TIESU PRAKSE

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par tiesisku Viesītes novada domes aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Pieteicēja 2011.gada 2.martā pārdeva nekustamo īpašumu Viesītes novadā, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli līdz 2011.gada beigām. Viesītes novada dome 2012.gadā pieteicējai aprēķināja nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 % apmērā par 2011.gadu sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Senāts spriedumā norāda, ka Satversmes tiesa, izskatot Augstākās tiesas izskatāmajā lietā iesniegto pieteikumu par šīs normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trīs teikumiem, atzinusi, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšana nav paredzēta kā izņēmuma gadījums, kas pamatotu, ka nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākumam būtu jāizbeidzas citādi nekā nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmes maksāšanas pienākumam (Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 19.punkts). Tādējādi secināms, ka likumdevējs par papildlikmes...

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) izskatīdama krimināllietu, kurā apsūdzēta kāda persona par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, piemēroja apsūdzētajam reālas brīvības atņemšanas sodu. Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors apsūdzēto saucis pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas. Saskaņā ar celto apsūdzību, apsūdzētais bija kāda SIA valdes loceklis, kas ir saimnieciskās darbības faktiskais veicējs. Apsūdzētā kā uzņēmuma vadītāja pienākums bija aprēķināt maksājamo nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas un kārtot grāmatvedību. Lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, samazinot valstij maksājamo nodokļu summu, apsūdzētais SIA vārdā veica vairāku fiktīvu darījumu noformēšanu, kas saturēja nepatiesu informāciju, neatbilda darījumu faktiskajai norisei, un norādīja šos darījumus SIA deklarācijās. Kā rezultātā SIA izvairījās no nodokļu nomaksas, neiemaksājot valsts budžetā 177 839,48 EUR, par šo summu nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. 2018.gada 22.novembrī Kurzemes rajona tiesa, neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu neatzina, izvērtējot lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, kā arī...

Augstākā tiesa atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošas ziņas par personu darījumu iekļaušanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmajai daļai ir uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāda tēze lasāma Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr. A420261416, SKA-394/2018. Tajā norādīts, ka apstāklis, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotājam sistēmā ir iespējams iepazīties ar konkrētu informāciju, nenozīmē, ka ar to šī informācija ir uzskatāma par tādu, kas padarīta par publiski pieejamu Informācijas atklātības likuma 5.panta sestās daļas izpratnē. Šīs normas piemērošanai nepietiek ar to, ka konkrēta informācija ir pieejama kādai individuāli noteiktai personai; būtiski ir tas, lai attiecīgā informācija būtu padarīta pieejama plašākai sabiedrībai tādējādi, ka jebkura persona, kas par attiecīgo informāciju interesējas, var (būtu varējusi) ar to iepazīties. EDS ievietotā informācija, kurai nodokļu maksātājs var piekļūt, ir pieejama šim konkrētajam nodokļu maksātājam, nevis jebkuram interesentam. Šāda informācija nevar tikt uzskatīta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējas iekļaušanu riska personu sarakstā. Izskatāmajā lietā (SKA-307/2018; A420200315) ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 31.punkta "a" un "c" apakšpunkta kritērijiem. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 31.punktā noteikts, ka par riska personu atzīstama tāda fiziskā persona, kura atbilst vismaz vienam no punktā norādītajiem pieciem kritērijiem. Punkta "a" apakšpunkts par riska personu atzīst personu, kura piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību. Savukārt atbilstoši "c" apakšpunktam riska persona ir persona, kura ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no šāda VID lēmuma par darbības apturēšanu pieņemšanas dienas nav pagājuši divi gadi. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka VID nevarēja pieteicēju...

Eiropas Savienības Tiesa (ES Tiesa) 2018. gada 4. oktobrī izskatīja Varnas Administratīvās tiesas (Bulgārija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar patērētāju tiesībās lietoto jēdzienu “tirgotājs” un “komercprakse” interpretēšanu (lieta Nr. C‑105/17). Šai lietā kāds patērētājs iegādājies pulksteni tīmekļvietnē www.olx.bg (līdzīga sludinājumu serverim www.ss.lv) atbilstoši distances līgumam. Uzskatot, ka šis pulkstenis neatbilst vietnē publicētajā sludinājumā norādītajām īpašībām, viņš pēc tam, kad pulksteņa piegādātājs bija atteicies no tā nosūtīšanas tam atpakaļ, pretī pārskaitot samaksāto summu, iesniedza sūdzību Bulgārijas Patērētāju tiesību aizsardzības komisijai (turpmāk tekstā – “CPC”). Pēc pārbaudes CPC konstatēja, ka pulksteņa pārdevējs publicējis pavisam astoņus sludinājumus par dažādu preču pārdošanu šajā vietnē, tostarp par pamatlietā aplūkoto pulksteni. CPC uzlika tirgotājam vairākus administratīvos naudas sodus, jo nevienā sludinājumā nebija norādīts tirgotāja vārds, pasta adrese un tirgotāja elektroniskā pasta adrese, galīgā cenu ar visiem nodokļiem un nodevām, maksāšanas, piegādes un izpildes nosacījumi, patērētāja tiesības atkāpties no distances līguma, šo tiesību īstenošanas nosacījumi, termiņi un kārtība,...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – biedrības „Zemes reformas komiteja” – pieteikums par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu neizsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Izskatāmajā lietā pieteicēja lūdza noteikt pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatoja ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo attiecīgās personas ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, esot rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Lietas izskatīšanas ietvaros Augstākā tiesa konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma regulējumam pieteicējai, lai tā varētu vērsties tiesā ar civilprasību, ir jānoskaidro iespējamo atbildētāju dzīvesvieta. Augstākajai tiesai radās šaubas par to, vai likumdevējs ar šo regulējumu ir radis optimālo risinājumu, kas vienlaikus nodrošinātu personas (konkrētajā gadījumā...

Satversmes tiesa 2018. gada 18. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-04-01 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pantā noteikta nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās. Šā panta trešajā daļā paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredzēti izņēmumi no šā noteikuma. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmie trīs teikumi: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā atrodas lieta, kurā pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku pašvaldības domes lēmumu. Ar šo lēmumu pieteicējai aprēķināta...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 16. oktobrī ierosināja lietu “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Valsts sociālo pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka regulāri izmaksājamā valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi apkopojumu “Naida runa un vārda brīvība (Tiesu prakse krimināllietās par Krimināllikuma 74.1, 78., 150.pantu). Apkopojumā izvērsti skatīts starptautiskais tiesiskais regulējums vārda brīvības aizsardzībai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos. Papildus tam norādīta arī Latvijas tiesu prakse naida runas krimināllietās, kurās taisītais spriedums ir stājies spēkā no 2012.gada oktobra līdz 2018.gada maijam. Vārda brīvības kā centrālās tēmas izvēle 2018.gada apkopojumam skaidrojama ar to, ka visas attiecīgajā periodā iztiesātās krimināllietas ir saistītas ar personu paustiem izteikumiem. Līdz ar to tiesību uz vārda brīvību aizsardzības standarta piemērošana Latvijas tiesu praksē ir aktuāls jautājums. Augstākās tiesas mājaslapā pieejams arī 2012.gada apkopojums „Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”. Tajā sniegts naida noziegumu un naida runas izvērsts, vispārīgs starptautisko tiesību aktu regulējuma un definīciju apskats. 2012.gada apkopojumā arī iztirzāts naida noziegumu un naida runas objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse Krimināllikuma izpratnē. Eiropas Cilvēktiesību...

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 21.septembrī , pasludinot notiesājošu spriedumu, tika pabeigta iztiesāšana krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanos no PVN nomaksas, bet trīs personas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores celto apsūdzību, viena uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā valsts budžetam tika nodarīts mantisks kaitējums 337 731, 17 EUR apmērā, savukārt otra uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā - mantisks kaitējums 521 510, 31 EUR apmērā. Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no 2 gadiem 7 mēnešiem līdz 1 gadam 8 mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē. Ņemot vērā apsūdzēto sistemātiskās noziedzīgās darbības personīgā labuma gūšanai, kas raksturojas kā tendence izdarīt noziedzīgus...

Apkopota tiesu prakse likuma „Par nodokļiem un nodevām” piemērošanā, informē Augstākā tiesa. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā nodokļu apmēra precizēšana, nodokļa iekasēšanas noilgums, atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, nodokļu pārbaudes un pierādījumu nodrošināšana. Tiesu prakses apkopojumu “Nodokļu tiesību vispārīgie jautājumi 2005–2018” veidots kā likuma „Par nodokļiem un nodevām” normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem. Ja izteiktā atziņa ietverta vairākos nolēmumos, norādīti arī pārējie nolēmumi. Turklāt, ņemot vērā, ka šās jomas lietās risināmie jautājumi parasti ir cieši saistīti ar konkrētās lietas apstākļiem, nepieciešamības gadījumā, lai labāk varētu uztvert izteikto atziņu būtību, ir ietvertas arī ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tiesu prakses apkopojumu...

No 2018. gada 1. jūlija ir anonimizētas prejudiciālā nolēmuma lietas, kurās ir iesaistītas fiziskas personas, paziņojusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - ES Tiesa). Tā kā ir stājusies spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) 1, kurai drīzumā sekos arī Eiropas Savienības iestādēm piemērojamā regula 2, ES Tiesa nolēma pastiprināt fizisko personu datu aizsardzību publikācijās par prejudiciālā nolēmuma lietām. Šādi rīkodamās, tā seko dalībvalstīs novērojamajai tendencei ciešāk aizsargāt personas datus, strauji pieaugot dažnedažādu informācijas meklēšanas un izplatīšanas rīku skaitam. Šī tendence atblāzmojas arī jaunākajā ES Tiesas judikatūrā, kurā arvien pieaug šajā jomā pieņemto nolēmumu skaits, kuros iztirzāti tādi jautājumi kā, piemēram, vai ir tiesības netikt atrastam meklētājprogrammu meklēšanas rezultātos3, vai ir spēkā Eiropas Komisijas lēmums, kurā konstatēts, ka ASV nodrošina pārsūtīto personas pienācīgu aizsardzību4, vai ir spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par aviopasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi (Passenger Name Record data – PNR)5, kāda ir Facebook fanu lapu uzturētāju...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....

Šā gada 29.jūnijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēta viena persona par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Uzņēmuma amatpersona, nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, laika periodā 2012. gada janvāra līdz 2014. gada aprīlim, uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoja faktiski nenotikušus darījumus, t.sk., elektronisko kases aparātu čekus ar skaidras naudas darījumiem un VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā parakstīja un iesniedza uzņēmuma PVN deklarācijas, kurās iekļāva apzināti nepatiesu informāciju par nenotikušiem darījumiem. Turklāt uzņēmuma amatpersona, ar mērķi nenomaksāt valstij pienākošos iedzīvotāja ienākuma nodokli un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, laika posmā no 2012.gada aprīļa līdz 2014.gada janvārim VID iesniegtajos “Ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” apzināti nenorādīja informāciju par darba ņēmēju un to bruto darba algas ienākumiem. Nodarītais zaudējums valstij ir 98 752,17 EUR....

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 3.jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA "Aqua Pro" pieteikums atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, uzliekot pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī atbilstošu nokavējuma naudu un soda naudu. Vadoties no Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Augstākās tiesas sniegto prejudiciālo jautājumu, Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteicēja SIA "Aqua Pro" importēja Eiropas Savienībā izlaišanai brīvam apgrozījumam velosipēdus no Kambodžas uzņēmuma "Bestway Industrial Co.Ltd." Pamatojoties uz Kambodžas eksportētājam izsniegto preces izcelsmes A sertifikātu, pieteicēja nemaksāja muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli. 2010.gada 15.februārī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas auditu pārvalde saņēma Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas biroja (turpmāk - OLAF) informāciju par Eiropas Komisijas misiju Kambodžā saistībā ar izcelsmi apliecinošo dokumentu izsniegšanas pamatotību velosipēdiem, kuri no Kambodžas uzņēmumiem "Bestway Industrial Co. Ltd." un "Atlantic Cycle Co. Ltd." eksportēti uz Eiropas Savienību....