Turpinām rakstu sēriju par aktualitātēm starptautiskajās un Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās, kurām ir un varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu tiesību sistēmu nākotnē. Arī šomēnes aplūkosim ESAO, ES un citu institūciju virzītos projektus nodokļu jomā, Eiropas Savienības Tiesas aktuālākos nolēmumus par citu valstu pieredzi nodokļu piemērošanas jautājumos.

Vienojas par vēsturiskiem atskaites punktiem starptautiskai nodokļu reformai

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)/G20 Iekļaujošā satvara projekta „Par bāzes eroziju un peļņas novirzīšanu (BEPS)” dalībnieki, kas veido vairāk nekā 90% no pasaules IKP, 2023. gada 11. jūlijā vienojās par rezultātu paziņojumu, atzīstot ievērojamu progresu un ļaujot valstīm un jurisdikcijām virzīties uz priekšu starptautiskās nodokļu sistēmas reformu. Paziņojums „Divu pīlāru risinājums ekonomikas digitalizācijas radīto nodokļu problēmu risināšanai” nodrošinās godīgāku peļņas sadali un nodokļu tiesības starp valstīm un jurisdikcijām attiecībā uz pasaulē lielākajiem daudznacionālajiem uzņēmumiem.

Rezultātu paziņojumā ir apkopota nodevumu pakete:

1. daudzpusējas konvencijas (Multilateral Convention jeb MLC) redakcija, kas ļauj jurisdikcijām pārdalīt un izmantot vietējās nodokļu uzlikšanas tiesības attiecībā uz daļu no starptautisko uzņēmumu atlikušās peļņas. Iekļaujošais regulējums publicēs MLC redakciju, tiklīdz tā būs sagatavota parakstīšanai pēc konkrētu punktu precizēšanas, jo dažas jurisdikcijas ir paudušas bažas par dažiem konkrētiem MLC punktiem;
2. ierosinātais regulējums, lai vienkāršotu un racionalizētu arm’s length principa piemērošanu pamata mārketinga un izplatīšanas darbībām valstīm;
3. Subject–to–Tax–Rule noteikums kopā ar tā īstenošanas sistēmu, kas jaunattīstības valstīm ļaus atjaunināt divpusējos nodokļu līgumus, lai „atmaksātu” ienākumus noteiktiem grupas iekšējiem ienākumiem, ja uz šādiem ienākumiem attiecas zemi vai nomināli nodokļi citā jurisdikcijā;
4. OECD sagatavos visaptverošu rīcības plānu, lai atbalstītu ātru un koordinētu Divu pīlāru risinājuma ieviešanu, sadarbojoties ar reģionālajām un starptautiskajām organizācijām.

138 valstis un jurisdikcijas arī ir piekritušas atturēties no tikko ieviestu digitālo pakalpojumu nodokļu vai līdzīgu pasākumu uzlikšanas jebkuram uzņēmumam pirms 2024. gada 31. decembra vai MLC stāšanās spēkā, ja šis apstāklis iestājas agrāk, vai ja līdz gada beigām MLC parakstīšana ir panākusi pietiekamu progresu. Paralēli tiks turpināts tehniskais darbs, lai MLC varētu būt atvērta parakstīšanai 2023. gada otrajā pusē.

OECD eksperti atzinīgi vērtē Latvijas darbu

Lai atbilstoši Finanšu ministrijas stratēģijai un izvirzītajiem mērķiem izveidotu, attīstītu un ieviestu reformas budžeta plānošanā un izpildes procesu analīzē, tika īstenots strukturālo reformu projekts „Valsts finanšu vadības darbības uzlabošana Latvijā – budžeta sagatavošana un izpilde”. Projekta ietvaros veiktajā pārskatā OECD eksperti atzīmēja, ka Latvijas pēdējās desmitgades nozīmīgākā reforma ir bijusi ilgtspējīgas vidēja termiņa budžeta sistēmas izveide, kuras pamatā ir stingru un skaidru fiskālo noteikumu kopums. Pozitīvi novērtēts Latvijas 2016. gadā aizsāktais ikgadējo izdevumu pārskatīšanas process. Tā ir viena no jomām, kurā Latvija ir panākusi iespaidīgu progresu labas starptautiskās budžeta pārvaldības prakses pārņemšanā.

Fitch Ratings paaugstina Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējumu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings, saglabājot Latvijas kredītreitingu esošajā „A–” līmenī, 28. jūlijā paaugstināja kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu. Kā vienu no iemesliem kredītreitinga nākotnes novērtējuma maiņai Fitch norāda, ka Latvija ar mazu un atvērtu ekonomiku ir uzrādījusi relatīvu noturību pret nesenajiem ārējiem satricinājumiem, pārsniedzot pirmspandēmijas IKP līmeni. Kopumā novērtēts, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku bija daudz mazāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Nelabvēlīgā ietekme no energoresursu pieejamības sarežģījumiem – cenu pieaugums – bija mazāks nekā sākotnēji tika prognozēts, neraugoties uz Latvijas vēsturiski lielo energoresursu importa atkarību no Krievijas.

Kā ziņo Finanšu ministrija, Fitch sagaida, ka inflācija strauji samazināsies un 2024.–2025. gadā IKP pieaugums būs līdz aptuveni 3%, ko stimulēs gaidāmais ES fondu apguves palielinājums un privātā patēriņa atjaunošanās. Aģentūra atzinīgi novērtē gan Latvijas neatkarību no Krievijas energoresursu importa, gan ar enerģētiku nesaistītu preču un pakalpojumu tirdzniecības samazinājumu. Fitch norāda, ka Latvijas kredītreitinga stiprās puses ir zemāks valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas, nekā līdzīga kredītreitinga valstīs, un uzticamais ekonomikas politiskais ietvars, ko atbalsta dalība ES, kā arī mērenais privātā sektora parādsaistību līmenis. Aģentūra norāda arī uz faktoriem, kas var ierobežot Latvijas kredītreitinga izaugsmi nākotnē.

Maksājumu pakalpojumu sniedzēju ziņošanas pienākums par pārrobežu maksājumiem

Saeima šā gada 22. jūnijā 1. lasījumā izskatīja likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 286/Lp14), ar kuru paredzēts pārņemt prasības, kas noteiktas Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīvā (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (kredītiestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, maksājumu iestādēm, dalībvalstī licencētām iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām). Ar 2024. gada 1. janvāri, kad stāsies spēkā direktīvas prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai sniedz maksājumu pakalpojumus ES, ir jāuzglabā noteikta informācija par pārrobežu maksājumiem, ko veikuši maksātāji dalībvalstīs, un noteikta informācija par maksājumu saņēmējiem. Šī informācija jānosūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Ar paredzētajām izmaiņām tiktu noteikts pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem:

• veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, ko tie sniedz katrā kalendārajā ceturksnī;
• sniegt VID informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, ja ir izpildījušies Direktīvā 2020/284 noteiktie nosacījumi uzskaites veikšanai, ir iestājies ziņošanas pienākums un, ja kalendārā ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus tādā apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem;
• glabāt datus 3 kalendāros gadus elektroniskā formā.

Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e–komercijā. Saskaņā ar Padomes 2020. gada 18. februāra regulu (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu, dalībvalstu nodokļu administrācijām minētā informācija jānosūta uz centralizēto elektronisko maksājumu informācijas sistēmu (Central Electronic System of Payment information jeb CESOP), kuru pārvalda un tehniski uztur Eiropas Komisija.

Paredzēti arī Ministru kabineta noteikumi, kas stātos spēkā 2024. gada 1. janvārī un skaidrotu informācijas uzskaites kārtību, saturu un iesniegšanas kārtību u.c. tehniskos risinājumus un noteikumus.

Eiropas Komisija uzsāk pārkāpuma procedūru 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles, nosaka, ka visiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas darbojas ES vienotajā tirgū un kuri pastāvīgi atrodas Savienībā un kuru ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro, ir jāpublicē ziņojums par uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, ko tie maksā katrā dalībvalstī un jurisdikcijās, kas nesadarbojas. Šajos pārskatos ir iekļauta arī papildu informācija, piemēram, darbinieku skaits vai apgrozījums katrā valstī. 

Eiropas Komisija 2023. gada 20. jūlijā ir nosūtījusi oficiālu paziņojuma vēstuli 17 ES dalībvalstīm – Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Igaunijai, Grieķijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Portugālei, Slovēnijai un Somijai – par valsts pasākumu nepaziņošanu, ar kuriem pilnībā transponē direktīvu līdz noteiktajam termiņam 2023. gada 22. jūnijā. 

Eiropas pilsoņu iniciatīva par nodokļu uzlikšanu lielai turībai ES

Eiropas Komisijā 2023. gada 11. jūlijā tika nolemts reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu ar nosaukumu „Nodokļu uzlikšanai lielai turībai nolūkā finansēt ekoloģisko un sociālo pārkārtošanos”. Iniciatīvas organizatori aicina Eiropas Komisiju ieviest tādu Eiropas mēroga nodokli par lielu turību, kas nāktu par labu ekoloģiskās un sociālās pārkārtošanās procesam. Iniciatīvas mērķis ir veicināt cīņu pret klimata pārmaiņām un nevienlīdzību visā ES, kā arī nodrošināt, ka Eiropas iedzīvotāji maksā taisnīgu nodokļu daļu šo mērķu sasniegšanai.

Pēc iniciatīvas reģistrācijas organizatoru rīcībā ir seši mēneši, lai uzsāktu parakstu vākšanu. Ja gada laikā Eiropas pilsoņu iniciatīvu atbalstīs vismaz viens miljons iedzīvotāju no vismaz septiņām ES dalībvalstīm, Komisija lemtu, vai iniciatīvā izvirzīto prasību virzīt tālāk, lēmumu atbilstoši pamatojot. Eiropas pilsoņu iniciatīva tika ieviesta ar Lisabonas līgumu kā iespēja pilsoņiem noteikt ES darba kārtību. Pēc oficiālās reģistrēšanas Eiropas pilsoņu iniciatīva dod iespēju vienam miljonam iedzīvotāju no vismaz septiņām ES dalībvalstīm aicināt Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktus jomās, kurās tai ir šādas pilnvaras. Iniciatīvas juridiskās pieņemamības nosacījumi ir šādi: 

1. iniciatīvā ierosinātā rīcība nav acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām iesniegt tiesību akta priekšlikumu,
2. tā nav acīmredzami aizskaroša, nenozīmīga vai provokatīva un
3. tā nav klajā pretrunā Savienības vērtībām.

Kopš EPI ieviešanas 2012. gada aprīlī Komisija ir saņēmusi 127 pieprasījumus Eiropas pilsoņu iniciatīvas izsludināšanai, no kuriem 102 atbilda pieņemamības kritērijiem un attiecīgi tika reģistrēti.

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts tiek papildināts ar Krievijas Federāciju un citām jurisdikcijām

1. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 333 „Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts”. Lai nodrošinātu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksta atbilstību 2023. gada 14. februārī aktualizētajam ES sarakstam ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, tajā, papildu jau esošajām valstīm un teritorijām, tiek iekļautas Britu Virdžīnu salu teritorija, Kostarikas Republika, Māršala Salu Republika un Krievijas Federācija.

Jaunajos noteikumos ir iekļauta tieša atsauce uz ES sarakstu un tā regulāru aktualizēšanu, lai novērstu turpmāku regulāru tehnisku grozījumu veikšanu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku un savlaicīgāku reaģēšanu uz izmaiņām ES sarakstā. Proti, jaunie noteikumi paredz, ka pēc ES Padomes lēmuma par ES saraksta aktualizēšanu un tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī, Latvijas Finanšu ministrija paziņos par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, kā arī publicējot Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē.

Latvijas tiešo nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts speciāls nodokļa maksāšanas režīms (aizsargpasākumi) gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar juridiskām personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās. Minētie aizsargpasākumi paredz, piemēram, pienākumu ieturēt nodokli izmaksas brīdī, liegumu nodokļa bāzes samazināšanai attiecībā uz ienākumu, kas gūts no akciju atsavināšanas, darījumus ar šādām personām uzskatīt par darījumiem ar saistītām personām, kā arī piemērot kontrolēto ārvalstu uzņēmumu noteikumus. Līdz ar to, lai piemērotu šos aizsargpasākumus, VID veic pastiprinātu uzraudzību attiecībā uz darījumiem, ko nodokļa maksātājs veic ar darījuma partneriem, kuri atrodas, ir izveidoti vai nodibināti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās, kā arī šādos gadījumos pastāv paaugstināts audita veikšanas risks.

Valsts atbalsta jomā apstiprināta Ungārijas shēma 2,36 miljardu eiro apmērā paātrinātām investīcijām stratēģiskās nozarēs

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 2,36 miljardu euro ungāru shēmu paātrinātām investīcijām stratēģiskās nozarēs, lai veicinātu pāreju uz neto nulles ekonomiku saskaņā ar Zaļā kursa rūpnieciskā plānu (‘Green Deal Industrial Plan’). Saskaņā ar šo pasākumu atbalsts tiks sniegts i) tiešo dotāciju veidā; un/vai ii) nodokļu priekšrocību veidā. Pasākumā varēs piedalīties uzņēmumi, kas ražo, piemēram, saules paneļus, vēja turbīnas, siltumsūkņus, iekārtas oglekļa uzglabāšanai, kā arī galvenās sastāvdaļas, kas izstrādātas un galvenokārt tiek izmantotas kā tiešs izejmateriāls šādas iekārtas vai saistītās kritiskās izejvielas ražošanai.

Komisija secināja, ka ungāru shēma ir nepieciešama, piemērota un samērīga, lai paātrinātu zaļo pāreju un veicinātu noteiktu saimniecisko darbību attīstību, kas ir svarīgi Zaļā kursa rūpnieciskā plāna īstenošanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu un nosacījumiem, kas izklāstīti pagaidu krīzes un pārejas sistēmā. Pamatojoties uz to, Komisija apstiprināja atbalsta pasākumu saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem.

Luksemburga un ATAD1 ieviešanas aspekti ES Tiesā

2023. gada 14. jūlijā Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā (ES Tiesa) pret Luksemburgu, jo tā nav pareizi transponējusi direktīvu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību).

Komisija 2016. gada 28. janvārī iesniedza priekšlikumu direktīvai par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas kā daļu no tiesību aktu kopuma par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (Anti-Tax Avoidance Package). Direktīva (ES) 2016/1164 ar grozījumiem ietver piecus juridiski saistošus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumus, kas visām dalībvalstīm būtu jāpiemēro pret izplatītiem agresīvas nodokļu plānošanas veidiem.

Šie pasākumi ir: kontrolēta ārvalstu uzņēmuma (CFC) noteikums, lai atturētu peļņas novirzīšanu uz zemu nodokļu/beznodokļu valsti; pārejas noteikums, lai novērstu atsevišķu ienākumu dubultu neaplikšanu ar nodokli; exit-aplikšanas ar nodokli noteikumu, lai neļautu uzņēmumiem izvairīties no nodokļu nomaksas, mainot aktīvus; procentu ierobežojuma noteikums, lai atturētu no mākslīgiem parādu pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt nodokļus; vispārīgo noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, lai neitralizētu agresīvu nodokļu plānošanu, ja netiek piemēroti citi noteikumi.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada septembra (123.) numurā.

• Aktualitātes starptautiskajās un Eiropas Savienības nodokļu tiesībās (augusta Nr.)