Uzsākam rakstu sēriju par aktualitātēm starptautiskajās un Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās, kurā informēsim par būtiskāko starptautiskajā un ES nodokļu tiesību jomā, kam ir un varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu tiesību sistēmu nākotnē. Aplūkosim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co–operation and Development, ESAO), ES un citu institūciju virzītos projektus nodokļu jomā, Eiropas Savienības Tiesas aktuālākos nolēmumus, starptautisko nodokļu tiesību pētniecisko institūtu aktualitātes, prominentu konferenču apskatus un citu valstu pieredzi nodokļu piemērošanas jautājumos.

Latvijas un Vācijas nodokļu konvencija – grozījumi 

Saeima 2023. gada 22. jūnijā 2. steidzamajā lasījumā pieņēma likumu „Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (likumprojekts Nr. 233/Lp14). Likums stājās spēkā 2023. gada 19. jūlijā.

1 Likumprojekta (Nr.: 233/Lp14) „Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” anotācijas I sadaļas „Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība” 1. punkts.  Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/420D07AA17F123B9C225899700336A9D?OpenDocument (aplūkots 2023. gada 15. jūlijā).

Atsaucoties uz Vācijas puses, kas arī ir ESAO un Iekļaujošā satvara (Inclusive Framework) dalībvalsts, un 2017. gada 7. jūnijā tāpat kā Latvija parakstīja ESAO izstrādāto daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (Multilateral Convention to Implement Tax Treaty Related measures to Prevent BEPS jeb MLI) izteikto priekšlikumu, divpusēju sarunu ceļā, veicot grozījumus Latvijas un Vācijas nodokļu konvencijā, nodrošināt BEPS minimālajā standartā attiecībā uz nodokļu konvencijām noteikto pasākumu ieviešanu.¹ Ņemot panākto vienošanos ar Vācijas pusi, tika izstrādāts attiecīgais protokols, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Konceptuāls grozījumu mērķis ir nodrošināt atbilstību starptautiskajām prasībām – ESAO BEPS novēršanas pasākumu plāna – aktivitātēs Nr. 6 (Nodokļu konvenciju neatbilstošas izmantošanas novēršana) un Nr. 14 (Strīdu izšķiršanas uzlabošana) noteikto minimālo standartu. Protokola projektā tika iekļauta jauna preambulas teksta redakcija, kas paredz, ka ar šo protokolu grozītās nodokļu konvencijas atvieglojumi netiek piemēroti, ja tiek konstatēts, ka noslēgtās vienošanās un veiktie darījumi veikti tikai un vienīgi ar mērķi iegūt nodokļu konvencijā paredzētos atvieglojumus, tāpat ietverts pants (jauns 27. pants „Ļaunprātīgas Līguma izmantošanas novēršana”), kas novērš neatbilstošu līgumā noteikto atvieglojumu piemērošanu (angļu val. – principal purpose test). 

ESAO BEPS pretpasākuma plāna Aktivitāte Nr. 14 paredz stiprināt savstarpējās saskaņošanas procedūru (angļu val. – mutual agreement procedure) un nodrošināt efektīvāku paraugkonvencijas 25. panta normu piemērošanu, nodrošinot, ka jautājumi, kas tiek risināti savstarpējās saskaņošanas ceļā, tiktu atrisināti konkrētos laika termiņos (trīs gadu laikā), pēc iespējas ātrāk novēršot nepamatotu nodokļu dubulto uzlikšanu. Minimālais standarts paredz nodokļu maksātājam tiesības ar savu sūdzību vērsties jebkurā no līgumslēdzēju pušu kompetentajā iestādē, un šāda sūdzība ir jāiesniedz trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi aplikšanu ar nodokļiem neatbilstoši Līguma noteikumiem, neatkarīgi no nacionālajā likumdošanā paredzētā laika termiņa. Tomēr ir paredzēta atkāpe, kas pieļauj valstīm šī minimālā standarta prasības nodrošināt, veicot divpusēju kompetento iestāžu paziņošanas mehānismu vai konsultācijas procesu. Tāpat ir arī noteikts, ka panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no katras līgumslēdzējas puses iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem termiņiem. No minētās aktivitātes nodokļu konvencijā ir ieviesti grozījumi transfertcenu jomā.

Latvijas un Krievijas nodokļu konvencija – zaudēs spēku

Saeima jau 2022. gada 12. maijā pieņēma likumu „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”” (likumprojekts Nr. 1467/Lp13), kas stājās spēkā 2022. gada 13. maijā. Tas paredzēja, ka Latvijas un Krievijas nodokļu konvencijas un tās protokola darbība tiek apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Savukārt 2023. gada 10. maijā Ārlietu ministrija informēja, ka Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem zaudēs spēku 2024. gada 1. janvārī.

Otrā pīlāra direktīva

2 Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022L2523 (aplūkots 2023. gada 15. jūlijā).

ES finanšu ministri 2022. gada 12. decembrī pieņēma Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu Padomes (EP) direktīvai par globāla minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām uzņēmumu grupām un liela mēroga vietējām uzņēmumu grupām ES, kuru kopējie finanšu ieņēmumi pārsniedz 750 milj. eiro gadā². Minimālais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir viens no diviem darba virzieniem, par kuriem vienojušies ESAO/G20 Iekļaujošā satvara locekļi, 141 valsts un jurisdikciju darba grupa, kas koncentrējās uz divu pīlāru pieeju (Two–Pillar Approach), lai risinātu digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Tika strādāts pie globāla kompromisa risinājuma, lai reformētu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu, kas vainagojās ar globālu vienošanos starp 137 jurisdikcijām 2021. gada oktobrī. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta divām plašām tēmām: 

• pirmais pīlārs – nodokļu uzlikšanas tiesību daļēja pārdale,
• otrais pīlārs — starptautisko uzņēmumu grupu peļņas aplikšana ar nodokli minimālā līmenī. 

ES ietvaros tiek implementēts otrais pīlārs, un tā noteikumi attieksies uz jebkuru lielu vietējo un starptautisko uzņēmumu grupu, tostarp finanšu sektoru, kuras kopējie finanšu ieņēmumi ir vairāk nekā 750 milj. eiro gadā un kuras mātes vai meitas uzņēmums atrodas ES dalībvalstī, ar attiecīgiem izņēmuma gadījumiem direktīvas ietvaros.

3 Eiropas Komisija. Minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme. Pieejams: https://taxation–customs.ec.europa.eu/taxation–1/corporate–taxation/minimum–corporate–taxation_en (aplūkots 2023. gada 15. jūlijā).

Atbilstoši šim regulējumam efektīvā nodokļa likme tiek noteikta katrai jurisdikcijai, dalot nodokļus, ko maksā jurisdikcijā esošās vienības ar to ienākumiem. Ja faktiskā nodokļu likme juridiskām personām noteiktā jurisdikcijā ir zemāka par 15% minimumu, tiek iedarbināti otrā pīlāra noteikumi un grupai ir jāmaksā papildu nodoklis, lai palielinātu tās likmi līdz 15%. Šis papildu nodoklis ir pazīstams kā „ienākumu iekļaušanas noteikums” (Income Inclusion Rule). Šis papildinājums ir spēkā neatkarīgi no tā, vai meitas uzņēmums atrodas valstī, kas ir parakstījusi starptautisko OECD/G20 nolīgumu. ES dalībvalstīm jāievieš jaunie noteikumi līdz 2023. gada 31. decembrim.³

Unshell projekts

Šobrīd EP tiek apspriests Unshell projekts, ar kuru vēl 2021. gada 22. decembrī iepazīstināja EK kā ar galveno iniciatīvu, lai cīnītos pret čaulas uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu neatbilstošiem nodokļu mērķiem, un kuru paredzēts ieviest no 2024. gada 1. janvāra. Unshell priekšlikumam būtu jānodrošina, ka ES struktūras, kurām nav saimnieciskās darbības vai kuras nenodarbojas ar minimālu saimniecisko darbību, nevar izmantot nekādas nodokļu priekšrocības un neuzliek nekādu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Priekšlikumā ir ieviesta filtrēšanas sistēma subjektiem, kuru rādītāju līmeņi veido sava veida „vārtejas” (gateway). Pašreiz priekšlikums nosaka trīs „vārtejas” un, ja uzņēmums šķērso visas trīs vārtejas, tam katru gadu būs jāziņo nodokļu iestādēm vairāk informācijas, izmantojot nodokļu deklarāciju.

Piemēram, pirmajā rādītāju līmenī tiek aplūkotas subjektu darbības, pamatojoties uz to saņemtajiem ienākumiem. „Vārti ir iesisti”, ja vairāk nekā 75% no uzņēmuma kopējiem ieņēmumiem iepriekšējos divos taksācijas gados nav gūti no uzņēmuma tirdzniecības darbības vai ja vairāk nekā 75% no tās aktīviem ir nekustamais īpašums vai cits privātīpašums ar īpaši augstu vērtību. Otrajai vārtejai ir nepieciešams pārrobežu elements. Ja uzņēmums saņem lielāko daļu savu attiecīgo ienākumu no darījumiem, kas saistīti ar citu jurisdikciju, vai nodod šos attiecīgos ienākumus citiem uzņēmumiem, kas atrodas ārvalstīs, uzņēmums pāriet uz nākamo vārteju. Trešā vārteja ir vērsta uz to, vai korporatīvās vadības un administrēšanas pakalpojumi tiek sniegti uzņēmuma iekšienē vai tiek nodrošināti ārpakalpojumos.

Ja uzņēmums tiks uzskatīts par čaulas uzņēmumu, tas nevarēs piekļūt nodokļu atvieglojumiem un tās dalībvalsts nodokļu konvenciju tīkla priekšrocībām un pretendēt uz režīmu saskaņā ar Padomes 2011. gada 30. novembra direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (Parent–Subsidiary Directive, sk. konsolidēto versiju ar pēdējiem grozījumiem) un Padomes 2003. gada 3. jūnija direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (Interest and Royalties Directive, sk. konsolidēto versiju ar pēdējiem grozījumiem). Lai atvieglotu šo seku īstenošanu, uzņēmuma rezidences dalībvalsts liegs čaulas uzņēmumam nodokļu rezidences apliecību, vai arī apliecībā norādīs, ka uzņēmums ir čaulas uzņēmums.

4 Eiropas Komisija. Unshell. Pieejams: https://taxation-customs.ec.europa.eu/taxation-1/corporate-taxation/unshell_en (aplūkots 2023. gada 15. jūlijā).

Turklāt maksājumus uz trešajām valstīm neuzskatīs par caurplūstošiem (flowing through), un tiem tiks piemērots ieturējuma nodoklis tās vienības līmenī, kas maksāja čaulas uzņēmumam. Tiem čaulas uzņēmumiem, kuriem pieder nekustamie īpašumi, kas paredzēti turīgu personu privātai lietošanai un kuriem tāpēc nav ienākumu plūsmas, sekas paredzētas tādas, ka šādi īpašumi tiks aplikti ar nodokļiem valstī, kurā īpašums atrodas, it kā tie piederētu fiziskai personai tieši.⁴

BEFIT – uzņēmējdarbības nodokļa sistēma 21. gadsimtam 

5 Eiropas Komisija. Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT). Pieejams: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13463-Uznemejdarbiba-Eiropa-ienakumu-nodoklu-sistema-BEFIT-_lv (aplūkots 2023. gada 15. jūlijā).

Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēmas (Business in Europe: Framework for Income Taxation jeb BEFIT) ietvaros tiks ierosināts visaptverošs risinājums attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem ES. Šīs iniciatīvas mērķis ir ieviest vienotu noteikumu kopumu ES uzņēmumiem, lai tie varētu aprēķināt savu nodokļa bāzi, un vienlaikus, pamatojoties uz formulu, nodrošināt efektīvāku peļņas sadali starp ES valstīm. Tās mērķis būs arī samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un izveidot saskaņotu pieeju uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem ES.⁵ Pēc publiskās apspriešanās EK nāks ar precīzu priekšlikumu tiesību akta projekta veida 2023. gada trešajā ceturksnī.

6 Eiropas Komisija. Uzaicinājums iesniegt atsauksmes ietekmes novērtējuma nolūkiem. Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT). Pieejams: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13463-Uznemejdarbiba-Eiropa-ienakumu-nodoklu-sistema-BEFIT-_lv (aplūkots 2023. gada 15. jūlijā).

BEFIT paredzēts kā vienots uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu kopums ES, kas būs balstīts uz kopējās nodokļu bāzes galvenajām iezīmēm un peļņas sadali starp dalībvalstīm, izmantojot formulu (t. s. sadalījuma formulu). Ar BEFIT paredzēts izveidot uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu 21. gadsimtam — satvaru, kas nodrošinātu taisnīgu, mūsdienīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kura atbilst publiskā finansējuma vajadzībām, vienlaikus arī atbalstot atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos 27 ES dalībvalstu un to atšķirīgo nodokļu sistēmu vidū.⁶

SAFE projekts jeb pievēršanās nodokļu plānotājiem

7 Eiropas Komisija. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana ES - pievēršanās veicinātājiem. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13488-Izvairisanas-no-nodoklu-maksasanas-un-agresiva-nodoklu-planosana-ES-pieversanas-veicinatajiem_lv (aplūkots 2023. gada 15. jūlijā).

Kā minēts iniciatīvas „Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana ES – pievēršanās veicinātājiem” (SAFE – Securing the activity framework of enablers) kopsavilkumā, „daži veicinātāji izstrādā, popularizē un palīdz trešās valstīs izveidot struktūras, kas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu agresīvu plānošanu samazina dalībvalstu nodokļu bāzi. Šādas struktūras var izmantot pastkastītes uzņēmumus, lai gūtu labumu no atšķirībām starp valstu nodokļu sistēmām vai nodokļu nolīgumiem.”⁷

Vairākas Starptautiskās pētniecisko žurnālistu konsorcijas (ICIJ), jo īpaši Panamas un Pandoras dokumentu, noplūdes ir parādījušas, ka tā saucamie veicinātāji ir izstrādājuši sarežģītas nodokļu struktūras, kurās parasti ir iesaistītas čaulas vienības un kuru rezultātā notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana. Turklāt gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vairākkārt ir aicinājuši EK ieviest mērķtiecīgus noteikumus attiecībā uz veicinātājiem. Pavisam nesen ICIJ ziņojumi norādīja, kā sankciju sarakstā iekļautās Krievijas personas ir paslēpušas īpašumus nodokļu oāzēs „ar Rietumu veicinātāju palīdzību”.

Šīs direktīvas priekšlikuma, pie kā šobrīd strādā EK, mērķis ir pastiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret agresīvu nodokļu plānošanu, pievēršoties to veicinātāju lomai, kuri rada šīs sarežģītās un nepārredzamās struktūras un sekmē shēmas vai režīmus, kuru rezultātā notiek izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai agresīva nodokļu plānošana. Svarīgākais akcents šīs iniciatīvas sakarā ir ierobežot veicinātāju darbību tieši trešajās valstīs (piemēram, pastiprinātas due diligence procedūras, veicinātāju reģistrācija un izslēgšana no dalībvalsts reģistra agresīvas nodokļu plānošanas veicināšanas gadījumā trešajā valstī, rīcības kodeksa noteikumi veicinātājiem), tur izveidojot sarežģītas struktūras, kuru mērķis ir samazināt ES dalībvalstu nodokļu bāzi, izmantojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu.

Šī iniciatīva mijiedarbosies ar esošajām iniciatīvām, kuru mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu. Padomes Direktīvā (ES) 2018/822, ar ko groza Direktīvu par administratīvo sadarbību (tiešo) nodokļu jomā („DAC6”), ir noteikts, ka ES starpniekiem ir jāziņo dalībvalstu nodokļu iestādēm informācija par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras varētu izmantot agresīvai nodokļu plānošanai. DAC6 galvenais mērķis ir sniegt nodokļu iestādēm informāciju par iespējami agresīvām nodokļu shēmām, lai tās varētu reaģēt uz kaitniecisku nodokļu praksi un novērst nepilnības, pieņemot tiesību aktus vai veicot riska novērtējumus un nodokļu auditus. Šie auditi un nodokļu sekas principā attiecas uz nodokļu maksātāju, nevis uz veicinātāju, kas iesaistīts ziņojamajā pārrobežu shēmā. Tāpat nodokļu iestāžu rīcībā ir nodokļu apiešanas novēršanas mehānismi, piemēram, Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (ATAD), kas vērsta uz nodokļu maksātājiem, bet tie neattiecas uz personām, kas veicina šādas struktūras. Vienlaikus šī iniciatīva izmantos arī pašreizējos un turpmākos pasākumus, kas paredzēti Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā un Direktīvā par trauksmes cēlējiem.

Jaunas ieturējumu nodokļa prasības investoru, finanšu starpnieku (banku) labā

EK ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai padarītu ieturējuma nodokļa procedūras ES efektīvākas un drošākas ieguldītājiem, finanšu starpniekiem (piemēram, bankām) un dalībvalstu nodokļu administrācijām Faster iniciatīvas ietvaros (2023. gada 19. jūnija priekšlikums Padomes direktīvai par ātrāku un drošāku atbrīvojumu no pārmērīga ieturējuma nodokļa). 

Pašlaik pārrobežu ieguldījumu gadījumā daudzas dalībvalstis iekasē ieturējuma nodokļus par dividendēm, par kapitāla vērtspapīriem un no obligāciju turējuma procentiem, ko maksā ieguldītājiem, kuri dzīvo ārvalstīs. Tomēr arī investoriem par tiem pašiem ienākumiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis savā rezidences valstī. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem ārvalstu investoru vērtspapīri ES 2019. gadā bija 10,7 triljonu dolāru vērtībā. Lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas, daudzas valstis ir piekritušas dalīt nodokļu uzlikšanas tiesības starp izcelsmes un rezidences valstīm, parakstot līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Šie līgumi var dot tiesības ieguldītājiem nerezidentiem uz zemāku ieturējuma nodokļa likmi vai atbrīvojumu valstī, kurā tie tiek iekasēti.

Šīs atmaksas procedūras bieži ir garas, dārgas un apgrūtinošas, radot neapmierinātību investoros un atturot no pārrobežu investīcijām ES. Pašlaik katrā dalībvalstī piemērotās ieturējuma nodokļa procedūras ir ļoti atšķirīgas. Investoriem visā ES ir jāsastopas ar vairāk nekā 450 dažādām dokumentu formām, no kurām lielākā daļa ir pieejamas tikai konkrēto valstu valodās. Cum/Ex un Cum/Cum skandāli ir arī parādījuši, kā var ļaunprātīgi izmantot atmaksas procedūras: no 2000. līdz 2020. gadam nodokļu zaudējumi no šīs prakses tiek lēsti 150 miljardu eiro apmērā.

Minētā iniciatīva paredz:

• kopējo ES digitālo nodokļu rezidences sertifikātu – investoriem ar diversificētu portfeli ES būs nepieciešams tikai viens digitālās nodokļu rezidences sertifikāts, lai vienā kalendārajā gadā atgūtu vairākas atmaksas. Digitālā nodokļu rezidences apliecība būs izsniedzama vienas darba dienas laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas (pašlaik lielākā daļa dalībvalstu joprojām paļaujas uz papīra procedūrām);
• divas „fast–track” paātrinātas procedūras, kas papildina esošo standarta atmaksas procedūru: „atvieglojums pie avota” (relief at source) procedūra un „ātrās atmaksas” (quick refund) sistēma, kas atvieglos palīdzības procesu ātrāk un saskaņotāk visā ES. Dalībvalstis varēs izvēlēties, kuru no tiem izmantot, tostarp abu kombināciju. Saskaņā ar procedūru „atvieglojums pie avota” nodokļa likme, kas tiek piemērota dividenžu vai procentu izmaksas laikā, ir tieši balstīta uz piemērojamajiem noteikumiem, kas paredzēti līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu noteikumiem. Saskaņā ar „ātrās atmaksas” procedūru sākotnējā iemaksa tiek veikta, ņemot vērā tās dalībvalsts ieturējuma nodokļa likmi, kurā tiek izmaksātas dividendes vai procenti, bet atmaksa par pārmaksātajiem nodokļiem tiek piešķirta 50 dienu laikā no izmaksas dienas;

8 Eiropas Komisija. Better withholding tax procedures to boost cross-border investment and help fight tax abuse. Pieejams: https://taxation-customs.ec.europa.eu/taxation-1/corporate-taxation/faster-initiative_en (aplūkots 2023. gada 16. jūlijā).

• standartizētu ziņošanas pienākumu – sertificētajiem finanšu starpniekiem par dividenžu vai procentu izmaksu būs jāziņo attiecīgajai nodokļu administrācijai, lai tā varētu izsekot darījumam. Jo īpaši lielajiem ES finanšu starpniekiem būs jāpievienojas valsts sertificēto finanšu starpnieku reģistram. Šis reģistrs brīvprātīgi būs pieejams arī ārpussavienības un mazākiem ES finanšu starpniekiem.⁸

DAC8 direktīva

9 Eiropas Komisijas 2022. gada 8. decembra priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:0e08e5ad-76dc-11ed-9887-01aa75ed71a1.0005.02/DOC_1&format=PDF (aplūkots 2023. gada 16. jūlijā).

EK 2022. gada 8. decembrī ierosināja izveidot ziņošanas sistēmu, kas liktu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ziņot par ES klientu veiktajiem darījumiem. Ziņošanas sistēma tiktu izveidota, grozot direktīvu par administratīvo sadarbību (DAC), kas ir galvenā sistēma citai datu apmaiņai starp nodokļu iestādēm. Priekšlikumā ir aptverti kriptoaktīvi un e–nauda un ierosinātas arī vairākas (mazākas) izmaiņas, lai uzlabotu pašreizējo ar nodokļiem saistītās informācijas apmaiņu.⁹ Uz ierosināto direktīvu attiecas īpaša likumdošanas procedūra, kurai pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju nepieciešams vienprātīgs EP atbalsts. EP panāca vispārēju pieeju priekšlikumam Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē (ECOFIN) 2023. gada 16. maijā. Konceptuāli dalībvalstīm direktīva būtu jātransponē līdz 2025. gada 31. decembrim. Noteikumi būtu piemērojami no 2026. gada 1. janvāra.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kriptovalūtu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (MiCA), par kuru nesen tika panākta vienošanās, nodrošinās nosacījumus piekļuvei ES kriptoaktīvu tirgum, aizstājot valsts noteikumus, kas pašlaik regulē kriptoaktīvu emisiju, tirdzniecību un glabāšanu. Tomēr MiCA nenodrošina pamatu nodokļu iestādēm vākt un apmainīties ar informāciju, kas tām nepieciešama, lai apliktu ar nodokli kriptoaktīvu ienākumus. DAC8 ir saskaņots ar MiCA noteiktajām definīcijām un balstās uz MiCA ieviesto atļaujas prasību, tādējādi izvairoties no papildu administratīvā sloga kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

10 Eiropas Komisija. Q&A: DAC8. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/qanda_22_7517 (aplūkots 2023.gada 16.jūlijā).

DAC8 atbilst arī nesen apstiprinātajai ESAO kriptoaktīvu ziņošanas sistēmai (angļu val. Crypto–Asset Reporting Framework jeb CARF), kā arī tās kopējā ziņošanas standarta grozījumiem. Šos standartus ir apstiprinājusi arī G20. Šīs iniciatīvas mērķis ir ieviest lielāku nodokļu pārredzamību attiecībā uz kriptoaktīviem.¹⁰

Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes 

Kā viens no nodokļu jomā saistošākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumiem minams tās 2023. gada 29. jūnija spriedums par pastāvīgo uzņēmumu (fixed establishment) pastāvēšanu lietās, kas saistītas ar ražošanas pakalpojumu sniegšanu (Cabot Plastics Belgium SA lieta C–232/22). Lietas ekspozīcija nodokļu uzrēķina izteiksmē ir PVN 10 milj. eiro apmērā, soda nauda viena milj. eiro apmērā un nokavējuma procenti. Šis spriedums paver ceļu ārvalstu uzņēmumiem izrakstītā PVN atmaksai kopā ar procentiem līdzvērtīgās situācijās. EST nolēma, ka Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīvu 2008/8/EK, 44. pants un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112, 11. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļa maksātājam pakalpojumu saņēmējam, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir ārpus Savienības, nav pastāvīga uzņēmuma dalībvalstī, kurā reģistrēts attiecīgo pakalpojumu sniedzējs, kas ir juridiski nošķirts no pakalpojumu saņēmēja, ja tam tajā nav piemērotas struktūras cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas varētu veidot šo pastāvīgo uzņēmumu. Šāds regulējums piemērojams pat tad, ja nodokļa maksātājs pakalpojumu sniedzējs, pildīdams ekskluzīvas līgumiskas saistības, nodokļa maksātāja pakalpojumu saņēmēja labā sniedz no uzņēmuma līguma izrietošus pakalpojumus un virkni pakārtotu vai papildu pakalpojumu, kas saistīti ar nodokļa maksātāja pakalpojumu saņēmēja saimniecisko darbību šajā dalībvalstī. Spriedums ir labvēlīgs pakalpojumu sniedzējiem. Atkarībā no tā, kā tie ir izrakstījuši rēķinus saviem klientiem, nodokļu maksātāji tagad var pieprasīt atmaksāt līdz šim samaksātās PVN summas, pieskaitot procentus.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada augusta (122.) numurā.