TIESU PRAKSE

Senāta Civillietu departamenta 27. septembrī pieņēmis spriedumu lietā Nr. C30638415, SKC-168/2019, kurā izskatīts strīds par līgumsoda un likumosko procentu piedziņu saistībā ar to, ka uzņēmumam laikus nav veikti maksājumi par sniegto pakalpojumu. Šī lieta atzīta par judikatūru - tiesām turpmāk līdzīgi būs jālemj līdzīgās lietās. Konfliktā iesaistītās puses nevarēja vienoties, kā jānorēķinās par pakalpojumu, ja tas nav sniegts līgumā norādītā laikā. Pakalpojumu sniedzējs vainoja pasūtītāju par maksājumu kavējumu, savukārt pasūtītājs nebija iepriekš apmierināts par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, kā dēļ tika slēgts otrs līgums ar jaunu termiņu. Apelācijas instances tiesa bija kļūdaini aprēķinājusi piedzenamos maksājumus un termiņus, no kuriem maksājami līgumsods un likumiskie procenti. Tāpēc apelācijas instances tiesas spriedums daļā par līgumsoda un likumisko procentu piedziņu Senāts nolēma atcelt, kā arī atcelt spriedumu daļā, ar kuru no atbildētājas prasītājas labā piedzīti tiesas izdevumi. Senāts savos secinājumos norādījis, ka, atbilstoši Civillikuma grozījumiem, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, vairākos Civillikuma pantos, tostarp līgumsodu regulējošās normās,...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30. septembrī ir pieņēmis spriedumu lietā Nr. A420397914, SKA-20/2019, kurā skatīts jautājums par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamās un neapliekamās kompensācijas par darba brauciena izdevumiem daļas noteikšanu. Senāts lēma, ka ar Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi Nr. 969) noteiktās kompensāciju normas par izdevumiem, kas saistīti ar darba braucieniem, mērķis nav ierobežot kompensāciju izmaksu darbiniekiem, bet gan nošķirt neapliekamus ienākumus no apliekamiem. Situācijas apraksts Lieta ierosināta pēc SIA „ITF Europe” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2014. gada 6. oktobra lēmuma atcelšanu, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 23. maija spriedumu. Lietā ir strīds par noteikumu Nr. 969 42. punkta piemērošanu. VID ir konstatējis, ka pieteicējas darbiniekiem, dodoties darba braucienos, par katru darba brauciena dienu tiek aprēķināti papildu izdevumi dienas naudas apmērā, kā to paredz noteikumu Nr. 969 42. punkts, bet...

(ES Tiesa) pirmā palāta 2017. gada 23. novembrī izskatīja lietu C‑246/16, kurā izteikts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesvedībā starp Enzo Di Maura un Agenzia delle Entrate – Direzione Provinciale di Siracusa (Ieņēmumu dienesta Sirakūzu provinces direkcija, Itālija; turpmāk tekstā – nodokļu administrācija) par 2004. taksācijas gada nodokļu paziņojumu, kurā ir paredzēts PVN bāzes samazinājums sakarā ar parādnieka maksātnespējas atzīšanu. Šis spriedums varētu būt nozīmīgs arī Latvijas nodokļu maksātājiem un attiecīgi arī Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas tiesām. Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi Pēc tam kad viens no klientiem, kurš nebija apmaksājis rēķinu 35 000 eiro apmērā, tika atzīts par maksātnespējīgu, E. Di Maura atbilstoši šai summai samazināja PVN bāzi. Nodokļu administrācija šo korekciju uzskatīja par nepamatotu, argumentējot, ka to varot darīt, vienīgi noslēdzoties neveiksmīgai maksātnespējas procedūrai vai individuālai izpildprocedūrai, t.i., līdzko ir gūta pārliecība, ka parāds netiks atmaksāts, nevis uzreiz pēc sprieduma, ar kuru tikai atzīta maksātnespēja, kā tas bija E. Di Maura...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 17.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, liedzot atskaitīt priekšnodokli par darījumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Konkrētajā lietā bija izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto jautājumu šajā lietā, atzina, ka Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168.panta „a” punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai atteiktu tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto pievienotās vērtības nodokli, ar to vien, ka preču iegāde ir notikusi secīgu, vairāku personu starpā veiktu pārdošanas darījumu ķēdes beigās un ka nodokļa maksātājs attiecīgās preces ir ieguvis tādas personas noliktavā, kas ietilpst šajā ķēdē, bet kas nav persona, kura rēķinā ir norādīta kā piegādātājs, nepietiek, lai konstatētu, ka pastāv ļaunprātīga rīcība, ko...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apkopojis un publiskojis tiesu praksi būvniecības lietās. Apkopojumā ietverti nozīmīgākie Senāta nolēmumi laikā no 2013. līdz 2018.gadam, izņemot tie nolēmumi, kuru aktualitāte zudusi saistībā ar jaunā būvniecības regulējuma spēkā stāšanos.Kā zināms, 2014.gadā stājās spēkā jauns Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā subjektīvās un sabiedrības tiesības iebilst pret būvniecību atļaujošo administratīvo aktu, tiesas kontrolei pakļautie būvniecības procesā pieņemtie lēmumi, būvniecību atļaujošā administratīvā akta tiesiskuma novērtējums, kā arī patvaļīgas būvniecības institūts. Kopumā apkopojumā iekļautas atziņas no 166 Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumiem. Apkopojumu sagatavoja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru palīdzes Santa Savina un Dārta Ūdre sadarbībā ar Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoriem. Autores vērš uzmanību, ka apkopojumā katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem, kā arī atsevišķām atziņām, kurās interpretētas konkrētas būvniecību regulējošās tiesību normas, pievienotas attiecīgās normas. Savukārt atziņu virsraksti veidoti tā, lai iezīmētu...

Aprēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) valsts zemes nomas darījumam, izdevumi par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu ar PVN apliekamajā vērtībā nav ietverami, secinājis Senāta Civillietu departaments, pieņemot spriedumu lietā Nr. C26128713, SKC-201/2019. Lai atzītu, ka nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija ietilpst ar PVN apliekamajā vērtībā, ir nepieciešams konstatēt, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir cieši saistīts ar sniegto zemes nomas pakalpojumu. Atbilstoši likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli” šā nodokļa objekts ir: zeme; ēkas vai to daļas; saimnieciskā darbībā izmantojamās inženierbūves (sk. šā likuma 1.pantu). Savukārt nodokļa maksātāji ir Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskā valdījumā vai – likumā noteiktajos gadījumos - lietošanā ir nekustamais īpašums Latvijā. Par valstij piederošo nekustamo īpašumu nekustamā īpašuma nodokli maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais īpašums nodots lietošanā, nekustamā...

Transportlīdzekļu vadītāju nepārtrauktu videonovērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, pārkāpj transportlīdzekļu vadītāju tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību, atzinusi Datu valsts inspekcija. Rīgas Administratīvā rajona tiesa 10. septembrī noraidīja Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” pieteikumu par Datu valsts inspekcijas 2018. gada 23. maija lēmuma atcelšanu. Tiesa spriedumā konstatēja, ka tiesību normas pieļauj videonovērošanu transportlīdzekļa salonā, taču tiesību normas neparedz transportlīdzekļa vadītāju nepārtrauktu novērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres. Tiesa atzina, ka pieteicēja, uzsākot nepārtrauktu transportlīdzekļa vadītāju videonovērošanu un ierakstu terminētu glabāšanu, nav konkretizējusi, vai tās definētā nepārtrauktas videonovērošanas interese ir reāla un pastāvoša katrā konkrētajā gadījumā, kā arī nav apsvērusi minēto darbību nepieciešamību un piemērotību tās mērķu (kārtības nodrošināšana, korupcijas risku samazināšana, satiksmes drošība) sasniegšanai. Tiesa atzina, ka pieteicējas atspoguļotie nepārtrauktas videonovērošanas mērķi var tikt sasniegti ar transportlīdzekļu vadītāju tiesību uz privātumu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, mainot videonovērošanas kameru leņķi, izvietojumu, ilgumu, kā arī citiem līdzekļiem. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena...

Darba likuma pantu par summēto darba laiku interpretāciju atklāj Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedums lietā Nr. A420213917, SKA-794/2019. Spriedumam ir nozīme summētā laika darbinieku turpmākajā darba laika, darba nespējas perioda un virsstundu uzskaitē. Senāts vērtējis darbinieka attaisnotās prombūtnes ietekmi uz virsstundu aprēķināšanu pie summēta darba laika. Senāts atzinis, ka ar Darba likuma 140.panta piektajā daļā norādīto „pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros). Vidējā aprēķinā izmantojamā pārskata perioda samazināšana par darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neskar darba devēja vispārēju pienākumu ievērot likumā noteikto normālā darba laika atpūtas laiku atlikušajā pārskata perioda laikā (vidēji), kad darbinieks faktiski veic darbu. Iespēja summētā darba laika organizācijas ietvaros atkāpties no normālā nedēļas darba laika ir izmantojama vienīgi kopā ar pienākumu sabalansēt...

Augstākā tiesa aktualizējusi Senāta tiesu prakses apkopojums par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem. Tajā strukturēti apkopotas Senāta atziņas par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem, un tas veidots uz iepriekšējā šāda Senāta prakses apkopojuma pamata. Apkopojums, kurā bija apkopota tiesu prakse par 2017. un 2018. gadā skatītajām lietām, papildināts ar atziņām no Senāta nolēmumiem, kas stājušies spēkā laikā no 2019. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam. Aktualizētajā apkopojumā šobrīd iekļautas atziņas no 143 nolēmumiem. Apkopojumā atziņas ir sistematizētas pēc diviem kritērijiem – gan pēc administratīvo tiesību teorijas jautājumiem, gan pēc tiesību nozares jeb jautājumu būtības. Apkopojumā paustās atziņas ir aplūkojamas kopsakarā ar attiecīgo tiesas nolēmumu. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu. Apkopojumā, piemēram, skatīts jautājums, kas ir un kas nav administratīvais akts. Kā skaidro Senāts attiecībā uz paziņojumu par nodokļu parādu, iestāde var administratīvajā aktā ietvert arī citu informāciju, kas nav starp Administratīvā procesa likuma 67. panta...

Senāts š.g. 19.augustā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.decembra spriedumu, ar kuru apmierināta biedrības „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) prasība pret ārvalsts komersanti „Viasat AS” (šobrīd – AS „TV Play Baltics”) par autortiesību aizsardzību, zaudējumu piedziņu par autortiesību pārkāpumu un autoru darbu izmantošanas aizlieguma noteikšanu (lieta Nr. SKC-222/2019, C04339012). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. AKKA/LAA, īstenojot tās pārstāvēto autoru tiesību kolektīvo pārvaldījumu, cēla prasību tiesā pret satelītprogrammu paketes piegādātāju – ārvalsts komersanti „Viasat AS”, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumu atlīdzību par autortiesību objektu retranslēšanu, izmantojot satelīta apraidi, un aizliegt izmantot biedrības „AKKA/LAA” pārstāvēto autoru darbus, tos retranslējot, līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu, kā arī uzlikt atbildētājai pienākumu pārtraukt televīzijas programmu signāla pieejamības nodrošināšanu tās klientiem Latvijas Republikas teritorijā līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu. Senāts atzīst, ka tam nav pamata...

Atbildes uz jautājumiem par būtisku iepirkuma līguma grozījumu pieļaujamību sniegtas Senāta (Augstākās tiesas) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā (lieta SKA-869/2019). Lielu objektu būvniecības ietvaros var rasties objektīva nepieciešamība sākotnējā līgumā veikt būtiskus grozījumus, piemēram, mainot iepriekš paredzēto darbu veikšanas tehnoloģiju. Tomēr tas, ka iepriekš paredzēto darbu aizstāšana ar cita veida darbiem ir objektīvi nepieciešama, pats par sevi nav pamats būtisku grozījumu veikšanai bez iepirkuma procedūras. Lai nodrošinātu procedūru pārskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, grozījumi, kas veikti publiskā iepirkuma līgumā tā spēkā esības laikā, ir uzskatāmi par jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja to noteikumi ir būtiski atšķirīgi no sākotnējā līguma un līdz ar to liecina par pušu vēlēšanos mainīt būtiskus šā līguma noteikumus. Savukārt jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai vispārīgi būtu rīkojama jauna iepirkuma procedūra. Atkāpes no šīs prasības pieļaujamas tikai normatīvajos aktos paredzētos konkrētos izņēmuma gadījumos. Viens no izņēmuma gadījumiem, kad tiek pieļauts šāda veida jauna līguma...

Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā lietā Nr. SKA-631/2019 secinātais: lai atzītu uzņēmuma pārejas faktu un secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nodošana, ir būtiski konstatēt, ka ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir pietiekams patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to faktisko apstākļu izvērtējums šajā kontekstā veicams, apsverot, vai ieguvējam ir nodots viss, kas ir nepieciešams pastāvīgai saimnieciskās darbības turpināšanai. Savukārt tas, kāds elementu kopums ir pietiekams, ir atkarīgs no konkrētā saimnieciskās darbības veida. Lietas apstākļi bija šādi - Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pieteicējas SIA „Investko” pievienotās vērtības nodokļa auditu par 2014.gada maiju un jūniju. Audita rezultātā pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis un aprēķināta soda nauda. Dienests secināja, ka pieteicēja nepamatoti atskaitīja priekšnodokli saskaņā ar SIA ,,Kantoris LV” noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo darījumi pēc to ekonomiskās un juridiskās būtības ir vērtējami kā uzņēmuma pāreja, kas nav...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-61/2019), ar kuru pieteicējai atteikts piešķirt vecuma pensiju sakarā ar to, ka viņa nedzīvo Latvijā. Senāts, pārbaudījis apgabaltiesas spriedumu un kasācijas sūdzībā minētos argumentus, atzina, ka apgabaltiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tajā argumentēti un saprotami izskaidrots, kādēļ tiesa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmumu atzinusi par pamatotu. Lietā bija strīds par to, vai pieteicējai pamatoti tika atteikts piešķirt vecuma pensiju. Pieteicējas pilnvarotā persona 2014. gada jūlijā vērsās ar iesniegumu VSAA, lūdzot piešķirt pieteicējai vecuma pensiju. Savukārt iestāde atteica to darīt, jo netika pierādīts, ka pieteicēja pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 3.panta pirmo daļu tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pensija nevar tikt piešķirta personai,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 3.jūlijā rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu (Nr. A420287716, SKA-474/2019), kurā iepriekšējās tiesu instancēs spriests par varbūtējo emocionālo vardarbību iestādē attiecībā uz šīs iestādes darbinieku. Skatot konkrēto lietu, Senāta spriedumā rodamas atziņas, kas palīdz noteikt, ko uzskata par emocionālo vardarbību darbavietā un kas pierāda tās esamību. Konkrētajā lietā esošie fakti: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par neatrašanos darbavietā sauca pieteicēju pie disciplināratbildības, atbrīvojot viņu no amata. Lēmumā norādīts, ka atbilstoši elektroniskās kodu kartes izmantošanas sistēmas datiem pieteicēja nav reģistrējusi savu elektronisko kodu karti piecas dienas 2015.gana novembrī, 12 dienas 2105.gada decembrī, kā arī no 2016.gada 4. līdz 29.janvārim. Pieteicēja nav noliegusi neatrašanos darbā šajos datumos, kā arī nav pamatojusi prombūtni. Pārējā laikā šajā periodā reģistrācija veikta neregulāri. Pieteicējai ar darba devēju nav vienošanās veikt darba pienākumus ārpus darba laika un vietas. Tādējādi, neierodoties darbā, pieteicēja ir pārkāpusi biroja darba kārtības noteikumus. Soda noteikšanā ņemts vērā disciplināratbildību pastiprinošs...

Satversmes tiesa 5. jūlijā ir ierosinājusi lietu “Par Civilprocesa likuma 464.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma (Civilprocesa likuma 464.1 panta trešā daļa) noteic: “Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja tiesa nav pārkāpusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumus un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro.” Augstāka juridiskā spēka normas savukārt ir Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”; Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Kasācijas instances tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā pēc pieteicēja kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā pēc būtības...