Skaidrā naudā veikts darījums — skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar pircējiem vai piegādātājiem, aizdevuma saņemšana vai izsniegšana, norēķins par saņemtu vai sniegtu pakalpojumu.

Skaidra nauda joprojām ir un, jācer, arī nākotnē paliks kā viens no norēķināšanās veidiem. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām nodokļu maksātājiem tiek noteikts pienākums deklarēt mēnesī savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus virs 1500 eiro un jebkurai personai aizliegts veikt darījumu skaidrā naudā virs 7200 eiro. Šajā rakstā plašāk apskatītas grāmatvedības uzskaites aktualitātes nodokļu maksātājiem, kuri uztur uzņēmuma kasi, lieto vai arī nelieto kases aparātus ieņēmumu reģistrēšanai, kā arī mazliet par avansa norēķiniem skaidrā naudā. 

Tā kā 14.09.2021. tika pieņemti jaunie noteikumi par kases attaisnojuma dokumentiem, rakstā arī vairāk apskatītas normatīvo aktu prasības, kas būs spēkā no nākamā gada, bet jautājuma labākai izpratnei dots arī salīdzinājums ar spēkā esošajām normām.

1. Uzņēmuma kases operāciju uzskaites kārtība

Jaunie 14.09.2021. MK noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" jau pirmajā noteikumu punktā ļoti precīzi un nepārprotami definē, par kādiem skaidras naudas darījumiem šajos noteikumos ir runa, t.i., par uzņēmuma kasē ienākošās un izejošās skaidras naudas uzskaiti.

Šajos noteikumos nav runas par to, kā uzskaita tās skaidras naudas kustību, kuru uzņēmums saņem, izmantojot elektroniskos kases aparātus, jo šo kārtību nosaka 11.02.2014. MK noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". 

Grāmatveži dažkārt jauc šīs divas būtiskās atšķirības, proti, ka elektroniskā kases aparāta kase nav viens un tas pats, kas uzņēmuma kase, līdz ar to jābūt atsevišķai uzskaitei (atsevišķiem kontiem). 

MK noteikumi Nr. 625 stāsies spēkā 01.01.2022., taču jāņem vērā, ka šie noteikumi nav 21.10.2003. MK noteikumu Nr. 584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" uzlabotā versija, bet gan nosaka tikai kases attaisnojuma dokumentu un kases grāmatas kārtošanas prasības. Pārējās normas, kas jāievēro attiecībā uz uzņēmuma skaidras naudas uzskaiti, tiek noteiktas jaunā Grāmatvedības likuma 14. pantā "Īpaši noteikumi par skaidras naudas uzskaiti". 

Prasības uzņēmuma kases grāmatai

Jaunajā likumā, salīdzinot ar spēkā esošo likumu "Par grāmatvedību", attiecībā uz uzņēmuma kases operāciju uzskaiti precīzāk tiek definēta katra attiecīgā norma. Abu likumu salīdzinājums apkopots 1. tabulā.

1. tabula 

No tabulā uzskaitītajiem normu salīdzinājumiem kā īpaši pozitīvas jāuzsver izmaiņas, ka būtiski tiek palielināts kases ieņēmumu slieksnis, līdz kuram kases grāmatu var kārtot reizi nedēļā, un ka darbdiena šī likuma izpratnē var būt jebkura kalendāra diena, kurā uzņēmums veic savu darbību, piemēram, arī sestdiena vai svētdiena.

Grāmatvedības likuma 14. pants precīzi nosaka tās šī likuma subjektu grupas, kuras var nekārtot kases grāmatu:

1. Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja minētās personas kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā. Šis žurnāls vienlaicīgi kalpo arī kā kases ieņēmumu un kases izdevumu orderu reģistrs.

2. Uzņēmumi, kuri skaidras naudas ieņēmumus reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, un saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību darbdienas laikā saņemto skaidro naudu iemaksā uzņēmuma kontā. 

Tātad nav nepieciešams uzturēt lieku uzskaites kontu — uzņēmuma kasi. Aicinu grāmatvežus izskaidrot uzņēmumu vadītājiem, ka, ja darba algas maksā bezskaidrā naudā, avansa norēķinu personām naudu saimnieciskiem izdevumiem ieskaita viņu bankas kontos un kases aparātā ietirgotos ieņēmumus iemaksā bankas kontā, tad uzņēmuma kase nav nepieciešama. Galvenais ir izpildīt likuma prasību par to, ka vadītājs nosaka kārtību, kā darbdienas laikā ietirgoto skaidru naudu izņem no naudas kastes, kur glabā līdz iemaksāšanai bankā vai nodošanai inkasentam.

3. Biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, ja minētās personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē naudas plūsmas uzskaites žurnālā.

MK noteikumu Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" 20. punktā noteikts,ka kases grāmata ir grāmatvedības reģistrs, kurā veic ierakstus par uzņēmuma kases ieņēmumiem un kases izdevumiem. 

Minēto noteikumu 21. punkts nosaka, ja kases grāmatu kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), uzņēmuma kases ieņēmumus un kases izdevumus var reģistrēt vienā kases grāmatā, atsevišķi uzskaitot kases ieņēmumus un kases izdevumus eiro un kases ieņēmumus un kases izdevumus ārvalstu valūtās (pa to veidiem). 

Tas nozīmē, ka, kārtojot kases grāmatu, izmantojot Excel programmu, jāievēro prasības, kas noteiktas papīra formā sagatavotam reģistram.

Attiecībā uz elektroniski sagatavotu kases grāmatu jāievēro Grāmatvedības likuma 6. panta 5. daļas nosacījums, ka, ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas). 

MK noteikumi Nr. 625 nosaka speciālas prasības par kases grāmatas sagatavošanu tikai tādai kases grāmatai, kas tiek sagatavota papīra formā:

• katram pārskata gadam iekārto jaunu kases grāmatu. Pārskata gada sākumā kases grāmatā norādītajam skaidras naudas atlikumam katrā valūtā uzņēmuma kasē jābūt vienādam ar iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķināto un kases grāmatā norādīto skaidras naudas atlikumu katrā valūtā;
• ieraksti par katru attiecīgo periodu izdarāmi, norādot attiecīgā perioda sākuma un beigu datumu (piemēram, diena, nedēļa);
• kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē, pamatojoties uz kases ieņēmumu vai izdevumu orderiem un norādot kases grāmatā attiecīgā ordera numuru, maksājuma veidu un summu;
• kases grāmatā ierakstītajam skaidras naudas atlikumam attiecīgā perioda (piemēram, diena, nedēļa) sākumā katrā valūtā jāatbilst skaidras naudas atlikumam katrā valūtā iepriekšējā attiecīgā perioda beigās;
• papīra formā sagatavotas kases grāmatas lapas numurē augošā secībā no pārskata gada sākuma. 

Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem 

Saņemtie skaidras naudas maksājumi, kas nav ieņēmumi par pārdoto preci vai sniegto pakalpojumu (piemēram, darbinieks iemaksā uzņēmuma kasē skaidru naudu kā saņemtā avansa pārpalikumu vai iemaksā kasē no bankomāta izņemto naudu, vai atmaksā aizņēmumu), jāiereģistrē kases grāmatā ar atsevišķu kases ieņēmumu orderi.

Jaunie MK noteikumi Nr. 625 nosaka, ka par kasieri, kurš ir tiesīgs sagatavot kases ieņēmumu orderi vai kases izdevumu orderi, vai citu tam pielīdzināmu dokumentu, var būt persona, ar kuru uzņēmuma vadītājs ir noslēdzis rakstveida vienošanos (piemēram, darba līgumu, rīkojumu), vai uzņēmuma vadītājs, kurš saskaņā ar Grāmatvedības likumu tiesīgs pats kārtot uzņēmuma grāmatvedību. 

Lai vieglāk saprastu, kā no nākamā gada 1. janvāra noformēsim kases orderus, 2. tabulā apkopots obligāto kases ieņēmumu orderu rekvizītu salīdzinājums starp pašreizējām prasībām un jauno MK noteikumu Nr. 625 prasībām un 3. tabulā kases izdevumu orderu obligāto rekvizītu salīdzinājums.

2. tabula Kases ieņēmumu ordera obligātie rekvizīti

3. tabula Kases izdevumu ordera obligātie rekvizīti 

No tabulā minētajām izmaiņām, kas veiktas attiecībā uz kases ieņēmumu orderu rekvizītiem, īpaši jāuzsver, ka varēs norādīt kā skaidras naudas maksātāju arī uzņēmumu, ne tikai fizisku personu. Ļoti pozitīva izmaiņa ir tā, ka orderis vairs nebūs jāparaksta uzņēmuma vadītājam un atbildīgajam grāmatvedim. 

No tabulā minētajām izmaiņām, kas veiktas attiecībā uz kases izdevumu orderu rekvizītiem, īpaši jāizceļ, ka varēs norādīt kā skaidras naudas saņēmēju arī uzņēmumu, ne tikai fizisku personu. Ļoti pozitīva izmaiņa ir tā, ka orderis vairs nebūs jāparaksta uzņēmuma vadītājam un atbildīgajam grāmatvedim, bet parakstīs tikai kasieris.

Kopējās prasības ieņēmumu un izdevumu orderiem 

Ja kases ieņēmumu vai izdevumu orderos norāda skaidru naudu ārvalsts valūtā vai valūtās, papildus noteiktajiem obligātajiem rekvizītiem (identifikācijas datiem) norāda arī grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā.

Ja skaidras naudas maksājumu skaidras naudas saņēmēja vietā saņem cita (pilnvarotā) fiziskā persona, papildus obligātajiem rekvizītiem norāda arī tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura ir pilnvarota saņemt naudu un parakstīties kā faktiskā naudas saņēmēja, un atsauci uz pilnvarojumu. Pilnvaru vai tās kopiju, ja pilnvara nav vienreizēja, pievieno kases izdevumu orderim vai izmaksu sarakstam.

Ja skaidras naudas maksātājs vai saņēmējs ir uzņēmuma darbinieks un skaidras naudas darījums ir izsekojams, kases ieņēmumu un kases izdevumu orderī uzņēmuma darbinieka personas kodu var nenorādīt.

Kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus numurē atsevišķi, secīgi norādot kārtas numuru. 

Ja kases ieņēmumu un kases izdevumu orderus sagatavo elektroniski, katram skaidras naudas darījumam var piešķirt unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrā) un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī.

Kases ieņēmumu un kases izdevumu orderos nav pieļaujami nekādi labojumi.

2. Skaidras naudas uzskaite, lietojot kases aparātu vai VID reģistrētas kvītis vai biļetes

MK noteikumu Nr. 625 13. punkts nosaka, ka uzņēmums, uz kuru attiecas 11.04.2014. MK noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība", par darbdienas laikā saņemto un iemaksāšanai uzņēmuma kasē paredzēto skaidras naudas summu var sagatavot vienu kases ieņēmumu orderi, saskaņā ar kuru iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. 

Kases ieņēmumu orderi sagatavo, pamatojoties uz:

1. kases aparāta žurnāla vai Z pārskata datiem, ja uzņēmums no personas skaidrā naudā saņemto samaksu reģistrē kases aparātā;
2. izsniegto darījumu apliecinošo dokumentu datiem (piemēram, VID reģistrēta kvīts, biļete) vai datiem par darbdienas laikā saņemtās skaidras naudas ieņēmumu kopsummu, ja uzņēmums drīkst nelietot kases aparātu.

Minēto noteikumu 50. punkts nosaka tikai kases aparāta ar papīra kontrollenti vai tirdzniecības automāta lietotāja žurnālā obligāti norādāmo informāciju. 

Brīvprātīgi aizpildīt žurnālu var arī tie nodokļu maksātāji, kuri lieto kases aparātus ar elektronisko kontrollenti, hibrīda kases aparātus vai kases sistēmas. 

Tā kā žurnālā un Z pārskatā norādīto informāciju izmanto ierakstiem grāmatvedības reģistros, tad uzņēmuma grāmatvedis izvērtē, kādu informāciju vēl papildus nepieciešams norādīt žurnālā, lai uzskaitē pareizi tiktu iegrāmatoti ieņēmumi, aprēķinātais PVN un inkasētā skaidras naudas summa, kā arī darījumi, izmantojot POS termināli vai dāvanu kartes. 

Praksē novērots, ka uzņēmumiem ir atšķirīga pieeja kārtībai, kā tiek uzskaitīta maiņas nauda un no naudas kastes dienas beigās izņemtā skaidra nauda. Būtu vēlams, lai uzņēmumā ir noteikta un vadītāja apstiprināta kārtība, kas ir jāievēro darbiniekiem, kuri darbojas ar EKA: 

• kā darba dienas sākumā kases aparātā reģistrē naudas kastē ielikto maiņas naudas summu;
• kā reģistrē un no naudas kastes izņem skaidru naudu, kas jāiemaksā uzņēmuma kasē vai bankā, vai jānodod inkasentam;
• kā reģistrē un no naudas kastes izņem skaidras naudas summu, kas Z pārskata izdrukas brīdī nav iemaksāta kasē vai bankā vai nodota inkasentam;
• kā reģistrē maiņas naudu dienas (Z pārskata perioda) beigās — naudas summu, ko nākamajā dienā (Z pārskata perioda sākumā) reģistrē kā naudas kastē ielikto maiņas naudu.

Ja kases aparāta ar papīra kontrollenti žurnālu sagatavo elektroniski vai lieto kases aparātu ar elektronisko kontrollenti, hibrīda kases aparātu vai kases sistēmu, lietotājs izdrukātos Z pārskatus un POS termināļa pārskatus ielīmē atsevišķā Z pārskatu un POS termināļu pārskatu reģistrā, kurā norādīts datums un kārtas numurs.

Z pārskata un POS termināļa pārskata izdrukāšanas laiku nosaka lietotājs, bet ne retāk kā reizi katras darbadienas beigās. 

Darījumu grāmatvedības uzskaite, lietojot elektronisko kases aparātu 

Grāmatvedības uzskaitei jābūt precīzai, saprotamai un pilnīgai, kā arī tādai, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona gūtu patiesu un skaidru priekšstatu. Taču dažkārt grāmatvedības uzskaitē darījumi, kas saistīti ar kases aparātu izmantošanu ieņēmumu reģistrēšanā, tiek iegrāmatoti tā, ka neatspoguļo patieso situāciju un nedod skaidru priekšstatu par naudas līdzekļu atlikumu.

Padalīšos ar savu pieeju attiecībā uz kases aparātā veikto darījumu grāmatvedības uzskaiti. 

Pirmajā piemērā apskatīšu situāciju, kad ieņēmumi tiek iekasēti tikai skaidras naudas veidā. Maiņas nauda katru dienu tiek reģistrēta konstanta summa 50 eiro.

D 2611 (EKA kase) 
K 6110 250 eiro

D 2611 (EKA kase) 
K 5721 52,50 eiro

D 2610 (uzņēmuma kase) 
K 2611 (EKA kase) 302,50 eiro

Otrajā piemērā apskatīšu situāciju, kad ieņēmumi tiek gūti gan skaidras naudas veidā, gan izmantojot POS termināli. Maiņas nauda katru dienu ir atšķirīga, jo inkasēta tiek apaļa naudas summa.

D 2611 "EKA kase" 
K 6110 250 eiro (ieņēmumi skaidrā naudā)

D 2611 "EKA kase" 
K 5721 52,50 eiro (PVN)

D 2621 "POS term" 
K 6110 500 eiro (ieņēmumi ar POS)

D 2621 "POS term" 
K 5721 105 eiro (PVN)

D 2650 "Nauda ceļā no EKA" K 2611 350 eiro (inkasēta nauda no EKA)
D 2620 "Bankas konts" 
K 2650 350 eiro (iemaksāta bankomātā)

D 2620 "Bankas konts" 
K 2621 605 eiro (ienākusi nauda bankas kontā no POS term)

Ja kases aparātam ir pieslēgts POS terminālis, tad uzskaite jākārto tā, lai jebkurā brīdī varētu konstatēt neatbilstības, kas veidojas, iegrāmatojot bankas izdrukā reģistrētos ieņēmumus no POS termināļa.

Kļūda varētu rasties, piemēram, ja elektroniskā kases aparātā reģistrēts, ka maksājums veikts, izmantojot maksājumu karti, bet faktiski maksājums veikts skaidrā naudā, vai otrādi, POS terminālī ievadītā summa nesakrīt ar summu kases aparātā u.c. Tādējādi, lai grāmatvedības uzskaitē labotu radušos kļūdu (veiktu uzskaites korekcijas), ir jāsaprot, kāpēc kļūda ir radusies.

Dāvanu karšu grāmatvedības uzskaite, lietojot EKA

• Dāvanu karšu, talonu pārdošanu, kā arī priekšapmaksas vai pēcmaksas saņemšanu vai degvielas izsniegšanu lietotāja saimnieciskās darbības vajadzībām lietotājs kases aparātā vai kases sistēmā reģistrē un norāda X un Z pārskatā atsevišķi.
• Saskaņā ar PVN likuma normām dāvanu kartes tiek definētas kā vaučeri. Ja tiek pārdots viena mērķa vaučers — vaučers, kura izdošanas brīdī ir zināma to preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta, uz ko vaučers attiecas, kā arī PVN, kas maksājams par šādām precēm vai pakalpojumiem, PVN piemēro brīdī, kad pārdod viena mērķa vaučeru.
• Viena mērķa vaučera pārdošana PVN likuma izpratnē ir uzskatāma par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neskatoties uz to, ka faktiskā preču piegāde/pakalpojumu sniegšana vēl nebūs notikusi. Savukārt grāmatvedības uzskaitē viena mērķa vaučera pārdošana ir uzrādāma kā avanss.
• Aizpildot žurnālu, jāizdala atsevišķi nopirktās dāvanu kartes un atsevišķi dāvanu kartes, ar kurām pircējs ir norēķinājies par preci.
• Grāmatvedis pārdotās dāvanu kartes iegrāmatos kā saņemto avansu un uzrādīs PVN deklarācijā. Kad pircējs norēķināsies par preci ar dāvanu karti, tajā brīdī tiks atzīti ieņēmumi no preču pārdošanas.

Darījumu grāmatvedības uzskaite, lietojot VID reģistrētas kvītis vai biļetes

MK noteikumu Nr. 96 82.1. punkts nosaka gadījumus, kad, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai, var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas. Darījumu apliecina ar VID reģistrēto kvīti pēc darījuma partnera pieprasījuma.

Uzņēmuma vadītājs nosaka kārtību, kādā tiek uzskaitīta naudas kustība starp tirdzniecības vietu (piemēram, izbraukuma tirdzniecību) un uzņēmuma kasi. 

D 2610 (uzņēmuma kase) 
K 6110 250,00 eiro

D 2610 (uzņēmuma kase) 
K 5721 52,50 eiro

MK noteikumu Nr. 96 82.3. punkts nosaka gadījumus, kad, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, darījumu apliecinot ar VID reģistrēto biļeti. Šī kārtība pārsvarā attiecas uz ieejas maksām, taču atšķirībā no kvītīm biļete jāizsniedz katram darījuma partnerim. 

3. Skaidras naudas uzskaite vienkāršā ieraksta grāmatvedībā

Saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā.

Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski.

Žurnālu var izmantot arī kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijai.

Saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus var nereģistrēt žurnālā, ja tā savu saimniecisko darījumu nodrošināšanai veic tikai bezskaidras naudas norēķinus, šim nolūkam izmantojot atsevišķu maksājumu kontu.

Kases grāmatu var nekārtot:

1. individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja minētās personas kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā;
2. biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, ja minētās personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē naudas plūsmas uzskaites žurnālā.

4. Avanss saimniecisko izdevumu segšanai skaidrā vai bezskaidrā naudā 

MK noteikumu Nr. 585 izpratnē skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai — uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram — uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidra nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidra nauda), lai šī persona veiktu vienu vai vairākus maksājumus saskaņā ar doto uzdevumu (piemēram, komandējuma, preču iegādes vai pakalpojumu izmantošanas izdevumu segšanai).

Citi uzņēmuma skaidras vai bezskaidras naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums, IK, IU, ZS vai ZvS — līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidras vai bezskaidras naudas avansu.

Redzot praksē gadījumus, kad grāmatveži dažādi interpretē darījumu uzskaiti ar avansu norēķinu personām, rodas jautājums: vai darbiniekam izsniegtā uzņēmuma bankas norēķinu karte un pirkumi ar to ir grāmatojami kā darījums ar avansa norēķinu personu? 

Atbilde ir šāda: darbiniekam netiek pārskaitīta nauda uz viņa bankas kontu, bet gan viņš rīkojas ar uzņēmuma naudu, veicot pirkumus no uzņēmuma konta. Kā jau iepriekš uzsvērts, skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai — uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai no uzņēmuma kases (skaidra nauda) vai šīs personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidra nauda), tāpēc pirkumi ar uzņēmuma bankas karti nav darījumi ar avansa norēķinu personu.

Ja ar uzņēmuma bankas karti rīkojas tikai uzņēmuma vadītājs, tad kontu grupā "Nauda" varētu atvērt atsevišķu kontu "Nauda ceļā — norēķini ar karti".

Ja uzņēmumam ir vairākas bankas kartes, kas iedotas dažādiem uzņēmuma darbiniekiem, tad jābūt vadītāja apstiprinātai kārtībai par uzskaites kārtību un darbinieku pienākumiem, atskaitoties par veiktajiem norēķiniem. Uzskaitē atver atsevišķus kontus pret katru darbinieku, piemēram, "Nauda ceļā — norēķini ar karti S. Lapa".

Ja darbinieks neuzmanības dēļ ir norēķinājies par privātu pirkumu, tad jāiegrāmato prasība pret konkrēto darbinieku:

D "Norēķini par prasībām pret S. Lapa"
K "Nauda ceļā — norēķini ar karti S. Lapa"

Raksta nobeigumā jāatgādina, ka, lai pareizi iegrāmatotu uzskaitē konkrētu saimniecisku notikumu, grāmatvedim katrs darījums jāvērtē  pēc tā ekonomiskā satura un būtības, nevis tikai pēc juridiskās formas. Normatīvie akti nenosaka to, kurā konta debetā vai kredītā grāmatosim attiecīgo darījumu, bet gan nosaka prasības, kuras ievērojot uzskaitē pareizi tiks atspoguļoti ieņēmumi vai izdevumi, aprēķināti nodokļi un finanšu pārskats sniegs skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada decembra (480.) numurā.