0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTISpecializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums

Specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums

Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs.

Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu.

Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi?

Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu tiesnesis saņems, ir ļoti maza. Turklāt, lai kvalifikācijas pasākumos iegūtās zināšanas nostiprinātu un attīstītu, tās ir jāpiemēro praksē. Līdz ar to tiesnešu specializācija pati par sevi nav risinājums pie neliela skaita specifiskām lietām. Šādos gadījumos jau kopš 2013. gada tika praktizēta lietu koncentrēšana vienā no tiesām, ar specializāciju saistītos kvalifikācijas celšanas pasākumus piedāvājot attiecīgās tiesas un specializācijas tiesnešiem. Vienlaikus tika atzīts, ka arī šādam risinājumam ir savi trūkumi –  specializāciju tvēruma attīstīšana (papildināšana) ir visai ierobežota un visbiežāk neiespējama, jo jārēķinās ar katras tiesas kapacitāti, kas nepieciešama vispārējās jurisdikcijas lietu izskatīšanas nodrošināšanai. Turklāt šādi tiek veidota arī savdabīga paralēla speciālo jurisdikciju sistēma, kas ir visai sadrumstalota.

Kopumā ņemot, ideju par specializētu komerctiesu nevarētu vērtēt kā jaunu. Jautājums ir diskutēts arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākuma plāna projekta ietvaros. Ārvalstu investoru padome (FICIL) savās rekomendācijās vairākkārtīgi, tajā skaitā gan 2018., gan 2019. gadā, ir aicinājusi pievērsties jautājumam par komerclietu specializācijas attīstību. Līdz ar to pieprasījums pēc šādām tiesu sistēmas izmaiņām ir pastāvējis jau ilgstoši un arī pirms konceptuālā ziņojuma “Par Ekonomisko lietu tiesas izveidi” izstrādes uzsākšanas.

2018. gadā pieņemtais Moneyval1 5. kārtas novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu skaidri iezīmēja kopējās problēmas tieslietu jomā. Ņemot vērā, ka viens no noziedzīgiem nodarījumiem, kas ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus vietējā mērogā, ir korupcija, tika secināts, ka nekavējoša rīcība ir nepieciešama tieši attiecībā uz noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas lietām un smagiem koruptīviem noziegumiem.

Diskusijās par Ekonomisko lietu tiesas izveidi viedokļa atšķirības ar Tieslietu padomi pamatā bija par specializācijas ieviešanas modeli, proti,  veidot specializāciju kādā no esošām tiesām vai veidot jaunu speciālo tiesu.

Līdzšinējā Latvijas pieredze rāda, ka, lai notiktu būtiskas izmaiņas, nozīmīga loma ir ne tikai tiesas profesionalitātei, bet arī tiesas autoritātei. Ir uzskatāmi redzams, kā pēc Administratīvo tiesu izveides pakāpeniski sāka mainīties iestāžu prakse un attieksme pret administratīvo procesu iestādi. Un minētais nav skaidrojams tikai ar jaunu administratīvā procesa regulējumu, bet gan ar tiesas principiālu nostāju personu tiesību ievērošanas jautājumos. Veidojot speciālu tiesu, tiek radīti visi nepieciešami priekšnosacījumi, lai tiesa varētu uzņemties vadošo lomu attiecībā uz procesa kvalitātes standartu noteikšanu un tādējādi ietekmēt izmeklēšanas un apsūdzības procesu kvalitāti.

Specializētas tiesas izveide tika atzīta par ilgtermiņā lielāku ieguvumu, nekā tad, ja tiesnešu specializācija šo lietu izskatīšanā tiktu nodrošināta esošās tiesu sistēmas ietvaros.

Kas notiks ar tām pirmās instances tiesām, kuras jau daļēji bija specializējušās, piemēram, Zemgales rajona tiesa (skatīja ar reiderisma u.c. ar komercstrīdiem saistītās lietas), Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (skatīja ar rūpnieciskā īpašuma tiesībām un valsts noslēpumu saistītas lietas) un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa (skatīja lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem)?

Ekonomisko lietu tiesas izveide ieviesīs izmaiņas gan Zemgales rajona tiesas, gan arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kompetencē. Tā dēvētās reiderisma lietas un lietas par konkurences tiesību pārkāpumiem, izņemot lietas par negodīgu konkurenci, turpmāk tiks izskatītas Ekonomisko lietu tiesā, un prasītājiem prasības šajās lietās, sākot ar 2021. gada 31. martu, iesniedzamas Ekonomisko lietu tiesā. Vienlaikus jāatzīmē, ka gan Zemgales rajona tiesa, gan arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa turpinās izskatīt tās šo kategoriju lietas, kuras tā būs saņēmusi līdz 2021. gada 30. martam. Ja neskaita izmaiņas attiecībā uz šo tiesu kompetences apjomu, plānotie grozījumi nekādā veidā neietekmē šo tiesu darbu. Tās tāpat kā līdz šim turpinās izskatīt civillietas un krimināllietas, kā arī administratīvā pārkāpuma lietas, kuras tai piekrīt atbilstoši vispārējiem lietu piekritības noteikumiem.

Kas notiek ar šķīrējtiesām? Vai ar jaunās tiesas izveidi tām netiks atņemts darbības pamats? Vai līgumos būtu jāieraksta klauzula saistībā ar Ekonomisko lietu tiesu, līdzīgi kā tas dažkārt notiek ar šķīrējtiesas klauzulu? Kurš noteiks, ka strīds izskatāms jaunajā tiesā?

Ekonomisko lietu tiesas izveide nekādi neietekmēs pušu tiesības vienoties par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā. Šādā gadījumā lietu izskatīs šķīrējtiesa.

Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izveidota Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai, turklāt ar darbības teritoriju – visa Latvijas Republikas teritorija. Šo lietu piekritība Ekonomisko lietu tiesai izriet no likumiem, un to piekritības noteikšana nav atkarīga no lietas dalībniekiem. Līgumslēdzējiem nav tiesības vienoties, ka, piemēram, prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, tomēr izskatīs Rīgas rajona tiesa, nevis Ekonomisko lietu tiesa.

Kas būtu jāzina par vēršanos tiesā – par lietu piekritību? Vai tajā varēs vērsties tikai juridisku personu strīdu izšķiršanas gadījumos? Vai arī fiziskām personām būs iespēja tajā risināt jautājumus? Kā ar mantojuma tiesībām, ja, piemēram, strīds radies par uzņēmumu daļām vai akcijām? Vai tiesa varētu skatīt arī darbinieka un darba devēja strīdus, piemēram, par grāmatveža pārkāpumiem finanšu uzskaitē, naudas atmazgāšanu, komercnoslēpuma izpaušanu u.tml.?

Ekonomisko lietu tiesas kompetence netika definēta pēc subjektiem, piemēram, paredzot, ka šīs tiesas kompetencē ir strīdu izskatīšana starp diviem komersantiem vai starp pusēm, kur vismaz viens lietas dalībnieks ir komersants. Ekonomisko lietu tiesas kompetenci civillietās definē pēc prasības priekšmeta.

Tādējādi arī fiziskām personām, ja vien prasības priekšmets atbilst to lietu kategorijai, kuru izskatīšana ietilpst Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, būs iespēja strīdu risināt Ekonomisko lietu tiesā.

Piemēram, prasībās par būvniecības procesa dalībnieku (zemes īpašnieks, būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts) atbildību puses var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Prasībās, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru)  savstarpējām tiesiskajām attiecībām, puses var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Turklāt jāatzīmē, ka ne visiem komersantiem un saimnieciskajā darbībā iesaistītajiem ir juridiskas personas statuss (piemēram, personālsabiedrībām, individuālajam komersantam). Arī šīs personas varēs vērsties Ekonomisko lietu tiesā.

Saskaņā ar procesuālos likumos noteikto tiesa (tiesnesis) ir tas, kurš lemj par lietas piekritību tiesai. Tādējādi, lai arī anotācijās un juridiskajā literatūrā paustās atziņas ir izmantojamas, lai apzinātu Ekonomisko lietu tiesas kompetences robežas, piemēram, raugoties no likumprojekta autora skatu punkta, jāapzinās, ka galavārds jautājuma izlemšanā būs Ekonomisko lietu tiesai.

Nenoliedzami, dažās situācijās jautājuma izšķiršana par lietas piekritību varētu būt diezgan sarežģīta.

Piemēram, Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ietilpst starp akcionāriem pastāvošā strīda izskatīšana, piemēram, daļā par kapitāldaļu piederību. Gadījumā, ja strīds par kapitāla daļu piederību rodas, piemēram, saistībā ar pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību realizēšana vai dalībnieku līgumā noteikto tiesību izlietošanu, piekritības jautājums par šāda strīda izskatīšanu Ekonomisko lietu tiesai varētu būt risināms salīdzinoši vienkārši, jo starp prasītāju un atbildētāju pastāv dalībnieku (akcionāru) savstarpējās tiesiskās attiecības un konkrētā prasība (prasījums) tiešā veidā izriet no šīm attiecībām. Tajā pašā laikā, iespējams, ka ne visos gadījumos šie kritēriji izpildīsies, ja jautājums par kapitāldaļu piederību būs radies, piemēram, mantojuma tiesību ietvaros, kad rodas strīds saistībā ar daļas mantošanu. Izvēloties piekritību noteikt pēc prasības priekšmetu, jāņem vērā, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetences tvēruma robežu noteikšana būs arī tiesu prakses jautājums.

Attiecībā uz krimināllietu piekritību noteikšanu par kritēriju izvēlēts attiecīgais noziedzīgais nodarījums – noziedzīgi nodarījumi ar kvalificējošām pazīmēm – liels apmērs vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Jāuzsver Ekonomisko lietu tiesas izveides mērķis – izveidot specializētu tiesu kvalitatīvai un ātrai sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšanai. Tādējādi meklētas un rastas iespējas tiesā izveidot arī tādu amata vietu kā priekšsēdētāja palīgs zinātniski pētnieciskos jautājumos, kas būs atbalsts, veicot izpēti dažādos ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci saistītos jautājumos, kā arī līdzdarbojoties vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tās attīstīšanā atbilstoši tiesību zinātnes atziņām.

Kā noteiks piekritību krimināllietās, ja piemēram, apsūdzība celta pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, arī tādiem, kas neietilpst Ekonomisko lietu kompetencē?  Kas notiks, ja tiks sniegts prasības pieteikums “nepareizajā” tiesā? Vai prasība tiks noraidīta vai pārsūtīta uz atbilstīgo tiesu?

Ekonomisko lietu tiesa izskatīs krimināllietu, ja persona būs saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais (vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem) būs piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā. Proti, ja vairāki noziedzīgi nodarījumi būs kvalificēti vienlīdz smagi, tas ir, kriminālprocesā būs divi vienāda smaguma noziedzīgi nodarījumi, no kuriem viens ir piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai, tad šīs krimināllietas izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē. Gadījumos, kad kriminālprocesā būs divi noziedzīgi nodarījumi, no kuriem smagākais noziedzīgais nodarījums nav piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai, tad šīs krimināllietas izskatīšana būs piekritīga rajona (pilsētas) tiesai.

Ekonomisko lietu tiesa darbosies atbilstoši vispārējam regulējumam, kāds noteikts attiecībā uz tiem lēmumiem, kas tiesnesim izlemjami pēc prasības pieteikuma saņemšanas. Ja lietas izskatīšana būs piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, tad tiesnesim  desmit dienu laikā jāpieņem lēmums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Savukārt, ja strīds nav piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai, tas ir, prasības pieteikums būs iesniegts “nepareizajā tiesā”, tad pieņemams lēmums par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu. Šāda kārtība jau noteikta attiecībā uz prasības pieteikumiem, un tā netiek mainīta.

Jaunā tiesa paredzēta kā pirmās instances tiesa, un tās mājvieta būs Rīgā. Vai ir kādi nosacījumi attiecībā uz rakstveida vai mutvārdu procesu, videokonferenču režīmu u.tml.? Vai Ekonomisko lietu tiesā paredzēts obligāts advokātu process, vai arī lietu varēs vest pati persona?

No vispārējā procesa atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz procesa norisi Ekonomisko lietu tiesai nav noteikti. Izņēmums attiecināms uz civillietām, kurās ieviests advokātu process. Tiktāl, ciktāl procesuālie likumi paredz lietu izskatīšanu rakstveida procesā vai izmantojot videokonferenču režīmu, šīs iespējas būs attiecināmas arī uz lietu izskatīšanu Ekonomisko lietu tiesā.

Vienlaikus uzsverams, ka procesuālajos likumos ietvertais regulējums ir tikai daļa no apstākļiem, kas veido tiesas darba efektivitāti. Civilprocesa likuma, tāpat arī Kriminālprocesa likuma regulējums, jo īpaši pēdējos gados ir nesis būtiskas izmaiņas, un  tiesnesim ir pietiekami plašas pilnvaras, piemēram, lietas sagatavošanas iztiesāšanai ietvaros, lai radītu priekšnosacījumus efektīvai lietas izskatīšanai. Diemžēl nevarētu teikt, ka šo pilnvaru izmantošanas potenciāls ir pilnībā sasniegts.

Līdz ar to ļoti nozīmīga loma ir tiesnesim kā likuma piemērotājam un tiesas procesa vadītājam, kā arī viņa spējai panākt procesa dalībnieku respektu un iemantot autoritāti.

Tiesnešu amata kandidātu atlases procesā novērtētas ne tikai kandidātu juridiskās zināšanas, bet arī vēlēšanās un prasme mācīties, attīstīties, kā arī personīgās un sociālās kompetences, kas būs noderīgas minētā mērķa sasniegšanā.

Kas notiks ar tām lietām, kuras jau patlaban skata pirmās instances tiesa un kuras būtu atzīstamas par piekritīgām jaunajai tiesai? Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa nolems vēlreiz skatīt šādas lietas, vai tās pārsūtīs Ekonomisko lietu tiesai?

Saskaņā ar procesuālajos likumos noteikto lietas, kuras nodotas atbilstoši noteiktajai piekritībai izskatīšanai attiecīgajā tiesā līdz Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai – 2021. gada 31. martam, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas. Piemēram, krimināllieta par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas iesniegta rajona pilsētas tiesā pirms 2021. gada 31. marta, izskatāma tajā pašā tiesā, kur tā nodota (attiecībā uz civillietām – kur tā iesniegta). Šādi paši nosacījumi attiecas arī uz lietām, kas izskatāmas apelācijas instancē. Pārsūdzot šādu pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā, pārsūdzētā nolēmuma izskatīšana būs Rīgas apgabaltiesas kompetencē.

Savukārt, ja krimināllietās pēc 2021. gada 31. marta apelācijas instance būs lēmusi atcelt nolēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nosūtīt krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, lieta būs nosūtāma Ekonomisko lietu tiesai kā pirmās instances tiesai. Savukārt, ja kasācijas instance pēc 2021. gada 31. marta būs lēmusi atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, tā būs nosūtāma jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.

Attiecībā uz civillietām noteikta līdzīga kārtība – apelācijas instances tiesa, atceļot rajona (pilsētas) tiesas spriedumu lietā, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu nodos jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā. Savukārt kasācijas instances tiesa, atceļot spriedumu lietā, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu nodos jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā vai Rīgas apgabaltiesā.

Vai prognozēts, ka kukuļošanas lietas, kas līdz šim bijušas visai sarežģītas un laikietilpīgas, kurās iesaistītas augstas amatpersonas, jaunā tiesa spēs “pacelt”? Vai nepastāv risks, ka pirmajos darbības mēnešos tiktu saņemts tiesas kapacitātei neatbilstošs daudzums lietu? Kādu prognozē tiesas noslodzes apjomu? Vai ir noteikti termiņi, kuros būtu jāizskata lietas?

Attiecībā uz lietu izskatīšanu norādāms, ka tiesai krimināllieta jāiztiesā atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai un atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem, un saprātīgs termiņš ir vērtējams individuāli. No vienas puses, termiņa ilgums pats par sevi neliecina par iespējamu tiesību pārkāpumu, tas var būt atkarīgs no dažādiem kritērijiem, piemēram, lietas apjoma, sarežģītības, iesaistīto personu skaita un viņu attieksmes pret kriminālprocesa pienākumu pildīšanu. No otras puses, ja tiek atzīts saprātīga termiņa pārkāpums, attiecīgais fakts var radīt sekas ar iespējamiem labvēlīgiem risinājumiem attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu nodarījušo personu, piemēram, tā var tikt atbrīvota no kriminālprocesa vai tai var mīkstināt sodu. Līdz ar to, ilgs tiesvedības process, jo īpaši krimināllietās, nevar tikt atstāts bez ievērības.

Lai arī ne vienmēr, tomēr ir saskatāma zināma saistība, piemēram, ar nozīmēto sēžu skaitu un procesa ilgumu.  Piemēram, 2019. gadā vidējais izskatīšanas ilgums krimināllietās par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieņemts pēc tā pieprasīšanas, ir bijis 38 mēneši. Savukārt šajās lietās vidējais nozīmēto sēžu skaits – 15,3. Šāda situācija ir ne tikai satraucoša, bet rada arī pamatotu jautājumu, vai esošie Kriminālprocesa likumā paredzētie tiesiskie instrumenti tiek izmantoti. Kā jau minēju, veidojot speciālu tiesu, tiek radīti nepieciešamie priekšnosacījumi, lai tiesa varētu uzņemties vadošo lomu attiecībā uz procesa kvalitātes standartu noteikšanu un tādējādi ietekmēt arī izmeklēšanas un apsūdzības procesu kvalitāti, un ministrija kā tiesību politikas veidotāja sagaida, ka Ekonomisko lietu tiesa šo lomu uzņemsies.

Vērtējot iespējamo Ekonomisko lietu tiesas kompetences apjomu, tika atzīts par nepieciešamu nodrošināt pārdomātu, piesardzīgu un pakāpenisku pieeju attiecībā uz tiesas kompetences noteikšanu un noslodzes veidošanu, lai izvairītos no lietu sastrēguma pirmajos darbības gados. Analizējot 2018. un 2019. gada statistikas rādītājus, bažām nebūtu pamata.

Kāds regulējums paredzēts attiecībā uz izmeklēšanas tiesnešu lēmumu pārsūdzību? Vai arī Ekonomisko lietu tiesai būs savs izmeklēšanas tiesnesis? Vai pastāvēs iespēja noraidīt tiesnesi?

Ņemot vērā Ekonomisko lietu tiesas kompetenci, kas veidota kā specializēta jurisdikcija, Ekonomisko lietu tiesā nav paredzēts nodrošināt izmeklēšanas tiesneša funkciju. Cilvēktiesību kontroli pirmstiesas kriminālprocesā tāpat kā līdz šim turpinās nodrošināt izmeklēšanas tiesneši vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesās neatkarīgi no kriminālprocesa priekšmeta.

Jautājumā par noraidījuma pieteikšanu un citām procesuālajām tiesībām nav nekādu specifisku izņēmumu attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesu.

Kā paredzēta lietu sadale Ekonomisko lietu tiesā? Vai katrs tiesnesis būs specializējies savā jomā un attiecīgi saņems lietas, kas viņam būs “pa zobam”? Varbūt ir paredzēts izveidot īpašu tehnisko ekspertu sarakstu, kas tiesai sniedz nepieciešamo ekspertīzi, nodrošinot lietu ātru izskatīšanu, līdzīgi kā tas ir citās valstīs?

Lietu sadale notiks pēc nejaušības principa atbilstoši apstiprinātajam lietu sadales plānam.

Vispārīgi jautājums par tiesnešu specializāciju ir tiesas priekšsēdētāja, kas līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vadīs Ekonomisko lietu tiesas darbu, kompetencē. Vienlaikus uzsverams, ka tiesnesis arī specializācijas ietvaros konkrētas lietas saņem pēc nejaušības principa, ko nodrošina Tiesu informatīvās sistēmas lietu sadales funkcionalitāte, un nevar tās pats izvēlēties.

Jāatzīmē, ka, tieši vadoties pēc ārvalstu prakses un pieredzes, tika lemts par tādas amata vietas kā priekšsēdētāja palīgs zinātniski pētnieciskos jautājumos izveidi, kas būs nozīmīgs atbalsts, gan veicot izpēti ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci saistītos jautājumos, gan arī līdzdarbojoties vienotas tiesu prakses nodrošināšanā.

Kā apelācijas instance Ekonomisko lietu tiesai noteikta Rīgas apgabaltiesa. Vai arī tajā paredzēts “specializēt” tiesnešus ar ekonomiskajiem strīdiem un finanšu noziedzību saistīto lietu izskatīšanai? Vai aizvien ir paredzēts izveidot kolēģiju, kas skatīs lietas apelācijas kārtībā – ko tas praktiski nozīmē? Kāpēc nav paredzēta kasācijas instance šādām lietām, ko skatīs jaunā tiesa? Ja puses nebūs apmierinātas, vai tās varēs vērsties Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā?

Rīgas apgabaltiesas darba organizācijas jautājumi ir Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja kompetencē. Likums “Par tiesu varu” noteic kritērijus, atbilstoši kuriem apgabaltiesā var izveidot divas vai vairākas kolēģijas. Savukārt Tieslietu padomes apstiprinātā Tiesnešu specializācijas pamatprincipu un slodzes rādītāju noteikšanas kārtība ņemama vērā tiesnešu specializācijas noteikšanā. Līdz ar to tiesas rīcībā ir dažādi instrumenti, kas ļauj izvēlēties efektīvāko tiesas darba organizācijas modeli.

Kasācijas instance Ekonomisko lietu tiesas lietās, līdzīgi kā tas ir administratīvajās lietās, būs Augstākā tiesa. Augstākajā tiesā ietilpst Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments, un tā apvieno juristu vidē visai bieži minēto tiesu jurisdikcijas sadalījumu – vispārējās jurisdikcijas tiesas un administratīvās jurisdikcijas – vienas tiesas ietvaros.

Attiecībā uz sūdzību iesniegšanu Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā norādāms, ka šīs tiesas nav vēl viena pārsūdzības instance. Šīm tiesām ir sava īpaša kompetence. Saskaņā ar Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa.

Ekonomisko lietu tiesas izveidē īpaši bija ieinteresēti FICIL un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā. Viņu pārstāvis advokāts Māris Vainovskis minējis, ka investīciju aizsardzības strīdu risināšanā ES ietvaros Latvijas valstij ir jānodrošina tiesu specializācija arī šajā jomā. Vai jaunā tiesa spēs risināt arī starptautiska līmeņa strīdus?

FICIL un Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā atbalsts Ekonomisko lietu tiesas izveidei ir bijis nozīmīgs šīs iniciatīvas virzītājspēks, tostarp uzsverot Ekonomisko lietu tiesas izveides nozīmību investīciju piesaistīšanā un kopumā tautsaimniecības attīstībā.

2018. gada 6. martā pasludinātajā prejudiciālajā nolēmumā par Achmea lietu Eiropas Savienības Tiesa apstiprināja, ka iekšējo ES divpusējo ieguldījumu līgumā esošās šķīrējtiesas klauzulas par ieguldītāja un dalībvalsts strīdu izšķiršanu ir pretrunā ES tiesībām un šo jautājuma izšķiršana nodota nacionālām tiesām. Apzinoties šo strīdu raksturu un sarežģītību, likumsakarīgi, ka, jo īpaši ņemot vērā Ekonomisko lietu tiesas izveides mērķi, Ekonomisko lietu tiesa izskatīs ES dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību.

Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, Ekonomisko lietu tiesai noteikta kompetence izskatīt:

  • 1) prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
  • 2) prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
  • 3) Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
  • 4) prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
  • 5) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
  • 6) prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
  • 7) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
  • 8) prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
  • 9) prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tajā skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamā mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;
  • 10) prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem;
  • 11) prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
  • 12) pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Civillietu kategorijas tika noteiktas, ņemot vērā ekspertu[1] viedokļus par lietu kategorijām, kuras potenciāli rada vislielāko ietekmi uz uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti, tādējādi uzsverot šo lietu kvalitatīvas un ātras izskatīšanas nozīmību.

Savukārt, saskaņā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā Ekonomisko lietu tiesa izskatīs krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar:

  • 1) masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu un izplatīšanas finansēšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 73.panta otrās daļas;
  • 2) terorismu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 79.panta otrās daļas;
  • 3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (Krimināllikuma 195. pants);
  • 4) neatļauta labuma pieņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 198. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas;
  • 5) komerciālo uzpirkšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 199. panta otrās daļas;
  • 6) kukuļņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 320. panta trešās vai ceturtās daļas;
  • 7) kukuļa piesavināšanās, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 321. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas;
  • 8) starpniecību kukuļošanā, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 322. panta otrās daļas;
  • 9) kukuļdošanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 323. panta otrās vai trešās daļas;
  • 10) tirgošanās ar ietekmi, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.1 panta otrās daļas;
  • 11) prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.2 panta otrās daļas;
  • 12) prettiesiska labumu došanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma  326.3 panta otrās daļas.

[1] Tika uzklausīts nozares viedoklis, piemēram, no tādām organizācijām kā Ārvalstu investoru padome Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Intervija lasāma žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2021. gada aprīļa numurā.

ABONĒT ŽURNĀLU

E-ŽURNĀLS

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs.

Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu.

Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi?

Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu tiesnesis saņems, ir ļoti maza. Turklāt, lai kvalifikācijas pasākumos iegūtās zināšanas nostiprinātu un attīstītu, tās ir jāpiemēro praksē. Līdz ar to tiesnešu specializācija pati par sevi nav risinājums pie neliela skaita specifiskām lietām. Šādos gadījumos jau kopš 2013. gada tika praktizēta lietu koncentrēšana vienā no tiesām, ar specializāciju saistītos kvalifikācijas celšanas pasākumus piedāvājot attiecīgās tiesas un specializācijas tiesnešiem. Vienlaikus tika atzīts, ka arī šādam risinājumam ir savi trūkumi –  specializāciju tvēruma attīstīšana (papildināšana) ir visai ierobežota un visbiežāk neiespējama, jo jārēķinās ar katras tiesas kapacitāti, kas nepieciešama vispārējās jurisdikcijas lietu izskatīšanas nodrošināšanai. Turklāt šādi tiek veidota arī savdabīga paralēla speciālo jurisdikciju sistēma, kas ir visai sadrumstalota.

Kopumā ņemot, ideju par specializētu komerctiesu nevarētu vērtēt kā jaunu. Jautājums ir diskutēts arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākuma plāna projekta ietvaros. Ārvalstu investoru padome (FICIL) savās rekomendācijās vairākkārtīgi, tajā skaitā gan 2018., gan 2019. gadā, ir aicinājusi pievērsties jautājumam par komerclietu specializācijas attīstību. Līdz ar to pieprasījums pēc šādām tiesu sistēmas izmaiņām ir pastāvējis jau ilgstoši un arī pirms konceptuālā ziņojuma “Par Ekonomisko lietu tiesas izveidi” izstrādes uzsākšanas.

2018. gadā pieņemtais Moneyval1 5. kārtas novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu skaidri iezīmēja kopējās problēmas tieslietu jomā. Ņemot vērā, ka viens no noziedzīgiem nodarījumiem, kas ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus vietējā mērogā, ir korupcija, tika secināts, ka nekavējoša rīcība ir nepieciešama tieši attiecībā uz noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas lietām un smagiem koruptīviem noziegumiem.

Diskusijās par Ekonomisko lietu tiesas izveidi viedokļa atšķirības ar Tieslietu padomi pamatā bija par specializācijas ieviešanas modeli, proti,  veidot specializāciju kādā no esošām tiesām vai veidot jaunu speciālo tiesu.

Līdzšinējā Latvijas pieredze rāda, ka, lai notiktu būtiskas izmaiņas, nozīmīga loma ir ne tikai tiesas profesionalitātei, bet arī tiesas autoritātei. Ir uzskatāmi redzams, kā pēc Administratīvo tiesu izveides pakāpeniski sāka mainīties iestāžu prakse un attieksme pret administratīvo procesu iestādi. Un minētais nav skaidrojams tikai ar jaunu administratīvā procesa regulējumu, bet gan ar tiesas principiālu nostāju personu tiesību ievērošanas jautājumos. Veidojot speciālu tiesu, tiek radīti visi nepieciešami priekšnosacījumi, lai tiesa varētu uzņemties vadošo lomu attiecībā uz procesa kvalitātes standartu noteikšanu un tādējādi ietekmēt izmeklēšanas un apsūdzības procesu kvalitāti.

Specializētas tiesas izveide tika atzīta par ilgtermiņā lielāku ieguvumu, nekā tad, ja tiesnešu specializācija šo lietu izskatīšanā tiktu nodrošināta esošās tiesu sistēmas ietvaros.

Kas notiks ar tām pirmās instances tiesām, kuras jau daļēji bija specializējušās, piemēram, Zemgales rajona tiesa (skatīja ar reiderisma u.c. ar komercstrīdiem saistītās lietas), Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (skatīja ar rūpnieciskā īpašuma tiesībām un valsts noslēpumu saistītas lietas) un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa (skatīja lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem)?

Ekonomisko lietu tiesas izveide ieviesīs izmaiņas gan Zemgales rajona tiesas, gan arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kompetencē. Tā dēvētās reiderisma lietas un lietas par konkurences tiesību pārkāpumiem, izņemot lietas par negodīgu konkurenci, turpmāk tiks izskatītas Ekonomisko lietu tiesā, un prasītājiem prasības šajās lietās, sākot ar 2021. gada 31. martu, iesniedzamas Ekonomisko lietu tiesā. Vienlaikus jāatzīmē, ka gan Zemgales rajona tiesa, gan arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa turpinās izskatīt tās šo kategoriju lietas, kuras tā būs saņēmusi līdz 2021. gada 30. martam. Ja neskaita izmaiņas attiecībā uz šo tiesu kompetences apjomu, plānotie grozījumi nekādā veidā neietekmē šo tiesu darbu. Tās tāpat kā līdz šim turpinās izskatīt civillietas un krimināllietas, kā arī administratīvā pārkāpuma lietas, kuras tai piekrīt atbilstoši vispārējiem lietu piekritības noteikumiem.

Kas notiek ar šķīrējtiesām? Vai ar jaunās tiesas izveidi tām netiks atņemts darbības pamats? Vai līgumos būtu jāieraksta klauzula saistībā ar Ekonomisko lietu tiesu, līdzīgi kā tas dažkārt notiek ar šķīrējtiesas klauzulu? Kurš noteiks, ka strīds izskatāms jaunajā tiesā?

Ekonomisko lietu tiesas izveide nekādi neietekmēs pušu tiesības vienoties par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā. Šādā gadījumā lietu izskatīs šķīrējtiesa.

Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izveidota Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai, turklāt ar darbības teritoriju – visa Latvijas Republikas teritorija. Šo lietu piekritība Ekonomisko lietu tiesai izriet no likumiem, un to piekritības noteikšana nav atkarīga no lietas dalībniekiem. Līgumslēdzējiem nav tiesības vienoties, ka, piemēram, prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem, tomēr izskatīs Rīgas rajona tiesa, nevis Ekonomisko lietu tiesa.

Kas būtu jāzina par vēršanos tiesā – par lietu piekritību? Vai tajā varēs vērsties tikai juridisku personu strīdu izšķiršanas gadījumos? Vai arī fiziskām personām būs iespēja tajā risināt jautājumus? Kā ar mantojuma tiesībām, ja, piemēram, strīds radies par uzņēmumu daļām vai akcijām? Vai tiesa varētu skatīt arī darbinieka un darba devēja strīdus, piemēram, par grāmatveža pārkāpumiem finanšu uzskaitē, naudas atmazgāšanu, komercnoslēpuma izpaušanu u.tml.?

Ekonomisko lietu tiesas kompetence netika definēta pēc subjektiem, piemēram, paredzot, ka šīs tiesas kompetencē ir strīdu izskatīšana starp diviem komersantiem vai starp pusēm, kur vismaz viens lietas dalībnieks ir komersants. Ekonomisko lietu tiesas kompetenci civillietās definē pēc prasības priekšmeta.

Tādējādi arī fiziskām personām, ja vien prasības priekšmets atbilst to lietu kategorijai, kuru izskatīšana ietilpst Ekonomisko lietu tiesas kompetencē, būs iespēja strīdu risināt Ekonomisko lietu tiesā.

Piemēram, prasībās par būvniecības procesa dalībnieku (zemes īpašnieks, būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būveksperts) atbildību puses var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Prasībās, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru)  savstarpējām tiesiskajām attiecībām, puses var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Turklāt jāatzīmē, ka ne visiem komersantiem un saimnieciskajā darbībā iesaistītajiem ir juridiskas personas statuss (piemēram, personālsabiedrībām, individuālajam komersantam). Arī šīs personas varēs vērsties Ekonomisko lietu tiesā.

Saskaņā ar procesuālos likumos noteikto tiesa (tiesnesis) ir tas, kurš lemj par lietas piekritību tiesai. Tādējādi, lai arī anotācijās un juridiskajā literatūrā paustās atziņas ir izmantojamas, lai apzinātu Ekonomisko lietu tiesas kompetences robežas, piemēram, raugoties no likumprojekta autora skatu punkta, jāapzinās, ka galavārds jautājuma izlemšanā būs Ekonomisko lietu tiesai.

Nenoliedzami, dažās situācijās jautājuma izšķiršana par lietas piekritību varētu būt diezgan sarežģīta.

Piemēram, Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ietilpst starp akcionāriem pastāvošā strīda izskatīšana, piemēram, daļā par kapitāldaļu piederību. Gadījumā, ja strīds par kapitāla daļu piederību rodas, piemēram, saistībā ar pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību realizēšana vai dalībnieku līgumā noteikto tiesību izlietošanu, piekritības jautājums par šāda strīda izskatīšanu Ekonomisko lietu tiesai varētu būt risināms salīdzinoši vienkārši, jo starp prasītāju un atbildētāju pastāv dalībnieku (akcionāru) savstarpējās tiesiskās attiecības un konkrētā prasība (prasījums) tiešā veidā izriet no šīm attiecībām. Tajā pašā laikā, iespējams, ka ne visos gadījumos šie kritēriji izpildīsies, ja jautājums par kapitāldaļu piederību būs radies, piemēram, mantojuma tiesību ietvaros, kad rodas strīds saistībā ar daļas mantošanu. Izvēloties piekritību noteikt pēc prasības priekšmetu, jāņem vērā, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetences tvēruma robežu noteikšana būs arī tiesu prakses jautājums.

Attiecībā uz krimināllietu piekritību noteikšanu par kritēriju izvēlēts attiecīgais noziedzīgais nodarījums – noziedzīgi nodarījumi ar kvalificējošām pazīmēm – liels apmērs vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Jāuzsver Ekonomisko lietu tiesas izveides mērķis – izveidot specializētu tiesu kvalitatīvai un ātrai sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšanai. Tādējādi meklētas un rastas iespējas tiesā izveidot arī tādu amata vietu kā priekšsēdētāja palīgs zinātniski pētnieciskos jautājumos, kas būs atbalsts, veicot izpēti dažādos ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci saistītos jautājumos, kā arī līdzdarbojoties vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tās attīstīšanā atbilstoši tiesību zinātnes atziņām.

Kā noteiks piekritību krimināllietās, ja piemēram, apsūdzība celta pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, arī tādiem, kas neietilpst Ekonomisko lietu kompetencē?  Kas notiks, ja tiks sniegts prasības pieteikums “nepareizajā” tiesā? Vai prasība tiks noraidīta vai pārsūtīta uz atbilstīgo tiesu?

Ekonomisko lietu tiesa izskatīs krimināllietu, ja persona būs saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais (vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem) būs piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā. Proti, ja vairāki noziedzīgi nodarījumi būs kvalificēti vienlīdz smagi, tas ir, kriminālprocesā būs divi vienāda smaguma noziedzīgi nodarījumi, no kuriem viens ir piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai, tad šīs krimināllietas izskatīšana būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē. Gadījumos, kad kriminālprocesā būs divi noziedzīgi nodarījumi, no kuriem smagākais noziedzīgais nodarījums nav piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai, tad šīs krimināllietas izskatīšana būs piekritīga rajona (pilsētas) tiesai.

Ekonomisko lietu tiesa darbosies atbilstoši vispārējam regulējumam, kāds noteikts attiecībā uz tiem lēmumiem, kas tiesnesim izlemjami pēc prasības pieteikuma saņemšanas. Ja lietas izskatīšana būs piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, tad tiesnesim  desmit dienu laikā jāpieņem lēmums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. Savukārt, ja strīds nav piekritīgs Ekonomisko lietu tiesai, tas ir, prasības pieteikums būs iesniegts "nepareizajā tiesā", tad pieņemams lēmums par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu. Šāda kārtība jau noteikta attiecībā uz prasības pieteikumiem, un tā netiek mainīta.

Jaunā tiesa paredzēta kā pirmās instances tiesa, un tās mājvieta būs Rīgā. Vai ir kādi nosacījumi attiecībā uz rakstveida vai mutvārdu procesu, videokonferenču režīmu u.tml.? Vai Ekonomisko lietu tiesā paredzēts obligāts advokātu process, vai arī lietu varēs vest pati persona?

No vispārējā procesa atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz procesa norisi Ekonomisko lietu tiesai nav noteikti. Izņēmums attiecināms uz civillietām, kurās ieviests advokātu process. Tiktāl, ciktāl procesuālie likumi paredz lietu izskatīšanu rakstveida procesā vai izmantojot videokonferenču režīmu, šīs iespējas būs attiecināmas arī uz lietu izskatīšanu Ekonomisko lietu tiesā.

Vienlaikus uzsverams, ka procesuālajos likumos ietvertais regulējums ir tikai daļa no apstākļiem, kas veido tiesas darba efektivitāti. Civilprocesa likuma, tāpat arī Kriminālprocesa likuma regulējums, jo īpaši pēdējos gados ir nesis būtiskas izmaiņas, un  tiesnesim ir pietiekami plašas pilnvaras, piemēram, lietas sagatavošanas iztiesāšanai ietvaros, lai radītu priekšnosacījumus efektīvai lietas izskatīšanai. Diemžēl nevarētu teikt, ka šo pilnvaru izmantošanas potenciāls ir pilnībā sasniegts.

Līdz ar to ļoti nozīmīga loma ir tiesnesim kā likuma piemērotājam un tiesas procesa vadītājam, kā arī viņa spējai panākt procesa dalībnieku respektu un iemantot autoritāti.

Tiesnešu amata kandidātu atlases procesā novērtētas ne tikai kandidātu juridiskās zināšanas, bet arī vēlēšanās un prasme mācīties, attīstīties, kā arī personīgās un sociālās kompetences, kas būs noderīgas minētā mērķa sasniegšanā.

Kas notiks ar tām lietām, kuras jau patlaban skata pirmās instances tiesa un kuras būtu atzīstamas par piekritīgām jaunajai tiesai? Ja apelācijas vai kasācijas instances tiesa nolems vēlreiz skatīt šādas lietas, vai tās pārsūtīs Ekonomisko lietu tiesai?

Saskaņā ar procesuālajos likumos noteikto lietas, kuras nodotas atbilstoši noteiktajai piekritībai izskatīšanai attiecīgajā tiesā līdz Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai – 2021. gada 31. martam, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas. Piemēram, krimināllieta par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas iesniegta rajona pilsētas tiesā pirms 2021. gada 31. marta, izskatāma tajā pašā tiesā, kur tā nodota (attiecībā uz civillietām – kur tā iesniegta). Šādi paši nosacījumi attiecas arī uz lietām, kas izskatāmas apelācijas instancē. Pārsūdzot šādu pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas kārtībā, pārsūdzētā nolēmuma izskatīšana būs Rīgas apgabaltiesas kompetencē.

Savukārt, ja krimināllietās pēc 2021. gada 31. marta apelācijas instance būs lēmusi atcelt nolēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nosūtīt krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, lieta būs nosūtāma Ekonomisko lietu tiesai kā pirmās instances tiesai. Savukārt, ja kasācijas instance pēc 2021. gada 31. marta būs lēmusi atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, tā būs nosūtāma jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.

Attiecībā uz civillietām noteikta līdzīga kārtība – apelācijas instances tiesa, atceļot rajona (pilsētas) tiesas spriedumu lietā, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu nodos jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā. Savukārt kasācijas instances tiesa, atceļot spriedumu lietā, kas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, lietu nodos jaunai izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesā vai Rīgas apgabaltiesā.

Vai prognozēts, ka kukuļošanas lietas, kas līdz šim bijušas visai sarežģītas un laikietilpīgas, kurās iesaistītas augstas amatpersonas, jaunā tiesa spēs “pacelt”? Vai nepastāv risks, ka pirmajos darbības mēnešos tiktu saņemts tiesas kapacitātei neatbilstošs daudzums lietu? Kādu prognozē tiesas noslodzes apjomu? Vai ir noteikti termiņi, kuros būtu jāizskata lietas?

Attiecībā uz lietu izskatīšanu norādāms, ka tiesai krimināllieta jāiztiesā atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai un atbilstoši konkrētās lietas apstākļiem, un saprātīgs termiņš ir vērtējams individuāli. No vienas puses, termiņa ilgums pats par sevi neliecina par iespējamu tiesību pārkāpumu, tas var būt atkarīgs no dažādiem kritērijiem, piemēram, lietas apjoma, sarežģītības, iesaistīto personu skaita un viņu attieksmes pret kriminālprocesa pienākumu pildīšanu. No otras puses, ja tiek atzīts saprātīga termiņa pārkāpums, attiecīgais fakts var radīt sekas ar iespējamiem labvēlīgiem risinājumiem attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu nodarījušo personu, piemēram, tā var tikt atbrīvota no kriminālprocesa vai tai var mīkstināt sodu. Līdz ar to, ilgs tiesvedības process, jo īpaši krimināllietās, nevar tikt atstāts bez ievērības.

Lai arī ne vienmēr, tomēr ir saskatāma zināma saistība, piemēram, ar nozīmēto sēžu skaitu un procesa ilgumu.  Piemēram, 2019. gadā vidējais izskatīšanas ilgums krimināllietās par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieņemts pēc tā pieprasīšanas, ir bijis 38 mēneši. Savukārt šajās lietās vidējais nozīmēto sēžu skaits – 15,3. Šāda situācija ir ne tikai satraucoša, bet rada arī pamatotu jautājumu, vai esošie Kriminālprocesa likumā paredzētie tiesiskie instrumenti tiek izmantoti. Kā jau minēju, veidojot speciālu tiesu, tiek radīti nepieciešamie priekšnosacījumi, lai tiesa varētu uzņemties vadošo lomu attiecībā uz procesa kvalitātes standartu noteikšanu un tādējādi ietekmēt arī izmeklēšanas un apsūdzības procesu kvalitāti, un ministrija kā tiesību politikas veidotāja sagaida, ka Ekonomisko lietu tiesa šo lomu uzņemsies.

Vērtējot iespējamo Ekonomisko lietu tiesas kompetences apjomu, tika atzīts par nepieciešamu nodrošināt pārdomātu, piesardzīgu un pakāpenisku pieeju attiecībā uz tiesas kompetences noteikšanu un noslodzes veidošanu, lai izvairītos no lietu sastrēguma pirmajos darbības gados. Analizējot 2018. un 2019. gada statistikas rādītājus, bažām nebūtu pamata.

Kāds regulējums paredzēts attiecībā uz izmeklēšanas tiesnešu lēmumu pārsūdzību? Vai arī Ekonomisko lietu tiesai būs savs izmeklēšanas tiesnesis? Vai pastāvēs iespēja noraidīt tiesnesi?

Ņemot vērā Ekonomisko lietu tiesas kompetenci, kas veidota kā specializēta jurisdikcija, Ekonomisko lietu tiesā nav paredzēts nodrošināt izmeklēšanas tiesneša funkciju. Cilvēktiesību kontroli pirmstiesas kriminālprocesā tāpat kā līdz šim turpinās nodrošināt izmeklēšanas tiesneši vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesās neatkarīgi no kriminālprocesa priekšmeta.

Jautājumā par noraidījuma pieteikšanu un citām procesuālajām tiesībām nav nekādu specifisku izņēmumu attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesu.

Kā paredzēta lietu sadale Ekonomisko lietu tiesā? Vai katrs tiesnesis būs specializējies savā jomā un attiecīgi saņems lietas, kas viņam būs “pa zobam”? Varbūt ir paredzēts izveidot īpašu tehnisko ekspertu sarakstu, kas tiesai sniedz nepieciešamo ekspertīzi, nodrošinot lietu ātru izskatīšanu, līdzīgi kā tas ir citās valstīs?

Lietu sadale notiks pēc nejaušības principa atbilstoši apstiprinātajam lietu sadales plānam.

Vispārīgi jautājums par tiesnešu specializāciju ir tiesas priekšsēdētāja, kas līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vadīs Ekonomisko lietu tiesas darbu, kompetencē. Vienlaikus uzsverams, ka tiesnesis arī specializācijas ietvaros konkrētas lietas saņem pēc nejaušības principa, ko nodrošina Tiesu informatīvās sistēmas lietu sadales funkcionalitāte, un nevar tās pats izvēlēties.

Jāatzīmē, ka, tieši vadoties pēc ārvalstu prakses un pieredzes, tika lemts par tādas amata vietas kā priekšsēdētāja palīgs zinātniski pētnieciskos jautājumos izveidi, kas būs nozīmīgs atbalsts, gan veicot izpēti ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci saistītos jautājumos, gan arī līdzdarbojoties vienotas tiesu prakses nodrošināšanā.

Kā apelācijas instance Ekonomisko lietu tiesai noteikta Rīgas apgabaltiesa. Vai arī tajā paredzēts “specializēt” tiesnešus ar ekonomiskajiem strīdiem un finanšu noziedzību saistīto lietu izskatīšanai? Vai aizvien ir paredzēts izveidot kolēģiju, kas skatīs lietas apelācijas kārtībā – ko tas praktiski nozīmē? Kāpēc nav paredzēta kasācijas instance šādām lietām, ko skatīs jaunā tiesa? Ja puses nebūs apmierinātas, vai tās varēs vērsties Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā?

Rīgas apgabaltiesas darba organizācijas jautājumi ir Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja kompetencē. Likums “Par tiesu varu” noteic kritērijus, atbilstoši kuriem apgabaltiesā var izveidot divas vai vairākas kolēģijas. Savukārt Tieslietu padomes apstiprinātā Tiesnešu specializācijas pamatprincipu un slodzes rādītāju noteikšanas kārtība ņemama vērā tiesnešu specializācijas noteikšanā. Līdz ar to tiesas rīcībā ir dažādi instrumenti, kas ļauj izvēlēties efektīvāko tiesas darba organizācijas modeli.

Kasācijas instance Ekonomisko lietu tiesas lietās, līdzīgi kā tas ir administratīvajās lietās, būs Augstākā tiesa. Augstākajā tiesā ietilpst Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments, un tā apvieno juristu vidē visai bieži minēto tiesu jurisdikcijas sadalījumu – vispārējās jurisdikcijas tiesas un administratīvās jurisdikcijas – vienas tiesas ietvaros.

Attiecībā uz sūdzību iesniegšanu Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā norādāms, ka šīs tiesas nav vēl viena pārsūdzības instance. Šīm tiesām ir sava īpaša kompetence. Saskaņā ar Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa.

Ekonomisko lietu tiesas izveidē īpaši bija ieinteresēti FICIL un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā. Viņu pārstāvis advokāts Māris Vainovskis minējis, ka investīciju aizsardzības strīdu risināšanā ES ietvaros Latvijas valstij ir jānodrošina tiesu specializācija arī šajā jomā. Vai jaunā tiesa spēs risināt arī starptautiska līmeņa strīdus?

FICIL un Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā atbalsts Ekonomisko lietu tiesas izveidei ir bijis nozīmīgs šīs iniciatīvas virzītājspēks, tostarp uzsverot Ekonomisko lietu tiesas izveides nozīmību investīciju piesaistīšanā un kopumā tautsaimniecības attīstībā.

2018. gada 6. martā pasludinātajā prejudiciālajā nolēmumā par Achmea lietu Eiropas Savienības Tiesa apstiprināja, ka iekšējo ES divpusējo ieguldījumu līgumā esošās šķīrējtiesas klauzulas par ieguldītāja un dalībvalsts strīdu izšķiršanu ir pretrunā ES tiesībām un šo jautājuma izšķiršana nodota nacionālām tiesām. Apzinoties šo strīdu raksturu un sarežģītību, likumsakarīgi, ka, jo īpaši ņemot vērā Ekonomisko lietu tiesas izveides mērķi, Ekonomisko lietu tiesa izskatīs ES dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību.

Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, Ekonomisko lietu tiesai noteikta kompetence izskatīt:

  • 1) prasības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem;
  • 2) prasības, kas izriet no ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu līgumiem;
  • 3) Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību;
  • 4) prasības, kas izriet no koncernu tiesiskajām attiecībām;
  • 5) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) savstarpējām tiesiskajām attiecībām;
  • 6) prasības, kas izriet no finanšu nodrošinājuma līgumiem;
  • 7) prasības, kas izriet no kapitālsabiedrību darījumiem ar saistītajām personām Komerclikuma un Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;
  • 8) prasības, kas izriet no uzņēmumu pārejas un sabiedrības reorganizācijas, izņemot darbinieku prasījumus;
  • 9) prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem, tajā skaitā ar apakšuzņēmējiem, attiecībā uz tādas otrās un trešās grupas būves būvniecību, kuras realizācijai nepieciešama būvatļauja, izņemot atsevišķas viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu dzīvojamā mājas un ar to funkcionāli saistīto būvju būvniecību;
  • 10) prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem;
  • 11) prasības par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumiem;
  • 12) pieteikumus par kredītiestāžu likvidāciju un maksātnespēju.

Civillietu kategorijas tika noteiktas, ņemot vērā ekspertu[1] viedokļus par lietu kategorijām, kuras potenciāli rada vislielāko ietekmi uz uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti, tādējādi uzsverot šo lietu kvalitatīvas un ātras izskatīšanas nozīmību.

Savukārt, saskaņā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā Ekonomisko lietu tiesa izskatīs krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar:

  • 1) masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu un izplatīšanas finansēšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 73.panta otrās daļas;
  • 2) terorismu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 79.panta otrās daļas;
  • 3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (Krimināllikuma 195. pants);
  • 4) neatļauta labuma pieņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 198. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas;
  • 5) komerciālo uzpirkšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 199. panta otrās daļas;
  • 6) kukuļņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 320. panta trešās vai ceturtās daļas;
  • 7) kukuļa piesavināšanās, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 321. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas;
  • 8) starpniecību kukuļošanā, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 322. panta otrās daļas;
  • 9) kukuļdošanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 323. panta otrās vai trešās daļas;
  • 10) tirgošanās ar ietekmi, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.1 panta otrās daļas;
  • 11) prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma 326.2 panta otrās daļas;
  • 12) prettiesiska labumu došanu, ja atbildība par to izriet no Krimināllikuma  326.3 panta otrās daļas.

[1] Tika uzklausīts nozares viedoklis, piemēram, no tādām organizācijām kā Ārvalstu investoru padome Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Intervija lasāma žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2021. gada aprīļa numurā. ABONĒT ŽURNĀLU E-ŽURNĀLS