0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSStājas spēkā grozījumi Darba likumā, kas attiecas uz izmaiņām darba līguma nosacījumos

Stājas spēkā grozījumi Darba likumā, kas attiecas uz izmaiņām darba līguma nosacījumos

Pēc Valsts darba inspekcijas informācijas

Valsts darba inspekcija (VDI) informē par grozījumiem Darba likumā, kas stājas spēkā no 2022. gada 1. augusta. To starpā arī par izmaiņām obligāti ietveramajiem noteikumiem darba līgumā un par īpašo regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, kā arī, ja Ar grozījumu tiek precizētas prasības, kas attiecas uz darba vietas identificēšanu, ja to var noteikt pats darbinieks. Papildinājums ir ietverts, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences, tajā skaitā faktu, ka noteikta veida attiecībās var nepastāvēt strikti noteikta darba vieta un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Cottonbro: https://www.pexels.com

Valsts darba inspekcija (VDI) informē par grozījumiem Darba likumā, kas stājas spēkā no 2022. gada 1. augusta. To starpā arī par izmaiņām obligāti ietveramajiem noteikumiem darba līgumā un par īpašo regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, kā arī, ja

Ar grozījumu tiek precizētas prasības, kas attiecas uz darba vietas identificēšanu, ja to var noteikt pats darbinieks. Papildinājums ir ietverts, ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences, tajā skaitā faktu, ka noteikta veida attiecībās var nepastāvēt strikti noteikta darba vieta un to var izvēlēties pats darbinieks, piemēram, attālinātā darba gadījumā, situācijā, kad darbinieks tiek nodarbināts digitālajās platformās u.c.

Darba likums papildināts ar īpašu regulējumu situācijās, ja darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tādējādi nodrošinot darbinieku ar precīzāku informāciju par viņa iespējamo darba laiku un darba izpildes kārtību.

Darba līgumā situācijā, ja darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda:

  1. to, ka šis grafiks ir mainīgs;
  2. nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā;
  3. informāciju par darba veikšanas laiku jeb t.s. atsauces stundām (laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma);
  4. informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukumu (laiks, kādā darbinieks pirms darba veikšanas tiek informēts par nepieciešamību uzsākt darbu. Šim laika posmam būtu jābūt samērīgam, proti, tādam, lai darbinieks no paziņojuma saņemšanas brīža līdz darba izpildes sākumam var saprātīgā termiņā ierasties darba veikšanas vietā).

Būtiski uzsvērt, ja darbiniekam ir nolīgts nepilns darba laiks un ir skaidri zināms/skaidri paredzams darba izpildes laiks (piemēram, katru dienu 4 stundas jeb 20 stundas nedēļā), tad saglabājas iepriekš likumā noteiktais princips, ka darba līgumā ietver skaidru norādi par dienas vai nedēļas darba laiku.

Tādējādi jaunais regulējums piemērojams situācijās, ja nodarbinātības veida dēļ, piemēram, darbs pēc pieprasījuma, sākotnēji darba devējam nav iespējams noteikt paredzamu darba grafiku darbiniekam. Piemēram, darba devējs ir noslēdzis darba līgumu ar darbinieku, nosakot nepilnu darba laiku par jurista pienākumu veikšanu specifisku situāciju risināšanai. Ja šāda situācija iestājas, tad darba devējs darba līgumā noteiktā laikā un veidā informē darbinieku par saistību izpildes laiku.

Savukārt Darba likuma 52. pants papildināts ar vairākām jaunām daļām, kas nosaka noteiktu rīcību situācijā, kad darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams.

Šajā pantā ietvertais regulējums par darba devēja pienākumu pienācīgā kārtā paziņot darbiniekam par darba izpildes atcelšanu ir saistīts ar Darba likuma 40. pantā ietverto darba devēja pienākumu darba līgumā norādīt minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai atsaukumu.

Minimālajam paziņošanas laikam būtu jābūt samērīgam, proti, tādam, kas ļauj darbiniekam saprātīgā laikā ierasties darbā pēc paziņojuma saņemšanas.

Šie termiņi var atšķirties atkarībā no konkrētas nozares vajadzībām un veicamā darba specifikas.

Papildus tiek noteikts, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, ja tā veikšana tiek pieprasīta ārpus noteiktajām atsauces stundām un dienām vai darba devējs nav ievērojis līgumā noteikto minimālo paziņošanas laiku. Turklāt šādos gadījumos darbinieka atteikšanās veikt darbu nevar būt par pamatu viņa tiesību ierobežošanai.

Vienlaikus tiek paredzētas darbinieka tiesības saņemt to atlīdzību, kuru viņš būtu saņēmis, ja būtu veicis darbu, bet neveica, jo darba devējs darba līgumā noteiktā minimālā paziņošanas termiņa ietvaros nebija informējis darbinieku par darba veikšanas atcelšanu.

Piemēram, ja darbiniekam ir noteiktas darba atsauces stundas otrdienās, trešdienās un ceturtdienās (kopumā 6 stundas) laika posmā plkst. 9.00 līdz 21.00 un darba devējs un darbinieks ir vienojušies par 24 stundu iepriekšējo paziņošanas termiņu, tad, ja darba devējs šādu paziņojumu izsaka 12 stundas pirms darba veikšanas uzsākšanas, tad darbinieks var neveikt darbu un viņam nedrīkst radīt par to nelabvēlīgas sekas. Savukārt, ja šādā situācijā darba devējs 24 stundas iepriekš ir paziņojis darbiniekam par konkrētu darba uzsākšanas laiku, bet vēlāk darba veikšana tiek atcelta, nepaziņojot darbiniekam (darbinieks ir ieradies darbā un tur uzzina par darba veikšanas atcēlumu), tad darbiniekam ir tiesības saņemt to atlīdzību, kuru viņš būtu saņēmis, ja būtu veicis šajā dienā darbu.

Darba likuma pants tiek papildināts ar pienākumu ietvert darba līguma rakstveida formā norādes uz pārbaudes laiku (līdztekus Darba likuma 46. panta noteikumiem), tiesībām uz apmācību, ja darba devējs tādas nodrošina (līdztekus Darba likuma 96. panta noteikumiem), kā arī informāciju par sociālo nodrošinājumu (informāciju par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru kā sociālā nodrošinājuma iestādi un, ja tādi pastāv, privātajiem pensiju fondiem).

Tiek noteikts skaidrs darba devēja pienākums nodrošināt darbinieku ar informāciju, kas būtiska tieši viņa darba tiesiskajās attiecībās. Saskaņā ar Darba likuma pārejas noteikumu 23. pantu, ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku ir nodibinātas līdz 2022. gada 31. jūlijam, darba devējs nodrošina nepieciešamās papildu informācijas sniegšanu vai darba līguma noformēšanu atbilstoši grozījumiem Darba likuma 40. pantā, ja to pieprasa darbinieks.

Jaunā likuma redakcija paredz, ka vispārīgais pārbaudes laika maksimālais ilgums ir trīs mēneši, bet darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, var vienoties par pārbaudes laika noteikšanu, kas ilgāks par trīs mēnešiem, bet nepārsniedz sešus mēnešu.

Vienlaikus pants papildināts ar jaunu regulējumu par pārbaudes termiņu gadījumos, kad darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku, proti, ietverta nepieciešamība, nosakot pārbaudes laiku, piemērot samērīguma principu attiecībā uz līguma uz noteiktu laiku ilgumu. Tiek noteikts skaidrs un nepārprotams proporcionalitātes princips attiecībā uz pārbaudes laika ilgumu, ja tiek noslēgti darba līgumi uz noteiktu laiku līdz sešiem mēnešiem vai vienam gadam. Papildus darba koplīgumā ir iespējams atkāpties no šī regulējuma, taču maksimālais pārbaudes laika ilgums nevar pārsniegt trīs mēnešus.

Gadījumā, ja tiek pagarināts vai no jauna noslēgts darba līgums par to pašu darbu, tad atkārtota pārbaude nav nosakāma.

Saskaņā ar Darba likuma pārejas noteikumu 24. pantu grozījumi Darba likuma 46. pantā, kas paredz, ka pārbaudes termiņš noteikts īsāks par trim mēnešiem, ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, un grozījumi, kas ar darba koplīgumu paredz pārbaudes laika noteikšanu, kurš ir ilgāks par likumā noteikto termiņu, piemērojami tām darba tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

 

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: