TIESU PRAKSE

Spēkā stājusies starp prokuroru un trim starptautiskas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas dalībniekiem noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu, sodot viņus ar cietumsodu, probācijas uzraudzību un lieliem naudas sodiem, kā arī piedzenot 2,68 miljonus eiro.Aģentūra LETA informē, ka lietā apsūdzēti Deivids Červinskis-Bušs, Sandris Spurķis un Valdis Spurķis.Viens no viņiem sodīts ar brīvības atņemšanu uz gadu, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, naudas sodu nedaudz vairāk nekā viena miljona eiro apmērā un daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot pulksteņus, naudu un kriptovalūtu.Otra persona sodīta ar probācijas uzraudzību uz četriem gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, kā arī naudas sodu 100 640 eiro apmērā.Trešais sodīts ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem, kā arī naudas sodu 50 320 eiro apmērā.Kriminālprocesā apsūdzētie daļēji atlīdzināja ārvalstu nodokļu administrācijām nodarītos zaudējumus - nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro, tādēļ...

Rīgas pilsētas tiesa apstiprinājusi vienošanos starp kādu uzņēmēju un prokuroru par vainas atzīšanu lietā par nodokļu nemaksāšanu, nodarot valstij zaudējumus 56 326 eiro apmērā, un uzņēmējs sodīts ar 160 stundu sabiedrisko darbu, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem sešiem mēnešiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. No uzņēmēja par labu valstij piedzīta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija 31 326 eiro apmērā. Tāpat noslēgta vienošanās ar uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu 22 200 eiro apmērā. Spriedums vēl nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Jau vēstīts, ka saskaņā ar apsūdzību vīrietis laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, būdams SIA amatpersona, organizēja uzņēmuma saimniecisko darbību un bija atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju iesniegšanu, PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu un iemaksāšanu valsts budžetā. VID tika iesniegtas PVN deklarācijas par iepriekš minēto laika periodu, slēpjot SIA gūtos ieņēmumus un...

Senāta Civillietu departaments ir paplašinātā sastāvā izskatījis lietu (SKC-202/2025 (C69408023), kurā celta prasība par parāda piedziņas vēršanu uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) dāvināto mantu – valdes locekļa atlīdzību, un atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Senāts atzina, ka pastāv pamats atkāpties no judikatūrā iepriekš izteiktās atziņas, ka bez atlīdzības veikts darbs kā citas personas lietu bezmaksas pārziņa var tikt atzīts par dāvinājumu, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Civillikumā paredzētās kreditora tiesības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu nav attiecināmas uz pakalpojumiem, jo tie nav nedz ķermeniska, nedz bezķermeniska lieta, un tādēļ nevar būt mantas sastāvdaļa. Turklāt, tā kā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli pastāv pilnvarojuma attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības attiecības, ar to, ka valdes loceklis pilda pienākumus bez atlīdzības vai par nelielu atlīdzību, nav pietiekami, lai konstatētu valdes locekļa nolūku apdāvināt sabiedrību. Valdes locekļa atlīdzības...

Satversmes tiesa (ST) 10. decembrī atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus. Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību. Tiesa atzina, ka likumdevējs ir veicis pasākumus, kas vērsti uz...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 1. augustā pasludināja nozīmīgu spriedumu lietā C-433/24 (Galerie Karsten Greve pret Ministère de l’Économie, des Finances et de la Souveraineté industrielle et numérique), kas skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mākslas darbu tirdzniecībā. Tiesa sniedza interpretāciju Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk - PVN direktīva), precizējot īpašā peļņas daļas režīma (margin scheme) piemērošanas nosacījumus. Nodokļu neitralitāte un dubultās uzlikšanas novēršana Peļņas daļas režīms, kas paredzēts lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, ir īpašs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīms, kura mērķis ir izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas un konkurences izkropļojumiem starp nodokļa maksātājiem. Šis režīms ir atkāpe no vispārējā PVN režīma, tāpēc tā piemērošanas gadījumi parasti jāinterpretē šauri. Saskaņā ar PVN direktīvas 316. panta 1. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piešķir tiesības izvēlēties piemērot peļņas daļas režīmu mākslas darbu piegādēm, ko tiem piegādājuši...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr. SKC-868/2025) par Ekonomisko lietu tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta dalībnieka prasība par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, savukārt daļā, ar kuru apmierināta dalībnieka prasība par informācijas pieprasīšanu no kapitālsabiedrības, nosūtījis lietu Ekonomisko lietu tiesai, lai tā dotu iespēju lietas dalībniekiem apelācijas kārtībā pārsūdzēt tiesas taisīto spriedumu daļā par pienākuma uzlikšanu kapitālsabiedrībai sniegt informāciju. Senāts konstatēja, ka prasītājs bija cēlis prasību Ekonomisko lietu tiesā par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī prasību par informācijas pieprasīšanu, lūdzot uzlikt atbildētājai pienākumu sniegt prasītājam ziņas par atbildētājas pamatkapitāla palielināšanu un noslēgtajiem darījumiem. Ekonomisko lietu tiesa bija pieņēmusi prasības pieteikumu, kurā apvienoti visi šie prasījumi, un atzinusi par lietderīgu tos izskatīt vienā tiesvedībā, lai sekmētu tiesisko attiecību ātrāku noregulēšanu. Senāts norādīja, ka šāda prasījumu apvienošana un to izskatīšana vienā tiesvedībā nav bijusi juridiski pareiza, jo ir tikuši...

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Tiesu administrācija saņēmusi 919 iesniegumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Visbiežāk iedzīvotājiem juridiskā palīdzība nepieciešama ģimenes tiesību jautājumos, piemēram, par laulības šķiršanu, uzturlīdzekļu piedziņu, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem – saskarsmes tiesību noteikšanu, bērnu dzīvesvietas noteikšanu u.c. Tieši tāpēc Tiesu administrācija realizē kampaņu “Tiesības zināt un rast risinājumu”, lai skaidrotu iedzīvotājiem viņu iespējas saņemt juridisko palīdzību dažādu civiltiesiska rakstura strīdu risināšanai. Lūk, trīs piemēri, kad valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība bija palīgs strīdu risināšanā. Ģimenes un bērna tiesības Ģimenes tiesību strīdi var būt dažādi – gan tādi, kuros iespējams panākt mierīgu vienošanos starp pusēm, gan tādi, kuros iesaistītās personas ir neatlaidīgas un lietas kļūst emocionāli un juridiski sarežģītas. Juridiskos jautājumos īpaši svarīgs ir kompetents atbalsts – juridiskās palīdzības sniedzējs ne tikai palīdz saprast likumu nianses, bet arī sniedz drošības sajūtu un aizstāv personas tiesības sarežģītās dzīves situācijās. Tiesu administrācija ir saskārusies ar situācijām, kad juridiskā...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 27. oktobrī kopsēdē izskatot blakus sūdzību (lieta Nr. SKA-324/2025) par Administratīvās rajona tiesas atteikšanos pieņemt komercsabiedrības pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas pieprasījumu, ir atzinis, ka pieteikums ir pakļauts izskatīšanai tiesā administratīvā procesa kārtībā. Lietā, par kuru tika iesniegta blakus sūdzība, VID bija pieprasījis no komercsabiedrības informāciju par konkrētiem darbiniekiem, lūdzot sniegt ziņas par objektiem, kuros darbinieki veikuši un turpina veikt darbu, kā arī par darījumiem ar klientiem, kuriem šie darbinieki snieguši pakalpojumus. Sabiedrība par šo informācijas pieprasījumu iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa atteicās pieņemt pieteikumu izskatīšanai, norādot, ka informācijas pieprasīšana uzskatāma par iestādes veiktu procesuālu darbību apstākļu noskaidrošanai, kas pati par sevi nerada pieteicējai tiesiskas sekas, līdz ar to tās izvērtēšana nav pakļauta administratīvajai tiesai. Senāts, izskatot lietu, konstatēja, ka VID konsekventi ir norādījis uz vairākām nelabvēlīgām sekām, kas pieteicējai var iestāties, ja tā nesniegs informāciju, proti, saimnieciskās darbības apturēšanu, izslēgšanu no pievienotās...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 27. oktobra spriedumu lietā Nr. A420263319, SKA-50/2025 ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts komercsabiedrības pieteikums par to, lai Uzņēmumu reģistram (UR) uzdotu reģistrēt komercreģistrā izmaiņas pieteicējas dalībnieku reģistrā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. UR atsakās veikt izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā Pieteicēja lietā ir komercsabiedrība, kas bija cēlusi prasību pret tās dalībnieku (juridisku personu) vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai panāktu šī dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, un lūgusi tiesai nodrošināt prasību, aizliedzot atbildētājam atsavināt tam piederošās sabiedrības daļas. UR pēc pieteicējas lūguma šo prasības nodrošinājumu ierakstīja komercreģistrā. Prasība civillietā tika apmierināta, un izslēgtajam dalībniekam piederošās daļas ieguva komercsabiedrība. UR atteicās veikt attiecīgās izmaiņas sabiedrības dalībnieku reģistrā, norādot, ka to liedz darīt joprojām spēkā esošais prasības nodrošinājums. Nepiekrītot šādam UR lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja administratīvajā tiesā, argumentējot, ka UR pieeja ir pretēja tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu mērķim. Civilprocesa likums paredz, ka prasības nodrošinājums tiek...

Kā jārīkojas uzņēmējam, ja tas nonācis finansiālās grūtībās un jāizšķiras, vai maksāt valstij nodokļus, vai tomēr pieejamos līdzekļus ieguldīt uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un algu izmaksām? Atbildi var gūt, iepazīstoties ar Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2025. gada 1. augustā pieņemto lēmumu lietā (Nr. 15830001317, SKK‑46/2025), kurā sākotnēji pirmstiesas apsūdzība bija celta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Situācijas apraksts Rēzeknes tiesa ar 2023. gada 16. janvāra spriedumu apsūdzēto atzina par nevainīgu un attaisnoja, kā arī atcēla arestu personai piederošo divu kapitālsabiedrību daļām. Savukārt pēc Austrumlatgales prokuratūras apelācijas protesta Latgales apgabaltiesa 2024. gada 24. aprīlī nosprieda Rēzeknes tiesas spriedumu atcelt daļā par atzīšanu par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā un attaisnošanu, atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar naudas sodu 11 minimālo mēnešalgu apmērā, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus...

Juridiskas personas likumiskais pienākums atklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) ir jāsaprot tā plašākā izpratnē. Likumā ir paredzēti gadījumi, kad informācijas atklāšana par PLG guvēju izpaužas kā juridiskās personas apliecinājums, ka PLG, kas atbilstu likumā paredzētajai definīcijai, noskaidrot nav iespējams, norāda Latvijas Republikas Senāts lietā SKC-836/2025. Līdz ar to ne visos gadījumos Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai būs norādīts kāds PLG. Nostiprinājuma lūguma iesniedzēji – fiziskā un juridiskā persona – bija lūguši nostiprināt juridiskās personas kā pircējas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Juridiskās personas pienākums šādos gadījumos ir atklāt savu PLG - tas ir regulēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļ legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums). UR datu bāzē pieejamās ziņās nebija iespējams konstatēt, ka šī juridiskā persona būtu reģistrējusi savu PLG. Tāpēc Latgales rajona tiesas tiesnesis šo nostiprinājuma lūgumu bija atstājis bez ievērības, jo nav iespējams izpildīt Zemesgrāmatu likumā paredzēto prasību pārliecināties par PLG reģistrāciju....

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā un nodevis atkārtotai izskatīšanai lietu, kurā prasītāja – fiziska persona – bija vērsusies tiesā pret divām juridiskām personām, lūdzot atcelt līgumu, ar kuru viņa bija pārdevusi sev piederošo dzīvokļa īpašumu vienai no atbildētājām, un pilnībā atjaunot viņas īpašuma tiesības uz pārdoto dzīvokli. Apgabaltiesa bija apmierinājusi prasītājas apelācijas sūdzību un atzinusi gan sākotnējo īpašuma pirkuma līgumu, gan atbildētāju vēlāk noslēgto savstarpējo līgumu par spēkā neesošiem. Senāts norāda, ka, atzīstot sākotnējo nekustamā īpašuma atsavinājuma darījumu par spēkā neesošu, nevar bez atsevišķas analīzes izdarīt vispārinātu secinājumu, ka arī visi turpmākie darījumi ar šo nekustamo īpašumu nav spēkā. It īpaši jāņem vērā labticīga ieguvēja aizsardzības princips un jāpārliecinās, vai jaunais īpašnieks īpašumu ieguvis labā ticībā. Lai gan prasītāja bija norādījusi uz vairākiem apstākļiem, kādēļ otrā atbildētāja nevarētu būt atzīstama par labticīgu ieguvēju, piemēram, atbildētāju savstarpējā līguma noslēgšanu bez peļņas nolūka un nespēju ticami izskaidrot, kā nonākts līdz...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 12. maija spriedumu, ar kuru tika atteikts piešķirt atbalstu, lai kompensētu Covid-19 krīzes radīto apgrozījuma kritumu uzņēmumiem (lieta SKA-77/2025 (A420165822)). Pieteicēja – auto pārvadātāja – bija vērsusies administratīvajā tiesā, lai panāktu, ka Valsts ieņēmumu dienests izdod tai labvēlīgu administratīvo aktu un piešķir atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Pieteikumā bija norādīts, ka pieteicējas saimniecisko darbību ir ietekmējusi prasība darbiniekiem iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ko daļa tās darbinieku nebija vēlējušies darīt, kā arī vispārējais apgrozījuma kritums Covid-19 pandēmijas laikā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot uz to, ka laika periodā, par kuru atbalstu vēlējās saņemt pieteicēja – 2021. gada novembrī – atbalsta saņemšanai jau bija noteiktas stingrākas prasības nekā iepriekš, proti, atbalsts tika paredzēts tikai tām personām, kam saimnieciskā darbība bija ierobežota tieši un konkrēti, nevis tās tikai saskārušās ar netiešu ietekmi. Prasība iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ir uzskatāma par...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 24. septembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr.: SKA-500/2025 (A420194923) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto sodu tiesnesim, kurš atvaļinājuma laikā strādājis Dānijas kažokādu rūpnīcā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru KNAB lēmums atcelts. Lietas materiāli liecina, ka tiesnesis no 2017. līdz 2020. gadam četros atvaļinājumos devies uz Dāniju, kur kā līgumstrādnieks strādājis kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā. KNAB ierosināja administratīvo lietu un konstatēja, ka tiesnesis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā un 9.panta pirmajā daļā noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, nosakot pienākumu valstij atlīdzināt 52% no šajā laikā gūtajiem ienākumiem. Tiesnesis lēmumam nepiekrita un iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Savā lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību senatoru kolēģija norādījusi, ka apgabaltiesa izvērtējusi KNAB noteikto pienākumu pieteicējam atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un secinājusi, ka šāds atmaksas pienākums nav samērīgs. Senatoru kolēģija norādījusi, ka...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. jūnija lēmums lietā Nr. A420218922, SKA-669/2025 saistīts ar Administratīvā procesa likuma 329. panta pirmajā daļā noteikto, ka kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Šajā lietā risināts strīds, vai valstī par "strādājošo" noteiktā pārceltā sestdiena ir uzskatāma par darbadienu arī procesuālo darbību termiņa ievērošanai, vai tomēr tā valstī ir brīvdiena un, ja procesuālā termiņa beigu datums iekrīt sestdienā, attiecīgi procesuālās darbības izpilde pārceļas uz nākamo darba dienu. Līdzīgi varētu būt skatāms arī jautājums, piemēram, par nodokļu samaksas vai deklarāciju iesniegšanas termiņa datumiem, ja, piemēram, tie iekrīt sestdienā, kas valstī ar valdības lēmumu noteikta kā pārceltā darba diena. Konkrētajā situācijā Administratīvās apgabaltiesas spriedums bija sastādīts 2025. gada 10. aprīlī. Apgabaltiesas tiesnesis atteicās pieņemt kasācijas sūdzību 11. maijā, jo termiņa pēdējā diena – 2025. gada 10. maijs, lai arī bija sestdiena, atbilstoši Ministru...