TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta senatoru kopsapulce 15. decembrī konstatēja, ka ir izveidojusies atšķirīga tiesu prakse jautājumā par procentu noteikšanu, kurus prasītājam naudas summas piedziņas gadījumā ir tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu. Atšķirīgu praksi, pamatojoties uz apgabaltiesu sniegto informāciju, senatoru kopsapulce konstatēja gan jautājumā, vai par laiku līdz sprieduma izpildei naudas summas piedziņas lietās prasītājam nosakāmas tiesības saņemt procentus no visas ar spriedumu piedzītās summas, vai tikai no pamatparāda, kas piedzīts ar spriedumu, gan arī jautājumā, vai prasītāja kā uzvarējušā lietas dalībnieka tiesības saņemt iepriekšminētos procentus nosakāmas gadījumā, kad ar spriedumu piedzīto nokavējuma procentu apmērs pēc saistības jau ir sasniedzis pamatparāda lielumu. Lai nodrošinātu vienotu tiesu praksi, Civillietu departamenta senatori izskaidroja iztulkojamā normatīvā regulējuma mērķus un atzina, ka par laiku līdz sprieduma izpildei lietas dalībniekam pienākas procenti ne vien par pamatparādu, kura atmaksa nav notikusi sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, bet arī...

Senāta Krimināllietu departaments 15. decembrī krimināllietā (Nr. SKK-153/2021 (15830110509)) par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par noteikto sodu pieciem apsūdzētajiem. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, un valsts labā no viņiem piedzītas kaitējuma kompensācijas 91 717,58 eiro, spriedums atstāts negrozīts. Izskatot apsūdzēto un viņu aizstāvju kasācijas sūdzības, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apelācijas sūdzībās norādītos juridiski nozīmīgos apstākļus par apsūdzētajiem noteiktā naudas soda apmēru un par apsūdzēto iespējām samaksāt naudas sodu. Lietā apsūdzētajiem tiesas noteiktie naudas sodi bija no 23 līdz par 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka, nosakot naudas soda apmēru, bez atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtējuma, tiesai jāizvērtē arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgums un vainīgā mantiskais stāvoklis. Savukārt vainīgā mantisko stāvokli atbilstoši Krimināllikuma 41. panta ceturtajai daļai nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties...

Satversmes tiesa 2021. gada 3. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑12‑03 “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) (turpmāk – apstrīdētā norma): “Piešķirto atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 105. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tiesas izskatīšanā esošas lietas pieteicēja no 2018. gada saņēma...

Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa, ciktāl tā noteic, ka informācija par pārkāpumu ceļu satiksmē uzskaites punktiem ir vispārpieejama informācija, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un ir spēkā neesoša no spēkā stāšanās dienas, paredz Satversmes tiesa 2021. gada 13. novembra spriedums lietā Nr. 2018‑01‑01 “Par Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Spriedumā Satversmes tiesa norādījusi, ka Satversmes 96. pants aizsargā personas datus. Turklāt izskatāmajā lietā Satversmes tiesai, konkretizējot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir jānodrošina harmonija ar citstarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā atspoguļotajām personas tiesībām uz savu datu aizsardzību kā Eiropas Savienības vispārēju tiesību principu. Šajā ziņā Satversmes tiesai jo īpaši jāņem vērā personas datu apstrādes principi, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 6. un 7....

Lai iekļautu personu riska personu sarakstā, nepietiek tikai konstatēt, ka personas darbības laikā konkrētajam uzņēmumam izveidojās nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 EUR, un uzņēmums tos nav samaksājis valsts budžetā, atzinis Augstākās tiesas Senāts. Senāta ieskatā tas ir tikai viens no formālajiem kritērijiem, ko paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šādās lietās piemērotā tiesību norma, ziņo zvērinātu advokātu birojs "Sorainen". Senāts norādījis, ka ar nodokļu parāda fakta konstatāciju vien nepietiek - papildus ir jāizvērtē arī iemesli, kāpēc uzņēmumam šīs personas vadības laikā izveidojās nesamaksāts nodokļu parāds. Nodokļu nemaksāšanas fakts viens pats nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu par konkrētās personas godprātīgu (vai negodprātīgu) attieksmi pret nodokļu samaksas pienākumu. Nodokļu nemaksāšanai var būt dažādi iemesli un cēloņi, un to nevar vienmēr pielīdzināt negodīgai vai noziedzīgai rīcībai. Senāta ieskatā, tas neatbilstu likumdevēja mērķim. Senatoru kolēģija piekrīt VID, ka tam ir pienākums vērsties pret negodprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, tostarp iekļaujot tos riska personu sarakstā, taču senatoru kolēģija...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 28. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku (spriedums lietā Nr. SKA-215/2021 (A420171118)). Ar minēto lēmumu Lauku atbalsta dienestam atļauts turpināt iepirkuma procedūru un konkursa rezultātā slēgt līgumu par informācijas sistēmas uzturēšanu un papildinājumu izstrādi ar konkursā uzvarējušo pretendentu. Lietā bija strīds par to, vai nolikumā noteiktās pieredzes prasības neierobežo piegādātāju brīvu konkurenci un nerada priekšrocības vienam no pretendentiem. Senāts atzina, ka pieredzes prasību izvirzīšana nedrīkst būt patvaļīga, kādam no pretendentiem radīt nepamatotas priekšrocības un nepamatoti ierobežot piegādātāju brīvu konkurenci. Uz nepamatotu priekšrocību radīšanu kādam no pretendentiem un nepamatotu piegādātāju brīvas konkurences ierobežošanu var norādīt tas, ka nolikuma prasības, tostarp attiecībā uz kvalifikācijas un pieredzes prasībām, ir formulētas īpaši detalizēti. Tomēr izskatāmajā gadījumā pamatu bažām, ka zemas konkurences cēlonis būtu neobjektīvas vai nesamērīgas prasības, Senāts nesaskatīja. Senāts konstatēja, ka platību maksājumu administrēšanai izveidotā pārvaldes...

Izšķirot jautājumu par valsts iestādes darbinieka un darba devēja strīda izskatīšanu administratīvajā vai civilprocesuālajā kārtībā, noteicošais ir tas, kādas tiesiskās attiecības – darba vai dienesta attiecības – ir nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, norāda Latvijas Republikas Senāta departamentu priekšsēdētāji, izšķirot jautājumu par šādu lietu piekritību (skat. Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumu). Ja starp darbinieku un daba dēvēju ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasījums par tāda rīkojuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts piemērotais disciplinārsods, nav pakļauts administratīvajai tiesai. Izšķirt jautājumu par lietas pakļautību Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija lūdzis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteikumu par Valsts kontroles rīkojumu, ar kuriem negrozīts rīkojums par rājiena izteikšanu darbiniecei, atcelšanu, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties pieteicējai. Pieteicēja bija cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, jo tiesneša ieskatā strīdus rīkojumi ir administratīvie akti un pieteicējai ir jāvēršas administratīvajā tiesā. Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteicējas pieteikumu,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 8.oktobrī izskatīja lietu privātpersonas strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu saistībā ar noteikto pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu par nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā gūto ienākumu. Izskatāmajā lietā pieteicējai īpašumā bija divi dzīvokļi. Abi minētie dzīvokļi reģistrēti zemesgrāmatā kā atsevišķi nekustamie īpašumi, tomēr faktiski tie pārbūvēti, apvienojot tos vienā funkcionāli patstāvīgā dzīvoklī. Pēc dzīvokļa atsavināšanas starp Valsts ieņēmumu dienestu un pieteicēju izcēlās strīds par to, vai atsavinātais dzīvoklis būtu uzskatāms par vienu vienotu vai arī diviem atsevišķiem nekustamā īpašuma objektiem. Likumsakarīgi no šā jautājuma izriet arī tas, vai šis dzīvoklis var tikt atzīts par pieteicējas vienīgo nekustamo īpašumu un vai tā atsavināšanas gūtie ienākumi būtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par iemaksai budžetā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli un nokavējuma naudu. Senāts spriedumā atzina, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”...

Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-59-01 “Par Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Ceļu satiksmes likuma 7.1panta trešā daļa (turpmāk – apstrīdētā norma): “Esošo ceļu inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā pieteicēja – juridiska persona – lūgusi grozīt administratīvu aktu – Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauju. Iecerētā būvniecība bija pieteicējas nekustamajā īpašumā blakus SIA „Rīgas satiksme” ceļu inženierbūvei esošās garāžas nojaukšana. SIA „Rīgas satiksme”, pieteicējas nekustamajā īpašumā esošās ceļu inženierbūves –...

Latvijas Republikas Senāts apkopojis tiesu prakses atziņas par to, kā kriminālprocesā izlemt jautājumu par kaitējuma kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem. Apkopojumā “Kaitējuma kompensācijas cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, izlemšana kriminālprocesā. 2020.gads – 2021.gada augusts)” senāts atzīst, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī speciālais likums – Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums – un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi....

Senāta Krimināllietu departaments 21. septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja jaunai izskatīšanai krimināllietu (lieta Nr. SKK-9/2021 (11816005315)) par autortiesību pārkāpšanu, izmantojot datorprogrammas. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam, kas bija uzņēmuma atbildīgā amatpersona, apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas, proti, par autortiesību pārkāpšanu lielā apmērā, kas izpaudies kā piecu datorprogrammu reproducēšana bez autortiesību subjekta atļaujas. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, atņemot tiesības pildīt amata pienākumus saistītus ar likumīgu datorprogrammu iegādes un izmantošanas kontroli, datorsistēmu un datorprogrammu darba kārtības nodrošināšanu, inženieru un citu darbinieku, kas izmanto datorsistēmas ar datorprogrammām, uzraudzību un darba organizēšanu uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 mēnešiem. Izskatot lietu, Senāts lēmumā aktualizējis jautājumu par apsūdzētajam inkriminēto darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas. Senāts lēmumā norāda,...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 14. septembrī, paplašinātā – 11 senatoru sastāvā – izskatīja Daugavpils pilsētas domes kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta maksātnespējīgās SIA „Gādība” prasība pret pašvaldību saistībā ar četriem līgumiem par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā. Senāts atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā un daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā (lieta Nr. SKC-3/2021 (C12285316)). Izskatāmajā lietā Daugavpils pilsētas dome un SIA „Gādība” bija noslēgušas četrus līgumus par būvdarbu veikšanu pašvaldības izglītības iestādēs un pilsētas satiksmes infrastruktūras rekonstrukcijas II kārtas īstenošanā. Starp domi un SIA „Gādība” noslēgtajos līgumos bija noteikts piecu gadu garantijas termiņš. Pašvaldība, veicot samaksu par līgumos paredzēto darbu izpildi, ieturēja garantijas naudu – 5% no katra objekta kopējo būvdarbu realizācijas tāmes, kas līgumos noteikta būvdarbu garantijas laikā atklāto defektu novēršanai. Pasludinot SIA „Gādība” maksātnespēju, tās administrators...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 7. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par muitas parāda piedziņu no galvotāja. Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka Valsts ieņēmumu dienests tiesības pieprasīt nodokļu parāda samaksu ir veicis saprātīgā termiņā. Senāts spriedumā lietā Nr. SKA-145/2021 (A420251617) norāda, ka pieteicējai bija jārēķinās, ka nodokļu administrācija var paziņot par nodokļu parādu trīs gadu laikā no nodokļu parāda rašanās brīža un to piedzīt trīs gadu laikā no piedziņas lēmuma pieņemšanas brīža, ievērojot turklāt likumā noteiktos gadījumus, kad piedziņas noilguma termiņš tiek apturēts. Izskatāmajā lietā pieteicēja – apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” (pirms reorganizācijas – apdrošināšanas akciju sabiedrība „InterRisk Vienna Insurance Group”) – sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada aprīlim. Kad VID 2013. gada febuārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika...

Lai tiesību normu piemērotājiem sniegt pārskatu par Latvijas Republikas Senāta tiesu prakses atziņām ar mantojuma tiesībām saistītu jautājumu izlemšanā, Augstākā tiesa sagatavojusi apkopojumu Tiesu prakse mantojuma lietās (2013-2021), kurā aplūkoti tādi nozīmīgi jautājumi kā mantojuma atklāšanās un pieņemšana, likumiskā, testamentārā un līgumiskā mantošana, mantojuma dalīšana un izbeigšanās, kā arī mantojuma lietu vešanas kārtība un ar mantojuma tiesībām saistītie nodokļu jautājumi. Mantojuma tiesības noregulē tiesiskās attiecības pēc personas mūža beigām un noteic konkrētu kārtību, kādā mantojuma sastāvā ietilpstošās mantas, lietu tiesības un saistību tiesības pāriet uz mantinieku. Latvijā mantojuma tiesību juridisko pamatu veido Civillikuma otrā daļa. Tiesu prakses apkopojums veidots kā Civillikuma mantojuma tiesību, kā arī ar mantošanu cieši saistītu citu likumu normu komentārs. Darba struktūra veidota, ievērojot normatīvajos aktos izveidoto struktūru. Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likumu pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Ņemot vērā,...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa aktualizējusi Senāta Civillietu departamenta prakses apkopojumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā - “Patērētāju tiesību aizsardzība 2014. – 2021. gadā” , papildinot to ar pēdējo četru gadu nolēmumiem. Apkopojums papildināts arī ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām, kas attiecas uz Senāta nolēmumos izskatītajiem tiesību jautājamiem. Apkopojumā sistematizētas Senāta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās, kā arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs. Tāpat sistematizētas atziņas par tiesas pienākumu vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus, tiesas pilnvarām, konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu. Apkopojumā iekļautas atziņas par līguma noteikumu novērtējumu un netaisnīgu līguma noteikumu piemēri, kā arī piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem, par neapspriestiem līguma noteikumiem un līguma noteikuma saprotamību. Senāts arī vērtējis līgumslēdzēju pušu tiesisko līdzsvarotību, patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošanu dažādiem strīdiem, kā arī patērētāja pienākumus.