Latvijā 2021. gadā kopā veikti 1439 nodokļu kontroles pasākumi – nodokļu auditi, nodokļu aprēķini, tematiskās pārbaudes, datu atbilstības pārbaudes, apsekošanas, novērošanas, kā arī pieņemti lēmumi par nodokļu apmēra precizēšanu un saimnieciskās darbības apturēšanu. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai valsts budžetā papildus aprēķināti 66,7 milj. eiro nodokļos, nokavējuma naudā un soda naudā.¹

Nodokļu risku pārvaldība, kas varētu būt daļa no uzņēmuma vispārējās biznesa stratēģijas un korporatīvās pārvaldības aspektiem, palīdz izvairīties no nevajadzīgām nodokļu izmaksām un saistītajām sekām, vienlaikus nodrošinot atbilstību nodokļu un grāmatvedības jomu regulējošajām normatīvo tiesību aktu prasībām. Tādējādi veiksmīgi tiek formulēta nostāja trešajām pusēm, piemēram, nodokļu administrācijai, investoriem, kā arī būtisks aspekts ir reputācijas jautājums sadarbības partneru un klientu acīs. Tāpēc ir svarīgi nodokļu risku pārvaldības jautājumiem pievērsties stratēģiski un tos, pirmkārt, apzināties un, otrkārt, sekmīgi un taktiski vadīt. 

Nodokļu risku pārvaldība

Visbiežāk uzzināt par nodokļu riskiem uzņēmumā var, vienkārši pajautājot grāmatvedim vai finanšu direktoram, jo šīs personas noteikti zina, vai tādi varētu uzņēmumā pastāvēt, un, kā rāda prakse, tādi noteikti ir. Ja tomēr izskatās, ka nodokļu risku uzņēmumā īsti nav, jo īpaši, ja šāda informācija ir apgrūtinoši pieejama, īpaši pirms uzņēmuma iegādes darījumiem, ir iespējams veikt uzņēmuma juridisko un nodokļu pārbaudi, tā saucamo legal and tax due diligence, kurā tad var pārliecināties par uzņēmuma potenciālajiem juridiskajām un nodokļu riskiem, kas bieži vien mērāmi daudzciparu skaitļos un izgaismo arī citus jautājumus uzņēmuma darbībā. Veikt šādas pārbaudes uzņēmuma darbībā var ne tikai pie uzņēmuma iegādes darījumiem, bet arī lai pārliecinātos par uzņēmuma efektīvu darbību un saimniecisku, juridiski korektu līdzekļu izlietojumu jau pirms nodokļu administrācijas pārbaudes.

Nodokļu risku pārvaldība pati par sevi ietver uzņēmējdarbības risku identificēšanu nodokļu jomā, kas izriet no uzņēmuma nodokļu pozīciju stāvokļa un izgaismo veidus, kā pārvaldīt šos riskus. Nodokļu risku pārvaldību var iedalīt trijos posmos:

• pirmajā posmā ietilpst sākuma pozīciju apzināšana, kurā uzņēmums identificē savus galvenos riskus;
• otrajā posmā tiek mazināti šādi riski;
• trešajā posmā noris šo risku preventīvu darbību uzturēšanas fāze, kurā uzņēmums kontrolē savus nodokļu riskus. 

Papildus šiem posmiem uzņēmumam jāapsver arī efektīva komunikācija un sadarbība ar nodokļu iestādēm. Labu un juridiski korektu attiecību veidošana un uzturēšana ar nodokļu iestādēm paātrinās un uzlabos nodokļu deklarēšanas procesu nākotnē. Nodokļu risku pārredzamība ir arī veids, kā uzlabot veiksmīgu saziņu ar nodokļu iestādēm un nodrošināt kontroli pār nenoteiktām nodokļu pozīcijām.

Tātad jāsaprot:

• kāda ir uzņēmuma nodokļu risku pārvaldības stratēģija vai arī tā ir jāievieš, 
• kādi darījumi uzņēmumā ir visvairāk pakļauti nodokļu piemērošanas strīdīgākajiem (neskaidrajiem) aspektiem, 
• kā korekti šādus darījumus atspoguļot grāmatvedībā un atbilstoši deklarēt un
• kā nodrošināt atbilstību (angļu val. – tax compliance) nodokļu un grāmatvedības jomu regulējošo normatīvo tiesību aktu izpratnē.

Atkarībā no uzņēmuma resursiem un industrijas, iespējams attiecīgos procesus automatizēt un korekti integrēt informāciju tehnoloģiju vidē. Taču šiem procesiem pamatā ir uzņēmums, tā cilvēkresursi un kolēģu profesionālās iespējas.

Praktiski aspekti

Nodokļu riski var veidoties visdažādākajos un citkārt pat visvienkāršākajos uzņēmuma darījumos. Sākot no darba tiesisko attiecību modificētām versijām, darbinieka gūtā labuma noteikšanas, akciju opcijām, visdažādākajiem aizdevuma formātiem dažādās uzņēmuma pārvaldes institūcijās, visbeidzot ar saistīto uzņēmumu darījumiem un transfertcenu jomu regulējošo tiesību normu piemērošanu, izpratni, vai ir nepieciešama transfertcenu dokumentācija, pievienotās vērtības nodokļa un citu nodokļu veidu piemērošanu pārrobežu darījumos un tamlīdzīgi. 

Šajā plašajā risku lokā ir būtiski uzņēmumā uzticēt pienākumus pareizajiem kolēģiem, kuriem ir atbilstoša kapacitāte un zināšanas, kā arī ievērojama pieredze (juridiskajā) nodokļu jomā. Bieži vien atbildīgie kolēģi attiecīgajās jomās kļūdās juridiski tehniski korektāko risinājumu izvēlē nodokļu risku pārvaldībā. Piemēram, neskaidrā nodokļu jautājumā tiek zvanīts uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultatīvo tālruni un, saņemot mutisku konsultāciju, būtiska nodokļu riska cienīgs jautājums vairs netiek tālāk juridiski korekti risināts. Tieši tas pats attiecas uz viedokļa lūgšanu nodokļu iestādēm uzņēmuma darbībā svarīgā darījumā, kurā ir šaubas par nodokļu piemērošanas aspektiem. Jāatceras, ka nodokļu administrācijai juridiski saistoša būs Administratīvā procesa likuma 9. nodaļā „Uzziņa par savām tiesībām” paredzētā uzziņa, kura atšķirībā no pirmajiem diviem praktiskajiem risinājumiem ļautu mierīgi gulēt uzņēmuma vadošajiem kolēģiem. 

Profesionāli cilvēkresursi ir viena no uzņēmuma bagātībām. Jāatceras, ka kolēģi jāsūta uz apmācībām un, ja tomēr attiecīgā darbinieka kapacitāte neļauj atrisināt sarežģītākus nodokļu jautājumus, „rokas var pagarināt”, uzticot nodokļu jautājumus risināt juridiskajiem un nodokļu konsultantiem. Līdzvērtīgs secinājums izdarāms gadījumā, ja uzņēmumu skārusi nodokļu kontroles pārbaude vai, vēl jo vairāk, nodokļu tiesvedība. Tad ieteicams tehniski profesionālus kolēģus aicināt sadarboties, tiklīdz ir vēsmas par attiecīgo nodokļu kontroles pasākumu, jo šādās situācijās ir būtiski ļaut laikus rīkoties profesionāļiem.

Noslēgums

Jāatceras zelta nosacījums uzņēmumā, ko paredz Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 10. punkts, 33. pants, un proti, uzņēmuma vadītājs (valde) tostarp ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu atbilstoši šā likuma prasībām. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tostarp Komerclikumā vairāku tiesību normu ietvaros ir paredzēts, ka valdes loceklim (arī prokūristam vai komercpilnvarniekam) ir jārīkojas uzņēmējdarbības ietvaros kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un šis jēdzienu kopums jau ilgāku laiku ir piepildīts ar saturu. Atbildība arī citu likumu ietvaros gulstas uz valdes locekļu pleciem, taču arī uzņēmuma grāmatvedis atbild par savas profesionālās darbības vai bezdarbības sekām.

Tātad, pirmkārt, ir jāsaprot, kāda ir uzņēmuma pašreizējā faktiskā situācija – kādi ir iespējamie nodokļu riski un kāda ir to ekspozīcija jeb materiālā izteiksmē novērtējamā vērtība. Otrkārt, ir jāsaprot, kādi ir juridiskie instrumenti jautājuma sakārtošanai – kāds ir darāmo darbu saraksts atkarībā no jautājuma sarežģītības pakāpes. Un noslēgumā jāveic visas iespējamās darbības, lai šāda riska pastāvēšana vairs nākotnē uzņēmuma darbību netraucētu un preventīvi šāda riska pastāvēšana tiktu novērsta. 

Juridiski tehniskie instrumenti šādās situācijās ir pieejami, un tas ir darbs ar konkrēto jautājumu. Atlikt šo darbu nav vēlams, jo ar katru dienu šā jautājuma vērtība aug. Un laikus sakārtoti jautājumi atvēl enerģiju būtiskāko jautājumu sakārtošanai uzņēmējdarbības ietvaros.

1 Valsts ieņēmumu dienests. Informācija par nodokļu kontroles pasākumu rezultātiem 2021. gadā. Pieejams: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/informacija_par_nodoklu_kontroles_pasakumu_rezultatiem_2020.gada_.pdf (aplūkots 2022. gada 18. septembrī).

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada oktobra (112.) numurā.