TIESU PRAKSE

Eiropas Savīnības Tiesa (EST) sniegusi atbildi uz prejudiciālu jautājumu saistībā ar strīdu par samazinātas nodokļu likmes piemērošanas gadījumu Vācijā. Šai lietā interesants fakts ir tas, ka tiesa norāda, ka nereti normas izpratne pazūd direktīvu un konvenciju tulkojumā uz citām valodām, tāpēc, ja apšaubāt kādu normu, būtu vērts to pārlasīt angļu un/vai franču valodā, kurās parasti top Eiropas Savienības vai citu starptautisko regulējumu noteicošo normatīvo dokumentu oriģināli. Otrkārt, šī lieta interesanta, jo bija jāižšķiras, vai par periodisku izdevumu (žurnālu) jāuzskata arī tādi, kuru lapas galvenokārt apdrukātas ar cipariem, nevis burtiem, kā tas ir sudoku mīklu gadījumā. EST spriedums 2025. gada 1. augustā (*) Lietā C‑375/24 Keesing Deutschland GmbH pret Finanzamt für Körperschaften II Situācijas apraksts Berlīnes Brandenburgas Finanšu tiesa (Finanzgericht Berlin‑Brandenburg) vērsās EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinētās nomenklatūras pozīciju 4902, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23....

Vai šampanieša Moet pudele, kura ievietota uzņēmuma reprezentācijas maisiņā un pasniegta Veselības inspekcijas darbiniecei, uzskatāma par reprezentācijas priekšmetu vai kukuli? Šādu jautājumu nācās šķetināt Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem lietā Nr. SKK‑40/2025 (2025. gada 29. maija lēmums). Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums par interešu konfliktu) 13. panta trešās daļas 1. un 2. punktos noteikts, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru. No minētā izriet, ka likums neaizliedz valsts amatpersonām pieņemt iepriekš minētos priekšmetus. Skatot lietu, Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka alkohola pudele Moet nav reprezentācijas priekšmets, jo nebija Moet ražotās pudeles uzņēmuma pārstāve. norādītais, ka pudele bija ievietota SIA „”...

Ja piespiedu piedziņa tiek vērsta uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli, patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību. To paredz patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Īpaši tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, jo līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums. Turklāt pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību un bija jau apstiprinoši netieši pierādījumi par līguma noteikuma iespējamo negodīgumu. Eiropas Savienības Tiesā (EST) nonāca Slovākijas apgabaltiesā skatīta lieta, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvoja, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un atteicās pamest mājokli. Slovākijas tiesa vaicāja EST, vai ES direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos1 ir piemērojama šādā tiesvedībā....

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. maija lēmums lietā Nr. 670002625, SKA‑570/2025, attiecas uz personas strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar rezidenta statusa noteikšanu nodokļu piemērošanai. Senāts lēma, ka VID tikai klasificē nodokļu maksātāju kā rezidentu vai nerezidentu, bet tas neietekmē nodokļu maksātāja tiesisko stāvokli un nerada tiesiskas sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, ko var pārsūdzē. Situācijas apraksts Pieteicējs vērsās VID ar lūgumu mainīt rezidenta statusu un atzīt, ka pieteicējs ir ārvalsts nodokļu maksātājs jeb nerezidents. VID atteica atzīt, ka pieteicējs ir nerezidents. Arī ar VID ģenerāldirektora lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par nerezidenta statusa piemērošanu. Lēmumā norādīts, ka to var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā. Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza noteikt viņam Latvijas nerezidenta statusu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta...

Latvijas Republikas Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus. Senāts lietu (SKA-230/2025 (A420248322)) izskatīja kopsēdē. KNAB kriminālprocesā 2020. gada februārī arestēja "ABLV Bank" kontā esošu mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. "ABLV Bank" lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu, tādēļ banka vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā "ABLV Bank" nebija brīvas izvēles - tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības. Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta,...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) virspalātas 2025. gada 24. jūnija spriedums lietā C-351/23/ GR REAL noteic, ka patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā paredz, ka patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību, kura veikta pēc piespiedu piedziņas vēršanas uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli. Tā tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tādēļ, ka līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums, lai gan ir apstiprinoši netieši pierādījumi par šī noteikuma iespējamo negodīgumu un pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību. Situācijas apraksts Slovākijas apgabaltiesa skatīja lietu, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Šiem bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvo, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un tāpēc atsakās...

Vai kapitālsabiedrības valdes loceklim ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet šo tiesību neizmantošanas gadījumā pēc atsaukšanas no valdes locekļa amata – tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Uz šādu jautājumu ir atbildējis Latvijas Republikas Senāts, 22. maijā skatot lietu Nr. C771426723, SKC-113/2025. Prasītājs savas tiesības saņemt atlīdzību par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu pamato ar Darba likuma 149. panta piekto daļu, kas šādas tiesības piešķir darbiniekam. Prasītāja ieskatā viņš attiecībā pret atbildētāju atradās pakļautības attiecībās un veica algotu darbu valdes locekļa amatā. Senāts jau iepriekš ir secinājis, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis savus pienākumus veic uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš valdes loceklim piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku. Vadības līguma noslēgšanas laikā bija spēkā Darba likuma 44. panta trešā daļa (izslēgta ar 2014. gada 23. oktobra likumu, kas stājās spēkā 2015....

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, vērts ieskatīties Senāta Civillietu departaments 2023. gada 30. martā pieņemtajā spriedumā Nr. C24160116, SKC-3/2023. Kasācijas sūdzībā cita starpā tiek prasīts piedzīt no atbildētāja summu, ko konkurences aizlieguma pārkāpumu dēļ uzņēmums bija izmaksājis kā kompensāciju darbiniekam un par kuru bija arī nomaksāti nodokļi. Ar darbinieku bija noslēgta vienošanos par komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Kā izriet no sprieduma, bijušajam darbiniekam bija noteikta ikmēneša atlīdzība par konkurences ierobežojuma ievērošanu 4086 eiro, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. Saskaņā ar vienošanās uzņēmums izmaksāja personai minēto atlīdzību 67 580,81 eiro, kā arī papildus valsts kasē samaksāja ar to saistītos nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 20 186,47 eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) darba ņēmēja daļu 10 296,72 eiro, kopā – 98 064 eiro. Tāpat uzņēmums valstij samaksāja VSAOI darba devēja daļu 23 133,30 eiro. Taču tā kā darbinieks vienošanos...

Satversmes tiesa 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2024-19-01 “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, un no meitasuzņēmumiem tā saņem dividendes, kuras tā izmaksā mātesuzņēmumam. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas liedz ņemt vērā tās individuālo situāciju – neizmaksātās caurplūstošās dividendes vairāku gadu garumā, kuras iepriekšējos gados daļēji izmantotas zaudējumu segšanai, un kuru summa jāatgūst ar savas saimnieciskās darbības peļņu. Tādējādi tiekot pieļauta situācija, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam, un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās nostiprināto nodokļa dubultās uzlikšanas aizliegumu un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo daļā prasījums ir izspriests ar Satversmes tiesas...

Satversmes tiesa trešdien, 14. maijā, ierosinājusi lietu par Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Apstrīdētā norma noteic, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā ir strīds par nostiprinājuma lūguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šajā lietā pēc kooperatīva – juridiskās personas – izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra visa tās manta kļuvusi par bezmantinieka mantu. Kooperatīva īpašumā citstarp bija nekustamais īpašums ar garāžām, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstītiem nomas līgumiem tika iznomātas tā biedriem. Saskaņā ar apstrīdēto normu, nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar fizisko personu, kooperatīva biedru, Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz tiesisko vienlīdzību, jo gadījumos, kad nekustamā īpašuma...

To, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu lietas izskata divās tiesu instancēs, neparedzot to skatīšanu kasācijas kārtībā, par atbilstošu atzinusi Satversmes tiesa (ST). Pieņemtais spriedums lietā Nr. 2021-44-01 ir galīgs un nepārsūdzams. Līdz ar to paliek spēkā līdzšinējais Latvijā ieviestais noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējums. Tas ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu sasniegšanu. Lieta bija ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, proti, esot liegta iespēja pārbaudīt tāda apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, ar kuru viņiem piederošā manta pirmo reizi atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta, jo saskaņā ar apstrīdēto normu šāds apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams kasācijas instancē. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, ST pārbaudījusi, kāds bijis...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 28. februārī pieņēma spriedumu lietā SKA‑1/2025, kurā interpretēts jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis”. Senāts secināja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Legalizācijas novēršanas likums) 3. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertais jēdziens „ārpakalpojuma grāmatvedis” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 2.panta 1. punkta 3. apakšpunkta „a” punktā ietvertajam jēdzienam „ārštata grāmatvedis” un attiecas uz fiziskajām vai juridiskajām personām, kas, veicot profesionālo darbību, trešajām personām neatkarīgi sniedz tādus grāmatvedības pakalpojumus kā kontu izveide, kārtošana vai kontrole. Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kura grāmatvedības pakalpojumus sniedz vienīgi savām saistītajām personām resursu optimizēšanas nolūkos. Proti, sabiedrībām, kurām ir tie paši valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesie labuma guvēji, lai ietaupītu resursus un katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības datorprogrammas licences. Atgādinām, ka Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST), citstarp uzdodot šādu prejudiciālo jautājumu: vai...

Satversmes tiesa martā pieņēmusi spriedumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēmu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ar 2025. gada 28. marta spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas sistēma atzīta par atbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Lieta tika ierosināta pēc vairāku privātpersonu – patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju – konstitucionālajām sūdzībām. Tajās norādīts, ka ar apstrīdētajām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām radītā nodokļa piemaksas sistēma pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un nesamērīgi ierobežo tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka šī sistēma neparedz nesamērīgu slogu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un nav pamata to atzīt par konfiscējošu. Apstrīdētās normas ir vērstas uz ieņēmumu nodrošināšanu valsts budžetā un izmantošanu visas sabiedrības labklājības aizsardzībai. Tāpēc labums, ko no tās iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķu nodokļu maksātāju tiesību ierobežojumu. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir samērīgs. Savukārt, vērtējot, vai...

Satversmes tiesa 28. martā, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-04-01 "Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 17. panta 7.1 daļas un pārejas noteikumu 52. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam". Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksas sistēmu, ciktāl tā attiecas uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tiesa uzsvēra, ka likumdevēja izraudzītais UIN aprēķināšanas princips ir pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Lieta ierosināta pēc piecu juridisku personu pieteikumiem, kuru galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas noteic pienākumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt UIN piemaksu 20% apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale. Šādu piemaksu likumdevējs esot noteicis saistībā ar patērētāju kreditētāju un kredītiestāžu šķietami gūto virspeļņu. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tām Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības, jo bez objektīva un...

Satversmes tiesa 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑32‑01. Tiesa atzina, ka Kriminālprocesa likuma normas, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu tādā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no kriminālprocesa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, atbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tiesa uzsvēra, ka procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesiskajam regulējumam jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp pušu līdzvērtīgu iespēju principu un sabiedrības interesi, lai noziedzīgi iegūta manta tiktu efektīvi konfiscēta, tādējādi nodrošinot tiesiskuma atjaunošanu. Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa noteic, ka mantas noziedzīga izcelsme uzskatāma par pierādītu, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Kriminālprocesa likuma 125. panta trešā daļa paredz mantas, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt mantas izcelsmes likumību. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām un Ekonomisko lietu tiesas pieteikuma. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka iepriekš minētās Kriminālprocesa likuma normas...