TIESU PRAKSE

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 9.aprīlī atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 7.septembra spriedumu daļā, ar kuru AS „Pilsētas zemes dienests” tiesību pārņēmējas biedrības „Valstij nodokļus nevajag?” prasība daļā par PVN piedziņu 8833,33 euro apmērā no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieces biedrības „J.G. 95” tika noraidīta (Lieta SKC-42/2019; C28261709). Kasācijas sūdzībā prasītāja uzskatīja, ka apelācijas instances tiesa ir kļūdaini noraidījusi prasību daļā par PVN piedziņu no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieces papildus zemes piespiedu nomas maksai, kuras maksimālais apmērs ir ierobežots likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Senāta Civillietu departaments atbildēja uz tiesību jautājumu, vai zemes piespiedu nomas gadījumā zemes īpašniekam ir patstāvīga prasījuma tiesība pret ēkas īpašniekiem par PVN samaksu līdzās prasījuma tiesībai par nomas maksas samaksu. Atbildot uz formulēto tiesību jautājumu, Senāts norāda, ka PVN maksāšanas saistībai kā ikvienai nodokļu maksāšanas saistībai ir publiski tiesisks raksturs. Tas nozīmē, ka...

Senāta Administratīvo lietu departaments 19.martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atstājot spēkā Datu valsts inspekcijas uzlikto pienākumu pieteicējam dzēst internetā ievietotu video, kurā uzfilmēti policijas darbinieki policijas iecirknī. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā minētos argumentus, Senāts uzskata, ka pieteicēja darbībā nav panākts taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību. Senāts norāda, ka tiesību normas paredz saskaņot divas pamattiesības – no vienas puses, privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, vārda brīvību. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus. Lai radītu vai veicinātu diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, publicēt informāciju žurnālistikas nolūkos var jebkura persona. Taču personai, kura nav uzskatāma par žurnālistu, publicējot informāciju, tieši tāpat ir jāievēro pienākums par precīzas un...

Konkurences tiesību mērķis ir brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences aizsargāšana un saglabāšana. Konkurences tiesības ir mehānisms dinamiska iekšējā tirgus attīstīšanai un tādējādi vispārējās labklājības celšanai. Ievērojot konkurences tiesību īpašo sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi savu tiesu praksi par konkurences lietām. Apkopojums veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem – norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Apkopojumā ietverti nozīmīgākie Augstākās tiesas nolēmumi laikā no 2007.gada līdz 2018.gadam, īpaši aplūkojot tādus jautājumus kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošajām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 150 nolēmumiem, tostarp atziņas no atsevišķiem Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem. Tiesu prakses...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas jautājumā par administratīvajām tiesām pakļautiem prasījumiem. “Ne visos gadījumos, kad persona nav apmierināta ar valsts (pašvaldības) iestādes lēmumu vai rīcību, var vērsties administratīvajā tiesā. Administratīvo tiesu kompetencē ir kontrolēt iestāžu rīcību tikai saistībā ar administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumiem. Ne visi iestāžu pieņemtie lēmumi ir administratīvie akti un ne katra iestādes rīcība ir faktiskā rīcība. Līdz ar to šāds apkopojums ir labs palīgs ikvienam, lai atpazītu, kādos gadījumos ir pamats vērsties administratīvajā tiesā,” par tiesu prakses apkopojumu saka Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Apkopojuma mērķis nav radīt jaunas tiesu prakses ievirzes vai sniegt līdzšinējās tiesu prakses novērtējumu, tā mērķis ir nodrošināt vienveidīgu tiesu praksi. Apkopojumā izceltās Senāta atziņas aplūkojamas kopsakarā ar konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem. Apkopojumam pamatā ir nolēmumi, kuri pieņemti laikā no 2017.gada janvāra līdz 2018.gada decembrim. Sagatavojot apkopojumu, tika pārskatīti aptuveni 220...

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī pieņēma spriedumu, kurā noraidījusi SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2018. gada 9. marta lēmuma atcelšanu, un atzina, ka KP pamatoti konstatējusi abu uzņēmumu darbībās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu. KP pērn pieņēma lēmumu sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA “Baltstor” un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA “Lenoka” par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem. Šis bija pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatēja NMPAL pārkāpumu. Par NMPAL normu pārkāpumu KP piemēroja SIA “Baltstor” naudas sodu 13 533 eiro un SIA “Lenoka” 60 487 eiro apmērā. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka lietas pieteicējiem – SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” – nešaubīgi ir iepirkuma vara pār piegādātājiem, līdz ar to nav attaisnojama netaisnīgu un nesamērīgu sankciju piemērošana par darījuma partnera pieļauto pārkāpumu, tostarp par līgumsaistību neizpildi. “Piegādātāji “baiļu faktora” ietekmē, proti, baidoties pazaudēt būtisku savu preču noieta kanālu, var...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA "JOKER LTD" pieteikums un Iecavas novada domei uzlikts pienākums izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru SIA "JOKER LTD" tiktu atļauts atvērt spēļu zāli. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas veiktais izvērtējums par pašvaldības kompetenci izlemt, vai attiecīgā vietā spēļu zāles atvēršana nerada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, nav pietiekams. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā pašvaldība atsaukusies uz iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pausto negatīvo nostāju spēļu zāles atvēršanai attiecīgajā vietā, vairāku objektu - kultūras iestādes, Pestīšanas armija un tās organizētā zupas virtuve, evaņģēliskās ticības kristiešu draudze "Dzīvības straume", Iecavas evaņģēliski luteriskā baznīca - atrašanos plānotās spēļu zāles tuvumā un tās atrašanos intensīvā gājēju maršrutā. No pašvaldības norādītā secināms, ka galvenais motīvs iestādes nostājai liegt pieteicējai spēļu zāles atvēršanu ir ar šiem objektiem un azartspēlēm saistāmo vērtību nesaderība. Vienlaikus lietā ir ziņas...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi lietās par goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību, kas izskatītas laika posmā no 2000.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums papildināts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās, kur tiesa, piemērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, līdzsvarojusi no privātās dzīves neaizskaramības izrietošās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un tiesības uz vārda brīvību, kā arī sniegusi citas norādes goda un cieņas aizsardzības jautājumos. Apkopojumā aplūkots, kuros gadījumos Civillikuma 2352.1 panta izpratnē ir notikusi informācijas publiska izplatīšana, kāda rakstura informācija ir atzīstama par ziņām saskaņā ar šo normu, kādas ziņas var tikt uzskatītas par godu un cieņu aizskarošām un kā veicama šo ziņu patiesīguma pārbaude. Apkopojums pievēršas arī goda un cieņas aizskārumam piemērojamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesību subjektiem prasībās par goda un cieņas aizsardzību, kā arī sniedz tematisku ieskatu Augstākajā tiesā izskatītajās lietās par goda un cieņas aizsardzību. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās...

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai pieteicējas strīdu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par aprēķināto maternitātes pabalstu saistībā ar pieteicējas trešo bērnu. Konkrētajā gadījumā pieteicējai trīs bērni dzimuši ar tik nelielu laika atstarpi, ka starp bērnu piedzimšanu pieteicēja neatgriezās darbā, bet tā vietā no iepriekšējā bērna kopšanas atvaļinājuma uzreiz pārgāja nākamā gaidāmā bērna grūtniecības atvaļinājumā. Par pirmajiem diviem bērniem pieteicējai maternitātes pabalsts tika aprēķināts, ņemot vērā viņas algotā darbā gūtos ienākumus pirms pirmā bērna piedzimšanas. Savukārt par trešo bērnu pieteicējai tika piešķirts ievērojami mazāks maternitātes pabalsts, tā aprēķinā par pamatu ņemot nevis pieteicējas darba ienākumus pirms pirmā bērna piedzimšanas, bet gan valstī noteikto vidējo algu. Administratīvā apgabaltiesa VSAA lēmumu atzina par pareizu, uzskatot, ka likumdevēja griba ir bijusi šādos gadījumos par trešo bērnu paredzēt maternitātes pabalstu, kas nav piesaistīts sievietes algotā darbā gūtajiem ienākumiem. Senāts tam nepiekrita, norādot, ka šāds secinājums balstīts tikai gramatiskā tiesību...

Satversmes tiesa 18. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-04-03 “Par Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam””” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Ar apstrīdēto normu ir svītroti programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam” 12.3.2. apakšnodaļas sadaļas “Priekšlaicīgā pensionēšanās” “a” apakšpunkta vārdi “Ja atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības.” Lietas fakti Eiropas Savienības Padomes regula Nr. 1257/99 (Regula Nr. 1257/99) nosaka atbalsta pasākumus lauku attīstībai. Citstarp tā paredz gados vecākiem lauksaimniekiem iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību un aiziet priekšlaicīgā pensijā. Programmdokumentā “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam” norādīts, ka šāds...

Satversmes tiesa 12. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-06-0103 “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: “Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai.” Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 805) 9. pielikumā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Augstāka juridiska spēka normas...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2018.gada 20.novembrī izskatījis civillietu sakarā ar kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas nolemto jautājumos par darba samaksas un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu (lieta Nr.C33491515, SKC‑646/2018). Šai lietā starp prasītāju un atbildētāju bija noslēgts darba līgums, un pēc prasītāja ieskata viņš pieņemts darbā par autovadītāju-ekspeditoru. Kā papilduzdevums bija krāvēja-ekspeditora darba veikšana. Prasītājam bija jāpiedalās pasūtījuma iekraušanā automašīnā, jāaizved pasūtījums līdz pasūtītājam un jāpiedalās automašīnas izkraušanā. Prasītājs iesniedza atbildētājai pārskatus par paveikto darbu un par nostrādātā laika daudzumu, un viņam tika aprēķināta alga, bet netika sniegta informācija par darba algas aprēķināšanas kārtību un darba samaksas sistēmu. Tā kā prasītājam izmaksātā darba alga, viņaprāt, aprēķināta nepareizi, viņš pats veicis aprēķinu un konstatējis, ka par laika posmu no 2013.gada augusta līdz 2016.gada martam viņam nav izmaksāti 19 396,37 EUR, ko lūdz piedzīt no atbildētājas. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017.gada 19.aprīļa spriedumu daļā apmierināta prasība par darba samaksas piedziņu. Savukārt atbildētāja uzskata,...

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par tiesisku Viesītes novada domes aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Pieteicēja 2011.gada 2.martā pārdeva nekustamo īpašumu Viesītes novadā, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli līdz 2011.gada beigām. Viesītes novada dome 2012.gadā pieteicējai aprēķināja nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 % apmērā par 2011.gadu sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Senāts spriedumā norāda, ka Satversmes tiesa, izskatot Augstākās tiesas izskatāmajā lietā iesniegto pieteikumu par šīs normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trīs teikumiem, atzinusi, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšana nav paredzēta kā izņēmuma gadījums, kas pamatotu, ka nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākumam būtu jāizbeidzas citādi nekā nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmes maksāšanas pienākumam (Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 19.punkts). Tādējādi secināms, ka likumdevējs par papildlikmes...

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) izskatīdama krimināllietu, kurā apsūdzēta kāda persona par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, piemēroja apsūdzētajam reālas brīvības atņemšanas sodu. Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors apsūdzēto saucis pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas. Saskaņā ar celto apsūdzību, apsūdzētais bija kāda SIA valdes loceklis, kas ir saimnieciskās darbības faktiskais veicējs. Apsūdzētā kā uzņēmuma vadītāja pienākums bija aprēķināt maksājamo nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas un kārtot grāmatvedību. Lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, samazinot valstij maksājamo nodokļu summu, apsūdzētais SIA vārdā veica vairāku fiktīvu darījumu noformēšanu, kas saturēja nepatiesu informāciju, neatbilda darījumu faktiskajai norisei, un norādīja šos darījumus SIA deklarācijās. Kā rezultātā SIA izvairījās no nodokļu nomaksas, neiemaksājot valsts budžetā 177 839,48 EUR, par šo summu nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. 2018.gada 22.novembrī Kurzemes rajona tiesa, neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu neatzina, izvērtējot lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, kā arī...

Augstākā tiesa atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošas ziņas par personu darījumu iekļaušanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmajai daļai ir uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāda tēze lasāma Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr. A420261416, SKA-394/2018. Tajā norādīts, ka apstāklis, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotājam sistēmā ir iespējams iepazīties ar konkrētu informāciju, nenozīmē, ka ar to šī informācija ir uzskatāma par tādu, kas padarīta par publiski pieejamu Informācijas atklātības likuma 5.panta sestās daļas izpratnē. Šīs normas piemērošanai nepietiek ar to, ka konkrēta informācija ir pieejama kādai individuāli noteiktai personai; būtiski ir tas, lai attiecīgā informācija būtu padarīta pieejama plašākai sabiedrībai tādējādi, ka jebkura persona, kas par attiecīgo informāciju interesējas, var (būtu varējusi) ar to iepazīties. EDS ievietotā informācija, kurai nodokļu maksātājs var piekļūt, ir pieejama šim konkrētajam nodokļu maksātājam, nevis jebkuram interesentam. Šāda informācija nevar tikt uzskatīta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējas iekļaušanu riska personu sarakstā. Izskatāmajā lietā (SKA-307/2018; A420200315) ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 31.punkta "a" un "c" apakšpunkta kritērijiem. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 31.punktā noteikts, ka par riska personu atzīstama tāda fiziskā persona, kura atbilst vismaz vienam no punktā norādītajiem pieciem kritērijiem. Punkta "a" apakšpunkts par riska personu atzīst personu, kura piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību. Savukārt atbilstoši "c" apakšpunktam riska persona ir persona, kura ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no šāda VID lēmuma par darbības apturēšanu pieņemšanas dienas nav pagājuši divi gadi. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka VID nevarēja pieteicēju...