TIESU PRAKSE

Ar 2020.gada 22. decembra un 2021. gada 28. janvāra nolēmumiem, Latvijas Republikas Senāts ir atstājis spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumus par kredīta kopējo izmaksu ierobežojuma neievērošanu. 2017. gada februārī PTAC pieņēma lēmumus pret astoņiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (lasīt šeit), piemērojot soda naudas kopsummā 211 000 EUR par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz tā paša gada rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem bija radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu EUR apmērā. Patērētājiem bija sarežģīti pārzināt kreditēšanas jomas specifisko regulējumu, tostarp pārbaudīt, vai kredīta pagarināšanas komisijas apmērs ir noteikts, ievērojot tiesību normu prasības. Kredīta pagarināšanas brīdī daudzi patērētāji atradās situācijā, kurā tiem bija ierobežotas iespējas izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju. Daļa sodīto kredītu devēju PTAC lēmumus pārsūdzēja tiesā un SIA “Soho Group” lietā kasācijas instancē Augstākā tiesa izlēma apturēt lietvedību un uzdot Eiropas Savienības tiesai (EST)...

Ar juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu apstājas ne vien līgumisko procentu un līgumsoda, bet arī likumisko nokavējuma procentu pieaugums, atzinis Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments, 2021.gada 12. janvārī pieņemtajā spriedumā lietā SKC‑71/2021. Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertās tiesību normas gramatiskais formulējums dod pamatu secinājumam, ka līdz ar juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu apstājas ne vien līgumisko procentu un līgumsoda, bet arī likumisko procentu (Civillikuma 1759. pants) pieaugums. Tas nozīmē, ka likumdevējs maksātnespējīgu juridisko personu (parādnieku) atbrīvojis no nokavējuma neizdevīgām sekām, proti, pienākuma segt tādus kreditora blakus prasījumus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tādējādi Civillikuma 1759. pants attiecībā uz maksātnespējīgu parādnieku – juridisku personu – piemērojams tiktāl, ciktāl to neierobežo Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas Tā kā lietā skatītā uzņēmuma maksātnespējas process bija pasludināts 2018. gada 29. janvārī, iepriekšējās instances tiesas atzinums, ka likumiskie nokavējuma procenti piedzenami par laiku no maksātnespējas procesa pasludināšanas...

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - Tiesa) 26. janvārī ir pieņēmusi spriedumu lietā C-16/19 (Spriedums lietā C-16/19, VL/Szpital Kliniczny im. dra J. Babińskiego Samodzielny Publiczny Zakład Opieki Zdrowotnej w Krakowie). Tas paredz, ka darba devēja prakse, saskaņā ar kuru algas piemaksu izmaksā tikai tiem darba ņēmējiem ar invaliditāti, kuri ir iesnieguši izziņu par invaliditātes atzīšanu pēc darba devēja izvēlētā datuma, var tikt uzskatīta par tiešu vai netiešu diskrimināciju invaliditātes dēļ. VL bija nodarbināta slimnīcā Krakovā (Polija) no 2011. gada oktobra līdz 2016. gada septembrim. 2011. gada decembrī viņa saņēma izziņu par invaliditātes atzīšanu, kuru šajā pašā mēnesī iesniedza savam darba devējam. Lai samazinātu slimnīcas iemaksu summu Valsts invalīdu rehabilitācijas fondā, šīs iestādes direktors pēc tikšanās ar personālu, kas notika 2013. gada otrajā semestrī, nolēma piešķirt ikmēneša algas piemaksu tiem darbiniekiem, kuri pēc šīs tikšanās iesniegs viņam izziņu par invaliditātes atzīšanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, algas piemaksa tika piešķirta trīspadsmit darba ņēmējiem, kuri bija...

Eirozonas dalībvalsts var noteikt, ka tās valsts pārvaldei ir pienākums pieņemt maksājumus skaidrā naudā, taču tā var arī ierobežot šādu maksājumu veikšanas iespējas sabiedrības interešu apsvērumu labad, uzsvērts Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - Tiesa) spriedumā apvienotajās lietās C-422/19 un C-423/19 Johannes Dietrich un Norbert Häring/Hessischer Rundfunk. Šāds ierobežojums var tikt attaisnots it īpaši tad, ja maksājumi skaidrā naudā var radīt pārvaldei nesaprātīgas izmaksas ļoti lielā maksātāju skaita dēļ. Divi Vācijas pilsoņi, kuriem Hesenes federālajā zemē (Vācija) jāmaksā apraides līdzmaksājums, ierosināja Hessischer Rundfunk (Hesenes raidorganizācija) šo līdzmaksājumu samaksāt skaidrā naudā. Atsaucoties uz saviem Noteikumiem par apraides līdzmaksājuma samaksas kārtību, kuros ir izslēgta jebkāda iespēja maksāt minēto līdzmaksājumu skaidrā naudā 1, Hessischer Rundfunk šo priekšlikumu noraidīja un nosūtīja viņiem paziņojumus par maksājamo summu. Abi Vācijas pilsoņi šos paziņojumus par maksājamo summu pārsūdzēja, un lieta nonāca Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Vācija). Minētā tiesa konstatēja, ka Hessischer Rundfunk Noteikumos par apraides līdzmaksājuma samaksas kārtību paredzētais aizliegums...

Valmieras Administratīvā rajona tiesa 22.janvārī pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas, ciktāl tā ierobežo amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu svētku dienās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 107. pantam. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) pagājušajā gadā sava biedra vārdā vērsās tiesā ar prasību par mantiskā zaudējuma, nesaņemtās darba piemaksas par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā, atlīdzināšanu. Pēc pieteicēja prasības izskatīšanas tiesa nolēma vērsties pie Satversmes tiesas ar prasību izvērtēt likuma normas, kas liedz Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt piemaksu par darbu svētku dienās, atbilstību Satversmei. Savukārt tiesvedība saistībā ar LIDA iesniegto prasību nolemta apturēt līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14. panta sestā daļa vairākkārt grozīta, ir saglabājusies tās...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot lietu Nr. SKA-149/2021; A420234817 15. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteikums par finansējuma atprasīšanu no privātpersonas sakarā ar līguma nosacījumu pārkāpumu, bet noraidīts pieteikums daļā par līgumsoda piedziņu. Izskatāmajā lietā VARAM klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursa ietvaros piešķīra atbildētājai – privātpersonai – finansējumu, lai tā iegādātos elektromobili saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Uzskatot, ka atbildētāja nav izpildījusi strīdus līguma saistības, ministrija vērsās tiesā ar pieteikumu par strīdus līguma izpildi un pienākuma uzlikšanu atbildētājai atmaksāt saņemto finansējumu 13 374,38 eiro un samaksāt līgumsodu 708,84 eiro. Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts atzina, ka tiesa pareizi secinājusi, ka līguma pārkāpuma dēļ atbildētājai ir pienākums atmaksāt saņemto finansējumu. Senāts uzsvēra, ka atbilstoši finansiālās piesardzības principam tiesības uz finansējumu ir tikai tādam finansējuma saņēmējam, kurš ievēro tiesību normās un ar iestādi noslēgtajā līgumā paredzētos pienākumus, kuru mērķis ir mazināt...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-109/2020; A420132016), ar kuru bija noraidīts prasījums par vecuma pensijas piešķiršanu personai, kura dzīvo ASV un kurai ir ASV pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs. Senāts atzina, ka tiesai no jauna ir jāvērtē lietas apstākļi un 1992. gada 5. novembra Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par savstarpēju pensiju izmaksu (turpmāk – Divpusējais līgums). Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatot kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts atzina, ka tiesai, izlemjot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu sociālo tiesību jomā, procesuālās ekonomijas nolūkā ir pašai jāizvērtē tādi apstākļi, kas nepastāvēja laikā, kad iestāde lēma par administratīvā akta izdošanu. Izskatāmajā gadījumā Senāts secināja, ka apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā to, ka pieteicēja bija lūgusi piešķirt vecuma pensiju no konkrēta datuma – no tā brīža, kad iestājas tiesību normā noteiktais priekšnoteikums prasītā labuma piešķiršanai. Tāpat Senāts atzina,...

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības citstarp pilnīgi vai daļēji apturēt starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildi, norādījusi Satversmes tiesa, 11. decembrī izskatot lietu Nr. 2020-26-0106 „Par likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam”. Tiesa nolēma atzīt likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. pantu un 9. pantu, ciktāl tas paredz klātienes azartspēļu ierobežojumus, par atbilstošu Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Savukārt likuma...

Senāta Civillietu departaments 3. decembrī atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu strīdā starp parāda piedziņas kompāniju un parādnieci, piedzenot prasītājas labā aizdevuma pamatsummu un pielīgtos procentu maksājumus. Senāts (lietā SKC-12/2019; C10080016) atzina par pamatotiem apgabaltiesas secinājumus, ka prasītāja – SIA Paus Konsults – prasības noilguma pārtraukumu pierādījusi ar atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi pa pastu nosūtītiem atgādinājumiem, kuros pieprasīta aizdevumu līgumu izpilde. Tas, ka adresāts nav iepazinies ar paziņojuma saturu, nekādu ietekmi uz līguma spēkā esamību neatstāj. Senāts spriedumā norādījis – pastāvot pierādījumiem par kreditora atgādinājuma nosūtīšanu parādniekam neatkarīgi no tā, kādā veidā tiesīgā persona veikusi minētās darbības, ir pamats konstatējumam, ka kreditora gribas izteikums adresātam paziņots pienācīgā kārtā jeb nogādāts parādnieka „varas sfērā”. No parādnieka kā personas, kas objektīvi zina (nevar nezināt) par neizpildītām saistībām un šā iemesla dēļ iespējamiem kreditora prasījumiem vai atgādinājumiem, būtu saprātīgi sagaidāms, ka pastkastītes saturs vismaz periodiski tiek pārbaudīts. Senāts spriedumā atzinis, ka neviena tiesību norma...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atceļot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par pieteicējam konstatēto slēpto ienākumu un saistībā ar to aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā soda nauda un nokavējuma naudu. Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai pieteicējam ir konstatējams slēptais apliekamais ienākums vai tomēr atzīstams, ka pieteicēja rīcībā bija pietiekams naudas līdzekļu apmērs, lai segtu Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos pieteicēja izdevumus un lai uzkrātu skaidru naudu. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja līdzekļu izlietojums nepārsniedz līdzekļu avotus, tāpēc slēptais apliekamais ienākums nav konstatējams. Šādu secinājumu apgabaltiesa pamatoja ar nodokļu maksātāja tiesvedības laikā iesniegtajiem pierādījumiem. Proti, pieteicējs tiesvedības laikā iesniedza norēķinu konta izdrukas, kas apliecina naudas līdzekļu saņemšanu no Igaunijas uzņēmuma saistībā ar noslēgto aizdevuma līgumu. Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā iebilda pret šādu apgabaltiesas rīcību, uzskatot, ka pierādījumi, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ netika iesniegti nodokļu audita laikā, nevar tikt izmantoti tiesas secinājumu pamatošanai. Senāts spriedumā norāda, ka...

Satversmes tiesa 2020. gada 19. novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā „Par likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkta un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka par vienu un to pašu bērnu vecākam ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam. Savukārt Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļa noteic, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 110. pants: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par akcīzes nodokļa pārmaksu (lieta Nr. SKA-346/2020; A420575812). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Lietā ir strīds par pieteicējas – SIA RDZ Energy – pienākumu maksāt akcīzes nodokli situācijā, kad akcīzes prece, pārvietojot to atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nav sasniegusi galamērķi, proti, tā nav nogādāta uz akcīzes preču noliktavu citā dalībvalstī. Senāts spriedumā norāda – lai noskaidrotu, vai pieteicējai ir tiesības uz akcīzes nodokļa pārmaksas atmaksu, ir jānoskaidro tas, vai akcīzes preces ir sasniegušas galamērķi – akcīzes preču noliktavu Polijā, vai arī – vai akcīzes nodoklis ir samaksāts citā dalībvalstī. Senāts spriedumā analizējis Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un EK direktīvas nodokļu piemērošanas jautājumos. Apkopojot tajās minēto, Senāts norāda, ka priekšnoteikums atbrīvošanai no pienākuma maksāt nodokli un nosūtītājā dalībvalstī samaksātā nodokļa atmaksai ir fakts par to, ka pārkāpums nav noticis vispār (prece ir sasniegusi galamērķi), vai arī nodoklis ir samaksāts dalībvalstī,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-33/2020; A420174816) par pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā. Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena. Tomēr Senāts atzina, ka šajā lietā ir jāņem vērā, ka ēkas ir iegādātas padomju laikā, tātad pavisam citos – plānveida – ekonomikas apstākļos, un pirkuma līgumā norādītā pirkuma cena...

Senāta Administratīvo lietu departaments 4.novembrī lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātu nodokļu parādu un soda naudu trīskāršā apmērā, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu, obligātajām iemaksām un soda naudu gadījumos, kad nav uzrādīta visa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu, nav pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par nostrādātajām stundām svētku dienās un, atbrīvojot darbiniekus, nav aprēķināta un izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi tulkojusi piemērojamās tiesību normas, kas neaptver gadījumus, kad nepastāv šaubas par ienākuma neizmaksāšanu, proti, gadījumos, kad darba devējs izmaksu nav veicis un tāpēc nav aprēķinājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un veicis sociālās iemaksas. Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts spriedumā norāda, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļas un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļas normas ir piemērojamas gadījumiem, kad pastāv saprātīgas šaubas par faktiski izmaksātu un apliekamu, bet nedeklarētu ienākumu, bet...

Satversmes tiesa 2. novembrī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2020-14-01 “Par Civilprocesa likuma 37. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”, kurā apstrīdētā norma ir Civilprocesa likuma 37. panta otrā daļa: “Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā”. Augstāka juridiska spēka normas ir šādas: Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”. Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā un norādīja, ka apstrīdētā norma nostāda viņus sliktākā situācijā nekā personas, attiecībā uz kurām tiesa pirms triju gadu termiņa beigām ir izbeigusi tiesvedību. Pieteikuma iesniedzēji...