Jautājumā par kopības tiesībām noteikt tās biedriem pienākumu maksāt nokavējuma procentu vai līgumsodu bija izveidojusies stabila judikatūra. Augstākās tiesas Senāts (turpmāk – Senāts) 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. C33554719, SKC–53/2023 paplašinātā sastāvā mainīja judikatūru. 

Ar šo rakstu autors vēlas sniegt atskatu uz iepriekšējo judikatūru un pievērst dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku un tiesnešu uzmanību jaunākajām tiesu prakses atziņām, jo iepriekš jautājumā par nokavējuma procentiem un līgumsodu pastāvēja atšķirīga tiesu prakse.

Jānorāda, ka Senāts atkāpās no judikatūras, jo „kopš šo spriedumu taisīšanas ir gan grozīti normatīvie akti, gan būtiski attīstījusies un mainījusies Senāta judikatūra dzīvokļu īpašnieku kopības un tās kompetences jautājumos. Tādēļ minētajos spriedumos ietvertās kādreizējās atziņas par kopības kompetences neesību līgumisko procentu un līgumsoda noteikšanā vairs nav uzturamas un Senāts no tām atkāpjas” (sk. Senāta 2023. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. C33554719, SKC –53/2023 9.2.2. punktu). 

Kā norādīts Senāta 2019. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. C31346614, SKC–109/2019 „dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts, kas var darboties civiltiesiskajā apritē, var būt prasītājs un atbildētājs tiesā.” Senāts paplašinātā sastāvā sniedz plašāku skaidrojumu par dzīvokļu īpašnieku kopību kā tiesību subjektu un ar šāda statusa atzīšanu saistītajām tiesiskajām sekām.

Daļa no lietā konstatētajiem secinājumiem tika iestrādāta Dzīvokļa īpašuma likuma 2022. gada 17. marta grozījumos, kas stājās spēkā 2022. gada 13. aprīlī.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Šā likuma 16. pantā noteiktās kompetences ietvaros tā var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

Vairākās lietās Senāta Civillietu departaments ir konsekventi atzinis, ka kopībai nav tiesiska pamata noteikt līgumsodu vai citas soda sankcijas par laikus neapmaksātiem rēķiniem. Piemēram, Senāta 2010. gada 24. novembra spriedums lietā Nr. C29279407, SKC–245/2010, Senāta 2013. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. C20458511, SKC965/2013, Senāta 2013. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. C20345511, SKC–457/2013.

Ieskatīsimies atsevišķos spriedumos. Senāta 2013. gada 6. decembra spriedumā lietā Nr. C20345511, SKC–457/2013 10. punkts: „Tajā pašā laikā lietā nav strīda, ka šo līgumu atbildētāja nav parakstījusi, bet dzīvokļu īpašnieku vārdā to parakstījuši trīs dzīvokļu īpašnieku biedrības „n/a” valdes locekļi. Taču lietai nav pievienoti pierādījumi, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir piekritusi līgumā noteiktajam līgumsodam, kas varētu tikt traktēts kā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, tātad nav pierādījumu, ka dzīvokļu īpašnieki lēmuši par līgumsodu, savukārt ne likumā „Par dzīvokļa īpašumu”, ne Dzīvokļa īpašuma likumā līgumsoda maksāšana tieši nav noteikta. Tāpat lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja ir minētās dzīvokļu īpašnieku biedrības biedre”.

Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. SKC–245/2013 5.1. punkts: „Prasītājs V.G., kā izvērtējusi tiesa, nav DzĪKS „Jubilejas” biedrs un nav ar šo kooperatīvo sabiedrību noslēdzis apsaimniekošanas līgumu. Tas, protams, neatbrīvo viņu no pienākuma piedalīties likumā „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantā noteikto pienākumu izpildē attiecībā uz nama kā kopīpašuma apsaimniekošanas izdevumu segšanu. Taču apsaimniekošanas izdevumu jēdziens nav tulkojams tik plaši, ka no tā varētu secināt tiesības noteikt līgumsodus vai paaugstinātus salīdzinājumā ar likumiskajiem (6% gadā) nokavējuma procentus”.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 25. septembra sprieduma lietā Nr. C27168514, SKC–268/2018 11. punkts: „Tā kā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums neparedz ne līgumsodu, ne citas soda sankcijas par savlaicīgi neapmaksātiem rēķiniem, tad tā aprēķināšanai nav tiesiska pamata”.

Senāts 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. C33554719, SKC–53/2023 paplašinātā sastāvā mainīja judikatūru un atzīst, ka „Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga ar lēmumu noteikt un līgumos ar trešajām personām, tostarp pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pielīgt nokavējuma procentus, kas pārsniedz likumiskos procentus vai līgumsodu par saistību neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā). Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt finansējumu minēto līgumisko nokavējuma procentu un līgumsoda samaksai. Ja dzīvokļa īpašnieks ir personiski (tieši) atbildīgs pret kopības kreditoru par attiecīgā pakalpojuma maksas samaksu, tad viņš ir arī personiski (tieši) atbildīgs pret kopības kreditoru par līgumisko nokavējuma procentu un līgumsoda samaksu. Kopība ir arī tiesīga ar lēmumu noteikt tās biedriem pienākumu maksāt nokavējuma procentus vai līgumsodu par dzīvokļa īpašnieka saistību pret kopību, tostarp maksājumu uzkrājumu fondā, izpildes nokavējumu”.

Senāta 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. C33554719, SKC–53/2023 ieskatā „gan nokavējuma procenti, gan līgumsods pilda ne vien preventīvu (līgumsoda gadījumā arī sodošu) funkciju, bet abiem šiem tiesību institūtiem piemīt kompensējoša daba. Trūkstot līdzekļiem pārvaldīšanas izdevumu segšanai, dzīvokļu īpašnieku kopībai vai pilnvarniekam var rasties papildu izdevumi nepieciešamā finansējuma piesaistei, ko šādā gadījumā pilnībā vai daļēji kompensē noteiktie nokavējuma procenti vai līgumsods. Tomēr izšķirīgs apsvērums ir tas, ka gan nokavējuma procenti, gan līgumsods par dzīvokļa īpašnieka saistību nokavējumu kalpo dzīvokļu īpašnieku kopības mantisko interešu efektīvākai aizsardzībai un sekmē dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) atbilstoši normatīvo aktu prasībām (sk. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktu un 6. panta otrās daļas 1. punktu).”

Jaunākā judikatūra tātad paredz kopības tiesības noteikt sankcijas par dzīvokļa īpašnieka saistību nokavējumu savu mantisko interešu efektīvākai aizsardzībai.

Kopsavilkums

1. Jautājumā par kopības tiesībām noteikt tās biedriem pienākumu maksāt nokavējuma procentu vai līgumsoda bija izveidojusies stabila judikatūra.

2. Jaunākajā judikatūrā Senāts izteicis atziņas, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga ar lēmumu noteikt un līgumos ar trešajām personām, tostarp pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pielīgt nokavējuma procentus, kas pārsniedz likumiskos procentus, vai līgumsodu par saistību neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā).

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada aprīļa (130.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS