Darbiniekam piešķirts atvaļinājums un veikta apmaksa par nostrādāto laiku līdz atvaļinājumam, kā arī atvaļinājuma nauda. Atvaļinājuma laikā darbinieks saslimst. 

Vai atvaļinājums automātiski pagarinās par slimības dienām? Vai nepieciešama rakstiska vai pietiek ar mutisku vienošanos? Kas notiek, ja darbinieks nevēlas pagarināt atvaļinājumu?

Atbilde

Saskaņā ar Darba likuma 150. panta sesto daļu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Protams, grāmatvedim VID EDS ir pieejama informācija par darbinieka darbnespēju. Tomēr nekas nenotiek automātiski, jo darba devējam nav zināms, ko tieši darbinieks ir izvēlējies. 

Uzņēmuma darba kārtības noteikumos jāatrunā, vai izvēle par neizmantoto atvaļinājuma daļu jānoformē rakstveidā vai sazinoties elektroniski. Jebkurā gadījumā izvēlētajam lēmumam jābūt saskaņotam ar darba devēju.

Ja darbinieks nevēlas pagarināt atvaļinājumu, grāmatvedim rūpīgi jāsaskaita neizmantoto atvaļinājuma kalendāra dienu skaits un jāfiksē uzņēmumā pieņemtajā kārtībā (piemēram, algas kartītē), lai varētu vēlāk tās izmantot. Vienlaikus par minētajā periodā apmaksātām atvaļinājuma dienām summa jāstornē, jo, piešķirot atvaļinājumu pēcāk, vidējā izpeļņa droši vien būs citāda.

Ja darbiniekam bija piešķirta A lapa, atvaļinājuma naudas vietā jāaprēķina slimības nauda. Ja bija piešķirta B lapa, slimības pabalstu aprēķinās sociālās apdrošināšanas aģentūra. 

Jo formālāk grāmatvedis rīkosies šādā situācijā, jo mazāk kreņķu būs nākotnē.

Vēl svarīgāk būtu noteikt neizmantotā atvaļinājuma kalendāra dienu skaitu, ja darbinieks izvēlēsies atvaļinājumu pagarināt. Pēc būtības grāmatvedim jādara tas pats: jāstornē atvaļinājuma nauda un tās vietā jāaprēķina slimības nauda, bet tālāk (pagarinājuma laikā) jāaprēķina atvaļinājuma apmaksa ar iepriekš noteikto vidējo izpeļņu. Atšķirība ar iepriekš teikto saistīta ar to, ka atvaļinājuma periods skaitāms kā kalendāra dienas (kopā ar brīvdienām), bet apmaksājamas ir darba dienas šajā periodā. Pagarinot atvaļinājumu (kas biežāk beidzas svētdienā), grāmatvedis būs izbrīnīts, ka jāapmaksā vairāk darba dienu, nekā bija stornēts slimības laikā. Bet viss ir likumīgi (sk. 1. tabulu un tās skaidrojumu)!

1. tabula

Skaidrojums 1. tabulai

Atvaļinājums piešķirts divas kalendāra nedēļas no 8. līdz 21. datumam. Darbiniekam iestājas darbnespēja no 10. līdz 14. datumam (piecas kalendāra dienas). Grāmatvedis stornē atvaļinājuma naudu par trim apmaksātām atvaļinājuma dienām (10., 11., 12.) un atbilstoši ar vadību saskaņotam rīkojumam pagarināt atvaļinājumu par piecām kalendāra dienām (no 22. līdz 26.) spiests apmaksāt piecas darba dienas!

Autore uzstāj uz formalitātēm, jo praksē bieži vien tiek piekopta cita pieeja: darbiniekam tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda, bet viņš atvaļinājumu neizmanto un turpina strādāt, un pēcāk tam tiek piešķirts vai nepiešķirts (pēc vajadzības) brīvs (bet vairs neapmaksātais laiks). Vienā mēnesī būs "liela" darba samaksa, citā — gandrīz nekādas. Tas var iespaidot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, ja, piemēram, būs jānosaka sociālais pabalsts.

Turklāt jāņem vērā arī tādi gadījumi, kad darbnespēja var turpināties ilgāk par atvaļinājuma periodu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada decembra (480.) numurā.