TIESU PRAKSE

SIA valdes loceklis saņēma no Igaunijā reģistrētā uzņēmuma rēķinu par 391 000 EUR saistībā ar plānoto tirdzniecības centra būvniecību. Grāmatvede rēķinu iegrāmatoja grāmatvedības reģistros un darījumu iekļāva gada pārskatā kā izdevumus peļņas (zaudējumu) aprēķina postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas”, tādējādi samazinot uzņēmuma peļņu. Zvērināts revidents gada pārskatu apstiprināja. Taču, kā izrādījās, saņemtais rēķins nemaz nebija apmaksāts. Vai tā bija apzināta rīcība vai kļūda, kas, tostarp, radusies igauņu valodā izrakstītā rēķina dēļ? Par to sprieda tiesa trīs instancēs.Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2022. gada 19. septembrī izskatīja krimināllietu, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) vainoja valdes locekli un grāmatvedi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, un pieteica kaitējuma kompensāciju 105 950 EUR apmērā. Tiesvedības procesā tika vērtētas divas galvenās epizodes: aizdomas par fiktīviem darījumiem saistībā ar zīmolu izstrādi un nepamatotiem avansa maksājumiem par būvniecību, kas mākslīgi palielināja uzņēmuma izdevumus. Tomēr pirmās instances tiesa secināja, ka prokuratūrai nav izdevies ārpus...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments izskatīja darba devēja kasācijas sūdzību lietā (SKC-53/2026 (C770989424) par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru darbinieces prasība apmierināta, uzteikums atzīts par spēkā neesošu un darbinieces atjaunota darbā. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.No lietas apstākļiem izriet, ka darba devējs bija informējis prasītāju, ka viņas amata vieta tiek likvidēta, viņai piedāvāts cits amats un šo darba līguma grozījumu nepieņemšanas gadījumā viņai tiks uzteikts darbs sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu. Prasītāja uzteikumam piekrita, bet pirms uzteikuma termiņa beigām viņai iestājās pārejoša darbnespēja, tādēļ viņa darba devējam lūdza uzteikuma termiņā neieskaitīt darbnespējas laiku. Tā kā prasītājas darbnespēja turpinājās vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējs viņai uzteica darbu ar jaunu uzteikumu, informējot, ka darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas tādēļ, ka prasītāja pārejošas darbnespējas dēļ nav veikusi darbu nepārtraukti vairāk nekā sešus mēnešus. Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt otro darba...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments lēmumā lietā SKK-208/2026 ir atzinis, ka informācijas rakstīšana bankas maksājumu uzdevumu sadaļā „Informācija saņēmējam” var tikt kvalificēta kā tiesas noteiktā saziņas aizlieguma pārkāpums, ja šīs ziņas pēc satura nav saistītas ar pašu maksājumu.Saziņa caur internetbankuLieta aizsākās, kad apsūdzētajam (Persona A) ar tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tika noteikts aizliegums jebkādā veidā sazināties ar cietušo (Persona B). Neskatoties uz šo aizliegumu, apsūdzētais veica naudas pārskaitījumus, kuru maksājuma uzdevumu mērķa laukos iekļāva dažāda rakstura ziņas.Kopumā tika konstatēti 29 gadījumi, kad apsūdzētais sadaļā „Informācija saņēmējam” norādīja sadzīviska rakstura tekstus. Šīs ziņas ietvēra informāciju par viņa sapņiem, vēlmēm un sajūtām, organizatoriskus jautājumus par tiesvedībām, kā arī izlīguma piedāvājumus un novēlējumus svētkos.Apsūdzētā aizstāvis kasācijas sūdzībā norādīja, ka tiesa nepamatoti konstatējusi Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmi – ļaunprātību. Aizstāvis norādīja, ka bankas maksājuma uzdevums nav uzskatāms par komunikācijas līdzekli un internetbanka nav paredzēta saziņai. Tika uzsvērts,...

Latvijas Republikas Senāts spriedumā lietā SKC-231/2026 sniedzis būtiskas atziņas par uzņēmuma līgumu interpretāciju, nošķirot profesionālu starpniecību klientu piesaistē no nesaistoša padoma vai ieteikuma.Strīds izcēlās starp diviem uzņēmumiem SIA Baltic Signs Europe (prasītāja) un SIA PALAMI (atbildētāja) par 16 123,25 eiro parāda piedziņu par starpniecības pakalpojumiem. Lietas pamatā bija 2019. gadā noslēgts līgums, kurā prasītāja apņēmās piesaistīt atbildētājai jaunus klientus. 2022. gadā puses parakstīja vienošanās aktu, apstiprinot, ka klients SIA Neste Latvija ir piesaistīts un par to pienākas atlīdzība.Starpniecība pretstatā „ieteikumam”Rīgas apgabaltiesa sākotnēji prasību noraidīja, uzskatot, ka prasītāja sniegusi tikai „ieteikumu”, kas atbilstoši Civillikumam neuzliek saistības. Tomēr Senāts šādu interpretāciju atzinis par nepareizu.Senāts norādīja, ka Civillikuma normas par padomu un ieteikumu (2318. un 2320. pants) regulē situācijas, kurās viena persona neaicināta iejaucas otras lietās, nevis gadījumus, kad ir noslēgts uzņēmuma līgums par atlīdzību. Ja puses ir vienojušās par starpniecības pakalpojumu, tās ir līgumattiecības, kurās viena puse uzņemas saistību izvest galā pasākumu — klienta...

Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu, kas kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas. Spriedumā lietā Nr. 2025-13-01. tiesa secināja, ka kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā likumdevējs nav līdzsvarojis sabiedrības un nomnieka intereses tā, lai tiktu sasniegts pēc iespējas taisnīgs rezultāts. Nekustamā īpašuma atgriešana civiltiesiskajā apgrozībā nodrošināma atbilstoši taisnīguma principam, tāpēc nedrīkst pastāvēt situācija, ka nomniekiem nav iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesības.Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā pastāv strīds par zemesgrāmatā ierakstītu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu. Šis nekustamais īpašums kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc saimnieciski neaktīvas garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla bez likvidācijas. Saskaņā ar apstrīdēto normu nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš.Apstrīdētā norma attiecas uz plašu tiesisko situāciju loku. Tāpēc Satversmes tiesa precizēja izskatāmās lietas robežas un apstrīdētās normas atbilstību...

Latvijas Republikas Senāts spriedumā (lieta Nr. SKA-26/2025) ir nostiprinājis svarīgu atziņu nodokļu piemērošanā: ārvalstu nodokļu maksātājam (nerezidentam) ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju rezumējošā kārtībā, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), pat ja likums viņam neuzliek obligātu pienākumu šādu deklarāciju sniegt.Lietas būtība un strīda pamatsLieta tika ierosināta pēc Nīderlandes rezidentes pieteikuma, kura 2017. un 2018. gadā guva algota darba ienākumus no Latvijas darba devēja. Persona vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar IIN pārmaksas atmaksas pieprasījumu, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas.Strīds pamatā bija par to, vai nerezidentam ir tiesības koriģēt Latvijā gūto ienākumu aplikšanu ar nodokli, piemērojot attaisnotos izdevumus un atbilstošas nodokļa likmes, izmantojot deklarācijas iesniegšanas mehānismu.Senāta secinājumiSenāts norādīja, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20. panta trešā daļa, kas nosaka gadījumus, kad nerezidentam deklarācija nav jāiesniedz, kalpo kā deklarēšanas atvieglojums, nevis tiesību ierobežojums. Ja nodokļu maksātājs vēlas precizēt savus taksācijas gada ienākumus, lai īstenotu tiesības uz nodokļa atmaksu, likums neaizliedz deklarāciju iesniegt...

Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) nesenā spriedumā ir viesusi būtisku skaidrību jautājumā, kas skar tūkstošiem pašnodarbināto personu: kā pareizi norādīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) gada ienākumu deklarācijā? Lai gan pašnodarbinātie, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ir pieraduši pie “kases principa”, Senāts atzinis, ka attiecībā uz sociālajām iemaksām šis princips nav piemērojams.Strīda būtība: kad maksāts un par ko maksāts?Lieta aizsākās, kad kāds nodokļu maksātājs savā 2020. gada deklarācijā kā izdevumus norādīja visas tajā gadā faktiski veiktās iemaksas, tostarp tās, kas veiktas par 2019. gada pēdējo ceturksni. Valsts ieņēmumu dienests (VID) tam nepiekrita, uzskatot, ka deklarācijā drīkst norādīt tikai tās iemaksas, kas attiecas tieši uz 2020. taksācijas gadu.Sākotnēji Administratīvā apgabaltiesa nostājās nodokļu maksātāja pusē, argumentējot, ka vienkāršā ieraksta sistēmā izdevumi uzskaitāmi tad, kad tie faktiski radušies (kases princips). Tomēr Senāts šo spriedumu atcēla.Galvenās atziņas, kas jāzina katram pašnodarbinātajam:1. VSAOI nav “parasti” saimnieciskās darbības izdevumi. Senāts uzsvēra, ka VSAOI gada ienākumu deklarācijā...

Satversmes tiesa (ST) 2026. gada 12. februārī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2024-27-0103, atzīstot pašlaik spēkā esošo kārtību obligātā iepirkuma valsts atbalsta kontrolē par atbilstošu Satversmei. Šis lēmums nostiprina būtiskus principus attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un finanšu līdzekļu atmaksas riskiem.Pierādīšanas nasta gulstas uz komersantuViena no strīdīgākajām normām šajā lietā bija Elektroenerģijas tirgus likuma 31.2 panta trešā daļa, kas uzliek ražotājam pienākumu pierādīt, ka tas ir ievērojis visas prasības atbalsta saņemšanai. ST atzina, ka šāds "apgrieztās pierādīšanas" princips administratīvajā procesā ir pamatots.Tiesa uzsvēra, ka:informācija par elektrostacijas darbību un saražotajiem rādītājiem primāri atrodas paša ražotāja rīcībā;saņemot valsts atbalstu, komersantam ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jānodrošina dokumentu glabāšana un aktīvi jāpamato sava tiesība uz atbalstu;pierādīšanas pienākums nav neierobežots – tas attiecas uz periodu, kurā komersantam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pienākums glabāt attiecīgos dokumentus (parasti 10 gadi).Kad valsts atbalsts ir jāatmaksā?Tiesa atzina par Satversmei atbilstošiem arī Ministru kabineta noteikumus, kas paredz obligātā iepirkuma tiesību...

Satversmes tiesas (ST) 1. kolēģija 2026. gada 16. janvārī pieņēma lēmumu (pieteikums Nr. 225/2025) atteikties ierosināt lietu pēc kādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikuma, kurā tika apstrīdēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmei. Strīda pamatā bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums piedzīt cita komersanta nodokļu parādu no pieteikuma iesniedzējas, konstatējot uzņēmuma pārejas faktu.Nodokļu parāda piedziņa no pārņēmējaLieta aizsākās, kad VID nosūtīja brīdinājumu pieteikuma iesniedzējai, konstatējot, ka pie tās ir notikusi cita komersanta (nodokļu parādnieka) uzņēmuma pāreja. Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta pirmo daļu, VID pieņēma lēmumu uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā.Pieteikuma iesniedzēja nepiekrita uzņēmuma pārejas faktam un pārsūdzēja VID lēmumus gan VID ģenerāldirektoram, gan administratīvajā tiesā, taču sūdzība tika noraidīta un tiesas lēmums kļuva nepārsūdzams.Apstrīdētās normasPieteikuma iesniedzēja vērsās Satversmes tiesā, lūdzot atzīt par Satversmei neatbilstošām divas likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas:26. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļu administrācijas tiesības...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments rīcības sēdē ir izskatījis būtisku strīdu ( 2026. gada 2. februāra lēmuma lietā Nr. SKC-123/2026.) starp elektroenerģijas tirgotāju un dzīvojamo māju pārvaldnieku, kas rīkojās dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā. Senāta sniegtie skaidrojumi ievieš skaidrību jautājumos par to, kas ir uzskatāms par elektroenerģijas lietotāju un kādos gadījumos pakalpojumu sniedzējam ir pienākums samazināt parādsaistības.Pārvaldnieks ir tikai pārstāvis, nevis pakalpojuma lietotājsViens no galvenajiem strīda punktiem bija jautājums par to, kam jābūt norādītam elektroenerģijas tirdzniecības līgumā kā lietotājam. Senāts uzsvēra, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums ierobežo līgumu slēgšanas brīvību – līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz dzīvojamās mājas īpašnieks (kopība) un pakalpojuma sniedzējs.Senāts norādījis, ka pārvaldnieks, slēdzot līgumus par komunālajiem pakalpojumiem (tostarp elektroenerģiju koplietošanas vajadzībām), rīkojas tikai kā dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona. Savukārt ar lietotāju ir saprotama persona, kas faktiski izmanto elektroenerģiju, nevis pārvaldnieks. Pat ja līgumā kā lietotājs norādīts pārvaldnieks, tas neatbilst likuma mērķim, jo elektroenerģiju faktiski lieto dzīvokļu īpašnieki....

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 16. janvārī lietā Nr. Nr. A420193225 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu par nodokļu parāda piedziņas uzsākšanu no bijušā valdes locekļa. Galvenais iemesls - VID bija priekšlaicīgi un nepamatoti sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību, lai gan sabiedrībai vēl joprojām piederēja manta, uz kuru piedziņu varēja vērst.Kas bija noticis?VID, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 60. pantau, kas noteic, ka uzsāka procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļa VIS ir tiesīgs tikai tad, ja tiek izpildīti visi likumā noteiktie kritēriji. Tiesa atzina, ka pieteicēja gadījumā nav konstatējama minētā likuma 60. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteikto kritēriju esība, tāpēc noteica pienākumu valdes loceklim atlīdzināt vairāk nekā 140 000 EUR lielu nodokļu parādu. Tiesa konstatēja, ka šādam VID solim nebija likumīga pamata, jo:sabiedrībai joprojām piederēja nekustamais īpašums un vairāki transportlīdzekļi; piedziņas process uz daļu no šīs mantas turpinājās...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta personas prasība pret zemnieku saimniecību, un atzinis, ka ir pamats atcelt minēto spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.Prasītāja bija cēlusi prasību, norādot, ka ir strādājusi atbildētājas lopu fermā bez rakstiskā formā noslēgta darba līguma, un lūdzot atzīt, ka starp viņu un atbildētāju ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, kā arī lūdzot piedzīt neizmaksāto darba algu un atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu. Gan Kurzemes rajona tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa bija noraidījušas prasību. Apgabaltiesa bija motivējusi spriedumu ar to, ka, lai gan pušu starpā darba tiesiskās attiecības strīdus laikposmā ir pastāvējušas, ir iestājies Darba likumā noteiktais divu gadu noilguma termiņš šādas prasības celšanai.Senāts norādīja, ka Darba likumā ir paredzēti speciālie noilguma termiņi, kas atšķiras no Civillikuma vispārējā desmit gadu noilguma termiņa civiltiesiskām attiecībām. Tie attiecas vienīgi uz materiāltiesiskiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, proti, tādiem prasījumiem, ar kuriem...

Spēkā stājusies starp prokuroru un trim starptautiskas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas dalībniekiem noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu, sodot viņus ar cietumsodu, probācijas uzraudzību un lieliem naudas sodiem, kā arī piedzenot 2,68 miljonus eiro.Aģentūra LETA informē, ka lietā apsūdzēti Deivids Červinskis-Bušs, Sandris Spurķis un Valdis Spurķis.Viens no viņiem sodīts ar brīvības atņemšanu uz gadu, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, naudas sodu nedaudz vairāk nekā viena miljona eiro apmērā un daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot pulksteņus, naudu un kriptovalūtu.Otra persona sodīta ar probācijas uzraudzību uz četriem gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, kā arī naudas sodu 100 640 eiro apmērā.Trešais sodīts ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem, kā arī naudas sodu 50 320 eiro apmērā.Kriminālprocesā apsūdzētie daļēji atlīdzināja ārvalstu nodokļu administrācijām nodarītos zaudējumus - nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro, tādēļ...

Rīgas pilsētas tiesa apstiprinājusi vienošanos starp kādu uzņēmēju un prokuroru par vainas atzīšanu lietā par nodokļu nemaksāšanu, nodarot valstij zaudējumus 56 326 eiro apmērā, un uzņēmējs sodīts ar 160 stundu sabiedrisko darbu, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus komercsabiedrībās uz diviem gadiem sešiem mēnešiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. No uzņēmēja par labu valstij piedzīta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija 31 326 eiro apmērā. Tāpat noslēgta vienošanās ar uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu 22 200 eiro apmērā. Spriedums vēl nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Jau vēstīts, ka saskaņā ar apsūdzību vīrietis laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, būdams SIA amatpersona, organizēja uzņēmuma saimniecisko darbību un bija atbildīgs par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju iesniegšanu, PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu un iemaksāšanu valsts budžetā. VID tika iesniegtas PVN deklarācijas par iepriekš minēto laika periodu, slēpjot SIA gūtos ieņēmumus un...

Senāta Civillietu departaments ir paplašinātā sastāvā izskatījis lietu (SKC-202/2025 (C69408023), kurā celta prasība par parāda piedziņas vēršanu uz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) dāvināto mantu – valdes locekļa atlīdzību, un atcēlis Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta daļēji. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Senāts atzina, ka pastāv pamats atkāpties no judikatūrā iepriekš izteiktās atziņas, ka bez atlīdzības veikts darbs kā citas personas lietu bezmaksas pārziņa var tikt atzīts par dāvinājumu, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Civillikumā paredzētās kreditora tiesības vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu nav attiecināmas uz pakalpojumiem, jo tie nav nedz ķermeniska, nedz bezķermeniska lieta, un tādēļ nevar būt mantas sastāvdaļa. Turklāt, tā kā starp kapitālsabiedrību un tās valdes locekli pastāv pilnvarojuma attiecības, kas var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības attiecības, ar to, ka valdes loceklis pilda pienākumus bez atlīdzības vai par nelielu atlīdzību, nav pietiekami, lai konstatētu valdes locekļa nolūku apdāvināt sabiedrību. Valdes locekļa atlīdzības...