Nodokļu parādi

Nodokļu parādi savukārt norāda uz to, ka uzņēmumam nav finanšu līdzekļu, lai segtu maksājumus. Svarīgi ir šo pazīmi skatīt dinamikā — vai parādi pieaug, vai samazinās. Ir noteiktas nozares, kurām ir sezonāls raksturs — katru gadu konkrētos periodos uzņēmumam uzkrājas parādi, kas pēc tam tiek veiksmīgi segti. 

Svarīgi nodokļu parādus skatīt kontekstā ar apgrozījumu un samaksāto kopējo nodokļu apjomu iepriekšējā gadā. Gadījumos, kad nodokļu parāds ir vairāk nekā sešus mēnešus, tiek apturēta saimnieciskā darbība (8,36%), VID uzliek nodrošinājumus (15%), komersanti tiek likvidēti (29.4%).

Kavēti maksājumi

Kavēti maksājumi bieži norāda uz sākuma posmu, kad komersantam sāk rasties problēmas. Gada pārskatā ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru summas var redzēt uz konkrētu datumu. Par to, kādi ir aktuālie dati, ir jāpārliecinās citos informācijas avotos — parādsaistību dinamiku, piemēram, var redzēt parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēju un citos avotos.

Inese Helmane, balstoties uz Lursoft vebinārā sniegto informāciju

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada aprīļa (496.) numurā.