TIESU PRAKSE

Ja tiesvedības laikā miris sabiedrības valdes loceklis, pret kuru celta prasība par zaudējumu piedziņu Maksātnespējas likuma 72.1 panta kārtībā, šāda saistība mantiniekiem nepāriet - šāds secinājums lasāms Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. C08042717 SKC-426/2020. Lēmumā norādīts, ka Maksātnespējas likuma 72.1 panta ("Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu") pirmā daļa kā priekšnoteikumu zaudējumu piedziņai no sabiedrības bijušā valdes locekļa nosaka apstākli, ka „dokumenti ir tādā stāvoklī, ka tie neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem”, savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ka „tiesa var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem”. Likumā noteikts, ka "Parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9.decembrī lietā par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas atmaksu, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības prasīt, lai pašvaldība pārskata nekustamā īpašuma nodokļu samaksas pienākumu par periodu, pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika veikti ieraksti par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Senāts spriedumā norādīja – lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt pašvaldībai, konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša zemes īpašnieka atbildību ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Konkrētajā gadījumā ar 2000.gada 1.marta lēmumu pieteicējai piederošajai zemes vienībai tika noteikts zemes lietošanas mērķis. Šis lēmums ir administratīvais akts ar...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 13. novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (Lieta SKA-443; A420142517), ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izslēgt personu no riska personu saraksta. Senāts spriedumā norāda uz atsevišķiem argumentiem, kurus apelācijas instances tiesa ir interpretējusi kļūdaini, tomēr tas nav novedis pie nepareizas lietas iztiesāšanas. Senāts atzina par kļūdainu apgabaltiesas secinājumu, ka nav nozīmes tam, kura persona novērš apstākļus, kas veidojuši pamatu personas iekļaušanai riska personu sarakstā. Kā pareizi norādījis VID, riska personu saraksta mērķis ir efektīvi atturēt no turpmākas iesaistes komerctiesiskajā vidē konkrētas personas, uz laiku ierobežojot to tiesības pārstāvēt komersantus. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 31.punktā noteikti vairāki gadījumi, kuriem – vai vismaz vienam no tiem – iestājoties, konkrēta persona var tikt atzīta par riska personu. Senāts spriedumā norāda, ka, mainoties amatpersonai, tās pārstāvjiem, juridiskā persona novērš pārkāpumus, lai tā kā patstāvīgs tiesību subjekts varētu turpināt darboties komerctiesiskajā vidē. Taču juridiskās personas darbības...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 13. novembrī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2. punkts: “Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro un ja: 2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi vai īpašums, izņemot šo noteikumu 19. punktā minēto; 2.2. tā nav noslēgusi uztura līgumu; 2.3. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā; 2.4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības...

Aktuālo tiesu praksi darba tiesību jautājumos regulāri žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI analizē Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos. Vēršam uzmanību, ka Kaspars Rācenājs kā lektors piedalīsies arī 29. novembrī rīkotajā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”, informējot grāmatvedības speciālistus par jaunāko tiesu praksi darba tiesisko attiecību jomā. Konferences apmeklējumam var pieteikties šeit. Piedāvājam iepazīties ar vienu no šī gada Augstākās tiesas sprieduma iztirzājumu, kas īpaši aktuāls, tuvojoties, valsts svētkiem. Senāts 2019. gada 5. jūlijā taisīja arī spriedumu lietā A420224216, SKA-433/2019, kurā atzina, ka vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanai Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkts un panta trešā daļa, paredzot atlīdzību par normālo darba stundu samazinājumu svētku dienu dēļ, attiecināma uz visiem darbiniekiem, kuriem darba laiks organizēts summēti. Lietas apstākļi Valsts Darba inspekcija (VDI) veica pārbaudi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (darba devēja) un konstatēja, ka, lai gan tās darbiniece nodarbināta...

Ikvienam, kura dati nonāk valsts rīcībā, ir jābūt pārliecībai, ka tie netiks nepamatoti izmantoti. Šajā ziņā aplūkošana un datu nodošana kolēģim ir uzskatāma par izmantošanu, jo ar šādu rīcību dati ir tikuši „kustināti”, kaut gan tiem būtu vajadzēja būt „netraucētiem”, tā lēmis Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 31. oktobrī, izskatot lietu Nr. A420225316, SKA-1153/2019. Spriedumā arī minēts, ka informācijas sistēmas, kurās dati glabājas, izstrādātas, lai amatpersona varētu efektīvi pildīt tai noteiktos darba pienākumus, lai pieņemtie lēmumi būtu balstīti ātri noskaidrojamos objektīvos apstākļos un, galu galā, lai pieņemtie lēmumi būtu tiesiski. Neielūkoties datos, kas nav saistīti ar amata pienākumu izpildi, ir ne tikai iekšējās ētikas jautājums, bet arī valstiski svarīgs pienākums. Tāpat gadījumā, ja vairākām amatpersonām ir vienādas piekļuves tiesības informācijas sistēmām, katrai amatpersonai šīs tiesības ir jāizmanto tikai savu konkrēto amata pienākumu veikšanai, un ar savām piekļuves tiesībām informācijas sistēmām nav tiesību informāciju nodot citām dienesta amatpersonām. Lietā ir...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 31.oktobrī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 27.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta fiziskās personas – advokāta klienta – prasība pret zvērinātu advokātu par zaudējumu atlīdzības piedziņu saistībā ar nekvalitatīvi sniegtiem juridiskās palīdzības pakalpojumiem (lieta Nr. SKC-316/2019, C33431717). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pēc prasītāja domām, zvērināts advokāts nodarījis prasītājam zaudējumus, nepienācīgi sniedzot prasītājam juridisko palīdzību un pārstāvot viņu vairākās civillietās. Vienā no lietām advokāts neesot izvērtējis prasības pamatotību un nav pārbaudījis publiskajos reģistros pieejamo informāciju par atbildētāja maksātspēju, kā rezultātā prasītājs cēla prasību pret komersantu, kuram jau bija uzsākts likvidācijas process. Savukārt citā lietā advokāts bez brīdinājuma neesot ieradies uz apelācijas instances tiesas sēdi, kurā tam esot bijis jāpārstāv prasītājs. Izskatot lietu pēc būtības, pirmās un otrās instances tiesas zvērināta advokāta klienta prasību noraidīja, spriedumus citastarp pamatojot ar Civillikuma 2318.pantu, kas nosaka, ka vienas personas padoms otrai pats par sevi nenodibina starp pusēm nekādu...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 30.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-405/2019; 420259216), ar kuru pieteicējam atteikts piemērot samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo nekustamā īpašuma adresi fiziskā persona ir deklarējusi vienīgi kā papildu adresi. Senāts spriedumā norāda, ka nepamatots ir pieteicēja uzskats, ka deklarētā dzīvesvieta, kas minēta Rīgas domes saistošajos noteikumos, un papildu adrese, ir viens un tas pats jēdziens. Senāts atzīst par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka Rīgas dome tiesiski un pamatoti pieteicējam aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā, jo dzīvokļa īpašumā bija deklarēta tikai pieteicēja papildu adrese, taču šis apstāklis nedod tiesisku pamatu piemērot Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi) 3.1.1.apakšpunktā paredzēto samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo likumdevējs ir nodalījis deklarēto dzīvesvietu no deklarētās papildu adreses. Senāts spriedumā skaidro, ka no saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta izriet, ka samazinātās nodokļa likmes noteikšana Rīgā deklarētajām fiziskajām...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi Senāta judikatūras atziņu sistematizētu apkopojumu par zemes piespiedu nomas jautājumiem “Zemes piespiedu noma. Senāta judikatūras atziņas no 2009. gada līdz 2019. gada jūnijam”. Apkopojums papildināts ar Satversmes tiesas atbilstošajām atziņām. Senāta atziņas sakārtotas šādos jautājumos: zemes piespiedu nomas jēdziens un mērķis; piemērojamās tiesību normas un strīdu piekritība; zemes piespiedu nomas līgums; zemes piespiedu nomas līguma priekšmets; piespiedu nomas maksa; puses prasībās par zemes piespiedu nomu. Atgādinām, ka par ar zemes piespiedu nomu apzīmē likumā noteiktas zemes lietošanas tiesības, ja ēka pieder vienam, bet zeme citam īpašniekam, un kas paredz ēkas īpašnieka pienākumu maksāt zemes īpašniekiem nomas maksu, pamatojas uz likumu. Šajā darbā, balstoties uz judikatūru, skaidrots, vai pievienotās vērtības nodoklis (PVN) maksājams papildus nomas maksai. Tiesas atziņa ir, ka piespiedu nomas attiecībās zemes īpašniekam nav patstāvīgas prasījuma tiesības pret ēkas īpašniekiem par PVN samaksu, un nav arī iemesla secināt, ka likumdevējs būtu noteicis normatīvu...

Senāta Civillietu departamenta 27. septembrī pieņēmis spriedumu lietā Nr. C30638415, SKC-168/2019, kurā izskatīts strīds par līgumsoda un likumosko procentu piedziņu saistībā ar to, ka uzņēmumam laikus nav veikti maksājumi par sniegto pakalpojumu. Šī lieta atzīta par judikatūru - tiesām turpmāk līdzīgi būs jālemj līdzīgās lietās. Konfliktā iesaistītās puses nevarēja vienoties, kā jānorēķinās par pakalpojumu, ja tas nav sniegts līgumā norādītā laikā. Pakalpojumu sniedzējs vainoja pasūtītāju par maksājumu kavējumu, savukārt pasūtītājs nebija iepriekš apmierināts par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, kā dēļ tika slēgts otrs līgums ar jaunu termiņu. Apelācijas instances tiesa bija kļūdaini aprēķinājusi piedzenamos maksājumus un termiņus, no kuriem maksājami līgumsods un likumiskie procenti. Tāpēc apelācijas instances tiesas spriedums daļā par līgumsoda un likumisko procentu piedziņu Senāts nolēma atcelt, kā arī atcelt spriedumu daļā, ar kuru no atbildētājas prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi. Senāts savos secinājumos norādījis, ka, atbilstoši Civillikuma grozījumiem, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, vairākos Civillikuma pantos, tostarp līgumsodu regulējošās normās,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30. septembrī ir pieņēmis spriedumu lietā Nr. A420397914, SKA-20/2019, kurā skatīts jautājums par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamās un neapliekamās kompensācijas par darba brauciena izdevumiem daļas noteikšanu. Senāts lēma, ka ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi Nr. 969) noteiktās kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem, mērķis nav ierobežot kompensāciju izmaksu darbiniekiem, bet gan nošķirt neapliekamus ienākumus no apliekamiem. Situācijas apraksts Lieta ierosināta pēc SIA „ITF Europe” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2014. gada 6. oktobra lēmuma atcelšanu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 23. maija spriedumu. Lietā ir strīds par noteikumu Nr. 969 42. punkta piemērošanu. VID ir konstatējis, ka pieteicējas darbiniekiem, dodoties darba braucienos, par katru darba brauciena dienu tiek aprēķināti papildu izdevumi dienas naudas apmērā, kā to paredz noteikumu Nr. 969 42. punkts, bet...

(ES Tiesa) pirmā palāta 2017. gada 23. novembrī izskatīja lietu C‑246/16, kurā izteikts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesvedībā starp Enzo Di Maura un Agenzia delle Entrate – Direzione Provinciale di Siracusa (Ieņēmumu dienesta Sirakūzu provinces direkcija, Itālija; turpmāk tekstā – nodokļu administrācija) par 2004. taksācijas gada nodokļu paziņojumu, kurā ir paredzēts PVN bāzes samazinājums sakarā ar parādnieka maksātnespējas atzīšanu. Šis spriedums varētu būt nozīmīgs arī Latvijas nodokļu maksātājiem un attiecīgi arī Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas tiesām. Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi Pēc tam kad viens no klientiem, kurš nebija apmaksājis rēķinu 35 000 eiro apmērā, tika atzīts par maksātnespējīgu, E. Di Maura atbilstoši šai summai samazināja PVN bāzi. Nodokļu administrācija šo korekciju uzskatīja par nepamatotu, argumentējot, ka to varot darīt, vienīgi noslēdzoties neveiksmīgai maksātnespējas procedūrai vai individuālai izpildprocedūrai, t.i., līdzko ir gūta pārliecība, ka parāds netiks atmaksāts, nevis uzreiz pēc sprieduma, ar kuru tikai atzīta maksātnespēja, kā tas bija E. Di Maura...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 17.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, liedzot atskaitīt priekšnodokli par darījumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Konkrētajā lietā bija izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto jautājumu šajā lietā, atzina, ka Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168.panta „a” punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai atteiktu tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto pievienotās vērtības nodokli, ar to vien, ka preču iegāde ir notikusi secīgu, vairāku personu starpā veiktu pārdošanas darījumu ķēdes beigās un ka nodokļa maksātājs attiecīgās preces ir ieguvis tādas personas noliktavā, kas ietilpst šajā ķēdē, bet kas nav persona, kura rēķinā ir norādīta kā piegādātājs, nepietiek, lai konstatētu, ka pastāv ļaunprātīga rīcība, ko...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apkopojis un publiskojis tiesu praksi būvniecības lietās. Apkopojumā ietverti nozīmīgākie Senāta nolēmumi laikā no 2013. līdz 2018.gadam, izņemot tie nolēmumi, kuru aktualitāte zudusi saistībā ar jaunā būvniecības regulējuma spēkā stāšanos.Kā zināms, 2014.gadā stājās spēkā jauns Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā subjektīvās un sabiedrības tiesības iebilst pret būvniecību atļaujošo administratīvo aktu, tiesas kontrolei pakļautie būvniecības procesā pieņemtie lēmumi, būvniecību atļaujošā administratīvā akta tiesiskuma novērtējums, kā arī patvaļīgas būvniecības institūts. Kopumā apkopojumā iekļautas atziņas no 166 Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumiem. Apkopojumu sagatavoja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru palīdzes Santa Savina un Dārta Ūdre sadarbībā ar Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoriem. Autores vērš uzmanību, ka apkopojumā katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem, kā arī atsevišķām atziņām, kurās interpretētas konkrētas būvniecību regulējošās tiesību normas, pievienotas attiecīgās normas. Savukārt atziņu virsraksti veidoti tā, lai iezīmētu...

Aprēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) valsts zemes nomas darījumam, izdevumi par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu ar PVN apliekamajā vērtībā nav ietverami, secinājis Senāta Civillietu departaments, pieņemot spriedumu lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019. Lai atzītu, ka nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija ietilpst ar PVN apliekamajā vērtībā, ir nepieciešams konstatēt, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir cieši saistīts ar sniegto zemes nomas pakalpojumu. Atbilstoši likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli” šā nodokļa objekts ir: zeme; ēkas vai to daļas; saimnieciskā darbībā izmantojamās inženierbūves (sk. šā likuma 1.pantu). Savukārt nodokļa maksātāji ir Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskā valdījumā vai – likumā noteiktajos gadījumos - lietošanā ir nekustamais īpašums Latvijā. Par valstij piederošo nekustamo īpašumu nekustamā īpašuma nodokli maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais īpašums nodots lietošanā, nekustamā...