TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atceļot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par pieteicējam konstatēto slēpto ienākumu un saistībā ar to aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā soda nauda un nokavējuma naudu. Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai pieteicējam ir konstatējams slēptais apliekamais ienākums vai tomēr atzīstams, ka pieteicēja rīcībā bija pietiekams naudas līdzekļu apmērs, lai segtu Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos pieteicēja izdevumus un lai uzkrātu skaidru naudu. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja līdzekļu izlietojums nepārsniedz līdzekļu avotus, tāpēc slēptais apliekamais ienākums nav konstatējams. Šādu secinājumu apgabaltiesa pamatoja ar nodokļu maksātāja tiesvedības laikā iesniegtajiem pierādījumiem. Proti, pieteicējs tiesvedības laikā iesniedza norēķinu konta izdrukas, kas apliecina naudas līdzekļu saņemšanu no Igaunijas uzņēmuma saistībā ar noslēgto aizdevuma līgumu. Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā iebilda pret šādu apgabaltiesas rīcību, uzskatot, ka pierādījumi, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ netika iesniegti nodokļu audita laikā, nevar tikt izmantoti tiesas secinājumu pamatošanai. Senāts spriedumā norāda, ka...

Satversmes tiesa 2020. gada 19. novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā „Par likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkta un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka par vienu un to pašu bērnu vecākam ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam. Savukārt Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļa noteic, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 110. pants: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par akcīzes nodokļa pārmaksu (lieta Nr. SKA-346/2020; A420575812). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Lietā ir strīds par pieteicējas – SIA RDZ Energy – pienākumu maksāt akcīzes nodokli situācijā, kad akcīzes prece, pārvietojot to atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nav sasniegusi galamērķi, proti, tā nav nogādāta uz akcīzes preču noliktavu citā dalībvalstī. Senāts spriedumā norāda – lai noskaidrotu, vai pieteicējai ir tiesības uz akcīzes nodokļa pārmaksas atmaksu, ir jānoskaidro tas, vai akcīzes preces ir sasniegušas galamērķi – akcīzes preču noliktavu Polijā, vai arī – vai akcīzes nodoklis ir samaksāts citā dalībvalstī. Senāts spriedumā analizējis Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un EK direktīvas nodokļu piemērošanas jautājumos. Apkopojot tajās minēto, Senāts norāda, ka priekšnoteikums atbrīvošanai no pienākuma maksāt nodokli un nosūtītājā dalībvalstī samaksātā nodokļa atmaksai ir fakts par to, ka pārkāpums nav noticis vispār (prece ir sasniegusi galamērķi), vai arī nodoklis ir samaksāts dalībvalstī,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-33/2020; A420174816) par pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā. Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena. Tomēr Senāts atzina, ka šajā lietā ir jāņem vērā, ka ēkas ir iegādātas padomju laikā, tātad pavisam citos – plānveida – ekonomikas apstākļos, un pirkuma līgumā norādītā pirkuma cena...

Senāta Administratīvo lietu departaments 4.novembrī lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātu nodokļu parādu un soda naudu trīskāršā apmērā, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu, obligātajām iemaksām un soda naudu gadījumos, kad nav uzrādīta visa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu, nav pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par nostrādātajām stundām svētku dienās un, atbrīvojot darbiniekus, nav aprēķināta un izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi tulkojusi piemērojamās tiesību normas, kas neaptver gadījumus, kad nepastāv šaubas par ienākuma neizmaksāšanu, proti, gadījumos, kad darba devējs izmaksu nav veicis un tāpēc nav aprēķinājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un veicis sociālās iemaksas. Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts spriedumā norāda, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļas un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļas normas ir piemērojamas gadījumiem, kad pastāv saprātīgas šaubas par faktiski izmaksātu un apliekamu, bet nedeklarētu ienākumu, bet...

Satversmes tiesa 2. novembrī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2020-14-01 “Par Civilprocesa likuma 37. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”, kurā apstrīdētā norma ir Civilprocesa likuma 37. panta otrā daļa: “Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā”. Augstāka juridiska spēka normas ir šādas: Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”. Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā un norādīja, ka apstrīdētā norma nostāda viņus sliktākā situācijā nekā personas, attiecībā uz kurām tiesa pirms triju gadu termiņa beigām ir izbeigusi tiesvedību. Pieteikuma iesniedzēji...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piektās daļas mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas brīdi, nevis regulēt gadījumus, kad iekasējams pievienotās vērtības nodoklis. Proti, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro muitas procedūru (izņemot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, tad pievienotās vērtības nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams ievedmuitas nodoklis - šādi secinājumi izriet no Augstākās tiesas Senāta 12. oktobra sprieduma (lieta Nr. A420240017, SKA-464/2020). Savukārt tiesiskais pamats pievienotās vērtības nodokļa iekasējamībai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu, secināts spriedumā. Senāta izskatītais strīds bijis starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju, kur pirmais vēlējies piemērot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nokavējuma naudu, pamatojoties uz to, ka nodokļu maksātājam radies ievedmuitas nodokļa parāds,...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-394/2020; A420214118), ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas (Kredītu reģistrā Latvijas Banka vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu). Senāts atzina par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka pieteicējam nav izsniedzama informācija no Kredītu reģistra par fizisko personu – bijušo administrējamās juridiskās personas valdes locekli. Senāts spriedumā norāda, ka juridiskās personas saistībām un to izpildes gaitai ir jābūt izsekojamai no juridiskās personas grāmatvedības uzskaites dokumentiem, kas juridiskās personas maksātnespējas administratoram kļūst pieejami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, jo tad juridiskās personas pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un juridiskās personas pārvaldīšanu veic administrators. Tāpat Senāts atzīst par pamatotu tiesas secinājumu, ka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas pieteicējam nevar tikt izsniegtas tikai tāpēc...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 17. septembrī apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 12. novembra lēmumu (lieta Nr. SPC-27/2020; C30768819), ar kuru noraidīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sūdzība par likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administratora rīcību. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. VID 2019. gada maijā, pamatojoties uz spēkā stājušos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 5. februāra lēmumu krimināllietā, ar kuru konkrētu personu norēķinu kontos esošie iepriekš arestētie finanšu līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēti valsts labā, vērsās pie likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administratora ar lūgumu pārskaitīt šos noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus Valsts kasē. Likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administrators 2019. gada 2. septembrī pieņēma trīs lēmumus, ar kuriem aizstāja likvidējamās AS „Trasta komercbanka” grāmatvedības reģistrā iekļautos kreditorus, kuri bija pieteikuši prasījuma tiesības uz konfiscētajiem naudas līdzekļiem,...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2020. gada 9. septembrī ierosinājusi lietu “Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam”. Apstrīdētās normas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmā daļa: “Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.” Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.1 panta otrā daļa: “Saskaņā ar šā panta pirmo daļu uzsāktā likvidācijas procesa ietvaros pakārtotās saistības tiek pildītas tikai tad, kad ir pilnībā atmaksāts saņemtais komercdarbības atbalsts. Līdz komercdarbības...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 30. jūnija spriedumā (lietā Nr. A420257517, SKA-300/2020) izteikta tēze, ka likuma „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” izpratnē ar jēdzienu „citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātais laiks” saprotams arī tas laiks, kurā persona bijusi nodarbināta kā pašnodarbinātais un pati veikusi par sevi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētajā lietā kasācijas sūdzībā norādīts, ka prasības pieteicējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir nodienējis 10 gadus un 27 dienas un uzskata, ka izdienas stāžā būtu jāieskaita arī laiks, kad pieteicējs kā pašnodarbinātais veicis saimniecisko darbību savā zemnieku saimniecībā. Likumdevējs Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā paredzējis, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekiem, kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Atbilstoši minētā likuma 3.pantam iekšlietu sistēmas darbinieku izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju,...

Augstākā tiesa aktualizējusi tiesu prakses apkopojumu publisko iepirkumu lietās, papildinot to ar atziņām, kas sniegtas Senāta nolēmumos no 2017. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tādējādi apkopojums aptver vairāk nekā 200 Senāta nolēmumus, kas stājušies spēkā laikā no 2005. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam, ļaujot interesentiem iepazīties ar aktuālu, apjomīgu un strukturētu tiesu prakses materiālu publisko iepirkumu tiesību nozarē. 2017. gada martā un aprīlī stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, taču Senāta nolēmumos sniegtās atziņas par iepriekšējo regulējumu savu aktualitāti saglabā, jo iepirkumu principi un aizsargātās vērtības nav mainījušās. Tiesu lietās aplūkotais regulējums daudzviet precizēts, nevis grozīts pēc būtības. Vienlaikus tiesu prakses apkopojuma lasītājs tiek aicināts patstāvīgi izvērtēt, vai regulējums, kas aplūkots Senāta līdzšinējos nolēmumos, redakcionāli un saturiski pilnībā atbilst spēkā esošajām tiesību normām. Lai šajā ziņā atvieglotu apkopojuma praktisko izmantošanu, tam pievienota tiesību normu atbilstības tabula. Senāta prakses atziņas sakārtojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 14. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-281/2020; A420212617), ar kuru pieteicējam uzlikts par pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli (MUN) maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja deklarācijas precizējumos norādītais, ka viņam nav bijuši ienākumi, nav tiesiski saistošs. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav apšaubījusi mikrouzņēmuma īpašnieka vai darbinieka tiesības uz darbnespēju, bet ir piemērojusi likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18. panta 1. punktu, kas noteic, ka slimības pabalstu nepiešķir, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Senāts atzina par nepamatotiem pieteicēja argumentus par to, ka mikrouzņēmuma darbinieki tiekot diskriminēti un tiesa esot atņēmusi vienīgo ienākumu avotu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 91. un 93. pantu. Senāts norāda, ka MUN maksāšanas režīms paredz mazāku administratīvo un nodokļu slogu, bet šī atvieglotā nodokļu maksāšanas režīma izmantotājam...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 10. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-45/2020; A420380214), ar kuru bija apmierināts SIA “Hydro Energo” pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai aprēķināto nodokļu parādu par importētajām precēm – misiņa stieņiem. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, nosakot preces klasifikāciju, ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu šajā lietā, norādīja, ka vienlaidu šķērsgriezuma prasība attiecas uz konkrētā izstrādājuma formu un šķērsgriezumiem, kā rezultātā lietņi, kuriem ir taisnstūrveida forma un kuru šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski, atbilst šai prasībai. Prasība par pilnu šķērsgriezumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu (caurules un caurulītes). Lai gan pamatlietā aplūkojamajiem lietņiem ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, šādi iekšējie trūkumi tomēr nepadara šos lietņus par izstrādājumiem...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...