TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi lietās par goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību, kas izskatītas laika posmā no 2000.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums papildināts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās, kur tiesa, piemērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, līdzsvarojusi no privātās dzīves neaizskaramības izrietošās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un tiesības uz vārda brīvību, kā arī sniegusi citas norādes goda un cieņas aizsardzības jautājumos. Apkopojumā aplūkots, kuros gadījumos Civillikuma 2352.1 panta izpratnē ir notikusi informācijas publiska izplatīšana, kāda rakstura informācija ir atzīstama par ziņām saskaņā ar šo normu, kādas ziņas var tikt uzskatītas par godu un cieņu aizskarošām un kā veicama šo ziņu patiesīguma pārbaude. Apkopojums pievēršas arī goda un cieņas aizskārumam piemērojamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesību subjektiem prasībās par goda un cieņas aizsardzību, kā arī sniedz tematisku ieskatu Augstākajā tiesā izskatītajās lietās par goda un cieņas aizsardzību. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās...

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai pieteicējas strīdu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par aprēķināto maternitātes pabalstu saistībā ar pieteicējas trešo bērnu. Konkrētajā gadījumā pieteicējai trīs bērni dzimuši ar tik nelielu laika atstarpi, ka starp bērnu piedzimšanu pieteicēja neatgriezās darbā, bet tā vietā no iepriekšējā bērna kopšanas atvaļinājuma uzreiz pārgāja nākamā gaidāmā bērna grūtniecības atvaļinājumā. Par pirmajiem diviem bērniem pieteicējai maternitātes pabalsts tika aprēķināts, ņemot vērā viņas algotā darbā gūtos ienākumus pirms pirmā bērna piedzimšanas. Savukārt par trešo bērnu pieteicējai tika piešķirts ievērojami mazāks maternitātes pabalsts, tā aprēķinā par pamatu ņemot nevis pieteicējas darba ienākumus pirms pirmā bērna piedzimšanas, bet gan valstī noteikto vidējo algu. Administratīvā apgabaltiesa VSAA lēmumu atzina par pareizu, uzskatot, ka likumdevēja griba ir bijusi šādos gadījumos par trešo bērnu paredzēt maternitātes pabalstu, kas nav piesaistīts sievietes algotā darbā gūtajiem ienākumiem. Senāts tam nepiekrita, norādot, ka šāds secinājums balstīts tikai gramatiskā tiesību...

Satversmes tiesa 18. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-04-03 “Par Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam””” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Ar apstrīdēto normu ir svītroti programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam” 12.3.2. apakšnodaļas sadaļas “Priekšlaicīgā pensionēšanās” “a” apakšpunkta vārdi “Ja atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības.” Lietas fakti Eiropas Savienības Padomes regula Nr. 1257/99 (Regula Nr. 1257/99) nosaka atbalsta pasākumus lauku attīstībai. Citstarp tā paredz gados vecākiem lauksaimniekiem iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību un aiziet priekšlaicīgā pensijā. Programmdokumentā “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam” norādīts, ka šāds...

Satversmes tiesa 12. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-06-0103 “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: “Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai.” Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 805) 9. pielikumā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Augstāka juridiska spēka normas...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2018.gada 20.novembrī izskatījis civillietu sakarā ar kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas nolemto jautājumos par darba samaksas un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu (lieta Nr.C33491515, SKC‑646/2018). Šai lietā starp prasītāju un atbildētāju bija noslēgts darba līgums, un pēc prasītāja ieskata viņš pieņemts darbā par autovadītāju-ekspeditoru. Kā papilduzdevums bija krāvēja-ekspeditora darba veikšana. Prasītājam bija jāpiedalās pasūtījuma iekraušanā automašīnā, jāaizved pasūtījums līdz pasūtītājam un jāpiedalās automašīnas izkraušanā. Prasītājs iesniedza atbildētājai pārskatus par paveikto darbu un par nostrādātā laika daudzumu, un viņam tika aprēķināta alga, bet netika sniegta informācija par darba algas aprēķināšanas kārtību un darba samaksas sistēmu. Tā kā prasītājam izmaksātā darba alga, viņaprāt, aprēķināta nepareizi, viņš pats veicis aprēķinu un konstatējis, ka par laika posmu no 2013.gada augusta līdz 2016.gada martam viņam nav izmaksāti 19 396,37 EUR, ko lūdz piedzīt no atbildētājas. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017.gada 19.aprīļa spriedumu daļā apmierināta prasība par darba samaksas piedziņu. Savukārt atbildētāja uzskata,...

Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par tiesisku Viesītes novada domes aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Pieteicēja 2011.gada 2.martā pārdeva nekustamo īpašumu Viesītes novadā, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli līdz 2011.gada beigām. Viesītes novada dome 2012.gadā pieteicējai aprēķināja nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 % apmērā par 2011.gadu sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Senāts spriedumā norāda, ka Satversmes tiesa, izskatot Augstākās tiesas izskatāmajā lietā iesniegto pieteikumu par šīs normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trīs teikumiem, atzinusi, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšana nav paredzēta kā izņēmuma gadījums, kas pamatotu, ka nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākumam būtu jāizbeidzas citādi nekā nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmes maksāšanas pienākumam (Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 19.punkts). Tādējādi secināms, ka likumdevējs par papildlikmes...

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) izskatīdama krimināllietu, kurā apsūdzēta kāda persona par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, piemēroja apsūdzētajam reālas brīvības atņemšanas sodu. Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors apsūdzēto saucis pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas. Saskaņā ar celto apsūdzību, apsūdzētais bija kāda SIA valdes loceklis, kas ir saimnieciskās darbības faktiskais veicējs. Apsūdzētā kā uzņēmuma vadītāja pienākums bija aprēķināt maksājamo nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas un kārtot grāmatvedību. Lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, samazinot valstij maksājamo nodokļu summu, apsūdzētais SIA vārdā veica vairāku fiktīvu darījumu noformēšanu, kas saturēja nepatiesu informāciju, neatbilda darījumu faktiskajai norisei, un norādīja šos darījumus SIA deklarācijās. Kā rezultātā SIA izvairījās no nodokļu nomaksas, neiemaksājot valsts budžetā 177 839,48 EUR, par šo summu nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. 2018.gada 22.novembrī Kurzemes rajona tiesa, neskatoties uz to, ka apsūdzētais savu vainu neatzina, izvērtējot lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, kā arī...

Augstākā tiesa atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošas ziņas par personu darījumu iekļaušanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmajai daļai ir uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāda tēze lasāma Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 31.oktobra spriedumā lietā Nr. A420261416, SKA-394/2018. Tajā norādīts, ka apstāklis, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotājam sistēmā ir iespējams iepazīties ar konkrētu informāciju, nenozīmē, ka ar to šī informācija ir uzskatāma par tādu, kas padarīta par publiski pieejamu Informācijas atklātības likuma 5.panta sestās daļas izpratnē. Šīs normas piemērošanai nepietiek ar to, ka konkrēta informācija ir pieejama kādai individuāli noteiktai personai; būtiski ir tas, lai attiecīgā informācija būtu padarīta pieejama plašākai sabiedrībai tādējādi, ka jebkura persona, kas par attiecīgo informāciju interesējas, var (būtu varējusi) ar to iepazīties. EDS ievietotā informācija, kurai nodokļu maksātājs var piekļūt, ir pieejama šim konkrētajam nodokļu maksātājam, nevis jebkuram interesentam. Šāda informācija nevar tikt uzskatīta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējas iekļaušanu riska personu sarakstā. Izskatāmajā lietā (SKA-307/2018; A420200315) ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 31.punkta "a" un "c" apakšpunkta kritērijiem. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 31.punktā noteikts, ka par riska personu atzīstama tāda fiziskā persona, kura atbilst vismaz vienam no punktā norādītajiem pieciem kritērijiem. Punkta "a" apakšpunkts par riska personu atzīst personu, kura piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību. Savukārt atbilstoši "c" apakšpunktam riska persona ir persona, kura ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no šāda VID lēmuma par darbības apturēšanu pieņemšanas dienas nav pagājuši divi gadi. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka VID nevarēja pieteicēju...

Eiropas Savienības Tiesa (ES Tiesa) 2018. gada 4. oktobrī izskatīja Varnas Administratīvās tiesas (Bulgārija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar patērētāju tiesībās lietoto jēdzienu “tirgotājs” un “komercprakse” interpretēšanu (lieta Nr. C‑105/17). Šai lietā kāds patērētājs iegādājies pulksteni tīmekļvietnē www.olx.bg (līdzīga sludinājumu serverim www.ss.lv) atbilstoši distances līgumam. Uzskatot, ka šis pulkstenis neatbilst vietnē publicētajā sludinājumā norādītajām īpašībām, viņš pēc tam, kad pulksteņa piegādātājs bija atteicies no tā nosūtīšanas tam atpakaļ, pretī pārskaitot samaksāto summu, iesniedza sūdzību Bulgārijas Patērētāju tiesību aizsardzības komisijai (turpmāk tekstā – “CPC”). Pēc pārbaudes CPC konstatēja, ka pulksteņa pārdevējs publicējis pavisam astoņus sludinājumus par dažādu preču pārdošanu šajā vietnē, tostarp par pamatlietā aplūkoto pulksteni. CPC uzlika tirgotājam vairākus administratīvos naudas sodus, jo nevienā sludinājumā nebija norādīts tirgotāja vārds, pasta adrese un tirgotāja elektroniskā pasta adrese, galīgā cenu ar visiem nodokļiem un nodevām, maksāšanas, piegādes un izpildes nosacījumi, patērētāja tiesības atkāpties no distances līguma, šo tiesību īstenošanas nosacījumi, termiņi un kārtība,...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – biedrības „Zemes reformas komiteja” – pieteikums par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu neizsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Izskatāmajā lietā pieteicēja lūdza noteikt pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatoja ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo attiecīgās personas ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, esot rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Lietas izskatīšanas ietvaros Augstākā tiesa konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma regulējumam pieteicējai, lai tā varētu vērsties tiesā ar civilprasību, ir jānoskaidro iespējamo atbildētāju dzīvesvieta. Augstākajai tiesai radās šaubas par to, vai likumdevējs ar šo regulējumu ir radis optimālo risinājumu, kas vienlaikus nodrošinātu personas (konkrētajā gadījumā...

Satversmes tiesa 2018. gada 18. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-04-01 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pantā noteikta nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās. Šā panta trešajā daļā paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredzēti izņēmumi no šā noteikuma. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmie trīs teikumi: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā atrodas lieta, kurā pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku pašvaldības domes lēmumu. Ar šo lēmumu pieteicējai aprēķināta...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 16. oktobrī ierosināja lietu “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Valsts sociālo pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka regulāri izmaksājamā valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi apkopojumu “Naida runa un vārda brīvība (Tiesu prakse krimināllietās par Krimināllikuma 74.1, 78., 150.pantu). Apkopojumā izvērsti skatīts starptautiskais tiesiskais regulējums vārda brīvības aizsardzībai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos. Papildus tam norādīta arī Latvijas tiesu prakse naida runas krimināllietās, kurās taisītais spriedums ir stājies spēkā no 2012.gada oktobra līdz 2018.gada maijam. Vārda brīvības kā centrālās tēmas izvēle 2018.gada apkopojumam skaidrojama ar to, ka visas attiecīgajā periodā iztiesātās krimināllietas ir saistītas ar personu paustiem izteikumiem. Līdz ar to tiesību uz vārda brīvību aizsardzības standarta piemērošana Latvijas tiesu praksē ir aktuāls jautājums. Augstākās tiesas mājaslapā pieejams arī 2012.gada apkopojums „Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”. Tajā sniegts naida noziegumu un naida runas izvērsts, vispārīgs starptautisko tiesību aktu regulējuma un definīciju apskats. 2012.gada apkopojumā arī iztirzāts naida noziegumu un naida runas objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse Krimināllikuma izpratnē. Eiropas Cilvēktiesību...

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 21.septembrī , pasludinot notiesājošu spriedumu, tika pabeigta iztiesāšana krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanos no PVN nomaksas, bet trīs personas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores celto apsūdzību, viena uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā valsts budžetam tika nodarīts mantisks kaitējums 337 731, 17 EUR apmērā, savukārt otra uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā - mantisks kaitējums 521 510, 31 EUR apmērā. Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no 2 gadiem 7 mēnešiem līdz 1 gadam 8 mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē. Ņemot vērā apsūdzēto sistemātiskās noziedzīgās darbības personīgā labuma gūšanai, kas raksturojas kā tendence izdarīt noziedzīgus...