TIESU PRAKSE

Juridiskas personas likumiskais pienākums atklāt informāciju par patieso labuma guvēju (PLG) ir jāsaprot tā plašākā izpratnē. Likumā ir paredzēti gadījumi, kad informācijas atklāšana par PLG guvēju izpaužas kā juridiskās personas apliecinājums, ka PLG, kas atbilstu likumā paredzētajai definīcijai, noskaidrot nav iespējams, norāda Latvijas Republikas Senāts lietā SKC-836/2025. Līdz ar to ne visos gadījumos Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos reģistros reģistrētai juridiskajai personai būs norādīts kāds PLG. Nostiprinājuma lūguma iesniedzēji – fiziskā un juridiskā persona – bija lūguši nostiprināt juridiskās personas kā pircējas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Juridiskās personas pienākums šādos gadījumos ir atklāt savu PLG - tas ir regulēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļ legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums). UR datu bāzē pieejamās ziņās nebija iespējams konstatēt, ka šī juridiskā persona būtu reģistrējusi savu PLG. Tāpēc Latgales rajona tiesas tiesnesis šo nostiprinājuma lūgumu bija atstājis bez ievērības, jo nav iespējams izpildīt Zemesgrāmatu likumā paredzēto prasību pārliecināties par PLG reģistrāciju....

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā un nodevis atkārtotai izskatīšanai lietu, kurā prasītāja – fiziska persona – bija vērsusies tiesā pret divām juridiskām personām, lūdzot atcelt līgumu, ar kuru viņa bija pārdevusi sev piederošo dzīvokļa īpašumu vienai no atbildētājām, un pilnībā atjaunot viņas īpašuma tiesības uz pārdoto dzīvokli. Apgabaltiesa bija apmierinājusi prasītājas apelācijas sūdzību un atzinusi gan sākotnējo īpašuma pirkuma līgumu, gan atbildētāju vēlāk noslēgto savstarpējo līgumu par spēkā neesošiem. Senāts norāda, ka, atzīstot sākotnējo nekustamā īpašuma atsavinājuma darījumu par spēkā neesošu, nevar bez atsevišķas analīzes izdarīt vispārinātu secinājumu, ka arī visi turpmākie darījumi ar šo nekustamo īpašumu nav spēkā. It īpaši jāņem vērā labticīga ieguvēja aizsardzības princips un jāpārliecinās, vai jaunais īpašnieks īpašumu ieguvis labā ticībā. Lai gan prasītāja bija norādījusi uz vairākiem apstākļiem, kādēļ otrā atbildētāja nevarētu būt atzīstama par labticīgu ieguvēju, piemēram, atbildētāju savstarpējā līguma noslēgšanu bez peļņas nolūka un nespēju ticami izskaidrot, kā nonākts līdz...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 12. maija spriedumu, ar kuru tika atteikts piešķirt atbalstu, lai kompensētu Covid-19 krīzes radīto apgrozījuma kritumu uzņēmumiem (lieta SKA-77/2025 (A420165822)). Pieteicēja – auto pārvadātāja – bija vērsusies administratīvajā tiesā, lai panāktu, ka Valsts ieņēmumu dienests izdod tai labvēlīgu administratīvo aktu un piešķir atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Pieteikumā bija norādīts, ka pieteicējas saimniecisko darbību ir ietekmējusi prasība darbiniekiem iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ko daļa tās darbinieku nebija vēlējušies darīt, kā arī vispārējais apgrozījuma kritums Covid-19 pandēmijas laikā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot uz to, ka laika periodā, par kuru atbalstu vēlējās saņemt pieteicēja – 2021. gada novembrī – atbalsta saņemšanai jau bija noteiktas stingrākas prasības nekā iepriekš, proti, atbalsts tika paredzēts tikai tām personām, kam saimnieciskā darbība bija ierobežota tieši un konkrēti, nevis tās tikai saskārušās ar netiešu ietekmi. Prasība iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ir uzskatāma par...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 24. septembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr.: SKA-500/2025 (A420194923) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto sodu tiesnesim, kurš atvaļinājuma laikā strādājis Dānijas kažokādu rūpnīcā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru KNAB lēmums atcelts. Lietas materiāli liecina, ka tiesnesis no 2017. līdz 2020. gadam četros atvaļinājumos devies uz Dāniju, kur kā līgumstrādnieks strādājis kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā. KNAB ierosināja administratīvo lietu un konstatēja, ka tiesnesis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā un 9.panta pirmajā daļā noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, nosakot pienākumu valstij atlīdzināt 52% no šajā laikā gūtajiem ienākumiem. Tiesnesis lēmumam nepiekrita un iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Savā lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību senatoru kolēģija norādījusi, ka apgabaltiesa izvērtējusi KNAB noteikto pienākumu pieteicējam atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un secinājusi, ka šāds atmaksas pienākums nav samērīgs. Senatoru kolēģija norādījusi, ka...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. jūnija lēmums lietā Nr. A420218922, SKA-669/2025 saistīts ar Administratīvā procesa likuma 329. panta pirmajā daļā noteikto, ka kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Šajā lietā risināts strīds, vai valstī par "strādājošo" noteiktā pārceltā sestdiena ir uzskatāma par darbadienu arī procesuālo darbību termiņa ievērošanai, vai tomēr tā valstī ir brīvdiena un, ja procesuālā termiņa beigu datums iekrīt sestdienā, attiecīgi procesuālās darbības izpilde pārceļas uz nākamo darba dienu. Līdzīgi varētu būt skatāms arī jautājums, piemēram, par nodokļu samaksas vai deklarāciju iesniegšanas termiņa datumiem, ja, piemēram, tie iekrīt sestdienā, kas valstī ar valdības lēmumu noteikta kā pārceltā darba diena. Konkrētajā situācijā Administratīvās apgabaltiesas spriedums bija sastādīts 2025. gada 10. aprīlī. Apgabaltiesas tiesnesis atteicās pieņemt kasācijas sūdzību 11. maijā, jo termiņa pēdējā diena – 2025. gada 10. maijs, lai arī bija sestdiena, atbilstoši Ministru...

Eiropas Savīnības Tiesa (EST) sniegusi atbildi uz prejudiciālu jautājumu saistībā ar strīdu par samazinātas nodokļu likmes piemērošanas gadījumu Vācijā. Šai lietā interesants fakts ir tas, ka tiesa norāda, ka nereti normas izpratne pazūd direktīvu un konvenciju tulkojumā uz citām valodām, tāpēc, ja apšaubāt kādu normu, būtu vērts to pārlasīt angļu un/vai franču valodā, kurās parasti top Eiropas Savienības vai citu starptautisko regulējumu noteicošo normatīvo dokumentu oriģināli. Otrkārt, šī lieta interesanta, jo bija jāižšķiras, vai par periodisku izdevumu (žurnālu) jāuzskata arī tādi, kuru lapas galvenokārt apdrukātas ar cipariem, nevis burtiem, kā tas ir sudoku mīklu gadījumā. EST spriedums 2025. gada 1. augustā (*) Lietā C‑375/24 Keesing Deutschland GmbH pret Finanzamt für Körperschaften II Situācijas apraksts Berlīnes Brandenburgas Finanšu tiesa (Finanzgericht Berlin‑Brandenburg) vērsās EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinētās nomenklatūras pozīciju 4902, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23....

Vai šampanieša Moet pudele, kura ievietota uzņēmuma reprezentācijas maisiņā un pasniegta Veselības inspekcijas darbiniecei, uzskatāma par reprezentācijas priekšmetu vai kukuli? Šādu jautājumu nācās šķetināt Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem lietā Nr. SKK‑40/2025 (2025. gada 29. maija lēmums). Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums par interešu konfliktu) 13. panta trešās daļas 1. un 2. punktos noteikts, ka par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi ziedi, suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru. No minētā izriet, ka likums neaizliedz valsts amatpersonām pieņemt iepriekš minētos priekšmetus. Skatot lietu, Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka alkohola pudele Moet nav reprezentācijas priekšmets, jo nebija Moet ražotās pudeles uzņēmuma pārstāve. norādītais, ka pudele bija ievietota SIA „”...

Ja piespiedu piedziņa tiek vērsta uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli, patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību. To paredz patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Īpaši tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu, jo līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums. Turklāt pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību un bija jau apstiprinoši netieši pierādījumi par līguma noteikuma iespējamo negodīgumu. Eiropas Savienības Tiesā (EST) nonāca Slovākijas apgabaltiesā skatīta lieta, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvoja, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un atteicās pamest mājokli. Slovākijas tiesa vaicāja EST, vai ES direktīva par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos1 ir piemērojama šādā tiesvedībā....

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 30. maija lēmums lietā Nr. 670002625, SKA‑570/2025, attiecas uz personas strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar rezidenta statusa noteikšanu nodokļu piemērošanai. Senāts lēma, ka VID tikai klasificē nodokļu maksātāju kā rezidentu vai nerezidentu, bet tas neietekmē nodokļu maksātāja tiesisko stāvokli un nerada tiesiskas sekas, tāpēc tas nav administratīvais akts, ko var pārsūdzē. Situācijas apraksts Pieteicējs vērsās VID ar lūgumu mainīt rezidenta statusu un atzīt, ka pieteicējs ir ārvalsts nodokļu maksātājs jeb nerezidents. VID atteica atzīt, ka pieteicējs ir nerezidents. Arī ar VID ģenerāldirektora lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par nerezidenta statusa piemērošanu. Lēmumā norādīts, ka to var pārsūdzēt administratīvā procesa kārtībā. Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza noteikt viņam Latvijas nerezidenta statusu nodokļu normatīvo aktu piemērošanai. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta...

Latvijas Republikas Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus. Senāts lietu (SKA-230/2025 (A420248322)) izskatīja kopsēdē. KNAB kriminālprocesā 2020. gada februārī arestēja "ABLV Bank" kontā esošu mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. "ABLV Bank" lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu, tādēļ banka vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā "ABLV Bank" nebija brīvas izvēles - tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības. Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta,...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) virspalātas 2025. gada 24. jūnija spriedums lietā C-351/23/ GR REAL noteic, ka patērētāju aizsardzība un prasība par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā paredz, ka patērētājiem noteiktos apstākļos jābūt iespējai apstrīdēt tās īpašumtiesību nodošanas trešai personai likumību, kura veikta pēc piespiedu piedziņas vēršanas uz hipotēku, kas nodibināta uz patērētāju ģimenes mājokli. Tā tas ir gadījumā, ja patērētājiem bija liegta iespēja tiesā panākt piedziņas apturēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tādēļ, ka līgumā, uz kuru balstīta minētā piedziņa, ir negodīgs noteikums, lai gan ir apstiprinoši netieši pierādījumi par šī noteikuma iespējamo negodīgumu un pircējs īpašumtiesību nodošanas brīdī bija informēts par šādu tiesvedību. Situācijas apraksts Slovākijas apgabaltiesa skatīja lietu, kurā sabiedrība, kas ārpustiesas izsolē iegādājās ģimenes mājokli, ir cēlusi prasību par nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku izlikšanu no mājokļa. Šiem bijušajiem īpašniekiem bija piešķirts ar šo mājokli nodrošināts hipotekārais aizdevums. Viņi apgalvo, ka ir pārkāptas viņu kā patērētāju tiesības, un tāpēc atsakās...

Vai kapitālsabiedrības valdes loceklim ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet šo tiesību neizmantošanas gadījumā pēc atsaukšanas no valdes locekļa amata – tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Uz šādu jautājumu ir atbildējis Latvijas Republikas Senāts, 22. maijā skatot lietu Nr. C771426723, SKC-113/2025. Prasītājs savas tiesības saņemt atlīdzību par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu pamato ar Darba likuma 149. panta piekto daļu, kas šādas tiesības piešķir darbiniekam. Prasītāja ieskatā viņš attiecībā pret atbildētāju atradās pakļautības attiecībās un veica algotu darbu valdes locekļa amatā. Senāts jau iepriekš ir secinājis, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis savus pienākumus veic uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš valdes loceklim piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku. Vadības līguma noslēgšanas laikā bija spēkā Darba likuma 44. panta trešā daļa (izslēgta ar 2014. gada 23. oktobra likumu, kas stājās spēkā 2015....

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, vērts ieskatīties Senāta Civillietu departaments 2023. gada 30. martā pieņemtajā spriedumā Nr. C24160116, SKC-3/2023. Kasācijas sūdzībā cita starpā tiek prasīts piedzīt no atbildētāja summu, ko konkurences aizlieguma pārkāpumu dēļ uzņēmums bija izmaksājis kā kompensāciju darbiniekam un par kuru bija arī nomaksāti nodokļi. Ar darbinieku bija noslēgta vienošanos par komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Kā izriet no sprieduma, bijušajam darbiniekam bija noteikta ikmēneša atlīdzība par konkurences ierobežojuma ievērošanu 4086 eiro, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. Saskaņā ar vienošanās uzņēmums izmaksāja personai minēto atlīdzību 67 580,81 eiro, kā arī papildus valsts kasē samaksāja ar to saistītos nodokļus: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 20 186,47 eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) darba ņēmēja daļu 10 296,72 eiro, kopā – 98 064 eiro. Tāpat uzņēmums valstij samaksāja VSAOI darba devēja daļu 23 133,30 eiro. Taču tā kā darbinieks vienošanos...

Satversmes tiesa 30. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2024-19-01 “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, un no meitasuzņēmumiem tā saņem dividendes, kuras tā izmaksā mātesuzņēmumam. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas liedz ņemt vērā tās individuālo situāciju – neizmaksātās caurplūstošās dividendes vairāku gadu garumā, kuras iepriekšējos gados daļēji izmantotas zaudējumu segšanai, un kuru summa jāatgūst ar savas saimnieciskās darbības peļņu. Tādējādi tiekot pieļauta situācija, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) peļņai vispirms tiek uzlikts meitasuzņēmumam, un pēc tam – mātesuzņēmumam. Tas esot pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesībās nostiprināto nodokļa dubultās uzlikšanas aizliegumu un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa atzina, ka tiesvedība ir izbeidzama, jo daļā prasījums ir izspriests ar Satversmes tiesas...

Satversmes tiesa trešdien, 14. maijā, ierosinājusi lietu par Civillikuma 416. panta septītās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Apstrīdētā norma noteic, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā ir strīds par nostiprinājuma lūguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šajā lietā pēc kooperatīva – juridiskās personas – izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra visa tās manta kļuvusi par bezmantinieka mantu. Kooperatīva īpašumā citstarp bija nekustamais īpašums ar garāžām, kas saskaņā ar zemesgrāmatā ierakstītiem nomas līgumiem tika iznomātas tā biedriem. Saskaņā ar apstrīdēto normu, nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar fizisko personu, kooperatīva biedru, Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz tiesisko vienlīdzību, jo gadījumos, kad nekustamā īpašuma...