TIESU PRAKSE

Izšķirot jautājumu par valsts iestādes darbinieka un darba devēja strīda izskatīšanu administratīvajā vai civilprocesuālajā kārtībā, noteicošais ir tas, kādas tiesiskās attiecības – darba vai dienesta attiecības – ir nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, norāda Latvijas Republikas Senāta departamentu priekšsēdētāji, izšķirot jautājumu par šādu lietu piekritību (skat. Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumu). Ja starp darbinieku un daba dēvēju ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasījums par tāda rīkojuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts piemērotais disciplinārsods, nav pakļauts administratīvajai tiesai. Izšķirt jautājumu par lietas pakļautību Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija lūdzis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteikumu par Valsts kontroles rīkojumu, ar kuriem negrozīts rīkojums par rājiena izteikšanu darbiniecei, atcelšanu, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties pieteicējai. Pieteicēja bija cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, jo tiesneša ieskatā strīdus rīkojumi ir administratīvie akti un pieteicējai ir jāvēršas administratīvajā tiesā. Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteicējas pieteikumu,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 8.oktobrī izskatīja lietu privātpersonas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar noteikto pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu par nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūto ienākumu. Izskatāmajā lietā pieteicējai īpašumā bija divi dzīvokļi. Abi minētie dzīvokļi reģistrēti zemesgrāmatā kā atsevišķi nekustamie īpašumi, tomēr faktiski tie pārbūvēti, apvienojot tos vienā funkcionāli patstāvīgā dzīvoklī. Pēc dzīvokļa atsavināšanas starp Valsts ieņēmumu dienestu un pieteicēju izcēlās strīds par to, vai atsavinātais dzīvoklis būtu uzskatāms par vienu vienotu vai arī diviem atsevišķiem nekustamā īpašuma objektiem. Likumsakarīgi no šā jautājuma izriet arī tas, vai šis dzīvoklis var tikt atzīts par pieteicējas vienīgo nekustamo īpašumu un vai tā atsavināšanas gūtie ienākumi būtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par iemaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu. Senāts spriedumā atzina, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”...

Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-59-01 “Par Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Ceļu satiksmes likuma 7.1panta trešā daļa (turpmāk – apstrīdētā norma): “Esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā pieteicēja – juridiska persona – lūgusi grozīt administratīvu aktu – Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauju. Iecerētā būvniecība bija pieteicējas nekustamajā īpašumā blakus SIA „Rīgas satiksme” ceļu inženierbūvei esošās garāžas nojaukšana. SIA „Rīgas satiksme”, pieteicējas nekustamajā īpašumā esošās ceļu inženierbūves –...

Latvijas Republikas Senāts apkopojis tiesu prakses atziņas par to, kā kriminālprocesā izlemt jautājumu par kaitējuma kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Apkopojumā “Kaitējuma kompensācijas cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, izlemšana kriminālprocesā. 2020.gads – 2021.gada augusts)” senāts atzīst, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī speciālais likums – Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums – un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi....

Senāta Krimināllietu departaments 21. septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja jaunai izskatīšanai krimināllietu (lieta Nr. SKK-9/2021 (11816005315)) par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot datorprogrammas. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam, kas bija uzņēmuma atbildīgā amatpersona, apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas, proti, par autortiesību pārkāpšanu lielā apmērā, kas izpaudies kā piecu datorprogrammu reproducēšana bez autortiesību subjekta atļaujas. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, atņemot tiesības pildīt amata pienākumus saistītus ar likumīgu datorprogrammu iegādes un izmantošanas kontroli, datorsistēmu un datorprogrammu darba kārtības nodrošināšanu, inženieru un citu darbinieku, kas izmanto datorsistēmas ar datorprogrammām, uzraudzību un darba organizēšanu uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. Izskatot lietu, Senāts lēmumā aktualizējis jautājumu par apsūdzētajam inkriminēto darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas. Senāts lēmumā norāda,...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 14. septembrī, paplašinātā – 11 senatoru sastāvā – izskatīja Daugavpils pilsētas domes kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta maksātnespējīgās SIA „Gādība” prasība pret pašvaldību saistībā ar četriem līgumiem par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā. Senāts atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā un daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā (lieta Nr. SKC-3/2021 (C12285316)). Izskatāmajā lietā Daugavpils pilsētas dome un SIA „Gādība” bija noslēgušas četrus līgumus par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā. Starp domi un SIA „Gādība” noslēgtajos līgumos bija noteikts piecu gadu garantijas termiņš. Pašvaldība, veicot samaksu par līgumos paredzēto darbu izpildi, ieturēja garantijas naudu – 5% no katra objekta kopējo būvdarbu realizācijas tāmes, kas līgumos noteikta būvdarbu garantijas laikā atklāto defektu novēršanai. Pasludinot SIA „Gādība” maksātnespēju, tās administrators...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 7. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par muitas parāda piedziņu no galvotāja. Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka Valsts ieņēmumu dienests tiesības pieprasīt nodokļu parāda samaksu ir veicis saprātīgā termiņā. Senāts spriedumā lietā Nr. SKA-145/2021 (A420251617) norāda, ka pieteicējai bija jārēķinās, ka nodokļu administrācija var paziņot par nodokļu parādu trīs gadu laikā no nodokļu parāda rašanās brīža un to piedzīt trīs gadu laikā no piedziņas lēmuma pieņemšanas brīža, ievērojot turklāt likumā noteiktos gadījumus, kad piedziņas noilguma termiņš tiek apturēts. Izskatāmajā lietā pieteicēja – apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” (pirms reorganizācijas – apdrošināšanas akciju sabiedrība „InterRisk Vienna Insurance Group”) – sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada aprīlim. Kad VID 2013. gada febuārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika...

Lai tiesību normu piemērotājiem sniegt pārskatu par Latvijas Republikas Senāta tiesu prakses atziņām ar mantojuma tiesībām saistītu jautājumu izlemšanā, Augstākā tiesa sagatavojusi apkopojumu Tiesu prakse mantojuma lietās (2013-2021), kurā aplūkoti tādi nozīmīgi jautājumi kā mantojuma atklāšanās un pieņemšana, likumiskā, testamentārā un līgumiskā mantošana, mantojuma dalīšana un izbeigšanās, kā arī mantojuma lietu vešanas kārtība un ar mantojuma tiesībām saistītie nodokļu jautājumi. Mantojuma tiesības noregulē tiesiskās attiecības pēc personas mūža beigām un noteic konkrētu kārtību, kādā mantojuma sastāvā ietilpstošās mantas, lietu tiesības un saistību tiesības pāriet uz mantinieku. Latvijā mantojuma tiesību juridisko pamatu veido Civillikuma otrā daļa. Tiesu prakses apkopojums veidots kā Civillikuma mantojuma tiesību, kā arī ar mantošanu cieši saistītu citu likumu normu komentārs. Darba struktūra veidota, ievērojot normatīvajos aktos izveidoto struktūru. Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likumu pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Ņemot vērā,...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa aktualizējusi Senāta Civillietu departamenta prakses apkopojumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā - “Patērētāju tiesību aizsardzība 2014. – 2021. gadā” , papildinot to ar pēdējo četru gadu nolēmumiem. Apkopojums papildināts arī ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām, kas attiecas uz Senāta nolēmumos izskatītajiem tiesību jautājamiem. Apkopojumā sistematizētas Senāta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs. Tāpat sistematizētas atziņas par tiesas pienākumu vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus, tiesas pilnvarām, konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu. Apkopojumā iekļautas atziņas par līguma noteikumu novērtējumu un netaisnīgu līguma noteikumu piemēri, kā arī piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem, par neapspriestiem līguma noteikumiem un līguma noteikuma saprotamību. Senāts arī vērtējis līgumslēdzēju pušu tiesisko līdzsvarotību, patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošanu dažādiem strīdiem, kā arī patērētāja pienākumus.

Lai personai, kurai ir sniegta palīdzība, būtu tiesības atgūt izdevumus apstākļos, kad rēķinu par viņai sniegto juridisko palīdzību ir samaksājis kāds cits, nepietiek secināt, ka advokāta piestādīto rēķinu kāda persona ir samaksājusi, būtiski ir arī konstatēt, ka personai, kura prasa atlīdzinājumu, ir radušies izdevumi sakarā ar to, ka viņa naudu ir atdevusi vai viņai radušās parādsaistības. Šādos gadījumos tiesai jāpārliecinās par to, ka pieteicējam zaudējumi ar lielu ticamību radīsies, piemēram, noskaidrojot, vai sabiedrība attiecīgos izdevumus ir iegrāmatojusi kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kas veikti pieteicēja labā, pamatojoties uz attiecīgo aizdevuma līgumu un, vai sabiedrības gada pārskatā ir uzrādīti aizdevumi kā tādi, šādu secinājumu izdarījis Latvijas Republikas senāts, izspriešot lietu SKA-471/2021 (A420160919). Ja izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, faktiski ir uzņēmusies cita persona, pieteicējam parādsaistības nav radušās un viņam nav tiesību saņemt atlīdzinājumu par šiem izdevumiem. Minētajā lietā pieteicējs tika apsūdzēts, pamatojoties uz Krimināllikuma 197. pantu, bet Latgales apgabaltiesa pieteicēju...

Latvijas Republikas Senāts pieņēmis lēmumu lietā SKA-252/2021, kurā izteicis tēzi, ka "Publisko iepirkumu likuma 53. pantā paredzētā šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra ir vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību, kuriem draud izslēgšana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošana, ja tam nav radušās objektīvas šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti lēta. Piedāvājuma nopietnības novērtējums un piedāvājuma paturēšana salīdzināmo lokā vai izslēgšana ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā likuma mērķi gan attiecībā uz brīvas konkurences nodrošināšanu, gan valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Efektīva valsts budžeta izmantošana neietver sevī vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli, un tieši šī iemesla dēļ Publisko iepirkumu likuma normas paredz pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties par kāda piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu sakarā ar pārāk lielu...

Jūlijā aktualizēts Latvijas Republikas Senāta tiesu prakses apkopojums par administratīvajām tiesām pakļautajiem prasījumiem. Apkopojuma pamatā ir lēmumi, kurus ir pieņēmis Senāta Administratīvo lietu departaments laikā no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada maijam izskatītajās lietas. Papildus ir ietvertas arī atziņas no Senāta departamentu priekšsēdētāju sēžu lēmumiem, kas ir pieejami Senāta mājaslapā. Tiesu prakses apkopojumā cita starpā iekļauta arī sadaļa par nodokļu tiesībām, kurā norādīts, ka lēmums par nodokļu audita veikšanu nav administratīvais akts, bet ir tikai procesuāls lēmums (starplēmums), ar kuru tiek ierosināta administratīvā lieta. Administratīvais akts šī procesa ietvaros ir lēmums par nodokļu audita rezultātiem, kas tiek pieņemts pēc nodokļu audita veikšanas un kuram lietā piemīt galīgā noregulējuma raksturs. Tādējādi pamatā nodokļu administrācijas audita procesa ietvaros pieņemtie lēmumi un veiktās starpdarbības ir pārbaudāmas kopā ar lēmumu par audita rezultātiem. Tā tas ir arī attiecībā uz jautājumu par neiepazīstināšanu ar lietas materiāliem. Administratīvā procesa kārtībā nav pārbaudāms arī pieteikums par vienošanās līguma...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas – SIA “Velve” – pieteikums un atcelts Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums. Senāts atzina (lieta Nr. SKA-176/2021 (A420293918), ka rajona tiesa nepareizi piemērojusi Publisko iepirkumu likuma normas, atzīstot, ka konkrētajā gadījumā bija pieļaujams papildināt iepirkumu konkursā iesniegtu piedāvājumu ar vēl vienu pretendenta pieredzi apstiprinošo objektu. Izskatāmajā lietā pieteicēja SIA „VELVE” iesniedza piedāvājumu valsts SIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā – konkursa procedūrā ar sarunām - slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanai. Pieteikumā bija jāapliecina pieredze trīs objektu būvniecībā, bet pieteicēja bija norādījusi tikai divus pieredzi apliecinošus būvniecības objektus. Vēlāk iesniegtos papildinājumus pasūtītāja atzina par nepieļaujamiem un pieteicējas piedāvājumu noraidīja. Senāts spriedumā norāda uz Senāta praksē atzīto, ka neprecīzas informācijas precizēšana nepieciešamības gadījumā ir akceptējama, ja tā nenoved pie piedāvājuma grozīšanas. Senāta ieskatā pirmās instances tiesa nepieļaujami plaši noteikusi Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā paredzētās piedāvājuma papildināšanas...

Izdota gadagrāmata Latvijas Republikas Senāta spriedumi un lēmumi 2020, kas ir veidots atšķirīgi nekā iepriekš izdotie krājumi. Gadagrāmatā publicēts būtiskāko nolēmumu kopsavilkumus, īpaši izceļot Senāta atziņas tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Nolēmumu kopsavilkumi veidoti, lai atklātu tikai būtiskāko, jo, kā grāmatas priekšvārdā uzsver Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, “mūsdienu informācijas daudzuma un aprites ātruma apstākļos it īpaši svarīgi ir kļuvis nepazaudēt kodolu.” Taču viņš atgādina, ka jurisprudencē loma ir arī detaļām. Tāpēc, pirms izmantot kādu no atziņām tiesību normu piemērošanas praksē, nepieciešams iepazīties ar pilnu nolēmuma tekstu. Krājumā izmantoto nolēmumu pilns teksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā. Kopā 2020. gadā Senātā izskatītas 2945 lietas. Šajā krājumā publicēti 120 nolēmumu kopsavilkumi, dodot iespēju lasītājam pārskatāmā veidā iepazīties ar katra departamenta atlasītiem 40 nolēmumiem. Kopsavilkumi sakārtoti pa departamentiem, sagrupēti pēc lietu kategorijām. Nolēmuma kopsavilkumam ir pievienots virsraksts un norādīti atslēgvārdi, kā arī tekstā īpaši izceltas Senāta atziņas. Viens no uzdevumiem Augstākās tiesas darbības stratēģijā ir...

Latvijas Republikas Senāts ir apkopojis savu tiesu praksi jautājumā par personas tiesībām vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku un būtiska procesuālā pārkāpuma konstatēšanu. Apkopojumā ietvertas Senāta nolēmumos laikā no 2015. gada līdz 2020. gadam paustās atziņas, kurās skaidrota šī pieteikuma būtība un pieteikuma pieļaujamības kritēriju saturs. Skatīt “Pieteikums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu. Administratīvā procesa likuma 184. panta otrā daļa” Pieteikuma priekšmetus, par kuriem persona var iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā, noteic Administratīvā procesa likuma 184. panta normas. Panta pirmajā daļā norādīti primārie prasījuma veidi, kurus likumdevējs paredzējis kā līdzekli personas tiesību aizskāruma novēršanai, savukārt panta otrajā daļā – prasījuma veidi, kas pieļaujami vienīgi tad, ja procesa dalībnieka intereses nevar aizsargāt ar panta pirmajā daļā paredzētajiem prasījumiem. Ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par administratīvā procesa ietvaros pieļauta...