0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

JAUTĀJUMI UN ATBILDES GRĀMATVEDĪBA Sporta nodarbību apmaksa darbiniekiem

Sporta nodarbību apmaksa darbiniekiem

(5)

Kā iegrāmatot darba devēja veikto apmaksu par darbinieka sporta nodarbībām? Iznāk, ka izdevumi dubultojas: vienu reizi, palielinot darbinieka algu, lai ieturētu no viņa nodokļus, un otro reizi — iegrāmatojot firmas izdevumus.

Atbilde

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Sakarā ar to, ka sporta nodarbības tiek apmaksātas konkrētam darbiniekam, tas uzskatāms par viņa personificējamo labumu, par kuru jāmaksā darbaspēka nodokļi. Tādējādi sporta nodarbību maksa nav firmas izdevums (nav izdevums, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību) un nerodas pienākums maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN).

Vienkāršāk to izdarīt ar šādiem grāmatojumiem:

  • D 23xx K 2620 — samaksāts par sportu,
  • D 5610 K 23xx — ieturēts no darbinieka algas.

Tātad darbinieks uz kādu brīdi kļūst par firmas debitoru un pēcāk dzēš parādu no savas darba samaksas.

Tas ne vienmēr apmierina darbinieku, it īpaši, ja darba samaksa nav īpaši liela, bet maksa par sportošanu — iespaidīga.

Ja darbinieks vēlas, lai alga tiktu izmaksāta iepriekšējā apmērā, ir iespējams palielināt aprēķināto darba samaksu, attiecīgi maksājot lielākus darbaspēka nodokļus. Tādā gadījumā jānosaka algas palielinājuma summa, lai pēc nodokļu ieturēšanas “pietiktu” gan samaksāt par nodarbībām, gan saglabāt izmaksājamās algas summu.

Piemēram, abonements par sporta nodarbībām mēnesī maksā 200 eiro. Šo summu palielināsim par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) tiesu (IIN — 20%; VSAOI standarta likme — 35,09%, apgādājamo personu nav). Pieņemsim, ka no neapliekamā minimuma darbinieks tālredzīgi atteicies un apgādājamo nav. Mēnešalga — 1000 eiro.

  • 200 / (1 – 0,2) = 250; 250 / (1 – 0,11) = 280,90 — darba samaksas palielinājuma summa

Pirms sportošanas alga bija izmaksāta šādā apmērā:

  • 1000,00 – 110,00 (11% VSAOI) – 178,00 (20% IIN) = 712,00 eiro

Darbinieka algas aprēķins, ņemot vērā algas palielinājumu un ieturamo abonementa summu, būs šāds: 

  • 1280,90 – 140,90 (VSAOI) – 228,00 (IIN) – 200,00 = 712,00 eiro

Tātad, palielinot darbinieka algu un ieturot no tās nodokļus, darbinieks būs apmierināts, jo saņems iepriekšējo summu. Vienlaikus jāņem vērā, ka firmai palielinās arī VSAOI (darba devēja daļa — 24,09%, kas būs lielāka par 67,67 eiro) no minētās palielinātās algas, kas parasti darba devējiem ne visai patīk. Ņemot vērā darba devēja būtisku izdevumu sloga palielināšanu, pieņemu, ka sportošana tiek apmaksāta priekšniekam, nevis parastam darbiniekam.

Uz pēdējām personām var būt attiecinātas cita likuma normas, proti, UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punkts, kas atļauj nemaksāt UIN, ja izdevumu summa iekļaujas ierobežojumā: reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, ja tie kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai piemērotu šo normu, izdevumiem jābūt uzskaitītiem atsevišķi un “sportošanai” jābūt pieejamai pilnīgi visiem darbiniekiem. Tad šie izdevumi samazinās tikai uzņēmuma peļņu (bez papildu UIN maksāšanas). Ja gada laikā izdevumi tomēr pārsniegs minētos 5%, radīsies pienākums samaksāt UIN.

Publicēts žurnāla BILANCE 2020. gada jūlija (463.) numurā. Drukātās versijas abonenti rakstus var lasīt portālā un saglabāt savā “personīgajā kabinetā”, kur tie būs vienmēr pieejami.

Atbildes uz citiem jautājumiem lasiet sadaļā JAUTĀJUMI UN ATBILDES.

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(5)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Kā iegrāmatot darba devēja veikto apmaksu par darbinieka sporta nodarbībām? Iznāk, ka izdevumi dubultojas: vienu reizi, palielinot darbinieka algu, lai ieturētu no viņa nodokļus, un otro reizi — iegrāmatojot firmas izdevumus.

Atbilde

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Sakarā ar to, ka sporta nodarbības tiek apmaksātas konkrētam darbiniekam, tas uzskatāms par viņa personificējamo labumu, par kuru jāmaksā darbaspēka nodokļi. Tādējādi sporta nodarbību maksa nav firmas izdevums (nav izdevums, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību) un nerodas pienākums maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN).

Vienkāršāk to izdarīt ar šādiem grāmatojumiem:

  • D 23xx K 2620 — samaksāts par sportu,
  • D 5610 K 23xx — ieturēts no darbinieka algas.

Tātad darbinieks uz kādu brīdi kļūst par firmas debitoru un pēcāk dzēš parādu no savas darba samaksas.

Tas ne vienmēr apmierina darbinieku, it īpaši, ja darba samaksa nav īpaši liela, bet maksa par sportošanu — iespaidīga.

Ja darbinieks vēlas, lai alga tiktu izmaksāta iepriekšējā apmērā, ir iespējams palielināt aprēķināto darba samaksu, attiecīgi maksājot lielākus darbaspēka nodokļus. Tādā gadījumā jānosaka algas palielinājuma summa, lai pēc nodokļu ieturēšanas “pietiktu” gan samaksāt par nodarbībām, gan saglabāt izmaksājamās algas summu.

Piemēram, abonements par sporta nodarbībām mēnesī maksā 200 eiro. Šo summu palielināsim par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) tiesu (IIN — 20%; VSAOI standarta likme — 35,09%, apgādājamo personu nav). Pieņemsim, ka no neapliekamā minimuma darbinieks tālredzīgi atteicies un apgādājamo nav. Mēnešalga — 1000 eiro.

  • 200 / (1 – 0,2) = 250; 250 / (1 – 0,11) = 280,90 — darba samaksas palielinājuma summa

Pirms sportošanas alga bija izmaksāta šādā apmērā:

  • 1000,00 – 110,00 (11% VSAOI) – 178,00 (20% IIN) = 712,00 eiro

Darbinieka algas aprēķins, ņemot vērā algas palielinājumu un ieturamo abonementa summu, būs šāds: 

  • 1280,90 – 140,90 (VSAOI) – 228,00 (IIN) – 200,00 = 712,00 eiro

Tātad, palielinot darbinieka algu un ieturot no tās nodokļus, darbinieks būs apmierināts, jo saņems iepriekšējo summu. Vienlaikus jāņem vērā, ka firmai palielinās arī VSAOI (darba devēja daļa — 24,09%, kas būs lielāka par 67,67 eiro) no minētās palielinātās algas, kas parasti darba devējiem ne visai patīk. Ņemot vērā darba devēja būtisku izdevumu sloga palielināšanu, pieņemu, ka sportošana tiek apmaksāta priekšniekam, nevis parastam darbiniekam.

Uz pēdējām personām var būt attiecinātas cita likuma normas, proti, UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punkts, kas atļauj nemaksāt UIN, ja izdevumu summa iekļaujas ierobežojumā: reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, ja tie kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai piemērotu šo normu, izdevumiem jābūt uzskaitītiem atsevišķi un “sportošanai” jābūt pieejamai pilnīgi visiem darbiniekiem. Tad šie izdevumi samazinās tikai uzņēmuma peļņu (bez papildu UIN maksāšanas). Ja gada laikā izdevumi tomēr pārsniegs minētos 5%, radīsies pienākums samaksāt UIN.

Publicēts žurnāla BILANCE 2020. gada jūlija (463.) numurā. Drukātās versijas abonenti rakstus var lasīt portālā un saglabāt savā “personīgajā kabinetā”, kur tie būs vienmēr pieejami.

Atbildes uz citiem jautājumiem lasiet sadaļā JAUTĀJUMI UN ATBILDES.

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: