TIESU PRAKSE

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piektās daļas mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas brīdi, nevis regulēt gadījumus, kad iekasējams pievienotās vērtības nodoklis. Proti, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro muitas procedūru (izņemot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, tad pievienotās vērtības nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams ievedmuitas nodoklis - šādi secinājumi izriet no Augstākās tiesas Senāta 12. oktobra sprieduma (lieta Nr. A420240017, SKA-464/2020). Savukārt tiesiskais pamats pievienotās vērtības nodokļa iekasējamībai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu, secināts spriedumā. Senāta izskatītais strīds bijis starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju, kur pirmais vēlējies piemērot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nokavējuma naudu, pamatojoties uz to, ka nodokļu maksātājam radies ievedmuitas nodokļa parāds,...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-394/2020; A420214118), ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas (Kredītu reģistrā Latvijas Banka vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu). Senāts atzina par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka pieteicējam nav izsniedzama informācija no Kredītu reģistra par fizisko personu – bijušo administrējamās juridiskās personas valdes locekli. Senāts spriedumā norāda, ka juridiskās personas saistībām un to izpildes gaitai ir jābūt izsekojamai no juridiskās personas grāmatvedības uzskaites dokumentiem, kas juridiskās personas maksātnespējas administratoram kļūst pieejami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, jo tad juridiskās personas pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un juridiskās personas pārvaldīšanu veic administrators. Tāpat Senāts atzīst par pamatotu tiesas secinājumu, ka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas pieteicējam nevar tikt izsniegtas tikai tāpēc...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 17. septembrī apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 12. novembra lēmumu (lieta Nr. SPC-27/2020; C30768819), ar kuru noraidīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sūdzība par likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administratora rīcību. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. VID 2019. gada maijā, pamatojoties uz spēkā stājušos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 5. februāra lēmumu krimināllietā, ar kuru konkrētu personu norēķinu kontos esošie iepriekš arestētie finanšu līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēti valsts labā, vērsās pie likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administratora ar lūgumu pārskaitīt šos noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus Valsts kasē. Likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administrators 2019. gada 2. septembrī pieņēma trīs lēmumus, ar kuriem aizstāja likvidējamās AS „Trasta komercbanka” grāmatvedības reģistrā iekļautos kreditorus, kuri bija pieteikuši prasījuma tiesības uz konfiscētajiem naudas līdzekļiem,...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2020. gada 9. septembrī ierosinājusi lietu “Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam”. Apstrīdētās normas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmā daļa: “Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.” Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.1 panta otrā daļa: “Saskaņā ar šā panta pirmo daļu uzsāktā likvidācijas procesa ietvaros pakārtotās saistības tiek pildītas tikai tad, kad ir pilnībā atmaksāts saņemtais komercdarbības atbalsts. Līdz komercdarbības...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 30. jūnija spriedumā (lietā Nr. A420257517, SKA-300/2020) izteikta tēze, ka likuma „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” izpratnē ar jēdzienu „citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātais laiks” saprotams arī tas laiks, kurā persona bijusi nodarbināta kā pašnodarbinātais un pati veikusi par sevi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētajā lietā kasācijas sūdzībā norādīts, ka prasības pieteicējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir nodienējis 10 gadus un 27 dienas un uzskata, ka izdienas stāžā būtu jāieskaita arī laiks, kad pieteicējs kā pašnodarbinātais veicis saimniecisko darbību savā zemnieku saimniecībā. Likumdevējs Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā paredzējis, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekiem, kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Atbilstoši minētā likuma 3.pantam iekšlietu sistēmas darbinieku izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju,...

Augstākā tiesa aktualizējusi tiesu prakses apkopojumu publisko iepirkumu lietās, papildinot to ar atziņām, kas sniegtas Senāta nolēmumos no 2017. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tādējādi apkopojums aptver vairāk nekā 200 Senāta nolēmumus, kas stājušies spēkā laikā no 2005. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam, ļaujot interesentiem iepazīties ar aktuālu, apjomīgu un strukturētu tiesu prakses materiālu publisko iepirkumu tiesību nozarē. 2017. gada martā un aprīlī stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, taču Senāta nolēmumos sniegtās atziņas par iepriekšējo regulējumu savu aktualitāti saglabā, jo iepirkumu principi un aizsargātās vērtības nav mainījušās. Tiesu lietās aplūkotais regulējums daudzviet precizēts, nevis grozīts pēc būtības. Vienlaikus tiesu prakses apkopojuma lasītājs tiek aicināts patstāvīgi izvērtēt, vai regulējums, kas aplūkots Senāta līdzšinējos nolēmumos, redakcionāli un saturiski pilnībā atbilst spēkā esošajām tiesību normām. Lai šajā ziņā atvieglotu apkopojuma praktisko izmantošanu, tam pievienota tiesību normu atbilstības tabula. Senāta prakses atziņas sakārtojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 14. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-281/2020; A420212617), ar kuru pieteicējam uzlikts par pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli (MUN) maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja deklarācijas precizējumos norādītais, ka viņam nav bijuši ienākumi, nav tiesiski saistošs. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav apšaubījusi mikrouzņēmuma īpašnieka vai darbinieka tiesības uz darbnespēju, bet ir piemērojusi likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18. panta 1. punktu, kas noteic, ka slimības pabalstu nepiešķir, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Senāts atzina par nepamatotiem pieteicēja argumentus par to, ka mikrouzņēmuma darbinieki tiekot diskriminēti un tiesa esot atņēmusi vienīgo ienākumu avotu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 91. un 93. pantu. Senāts norāda, ka MUN maksāšanas režīms paredz mazāku administratīvo un nodokļu slogu, bet šī atvieglotā nodokļu maksāšanas režīma izmantotājam...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 10. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-45/2020; A420380214), ar kuru bija apmierināts SIA “Hydro Energo” pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai aprēķināto nodokļu parādu par importētajām precēm – misiņa stieņiem. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, nosakot preces klasifikāciju, ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu šajā lietā, norādīja, ka vienlaidu šķērsgriezuma prasība attiecas uz konkrētā izstrādājuma formu un šķērsgriezumiem, kā rezultātā lietņi, kuriem ir taisnstūrveida forma un kuru šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski, atbilst šai prasībai. Prasība par pilnu šķērsgriezumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu (caurules un caurulītes). Lai gan pamatlietā aplūkojamajiem lietņiem ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, šādi iekšējie trūkumi tomēr nepadara šos lietņus par izstrādājumiem...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūnijā apturēja tiesvedību administratīvajā lietā (Lieta SKA-187/2020; A420150916), kurā ir strīds par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personai, kura bezdarbnieka statusu ieguva neilgi pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, kurā tā rūpējās par vairāk nekā pusotru gadu vecu bērnu. Izskatot lietu, Senātam radās pamatotas šaubas, vai Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējs, kurš tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto laikā, kad bērna vecums pārsniedz pusotru gadu, šā atvaļinājuma laikā netiek pakļauts sociālajai apdrošināšanai. Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, apturot tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Senāta lēmuma norādīts, ka situācija, kurā darba ņēmējam, kurš bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu, tiek liegts būt apdrošinātam pret bezdarbu un secīgi – tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo darba ņēmēju kontekstā šāds risinājums rada nevienlīdzību starp personām, kas...

Satversmes tiesa 2020. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” (turpmāk – Noteikumi Nr. 913) 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 euro mēnesī.” Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 913 2. punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Minētā tiesību norma noteica, ka garantētais minimālais ienākumu (turpmāk – GMI) līmenis personai ir 53 eiro mēnesī. Ministru kabinets no 2020. gada 1. janvāra paaugstināja GMI līmeni par 11 eiro un noteica, ka tas ir 64 eiro. Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Noteikumu Nr....

Divās lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās Senāts apturējis tiesvedību un nolēmis uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciālos jautājumus. Lietā Nr.SKA-238/2020 ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo mērķi, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu, tostarp...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturēja tiesvedību lietā Nr.SKA-466/2020 un nolēmis uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST), lai noskaidrotu, kādā termiņā muitas dienests var vērsties pret muitas galvotāju, prasot samaksāt muitas parādu, kuru tas ir galvojis. Pieteicēja – apdrošināšanas AS „BTA Baltic Insurance Company” sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada aprīlim. Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2013.gada februārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika uzsākta muitas parāda piedziņa no „H9L”, taču piedziņa bija nesekmīga. 2017.gada maijā VID ar prasību par muitas parādu vērsās pie pieteicējas kā pie galvotājas. Pieteicēja nepiekrīt muitas parāda piedziņai, uzskatot, ka vēršanās pret galvotāju notiek nesamērīgi ilgu laiku pēc tam, kad pieteicēja uzņēmās galvojuma saistības. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, un pieteicēja par spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību. Senāts uzskatīja, ka lietā ir nepieciešama Padomes 1992.gada...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2020. gada 1. jūnijā ierosināja lietu “Par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmā daļa: “Ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs, vai 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā konkrēta nodokļa maksātājam, nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā...

Rīgas apgabaltiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram, atstāja spēkā pirmās instances piemēroto brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par uzņēmuma tīšu novešanu līdz maksātnespējai, informē Prokuratūra Saskaņā ar apsūdzību persona laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam bija kāda uzņēmuma Ogrē vienīgais dalībnieks un valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Viņš veica uzņēmuma saimniecisko darbību un, apzinoties, ka tam ir nenokārtotas parādsaistības ar vairākiem kreditoriem, nenorēķinājās ar tiem, bet noņēma uzņēmuma naudas līdzekļus 228 662 EUR apmērā. Kā naudas līdzekļu izlietojuma attaisnojuma dokumentus viņš norādīja viltotas cita uzņēmuma vārdā izrakstītas kvītis. Rezultātā uzņēmuma finanšu līdzekļi netika izmantoti parādu apmaksai un saimnieciskās un finanšu darbības nodrošināšanai, bet izlietoti citām vajadzībām. Tas savukārt noveda uzņēmumu līdz maksātnespējai, kas pasludināta ar tiesas spriedumu. Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 213. panta otrās daļas. Viņam atstāts spēkā brīvības atņemšanas sods uz vienu gadu un atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz četriem gadiem.