TIESU PRAKSE

Transportlīdzekļu vadītāju nepārtrauktu videonovērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, pārkāpj transportlīdzekļu vadītāju tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību, atzinusi Datu valsts inspekcija. Rīgas Administratīvā rajona tiesa 10. septembrī noraidīja Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme” pieteikumu par Datu valsts inspekcijas 2018. gada 23. maija lēmuma atcelšanu. Tiesa spriedumā konstatēja, ka tiesību normas pieļauj videonovērošanu transportlīdzekļa salonā, taču tiesību normas neparedz transportlīdzekļa vadītāju nepārtrauktu novērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres. Tiesa atzina, ka pieteicēja, uzsākot nepārtrauktu transportlīdzekļa vadītāju videonovērošanu un ierakstu terminētu glabāšanu, nav konkretizējusi, vai tās definētā nepārtrauktas videonovērošanas interese ir reāla un pastāvoša katrā konkrētajā gadījumā, kā arī nav apsvērusi minēto darbību nepieciešamību un piemērotību tās mērķu (kārtības nodrošināšana, korupcijas risku samazināšana, satiksmes drošība) sasniegšanai. Tiesa atzina, ka pieteicējas atspoguļotie nepārtrauktas videonovērošanas mērķi var tikt sasniegti ar transportlīdzekļu vadītāju tiesību uz privātumu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, mainot videonovērošanas kameru leņķi, izvietojumu, ilgumu, kā arī citiem līdzekļiem. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena...

Darba likuma pantu par summēto darba laiku interpretāciju atklāj Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedums lietā Nr. A420213917, SKA-794/2019. Spriedumam ir nozīme summētā laika darbinieku turpmākajā darba laika, darba nespējas perioda un virsstundu uzskaitē. Senāts vērtējis darbinieka attaisnotās prombūtnes ietekmi uz virsstundu aprēķināšanu pie summēta darba laika. Senāts atzinis, ka ar Darba likuma 140.panta piektajā daļā norādīto „pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros). Vidējā aprēķinā izmantojamā pārskata perioda samazināšana par darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neskar darba devēja vispārēju pienākumu ievērot likumā noteikto normālā darba laika atpūtas laiku atlikušajā pārskata perioda laikā (vidēji), kad darbinieks faktiski veic darbu. Iespēja summētā darba laika organizācijas ietvaros atkāpties no normālā nedēļas darba laika ir izmantojama vienīgi kopā ar pienākumu sabalansēt...

Augstākā tiesa aktualizējusi Senāta tiesu prakses apkopojums par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem. Tajā strukturēti apkopotas Senāta atziņas par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem, un tas veidots uz iepriekšējā šāda Senāta prakses apkopojuma pamata. Apkopojums, kurā bija apkopota tiesu prakse par 2017. un 2018. gadā skatītajām lietām, papildināts ar atziņām no Senāta nolēmumiem, kas stājušies spēkā laikā no 2019. gada janvāra līdz 2019. gada jūnijam. Aktualizētajā apkopojumā šobrīd iekļautas atziņas no 143 nolēmumiem. Apkopojumā atziņas ir sistematizētas pēc diviem kritērijiem – gan pēc administratīvo tiesību teorijas jautājumiem, gan pēc tiesību nozares jeb jautājumu būtības. Apkopojumā paustās atziņas ir aplūkojamas kopsakarā ar attiecīgo tiesas nolēmumu. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu. Apkopojumā, piemēram, skatīts jautājums, kas ir un kas nav administratīvais akts. Kā skaidro Senāts attiecībā uz paziņojumu par nodokļu parādu, iestāde var administratīvajā aktā ietvert arī citu informāciju, kas nav starp Administratīvā procesa likuma 67. panta...

Senāts š.g. 19.augustā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.decembra spriedumu, ar kuru apmierināta biedrības „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) prasība pret ārvalsts komersanti „Viasat AS” (šobrīd – AS „TV Play Baltics”) par autortiesību aizsardzību, zaudējumu piedziņu par autortiesību pārkāpumu un autoru darbu izmantošanas aizlieguma noteikšanu (lieta Nr. SKC-222/2019, C04339012). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. AKKA/LAA, īstenojot tās pārstāvēto autoru tiesību kolektīvo pārvaldījumu, cēla prasību tiesā pret satelītprogrammu paketes piegādātāju – ārvalsts komersanti „Viasat AS”, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumu atlīdzību par autortiesību objektu retranslēšanu, izmantojot satelīta apraidi, un aizliegt izmantot biedrības „AKKA/LAA” pārstāvēto autoru darbus, tos retranslējot, līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu, kā arī uzlikt atbildētājai pienākumu pārtraukt televīzijas programmu signāla pieejamības nodrošināšanu tās klientiem Latvijas Republikas teritorijā līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu. Senāts atzīst, ka tam nav pamata...

Atbildes uz jautājumiem par būtisku iepirkuma līguma grozījumu pieļaujamību sniegtas Senāta (Augstākās tiesas) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā (lieta SKA-869/2019). Lielu objektu būvniecības ietvaros var rasties objektīva nepieciešamība sākotnējā līgumā veikt būtiskus grozījumus, piemēram, mainot iepriekš paredzēto darbu veikšanas tehnoloģiju. Tomēr tas, ka iepriekš paredzēto darbu aizstāšana ar cita veida darbiem ir objektīvi nepieciešama, pats par sevi nav pamats būtisku grozījumu veikšanai bez iepirkuma procedūras. Lai nodrošinātu procedūru pārskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, grozījumi, kas veikti publiskā iepirkuma līgumā tā spēkā esības laikā, ir uzskatāmi par jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja to noteikumi ir būtiski atšķirīgi no sākotnējā līguma un līdz ar to liecina par pušu vēlēšanos mainīt būtiskus šā līguma noteikumus. Savukārt jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai vispārīgi būtu rīkojama jauna iepirkuma procedūra. Atkāpes no šīs prasības pieļaujamas tikai normatīvajos aktos paredzētos konkrētos izņēmuma gadījumos. Viens no izņēmuma gadījumiem, kad tiek pieļauts šāda veida jauna līguma...

Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā lietā Nr. SKA-631/2019 secinātais: lai atzītu uzņēmuma pārejas faktu un secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nodošana, ir būtiski konstatēt, ka ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir pietiekams patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to faktisko apstākļu izvērtējums šajā kontekstā veicams, apsverot, vai ieguvējam ir nodots viss, kas ir nepieciešams pastāvīgai saimnieciskās darbības turpināšanai. Savukārt tas, kāds elementu kopums ir pietiekams, ir atkarīgs no konkrētā saimnieciskās darbības veida. Lietas apstākļi bija šādi - Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pieteicējas SIA „Investko” pievienotās vērtības nodokļa auditu par 2014.gada maiju un jūniju. Audita rezultātā pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis un aprēķināta soda nauda. Dienests secināja, ka pieteicēja nepamatoti atskaitīja priekšnodokli saskaņā ar SIA ,,Kantoris LV” noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo darījumi pēc to ekonomiskās un juridiskās būtības ir vērtējami kā uzņēmuma pāreja, kas nav...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-61/2019), ar kuru pieteicējai atteikts piešķirt vecuma pensiju sakarā ar to, ka viņa nedzīvo Latvijā. Senāts, pārbaudījis apgabaltiesas spriedumu un kasācijas sūdzībā minētos argumentus, atzina, ka apgabaltiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tajā argumentēti un saprotami izskaidrots, kādēļ tiesa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmumu atzinusi par pamatotu. Lietā bija strīds par to, vai pieteicējai pamatoti tika atteikts piešķirt vecuma pensiju. Pieteicējas pilnvarotā persona 2014. gada jūlijā vērsās ar iesniegumu VSAA, lūdzot piešķirt pieteicējai vecuma pensiju. Savukārt iestāde atteica to darīt, jo netika pierādīts, ka pieteicēja pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 3.panta pirmo daļu tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pensija nevar tikt piešķirta personai,...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 3.jūlijā rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu (Nr. A420287716, SKA-474/2019), kurā iepriekšējās tiesu instancēs spriests par varbūtējo emocionālo vardarbību iestādē attiecībā uz šīs iestādes darbinieku. Skatot konkrēto lietu, Senāta spriedumā rodamas atziņas, kas palīdz noteikt, ko uzskata par emocionālo vardarbību darbavietā un kas pierāda tās esamību. Konkrētajā lietā esošie fakti: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par neatrašanos darbavietā sauca pieteicēju pie disciplināratbildības, atbrīvojot viņu no amata. Lēmumā norādīts, ka atbilstoši elektroniskās kodu kartes izmantošanas sistēmas datiem pieteicēja nav reģistrējusi savu elektronisko kodu karti piecas dienas 2015.gana novembrī, 12 dienas 2105.gada decembrī, kā arī no 2016.gada 4. līdz 29.janvārim. Pieteicēja nav noliegusi neatrašanos darbā šajos datumos, kā arī nav pamatojusi prombūtni. Pārējā laikā šajā periodā reģistrācija veikta neregulāri. Pieteicējai ar darba devēju nav vienošanās veikt darba pienākumus ārpus darba laika un vietas. Tādējādi, neierodoties darbā, pieteicēja ir pārkāpusi biroja darba kārtības noteikumus. Soda noteikšanā ņemts vērā disciplināratbildību pastiprinošs...

Satversmes tiesa 5. jūlijā ir ierosinājusi lietu “Par Civilprocesa likuma 464.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma (Civilprocesa likuma 464.1 panta trešā daļa) noteic: “Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja tiesa nav pārkāpusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumus un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro.” Augstāka juridiskā spēka normas savukārt ir Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”; Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Kasācijas instances tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā pēc pieteicēja kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā pēc būtības...

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei, piespriedusi reālu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 181 720 EUR apmērā. Saskaņā ar apsūdzību persona ieguva kontroli pār kādu uzņēmumu, kas saistīts ar lauksaimniecības izejvielu produkcijas tirdzniecību. Lai slēptu savu iesaistīšanos minētā uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā, apsūdzētais piedāvāja savai paziņai kļūt par uzņēmuma vienīgo valdes locekli un īpašnieci un laika posmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim uzņēmuma vārdā pats organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību. To ar savu aktīvu darbību atbalstīja otrā apsūdzētā, parakstot dokumentus, nodrošinot piekļuvi uzņēmuma naudas līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, VID EDS u.c. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas apsūdzētais nodrošināja, ka uzņēmuma PVN deklarācijās VID EDS tika norādīti faktiski nenotikuši darījumi par it kā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, tādā veidā prettiesiski palielinot PVN priekšnodokļa apmēru un samazinot valsts budžetā maksājamo nodokli. Tāpat viņš ar atbalstītājas palīdzību izvairījās arī...

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi pārskatu par Eiropas Savienības Tiesā un Vispārējā tiesā izskatītajām lietām intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos laikā no 2017.gada janvāra līdz 2019.gada maijam. Pārskatā iekļautas 23 lietas gan preču zīmju un dizainparaugu, gan autortiesību jomā, kurās risināti jautājumi, piemēram, par to, vai reģistrējama preču zīme, kas sakrīt ar pazīstama futbolista vārdu; vai pārtikas produkta garša tiek aizsargāta ar autortiesībām; vai skolēni drīkst brīvi pieejamu fotogrāfiju no ceļojumu tīmekļa vietnes izmantot prezentācijā un publiskot skolas tīmekļa vietnē; vai anulējama preču zīme, kas neatbilst sabiedrības kārtībai un morāles principiem; vai dizainparaugs atzīstams par spēkā neesošu sakarā ar novitātes trūkumu utt. Tā, piemēram, interesants ir Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums lietā “Messi Cuccittini/EUIPO - J-M.-E.V. e hijos (MESSI)”, T‑554/14, ECLI:EU:T:2018:230 (pārsūdzēts EST: “EUIPO v Messi Cuccittini”, C‑449/18 P). Futbolists Lionels Andress Mesi Kuksitini (Lionel Andrés Messi Cuccittini) vēlējās reģistrēt ES grafisko preču zīmi, t.sk. uz sporta apģērbu, apaviem, inventāru,...

Satversmes tiesa 7. jūnijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-15-01 “Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: “Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.” Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: “Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.” Lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa, ņemot vērā normu ciešo saistību, kā arī nepieciešamību ievērot Satversmes tiesas procesa principus, nolēma paplašināt prasījumu, izvērtējot arī Augstskolu likuma 28. panta otrās daļas satversmību. Minētā tiesību norma noteic: “Profesoru saskaņā ar šā...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 30.maijā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu strīdā par zemes zem daudzdzīvokļu nama Rīgā nomas maksas parāda piedziņu. Senāts spriedumā atzina par pamatotu atbildētājas - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieces - kasācijas sūdzībā norādīto, ka zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām ir komercdarījuma pazīmes un līdz ar to atbilstoši Komerclikumam prasības celšanai ir iestājies noilgums. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Maksātnespējīgās AS "Reversed" (pirms reorganizācijas - AS "Latzemes nekustamie īpašumi", pēc nosaukuma maiņas - AS "Latzemes aktīvi") vārdā administrators 2015.gadā cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības un piedzīt no atbildētājas nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 26.martam. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašniekiem, arī atbildētāju, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības, taču līgums nebija noslēgts un maksājumi nav veikti. Atbildētājas parāds aprēķināts proporcionāli viņas īpašumā...

Rēķina izrakstīšana pati par sevi nenodibina parādsaistību, tāpēc prasība par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu nav vērsta uz konkrēta tiesību vai likumīgu interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļas izpratnē, atzinis Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2019.gada 14.marta spriedumā lietā Nr. C29691515, SKC-70/2019. Tiesa norāda, ka likums vispārīgi neaizliedz personai aizstāvēt savas tiesības, lūdzot tiesu atzīt kādu dokumentu (darījumu), kas ir bijis iemesls viņas tiesību aizskārumam, par spēkā neesošu, tādā veidā faktiski anulējot šā dokumenta negatīvo ietekmi uz personu. Tāpat likums neaizliedz personai, realizējot Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības aizstāvēties pret celto prasību, apstrīdēt rēķinā iekļautas maksājuma pozīcijas tiesiskumu un pamatojumu. Tomēr tiesa norāda, ka tiesas aizsardzību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā bauda persona, kuras prasījums saistāms ar tās tiesību aizskārumu. Jebkurai prasībai jābūt vērstai uz konkrēta tiesību vai interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu. Savukārt tiesai, aizstāvot personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, jāizvēlas un jāpiemēro atbilstošs tiesību aizsardzības līdzeklis,...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 22.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta pieteicējai piemērotais ievedmuitas nodoklis, galīgais antidempinga maksājums, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda par tērauda savienotājelementu ievešanu Latvijā. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka, ievedot minētās preces no Ķīnas, tām piemērojami antidempinga maksājumi atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajam. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja SIA „Eurobolts” ieveda un deklarēja brīvam apgrozījumam Eiropas Savienībā preces – tērauda savienotājelementus. Pamatojoties uz muitas iestādē uzrādīto sertifikātu, pieteicēja ievestās preces deklarēja kā Taizemes izcelsmes preces, un tām tika piemērota preferenciālā nodokļa likme 0 % no preces muitas vērtības. Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai audita rezultātā samaksai budžetā papildus aprēķināts ievedmuitas nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, galīgais antidempinga maksājums, nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda. Lēmums pamatots ar to, ka no...