TIESU PRAKSE

Augstākā tiesa aktualizējusi tiesu prakses apkopojumu publisko iepirkumu lietās, papildinot to ar atziņām, kas sniegtas Senāta nolēmumos no 2017. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tādējādi apkopojums aptver vairāk nekā 200 Senāta nolēmumus, kas stājušies spēkā laikā no 2005. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam, ļaujot interesentiem iepazīties ar aktuālu, apjomīgu un strukturētu tiesu prakses materiālu publisko iepirkumu tiesību nozarē. 2017. gada martā un aprīlī stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, taču Senāta nolēmumos sniegtās atziņas par iepriekšējo regulējumu savu aktualitāti saglabā, jo iepirkumu principi un aizsargātās vērtības nav mainījušās. Tiesu lietās aplūkotais regulējums daudzviet precizēts, nevis grozīts pēc būtības. Vienlaikus tiesu prakses apkopojuma lasītājs tiek aicināts patstāvīgi izvērtēt, vai regulējums, kas aplūkots Senāta līdzšinējos nolēmumos, redakcionāli un saturiski pilnībā atbilst spēkā esošajām tiesību normām. Lai šajā ziņā atvieglotu apkopojuma praktisko izmantošanu, tam pievienota tiesību normu atbilstības tabula. Senāta prakses atziņas sakārtojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 14. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-281/2020; A420212617), ar kuru pieteicējam uzlikts par pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli (MUN) maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja deklarācijas precizējumos norādītais, ka viņam nav bijuši ienākumi, nav tiesiski saistošs. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav apšaubījusi mikrouzņēmuma īpašnieka vai darbinieka tiesības uz darbnespēju, bet ir piemērojusi likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18. panta 1. punktu, kas noteic, ka slimības pabalstu nepiešķir, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Senāts atzina par nepamatotiem pieteicēja argumentus par to, ka mikrouzņēmuma darbinieki tiekot diskriminēti un tiesa esot atņēmusi vienīgo ienākumu avotu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 91. un 93. pantu. Senāts norāda, ka MUN maksāšanas režīms paredz mazāku administratīvo un nodokļu slogu, bet šī atvieglotā nodokļu maksāšanas režīma izmantotājam...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 10. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-45/2020; A420380214), ar kuru bija apmierināts SIA “Hydro Energo” pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai aprēķināto nodokļu parādu par importētajām precēm – misiņa stieņiem. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, nosakot preces klasifikāciju, ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu šajā lietā, norādīja, ka vienlaidu šķērsgriezuma prasība attiecas uz konkrētā izstrādājuma formu un šķērsgriezumiem, kā rezultātā lietņi, kuriem ir taisnstūrveida forma un kuru šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski, atbilst šai prasībai. Prasība par pilnu šķērsgriezumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu (caurules un caurulītes). Lai gan pamatlietā aplūkojamajiem lietņiem ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, šādi iekšējie trūkumi tomēr nepadara šos lietņus par izstrādājumiem...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūnijā apturēja tiesvedību administratīvajā lietā (Lieta SKA-187/2020; A420150916), kurā ir strīds par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personai, kura bezdarbnieka statusu ieguva neilgi pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, kurā tā rūpējās par vairāk nekā pusotru gadu vecu bērnu. Izskatot lietu, Senātam radās pamatotas šaubas, vai Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējs, kurš tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto laikā, kad bērna vecums pārsniedz pusotru gadu, šā atvaļinājuma laikā netiek pakļauts sociālajai apdrošināšanai. Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, apturot tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Senāta lēmuma norādīts, ka situācija, kurā darba ņēmējam, kurš bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu, tiek liegts būt apdrošinātam pret bezdarbu un secīgi – tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo darba ņēmēju kontekstā šāds risinājums rada nevienlīdzību starp personām, kas...

Satversmes tiesa 2020. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” (turpmāk – Noteikumi Nr. 913) 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 euro mēnesī.” Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 913 2. punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Minētā tiesību norma noteica, ka garantētais minimālais ienākumu (turpmāk – GMI) līmenis personai ir 53 eiro mēnesī. Ministru kabinets no 2020. gada 1. janvāra paaugstināja GMI līmeni par 11 eiro un noteica, ka tas ir 64 eiro. Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Noteikumu Nr....

Divās lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās Senāts apturējis tiesvedību un nolēmis uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciālos jautājumus. Lietā Nr.SKA-238/2020 ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo mērķi, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu, tostarp...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturēja tiesvedību lietā Nr.SKA-466/2020 un nolēmis uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST), lai noskaidrotu, kādā termiņā muitas dienests var vērsties pret muitas galvotāju, prasot samaksāt muitas parādu, kuru tas ir galvojis. Pieteicēja – apdrošināšanas AS „BTA Baltic Insurance Company” sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada aprīlim. Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2013.gada februārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika uzsākta muitas parāda piedziņa no „H9L”, taču piedziņa bija nesekmīga. 2017.gada maijā VID ar prasību par muitas parādu vērsās pie pieteicējas kā pie galvotājas. Pieteicēja nepiekrīt muitas parāda piedziņai, uzskatot, ka vēršanās pret galvotāju notiek nesamērīgi ilgu laiku pēc tam, kad pieteicēja uzņēmās galvojuma saistības. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, un pieteicēja par spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību. Senāts uzskatīja, ka lietā ir nepieciešama Padomes 1992.gada...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2020. gada 1. jūnijā ierosināja lietu “Par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmā daļa: “Ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs, vai 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā konkrēta nodokļa maksātājam, nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā...

Rīgas apgabaltiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram, atstāja spēkā pirmās instances piemēroto brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par uzņēmuma tīšu novešanu līdz maksātnespējai, informē Prokuratūra Saskaņā ar apsūdzību persona laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam bija kāda uzņēmuma Ogrē vienīgais dalībnieks un valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Viņš veica uzņēmuma saimniecisko darbību un, apzinoties, ka tam ir nenokārtotas parādsaistības ar vairākiem kreditoriem, nenorēķinājās ar tiem, bet noņēma uzņēmuma naudas līdzekļus 228 662 EUR apmērā. Kā naudas līdzekļu izlietojuma attaisnojuma dokumentus viņš norādīja viltotas cita uzņēmuma vārdā izrakstītas kvītis. Rezultātā uzņēmuma finanšu līdzekļi netika izmantoti parādu apmaksai un saimnieciskās un finanšu darbības nodrošināšanai, bet izlietoti citām vajadzībām. Tas savukārt noveda uzņēmumu līdz maksātnespējai, kas pasludināta ar tiesas spriedumu. Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 213. panta otrās daļas. Viņam atstāts spēkā brīvības atņemšanas sods uz vienu gadu un atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz četriem gadiem.

Ja tiesvedības laikā miris sabiedrības valdes loceklis, pret kuru celta prasība par zaudējumu piedziņu Maksātnespējas likuma 72.1 panta kārtībā, šāda saistība mantiniekiem nepāriet - šāds secinājums lasāms Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. C08042717 SKC-426/2020. Lēmumā norādīts, ka Maksātnespējas likuma 72.1 panta ("Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu") pirmā daļa kā priekšnoteikumu zaudējumu piedziņai no sabiedrības bijušā valdes locekļa nosaka apstākli, ka „dokumenti ir tādā stāvoklī, ka tie neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem”, savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ka „tiesa var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem”. Likumā noteikts, ka "Parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9.decembrī lietā par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas atmaksu, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības prasīt, lai pašvaldība pārskata nekustamā īpašuma nodokļu samaksas pienākumu par periodu, pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika veikti ieraksti par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Senāts spriedumā norādīja – lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt pašvaldībai, konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša zemes īpašnieka atbildību ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Konkrētajā gadījumā ar 2000.gada 1.marta lēmumu pieteicējai piederošajai zemes vienībai tika noteikts zemes lietošanas mērķis. Šis lēmums ir administratīvais akts ar...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 13. novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (Lieta SKA-443; A420142517), ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izslēgt personu no riska personu saraksta. Senāts spriedumā norāda uz atsevišķiem argumentiem, kurus apelācijas instances tiesa ir interpretējusi kļūdaini, tomēr tas nav novedis pie nepareizas lietas iztiesāšanas. Senāts atzina par kļūdainu apgabaltiesas secinājumu, ka nav nozīmes tam, kura persona novērš apstākļus, kas veidojuši pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā. Kā pareizi norādījis VID, riska personu saraksta mērķis ir efektīvi atturēt no turpmākas iesaistes komerctiesiskajā vidē konkrētas personas, uz laiku ierobežojot to tiesības pārstāvēt komersantus. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punktā noteikti vairāki gadījumi, kuriem – vai vismaz vienam no tiem – iestājoties, konkrēta persona var tikt atzīta par riska personu. Senāts spriedumā norāda, ka, mainoties amatpersonai, tās pārstāvjiem, juridiskā persona novērš pārkāpumus, lai tā kā patstāvīgs tiesību subjekts varētu turpināt darboties komerctiesiskajā vidē. Taču juridiskās personas darbības...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 13. novembrī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Aktuālo tiesu praksi darba tiesību jautājumos regulāri žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI analizē Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Vēršam uzmanību, ka Kaspars Rācenājs kā lektors piedalīsies arī 29. novembrī rīkotajā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, informējot grāmatvedības speciālistus par jaunāko tiesu praksi darba tiesisko attiecību jomā. Konferences apmeklējumam var pieteikties šeit. Piedāvājam iepazīties ar vienu no šī gada Augstākās tiesas sprieduma iztirzājumu, kas īpaši aktuāls, tuvojoties, valsts svētkiem. Senāts 2019. gada 5. jūlijā taisīja arī spriedumu lietā A420224216, SKA-433/2019, kurā atzina, ka vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkts un panta trešā daļa, paredzot atlīdzību par normālo darba stundu samazinājumu svētku dienu dēļ, attiecināma uz visiem darbiniekiem, kuriem darba laiks organizēts summēti. Lietas apstākļi Valsts Darba inspekcija (VDI) veica pārbaudi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (darba devēja) un konstatēja, ka, lai gan tās darbiniece nodarbināta...